Marija un Marta nosūtīja ziņu Jēzum, ka viņu brālis Lācars bija slims. Jēzus atlika Savu atnākšanu un ieradās četras dienas pēc Lācara nāves. Mīlestībā un līdzjūtībā Jēzus uzcēla Lācaru no mirušajiem. Šis dramatiskais dievišķā spēka attēlojums uzsvērti parādīja, ka Jēzus bija Mesija un ka Viņam bija vara pār nāvi. Uzzinājuši par šo brīnumu, augstie priesteri un farizeji sāka perināt plānus, kā nogalināt Jēzu un Lācaru.
Padomā par kādu pārbaudījumu vai izaicinājumu, ar ko tu (vai kāds, ko pazīsti) esi saskāries agrāk vai saskaries pašreiz. Pēc tam savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:
Kā cilvēku ticība Dievam var tikt iespaidota, kad viņi savā dzīvē saskaras ar pārbaudījumiem un izaicinājumiem?
Kāpēc daži cilvēki izvēlas atsacīties no savas ticības Dievam savu pārbaudījumu vai izaicinājumu dēļ?
Studējot Jāņa 11. nodaļu, meklē patiesus principus, kas tev var palīdzēt vairot savu ticību Dievam, kad saskaries ar pārbaudījumiem un izaicinājumiem.
Izlasi Jāņa 11:1–3, meklējot pārbaudījumu, ar ko saskārās daži Jēzus draugi.
Kāpēc, tavuprāt, Lācara māsas nosūtīja ziņu par viņa slimību Jēzum?
Jēzus tad atradās Betabarā, Perejā (skat. Jāņa 1:28; 10:40), kas bija aptuveni vienas dienas gājumā uz austrumiem no Betānijas. Tādējādi ziņas nosūtīšana Jēzum būtu prasījusi vismaz vienu dienu, un Jēzus ierašanās Betānijā būtu prasījusi vēl vienu dienu.
Izlasi Jāņa 11:4–7, meklējot, kā Jēzus reaģēja, uzzinot par Lācara slimību.
Zinot to, ka Jēzus mīlēja Martu, Mariju un Lācaru, mācekļi varēja sagaidīt, ka Jēzus nekavējoties dosies uz Betāniju, lai dziedinātu Lācaru. Vai varbūt Jēzus būtu runājis un dziedinājis Lācaru no tālienes, kā Viņš to izdarīja ķēniņa galma vīra dēla labā (skat. Jāņa 4:46–53). Tomēr Jēzus divas dienas uzkavējās Perejā.
Saskaņā ar Jāņa 11:4, kam, atbilstoši Jēzus teiktajam, kalpos Lācara slimība?
Jāņa 11:8–10 mēs uzzinām, ka daži mācekļi ieteica Jēzum neatgriezties Jūdejā, kur atradās Betānija, tāpēc ka jūdu vadītāji no tā apgabala centās Viņu nogalināt.
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma šādi paskaidroja Glābēja atbildi, kas pierakstīta Jāņa 11:9–10: „Neapšaubāmi Jēzus būtu gājis uz Jūdeju, neskatoties uz nāves draudiem, kas Viņu tur sagaidīja. [Šajos pantos Jēzus mācīja:] „Lai arī šī ir manas dzīves vienpadsmitā stunda, tomēr dienā ir divpadsmit stundas, un šajā atvēlētajā laika posmā es darīšu man uzticēto darbu bez stomīšanās vai minstināšanās. Šis laiks man ir dots, lai es paveiktu savu darbu. Es nevaru gaidīt līdz naktij, kad pretestība varbūt norims. Cilvēks, kurš izvairās no saviem pienākumiem un atliek savus darbus līdz naktij, maldīsies tumsā un cietīs neveiksmi savā darbā”” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:531).
Izlasi Jāņa 11:11–15, meklējot, ko Jēzus teica par Lācara stāvokli.
Tu vari atzīmēt Glābēja teikto par to, kāpēc Viņš priecājās, ka nebija klāt, lai dziedinātu Lācaru no viņa slimības, — „lai jūs ticētu” (Jāņa 11:15). Viņš norādīja, ka tas, ko darīs Betānijā, palīdzēs Viņa mācekļiem vairot savu ticību Viņam.
Jāņa 11:16 apustulis Toms mudināja citus mācekļus pievienoties viņam, dodoties ar Jēzu uz Jūdeju, pat ja tas nozīmēja došanos nāvē ar Viņu.
Izlasi Jāņa 11:17, meklējot, cik ilgi Lācars bija miris, kad Jēzus ieradās Betānijā.
Elders Makonkijs paskaidroja, cik zīmīgi bija tas, ka Lācars bija miris četras dienas: „Ķermeņa sadalīšanās jau bija sākusies; nāve nenoliedzami bija konstatēta jau labu laiku atpakaļ. … Jūdiem četru dienu termiņš bija īpaši nozīmīgs; viņu vidū valdīja uzskats, ka ceturtajā dienā cilvēka gars ir galīgi un neatsaucami atstājis apkārtni, kur atradās mirušā mirstīgās atliekas” (Doctrinal New Testament Commentary, 1:533).
Ja tu būtu Martas vai Marijas vietā, ko tu būtu domājis vai jutis, kad Jēzus neieradās, līdz Lācars nebija miris četras dienas?
Izlasi Jāņa 11:18–27, lai atklātu, kā Marta izturējās šī pārbaudījuma laikā. Tu vari atzīmēt izteikumus, kas parāda Martas izvēli, — izrādīt ticību Jēzum Kristum šī pārbaudījuma laikā. Padomā par katru atrasto izteikumu un to, kas tajos uz tevi atstāj vislielāko iespaidu.
No Martas piemēra mēs mācāmies, ka savu pārbaudījumu laikā varam izvēlēties izrādīt ticību Jēzum Kristum.
Tālāk dotajā apgalvojumā, ko teicis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma, sameklē, kas no mums tiek prasīts, kad izrādām ticību Jēzum Kristum:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Pirmais evaņģēlija princips ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum. Ticība nozīmē paļāvību — paļāvību uz Dieva gribu, paļāvību uz Viņa rīcību un paļāvību uz Viņa laiku. Mums nebūtu jāmēģina uzspiest Viņam savu laiku. …
Patiešām, mums nevar būt patiesa ticība Tam Kungam, ja mums nav pilnīgas paļāvības Tā Kunga gribai un Tā Kunga laikam” („Timing”, Ensign, 2003. g. okt., 12. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:
Kāpēc, tavuprāt, mums ir svarīgi izrādīt ticību Tā Kunga gribai un Viņa laikam, kad saskaramies ar pārbaudījumiem?
Kā tu izvēlies izrādīt ticību savos pašreizējos pārbaudījumos? (Vai kā tu izvēlēsies izrādīt ticību, kad saskarsies ar pārbaudījumiem?)
Pārskati Jāņa 11:25–26, meklējot patiesus principus, ko varam uzzināt no Glābēja mācītā Martai. Var būt noderīgi zināt, ka frāze „nemirs nemūžam” 26. pantā attiecas uz otro nāvi jeb padzīšanu no Dieva valstības un klātbūtnes, kas nekad nebūs jāpiedzīvo.
Tālāk doti divi patiesi principi, ko uzzinām no Glābēja vārdiem: Jēzus Kristus ir augšāmcelšanās un dzīvība. Ja mēs ticam Jēzum Kristum, mēs varam iemantot mūžīgo dzīvi.
Izlasi Jāņa 11:28–37, meklējot, ko Marija teica Jēzum un kā Viņš atbildēja. Ievēro, ka frāze sirdī (garā) aizgrābts, kā tā lietota 33. un 38. pantā, nozīmē — būt bēdīgam vai noskumušam.
Kā Marijas teiktais 32. pantā atspoguļo viņas ticību Glābējam?
Apdomā Jāņa 11:35. Kāpēc, tavuprāt, Jēzus raudāja?
Izlasi Jāņa 11:38–46, meklējot, ko Glābējs izdarīja, kad bija raudājis ar Mariju un Martu.
Ņem vērā, ka Lācars netika augšāmcelts no mirušajiem nemirstīgā stāvoklī. Viņa garīgais ķermenis tika atgriezts viņa fiziskajā ķermenī, taču viņa fiziskais ķermenis joprojām bija mirstīgs un pakļauts nāvei.
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
Elders Makonkijs mācīja par svarīgu nolūku, ko Glābējs piepildīja, uzceļot Lācaru no mirušajiem: „Viņš sagatavojās tam, lai pārliecinoši paustu vienu no Savām dižākajām mācībām: ka Viņš bija augšāmcelšanās un dzīvība, ka nemirstība un mūžīgā dzīve iegūstama, pateicoties Viņam, un ka tie, kas ticēja un paklausīja Viņa vārdiem, nekad nemirs garīgi” (Doctrinal New Testament Commentary, 1:531).
Kā šis brīnums vēstīja par Glābēja augšāmcelšanos un atklāja Viņa varu pār nāvi? Kā mēs varam tikt svētīti, saprotot Glābēja spēku — dāvāt nemirstību un mūžīgo dzīvi?
Pievērs uzmanību Jāņa 11:40, ka Jēzus atgādināja Martai, ka tad, ja viņa ticēs, viņa redzēs Dieva varenību. Padomā par to, kā Marta un Marija nodemonstrēja ticību Jēzum Kristum šī pārbaudījuma laikā. Atceries, ka sākotnēji viņas nodemonstrēja ticību Jēzum Kristum, nosūtot Viņam ziņu, kad Lācars bija slims, un viņas turpināja ticēt Viņam un paļauties uz Viņu pat pēc Lācara nāves.
No Jāņa 11. nodaļas mēs uzzinām, ka tad, ja izvēlēsimies izrādīt ticību Jēzum Kristum savu pārbaudījumu laikā, tad mūsu ticība Viņam tiks apstiprināta un stiprināta. Svarīgi ir atcerēties, ka, tāpat kā tas notika ar Martu un Mariju, šāds mūsu ticības apstiprinājums nāks saskaņā ar Tā Kunga gudrību un Tā Kunga laikā.
Kā Lācara atdzīvināšana pēc tam, kad viņš bija miris četras dienas, apstiprināja un stiprināja ne tikai Martas un Marijas ticību Glābējam, bet arī Viņa mācekļu ticību?
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz vienu vai abiem tālāk dotajiem jautājumiem:
Kāda pārbaudījuma laikā tu izvēlējies izrādīt ticību Jēzum Kristum, un kā tava ticība Viņam tika apstiprināta un stiprināta šīs izvēles rezultātā?
Ko tu darīsi, lai palīdzētu sev izvēlēties — izrādīt ticību Jēzum Kristum pārbaudījumos, ar kuriem saskaries vai varētu saskarties?
Augstie priesteri un farizeji apspriežas, lai nogalinātu Jēzu
Lācara uzcelšana no mirušajiem apliecināja to, ka Jēzum bija vara pār nāvi. Izlasi Jāņa 11:47–48, meklējot, kā augstie priesteri un farizeji atsaucās uz ziņu par to, ka Jēzus uzcēla Lācaru no mirušajiem.
Kā rakstīts Jāņa 11:49–57, Kajafa, tā gada augstais priesteris, atbalstīja Jēzus nogalināšanu, lai nepieļautu to, ka romieši atņemtu viņiem „zemi un tautu” (Jāņa 11:48). „Viltus priesterību un nekrietnību dēļ” (2. Nefija 10:5) jūdu vadītāji nevēlējās zaudēt savu ietekmīgo stāvokli savā tautā. Viņi nolēma Jēzu nogalināt un pavēlēja, lai tie, kas zināja Viņa atrašanās vietu, paziņotu to viņiem, lai Viņu varētu apcietināt.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:
Es izstudēju Jāņa 11. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: