Glābējs tika tiesāts gan Poncija Pilāta, gan Hēroda Antipas priekšā. Neviens no viņiem neatzina Glābēju par vainīgu noziegumos, kuros jūdi Viņu apsūdzēja, taču Pilāts tomēr nodeva Viņu krustā sišanai. Jēzus piedeva romiešu kareivjiem, kuri sita Viņu krustā, un pauda pārliecību par dzīvi pēc nāves zaglim, kurš arī tika sists krustā. Kad Jēzus nomira, Viņa ķermenis tika ievietots kapā, kas piederēja Jāzepam no Arimatijas. Trešajā dienā pēc Jēzus Kristus nāves eņģeļi pie kapa paziņoja dažām sievietēm par Viņa Augšāmcelšanos. Jēzus vēlāk parādījās Saviem apustuļiem un citiem, parādot Savu augšāmcelto ķermeni, un uzdeva viņiem sludināt grēku nožēlošanu un būt par Viņa lieciniekiem.
Glābējs tiek tiesāts Pilāta un Hēroda priekšā un tiek sists krustā starp diviem zagļiem
Padomā par kādu reizi, kad kāds tev nodarīja pāri. Kā tu reaģēji šādā situācijā?
Studējot Lūkas 23. nodaļu, meklē patiesu principu, kas tev palīdzēs saprast, kā mums vajadzētu reaģēt, kad jūtam, ka citi mums dara pāri.
Pēc tam, kad Jēzus bija izcietis Ģetzemanē, augstie priesteri apcietināja Viņu un notiesāja Viņu uz nāvi. Tie aizveda Viņu pie romiešu pārvaldnieka Poncija Pilāta Jūdejas apgabalā un pieprasīja, lai viņš nodod Jēzu nāvei. Pilāts nevarēja atrast Jēzū nekādu vainu. Viņš sūtīja Jēzu, lai Viņu tiesātu Hērods Antipa, kurš bija nodevis nāvei Jāni Kristītāju un kurš romiešu pakļautībā pārvaldīja Galileju un Pereju. Arī Hērods nekādu vainu Jēzū nevarēja atrast, tāpēc Pilāts teica ļaudīm, ka viņš sodīs Jēzu un atbrīvos Viņu. Ļaudis kliedza, lai Pilāts atbrīvotu slepkavu Barabu, nevis Jēzu, un pieprasīja, lai Jēzus tiktu sists krustā. Pilāts atbrīvoja Barabu un nodeva Jēzu krustā sišanai (skat. Lūkas 23:1–25).
Izlasi Lūkas 23:32–34 un Džozefa Smita tulkojums, Lūkas 23:35 (Svēto Rakstu ceļvedī), meklējot, par ko Glābējs lūdza, kad Viņš tika sists krustā. Tu vari pasvītrot Viņa lūgšanu savos Svētajos Rakstos.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kāpēc Glābēja lūgšana šajā brīdī ir tik ievērības cienīga?
Kādu principu mēs varam mācīties no Glābēja piemēra par to, kā mums būtu jāreaģē, kad citi dara mums pāri? (Atbildi uz šo jautājumu, pabeidzot noformulēt šādu principu: Mēs varam sekot Jēzus Kristus piemēram, izvēloties .)
Piedot citiem nenozīmē, ka mēs atbrīvojam kādu no atbildības par savu rīcību. Tas arī nenozīmē, ka mums būtu jāpakļauj sevi situācijām, kur cilvēki var turpināt darīt mums pāri. Piedošana drīzāk nozīmē — ar mīlestību izturēties pret tiem, kas ir nodarījuši mums pāri, un neturēt pret viņiem sirdī dusmas vai aizvainojumu (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Piedot”, scriptures.lds.org).
Padomā, vai ir kāds cilvēks, kuram tev vajag piedot? Dažkārt piedot citiem var būt grūti. Izlasi tālāk doto prezidenta Gordona B. Hinklija izteikumu, meklējot, ko tu vari darīt, ja tev ir grūtības piedot kādam cilvēkam:
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
„Es lūdzos, lai jūs lūgtu Tam Kungam spēku piedot. … Tas var nebūt viegli, un tas var nenotikt ātri. Taču, ja jūs pēc tā no sirds tieksieties un attīstīsiet sevī šo vēlmi, tā nāks. … Jūsu sirdī nāks miers, kas citādi nav iegūstams. Par šo mieru, kas nāk no Viņa, Viņš teica:
„Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.
Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos” (Mat. 6:14–15)” („Of You It Is Required to Forgive”, Ensign, 1991. g. jūn., 5. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Atbildi uz šādu jautājumu: Kā, tavuprāt, lūgšana pēc spēka var tev palīdzēt piedot kādam, kurš pret tevi ir slikti izturējies?
Uzraksti par kādu reizi, kad tu (vai kāds, ko tu pazīsti) piedevi kādam cilvēkam. Atceries, ka nevajadzētu dalīties pārāk personiskās pieredzēs.
Centies sekot Jēzus Kristus priekšzīmei un piedot tiem, kas tev nodarījuši pāri. Lūdz Dievam spēku, lai spētu piedot. (Atceries, ka Tas Kungs nosoda jebkāda veida vardarbīgu uzvedību — fizisku, seksuālu, vārdisku vai emocionālu. Jebkāda veida ļaunprātīga izmantošana vai slikta izturēšanās, tostarp iebiedēšana, ir pretēja Jēzus Kristus mācībām. Ļaunprātīgas izmantošanas upurus vajadzētu pārliecināt, ka viņi nav vainīgi citu cilvēku ļaunprātīgajā uzvedībā. Viņiem nav jājūtas vainīgiem. Ļaunprātīgas izmantošanas upuriem vajadzētu nekavējoties meklēt palīdzību, parasti pie sava bīskapa vai draudzes prezidenta.)
Attēls
Krustā sišana
Lūkas 23:35–38 mēs uzzinām, ka jūdu valdnieki un romiešu kareivji izsmēja Glābēju, kad Viņš karājās pie krusta. Izlasi Lūkas 23:39–43, meklējot, kā divi zagļi, kas karājās pie krusta Glābējam abās pusēs, izturējās pret Viņu. Tu vari pasvītrot vārdus vai frāzes, kas tev šķiet īpaši svarīgas.
Izlasi tālāk doto skaidrojumu, meklējot, kāda nozīme bija Glābēja teiktajam vienam no zagļiem, ka tas būs kopā ar Viņu paradīzē:
„Termins paradīze Svētajos Rakstos ir lietots dažādās nozīmēs. Pirmkārt, tas apzīmē miera un laimes vietu pēcmirstīgajā garu pasaulē, kas saglabāta tiem, kas kristījušies un kas palikuši uzticīgi (skat. Almas 40:12; Moronija 10:34). …
Otra nozīme vārdam paradīze atrodama Lūkas pierakstā par Glābēja krustā sišanu. … Pravietis Džozefs Smits skaidroja, ka … Tas Kungs patiesībā teica, ka zaglis būs kopā ar Viņu garu pasaulē” (Uzticīgi ticībai: Evaņģēlija norādes [2005. g.], 130. lpp.; skat. arī History of the Church, 5:424–425).
No Glābēja vārdiem zaglim, kas pierakstīti Lūkas 23:43, mēs uzzinām, ka visu cilvēku gari savas nāves brīdī dodas uz garu pasauli.
Mācības un Derību 138. nodaļā mēs uzzinām, ka brīdī, kad Glābējs nomira, Viņa gars iegāja garu pasaulē. Tomēr Viņš neapmeklēja ļaunos, kuri bija tajā garu pasaules daļā, ko dēvē par garu cietumu. Izlasi Mācības un Derību 138:29–32, meklējot, ko Jēzus Kristus darīja garu pasaulē un kas, visticamāk, notika ar zagli pēc tam, kad viņš nomira un devās uz garu pasauli. Tu vari uzrakstīt norādi uz M&D 138:29–32, līdzās Lūkas 23:43, savos Svētajos Rakstos.
Lai arī evaņģēlijs tika turpmāk sludināts šim zaglim, viņš automātiski nesaņēma paaugstināšanu Dieva valstībā. Šim zaglim (un citiem, kas miruši bez zināšanām par evaņģēliju) ir jānožēlo grēki un jāpieņem tempļa priekšraksti, kas tiek veikti viņu labā (skat. Mācības un Derību 138:58–59).
Lūkas 23:44–56 vēstīts, ka Glābējs nomira pie krusta. Viņa ķermenis tika ietīts audeklā un ievietots kapā. Materiāls par Glābēja nāvi pie krusta tika apskatīts stundā par Mateja 27. nodaļu.
Eņģelis paziņo, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies, un Jēzus parādās Saviem mācekļiem
Iedomājies, ka tu esi misionārs un satiec kādu, kurš saka: „Daudz cilvēku, ko pazīstu, netic dzīvei pēc nāves. Daži no viņiem apgalvo, ka tic Jēzum Kristum, bet netic, ka Viņš augšāmcēlās fiziskā ķermenī. Viņi saka, ka Viņš turpināja dzīvot tikai kā gars. Kam tu tici saistībā ar Jēzus Kristus Augšāmcelšanos?”
Kā tu atbildētu uz šo jautājumu?
Izlasi Lūkas 24:1–4, meklējot, ko atklāja sievietes, ierodoties pie kapa, kur bija ievietots Jēzus ķermenis.
Izlasi Lūkas 24:5–8, meklējot, ko eņģeļi pateica sievietēm. Tu vari pasvītrot to, ko atrodi.
Lūkas 24:9–10 mēs uzzinām, ka sievietes atstāja kapu un pastāstīja mācekļiem, ko viņas bija redzējušas un dzirdējušas.
Izlasi Lūkas 24:11, meklējot, kāda bija apustuļu reakcija uz sieviešu teikto.
Apkopo, kā apustuļi reaģēja uz sieviešu teikto:
Dzirdot sieviešu sacīto, Pēteris aizskrēja līdz kapenēm un redzēja, ka Jēzus ķermenis bija pazudis (skat. Lūkas 24:12).
Lūkas 24:13–32 mēs uzzinām, ka augšāmceltais Glābējs parādījās diviem mācekļiem, kas bija ceļā uz Emavu. Šie abi mācekļi neatpazina Jēzu, kad Viņš gāja kopā ar viņiem un mācīja viņus, izmantojot Svētos Rakstus, jo „viņu acis tapa turētas” (Lūkas 24:16). Glābējs nevēlējās, lai viņi uzreiz Viņu atpazītu.
Izlasi Lūkas 24:32, meklējot, kā Glābēja mācības no Svētajiem Rakstiem ietekmēja šos divus mācekļus. Tu varētu atzīmēt to, ko atrodi.
Abi mācekļi nekavējoties atgriezās Jeruzālemē un pastāstīja par pieredzēto apustuļiem un citiem mācekļiem (skat. Lūkas 24:33–35). Kamēr viņi runāja, parādījās Glābējs.
Izlasi Lūkas 24:36–39, meklējot pierādījumu tam, ka Jēzus bija augšāmcēlies — šī vārda tiešajā nozīmē, un Viņam ir ķermenis no miesas un kauliem. (Lūkas 24:36–39 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari atzīmēt prasmīgi pārzināmās rakstvietas atšķirīgā veidā, lai tu tās viegli varētu atrast.)
Attēls
Jēzus rāda Savas brūces
Kā tev šķiet, kā tu justos, ja tu būtu klāt brīdī, kad augšāmceltais Kristus parādījās Saviem mācekļiem?
Izlasi Lūkas 24:40–43, meklējot, ko vēl Jēzus darīja, lai parādītu, ka Viņam ir taustāms (vai fizisks), augšāmcelts ķermenis.
No šiem pantiem mēs uzzinām, ka Jēzus Kristus ir augšāmcelta būtne ar ķermeni no miesas un kauliem. Visiem augšāmceltiem ķermenim ir slavas pilna miesa un kauli.
Lasot tālāk sniegto izteikumu, pasvītro, kādēļ ir svarīgi saprast šo doktrīnu un ticēt tai:
„Pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, visi cilvēki tiks augšāmcelti — glābti no fiziskās nāves (skat. 1. korintiešiem 15:22). Augšāmcelšanās ir gara apvienošanās ar ķermeni pilnīgā, nemirstīgā stāvoklī, kas vairs nav pakļauts slimībai vai nāvei (skat. Almas 11:42–45)). …
Izpratne un liecība par augšāmcelšanos var dot jums cerību un perspektīvu, kad jūs sastopaties ar dzīves grūtībām, pārbaudījumiem un uzvarām. Jūs varat rast mierinājumu pārliecībā, ka Glābējs dzīvo un ka caur Viņa veikto Izpirkšanu „Viņš sarauj nāves saites, ka kaps neuzvarēs un ka nāves dzelonis tiks aprīts cerībā uz godību” (Almas 22:14)” (Uzticīgi ticībai, 13. lpp.).
Pestīšanas iecere mums māca, ka Ādama un Ievas Krišana nesa fizisko un garīgo nāvi. Mēs nespētu atgriezties pie Debesu Tēva un dzīvot ar Viņu, ja nebūtu nodrošināts Pestītājs, lai pārvarētu grēku un nāvi. Jēzus Kristus veiktā Grēku Izpirkšana un Augšāmcelšanās pavēra mums iespēju pārvarēt Krišanas sekas.
Savā studiju dienasgrāmatā paskaidro, kādēļ ir svarīgi saprast mācību par Jēzus Augšāmcelšanos un ticēt tai un kādēļ tev tā ir svarīga.
Pārlasi situāciju, kurā tu esi misionārs un satiec kādu, kurš tev jautā par Kristus Augšāmcelšanos. Pielietojot to, ko iemācījies Lūkas 24:36–39, uzraksti atbildi uz šī cilvēka jautājumu savā studiju dienasgrāmatā.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: