Pirms Glābējs cieta Ģetzemanē, Viņš teica Savu dižo Starpnieka lūgšanu. Viņš lūdza par to, lai Viņa mācekļi un visi Viņa sekotāji iepazītu Debesu Tēvu un iemantotu mūžīgo dzīvi, un Viņš lūdza, lai viņi būtu viens ar Viņu un Viņa Tēvu.
Iedomājies kādu slavenu cilvēku, par kuru tu kaut ko zini.
Tagad iedomājies kādu cilvēku savā dzīvē, kuru tu pazīsti vislabāk.
Ar ko atšķiras tas, ka tu zini par kādu cilvēku, no tā, ka tu kādu patiešām pazīsti? Brīvajā vietā uzraksti dažas lietas, ko tu varētu darīt, lai patiešām kādu iepazītu:
Glābējs mācīja par to, cik svarīgi ir iepazīt Debesu Tēvu un Viņu. Studējot Jāņa evaņģēlija 17. nodaļu, pievērs uzmanību principiem, kas tev palīdzēs iet pa ceļu, kas ar laiku tev ļaus ne tikai vairāk uzzināt par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, bet arī labāk Viņus iepazīt.
Attēls
Jēzus Kristus
Pēc Pēdējām vakariņām Glābējs ar Saviem mācekļiem devās uz Ģetzemanes dārzu. Pirms viņi bija nonākuši dārzā, Jēzus apstājās, lai lūgtu. Tā ir plašāk pazīstama kā Starpnieka lūgšana. Viena no vārda aizlūgt nozīmēm ir runāt ar kādu citas personas labā. Šajā gadījumā Jēzus Kristus runāja ar Debesu Tēvu Savu mācekļu labā, lūdzot, lai viņi varētu saņemt mūžīgo dzīvi.
Izlasi Jāņa 17:1–3, pievēršot uzmanību tam, kā Jēzus aprakstīja mūžīgo dzīvi. (Jāņa 17:3 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu to vari kaut kā īpaši atzīmēt, lai pēcāk viegli varētu atrast.)
No Jāņa 17:3 rakstītā mēs varam mācīties šādu principu: Lai iegūtu mūžīgo dzīvi, mums ir jāiepazīst Debesu Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kā tas, ka tu pazīsti Tēvu un Dēlu, atšķiras no tā, ka tu zini par Viņiem?
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
Izlasi tālāk sniegto eldera Brūsa R. Makonkija, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un pasvītro ko, pēc viņa teiktā, nozīmē — pazīt Tēvu un Dēlu: „Viens ir zināt par Dievu, bet pavisam kas cits — pazīt Viņu. Mēs uzzinām par Viņu, kad mācāmies, ka Viņš ir būtne, pēc kuras tēla mēs esam radīti, kad mācāmies, ka Dēls ir Sava Tēva atspulgs, kad mācāmies, ka gan Tēvam, gan Dēlam piemīt konkrētas, detalizēti raksturotas īpašības un vara. Taču mēs Viņus pazīstam, runājot par mūžīgās dzīves iemantošanu, kad baudām un piedzīvojam to pašu, ko Viņi. Pazīt Dievu nozīmē — domāt, kā Viņš domā, just, kā Viņš jūt, iemantot tādu pašu spēku, kāds ir Viņam, saprast patiesības, kuras Viņš saprot, un darīt to, ko Viņš dara. Tie, kuri pazīst Dievu, kļūst tādi kā Viņš un dzīvo tādu dzīvi kā Viņš — mūžīgo dzīvi” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. (1965.–1973. g.), 1:762).
Mēs varam iepazīt Dievu un kļūt tādi kā Viņš, saņemot Svēto Garu un pieņemot visas Glābēja Izpirkšanas svētības. Taču tas ir process, kas turpinās gan visas šīs dzīves laikā, gan arī pēc tās (skat. Moronija 7:48; 10:32–33).
Atbildi uz jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā:
Kāpēc cilvēks nevar iegūt mūžīgo dzīvi, ja viņš nepazīst Dievu Tēvu un Jēzu Kristu?
Kā tu vari labāk iepazīt Tēvu un Dēlu?
Jāņa 17:4–5 mēs varam uzzināt, ka Glābējs paziņoja Savam Tēvam, ka Viņš ir pabeidzis darbu, ko Tēvs Viņam bija uzdevis. Viņš lūdza Tēvam apskaidrot Viņu ar to pašu skaidrību, kas Viņam bija pirmslaicīgajā dzīvē.
Izlasi Jāņa 17:6–8, pievēršot uzmanību, ko Viņa mācekļi bija izdarījuši, lai iepazītu Glābēju. Tu vari pasvītrot izlasīto.
Skaļi nolasi tālāk sniegto prasmīgi pārzināmo rakstvietu 17:3:
„Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.”
Pēc tam, ar katru nākamo lasīšanas reizi aizkrāso jebkurus trīs vārdus tā, lai tu tos neredzētu, un vēlreiz nolasi balsī šo rakstvietu, ieskaitot arī aizkrāsotos vārdus. Atkārto šo uzdevumu, līdz visi vārdi ir aizkrāsoti. Pēc tam pacenties uzrakstīt šo rakstvietu no galvas savā studiju dienasgrāmatā.
Izlasi Jāņa 17:9, 11–18, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus lūdza, aizlūdzot par Saviem mācekļiem.
Pievērs uzmanību, ka Glābējs minēja, ka Viņa mācekļiem būs jāturpina dzīvot pasaulē, kas ir ļauna un viņus ienīst. No Jāņa 17:14–16 mēs varam mācīties, ka, esot Jēzus Kristus mācekļi, mēs esam pasaulē, bet varam nebūt no pasaules. Tu vari pierakstīt šo principu savas Svēto Rakstu grāmatas lappuses malā.
Ko, tavuprāt, nozīmē — būt pasaulē, bet nebūt no pasaules?
Tālāk sniegtais eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikums tev palīdzēs saprast, kā dzīvot pasaulē, bet nebūt no pasaules:
Attēls
Elders M. Rasels Balards
„Baznīcā mēs bieži citējam izteicienu: „Esiet pasaulē, bet neesiet no pasaules.” …
Iespējams, mums ir jācitē iepriekš minētais izteiciens … kā divas atsevišķas pamācības. Pirmkārt, „esiet pasaulē”. Iesaistieties; esiet informēti. Centieties būt saprotoši un iecietīgi un novērtējiet dažādību. Sniedziet nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, kalpojot un iesaistoties tās aktivitātēs. Otrkārt, „neesiet no pasaules”. Nesekojiet nepareiziem ceļiem un vairieties pielāgoties vai pieņemt to, kas nav pareizs. …
Baznīcas locekļiem vairāk ir jāietekmē, nekā jātiek ietekmētiem. Mums ir jāstrādā, lai aizturētu grēka vai ļaunuma vilni, nevis pasīvi jātiek aizskalotiem tam līdzi. Mums katram ir jāpalīdz atrisināt problēma, nevis jāizvairās vai jāignorē tā” („The Effects of Television”, Ensign, 1989. g. maijs, 80. lpp.).
Apdomā, kāpēc Tas Kungs vēlas, lai mēs paliekam pasaulē, taču neesam no tās.
Savā studiju dienasgrāmatā paskaidro, kā cilvēks var būt pasaulē, bet nebūt no tās katrā no tālāk sniegtajiem piemēriem: skolā, esot kopā ar draugiem, izmantojot internetu. Pēc tam uzraksti noteiktu veidu, kā tu centīsies vairāk sekot Glābējam, esot pasaulē, bet neesot no tās.
Glābējs lūdz par visiem cilvēkiem, kuri pieņem Viņa evaņģēliju
Neskatoties uz mūsu labākajiem centieniem, mēs nespējam palikt pilnībā tīri no grēkiem un ļaunuma, kas pastāv pasaulē. Ja mēs nevarētu tikt attīrīti no mūsu grēkiem, mēs uz visiem laikiem tiktu atstumti no Dieva klātbūtnes, jo „nekas netīrs nevar dzīvot Viņa klātbūtnē” (skat. 1. Nefija 15:33–34).
Izlasi Jāņa 17:20–23, pievēršot uzmanību, par ko Jēzus lūdza. Tu vari šajos pantos pasvītrot vārdu viens katru reizi, kad tas tajos parādās.
Pievērs uzmanību, ka Glābējs lūdza ne tikai par Saviem apustuļiem, bet arī par tiem, kuri ticēs Viņa vārdam, lai viņi varētu būt viens, tāpat kā Jēzus un Tēvs ir viens. Šajos pantos ir skaidri pateikts, ka Tēvs un Dēls ir divas atsevišķas būtnes. Jēzus lūdza par garīgu, nevis fizisku vienotību.
Kā mēs varam kļūt vienoti ar Tēvu un Dēlu?
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kā mēs varam kļūt vienoti ar Tēvu un Dēlu: „Angļu valodas vārda Atonement (Izpirkšana) jēga ir pašsaprotama: vārda sākotnējā nozīme (no angļu val. at-one-ment) tiešajā tulkojumā ir — būt ar kādu vienotībā —, citiem vārdiem sakot, tas nozīmē sapulcināt jeb atkal apvienot izklīdināto” („The Atonement of Jesus Christ”, Liahona, 2008. g. marts, 34.–35. lpp.).
Svarīga patiesība, ko mēs varam mācīties no Jāņa 17:20–23, ir šāda: nākot pie Jēzus Kristus un saņemot Viņa Izpirkšanas svētības, mēs varam kļūt vienoti ar Tēvu un Dēlu.
Kāpēc, pazīstot Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, tu vēlies kļūt ar Viņiem vienots?
Izlasi tālāk sniegto prezidenta Džeimsa E. Fausta, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu, pievēršot uzmanību svētībai, ko saņems tie, kuri tiecas būt vienoti ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Mums vajadzētu dedzīgi tiekties ne vien iepazīt Skolotāju, bet, kā Viņš aicināja, censties kļūt vienotiem ar Viņu (skat. Jāņa 17:21), lai Viņš „jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku” (Efeziešiem 3:16). …
Es liecinu, ka mēs piedzīvojam grūtus laikus. Mums ir drošsirdīgi jāpaklausa Dievam. Es liecinu, ka mums būs jāpierāda sava garīgā izturība, jo nākotne būs bēdu un grūtību pilna. Bet caur iedrošinošo mieru, ko sniedz personīgās attiecības ar Dievu, mums tiks dota drosme” („That We Might Know Thee”, Ensign, 1999. g. janv., 2., 5. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Ko tu darīsi, lai labāk iepazītu Debesu Tēvu un Jēzu Kristu un stiprinātu savas attiecības ar Viņiem?
Savā studiju dienasgrāmatā zem šīs dienas uzdevumiem ieraksti: