Jēzus piedeva grēkus triekas ķertajam un izdziedināja viņu, un tad Viņš aicināja Mateju Viņam sekot. Viņš mācīja rakstu mācītājiem un farizejiem par sabata dienu. Glābējs turpināja dziedināt daudz cilvēku, Viņš sūtīja Savus apustuļus sludināt un brīdināja pret Svētā Gara zaimošanu.
Jēzus piedod grēkus triekas ķertam vīram un izdziedina viņu
Iedomājies, ka kāds, ko tu mīli, cieš no kādas dzīvībai bīstamas, fiziskas kaites, kam nepieciešama specializēta aprūpe. Kādu cilvēku tu censtos uzmeklēt, lai palīdzētu sev mīļam cilvēkam? Kāpēc? Ko tu būtu gatavs darīt, ja palīdzēt spētu tikai viens ārsts, taču būtu sarežģīti ieplānot vizīti pie šī ārsta?
Kā pierakstīts Marka 2:1–4, Galilejā, Kapernaumā, bija kāds „triekas ķertais” (Marka 2:3), kas nozīmēja, ka šis cilvēks bija paralizēts. Četri vīri nesa viņu uz māju, kur bija Jēzus, taču māja bija tik pārpildīta, ka viņi nevarēja tajā ieiet. Šie četri vīri daļēji atsedza mājas jumtu un nolaida triekas ķerto vīru pie Glābēja.
Attēls
Jēzus dziedina vīru
Izlasi Marka 2:5, meklējot, ko Jēzus teica triekas ķertajam vīram.
Izlasi Marka 2:6–12, meklējot, kas notika pēc tam.
Ievēro, ka „kādi no rakstu mācītājiem” (Marka 2:6) bija skeptiski noskaņoti pret Glābēja spējām — piedot grēkus. Apdomā, ko Jēzus vaicāja šiem rakstu mācītājiem (skat. Marka 2:9).
No šī pieraksta mēs varam mācīties šādu patiesu principu: Jēzum Kristum ir vara dziedināt mūs gan garīgi, gan fiziski.
Jēzus aicina Mateju Viņam sekot, un Viņš ēd ar muitniekiem un grēciniekiem
Kad rakstu mācītāji redzēja triekas ķerto vīru pieceļamies no savas gultas un staigājam, viņiem tika dots neapstrīdams pierādījums tam, ka Jēzum Kristum bija vara dziedināt slimos, un viņi dzirdēja Viņu liecinām, ka Viņš var piedot grēkus. Taču šajā pierakstā nav teikts, ka šie vīri pēc tam ietu pie Jēzus un meklētu piedošanu par saviem grēkiem.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti vairākus iemeslus, kāpēc cilvēki ne vienmēr meklē Tā Kunga piedošanu par saviem grēkiem. Palūdz palīdzību kādam ģimenes loceklim vai draugam šī uzdevuma veikšanā.
Turpinot studēt Marka 2. nodaļu, meklē patiesus principus, kas varētu tevi iedrošināt — meklēt Tā Kunga piedošanu.
Izlasi Marka 2:13–15, meklējot, ko Glābējs darīja pēc triekas ķertā vīra izdziedināšanas.
Levijs vēlāk kļuva pazīstams kā Matejs. Viņš ir tas pats Matejs, kurš sarakstīja Mateja evaņģēliju. Frāze „pie muitas būdas sēžam” (Marka 2:14)) nozīmē, ka Matejs bija muitnieks un „nodokļu ievācējs romiešiem Kapernaumā [un] droši vien bija Hēroda Antipas dienestā” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Matejs”, scriptures.lds.org). Daudzi jūdi ienīda muitniekus, tāpēc ka viņi uzskatīja muitniekus par nodevējiem, kas iekasē naudu no pašu ļaudīm romiešu labā.
Ievēro, ka daudz muitnieku un grēcinieku sēdēja pie galda Mateja namā — līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem. Tolaik kopīga maltīte nozīmēja ko vairāk par kopīgu ēšanu. Tas norādīja uz to, ka starp cilvēkiem, kuri tur atradās, pastāvēja draudzības un miera saikne.
Izlasi Marka 2:16, meklējot, kā reaģēja rakstu mācītāji un farizeji, kad redzēja Glābēju ēdam kopā ar šiem cilvēkiem.
Kāpēc, tavuprāt, rakstu mācītāji un farizeji kritizēja Jēzu par to, ka Viņš ēda kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?
Izlasi Marka 2:17, meklējot, kāda bija Glābēja atbilde uz rakstu mācītāju un farizeju kritiku. Tu vari apvilkt vārdu, ko Glābējs izmantoja, lai raksturotu Sevi.
Lietojot vārdu ārsts, Glābējs no jauna apstiprināja Savu varu — dziedināt gan garīgi, gan fiziski. No 17. panta mēs mācāmies, ka Glābējs vēlas palīdzēt mums nožēlot grēkus un tapt dziedinātiem.
Apdomā, kāpēc ir svarīgi ticēt, ka Jēzus vēlas mums palīdzēt nožēlot grēkus un tapt dziedinātiem.
Elders Kreigs A. Kardons no Septiņdesmitajiem teica:
Attēls
Elders Kreigs A. Kardons
„Tas Kungs mīl mūs un vēlas, lai mēs saprastu Viņa vēlmi piedot. …
… Savā žēlastībā Viņš sagaida pakāpeniskus uzlabojumus, nevis tūlītēju pilnību. Pat ja grēku ir ļoti daudz mirstīgās dzīves vājību dēļ, kad vien mēs nožēlojam grēkus un tiecamies saņemt Viņa piedošanu, Viņš piedod — atkal un atkal [skat. Moronija 6:8].
Tādēļ mēs visi, tajā skaitā tie, kuri cīnās, lai pārvarētu atkarību izraisošu uzvedību, piemēram, atkarību no narkotikām vai pornogrāfijas, un viņu tuvinieki var zināt, ka Tas Kungs atzīs mūsu taisnīgos pūliņus un mīloši piedos, kad grēku nožēlošana būs pabeigta. … Taču tas nenozīmē, ka kāds var apzināti atsākt grēkot [un palikt nesodīts]” („Glābējs vēlas piedot” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 16. lpp.).
Padomā, vai tu līdzinies muitniekiem un grēciniekiem (kas apzinājās nepieciešamību pēc Glābēja un nāca pie Viņa) vai rakstu mācītājiem un farizejiem (kas negāja pie Glābēja, lai meklētu Viņa piedošanu un dziedinošo spēku). Izlem jau šodien nākt pie Glābēja un ļaut Viņam palīdzēt tev tavās fiziskajās un garīgajās vajadzībās.
Kā pierakstīts Marka 2:18–22, Jēzus mācīja, kāpēc Viņa mācekļi negavēja, kamēr Viņš bija pie viņiem. Viņš arī mācīja, kāpēc dažiem cilvēkiem bija grūti pieņemt Viņa evaņģēliju (skat. arī Mateja 9:14–17).
Vai tu kādreiz esi izvēlējies nepiedalīties kādā aktivitātē, lai paklausītu bauslim — turēt sabata dienu svētu? Turpinot studēt Marka 2.–3. nodaļu, apdomā šādu jautājumu: Kā tu zini, vai kāds pasākums ir atbilstošs sabata dienai?
Izlasi Marka 2:23–24 un Marka 3:1–2, meklējot, ko Glābējs un Viņa mācekļi izdarīja, kas saduķeju acīs bija sabata likuma pārkāpums.
Atceries, ka jūdu skolotāji Mozus likumam pievienoja savus noteikumus un interpretācijas, sauktas par nerakstīto likumu jeb tradīcijām. Šie pievienotie noteikumi bija domāti, lai novērstu Dieva likuma pārkāpšanu, taču tie dažiem cilvēkiem neļāva izprast attiecīgo baušļu patieso nolūku, tostarp bausli — turēt sabata dienu svētu.
Izlasi Marka 2:27–28 un pēc tam pievērs uzmanību, kā Džozefa Smita veiktais tulkojums paskaidro, kādēļ Tas Kungs deva mums sabatu:
„Tādēļ sabata diena tika dota cilvēkam kā diena atpūtai; un arī, lai cilvēks godinātu Dievu, un nevis lai cilvēks neēstu;
Izlasi Marka 3:3–5, meklējot, ko Glābējs mācīja par vīra ar izkaltušo roku dziedināšanu sabatā.
Pamatojoties uz to, ko mēs uzzinām no Džozefa Smita tulkojuma un Marka 3:3–5, pabeidz šo patieso principu: Mēs varam turēt sabata dienu svētu, … .
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kā mēs varam godināt Dievu Viņa svētajā dienā?
Kādi ir daži piemēri labajiem darbiem, ko veikt sabatā?
Izlasi Mācības un Derību 59:9–13. Pēc tam izlasi tālāk doto izteikumu, ko teicis prezidents Džeimss E. Fausts no Augstākā prezidija, un apdomā, kā tu vari noteikt, kādas aktivitātes ir piemērotas sabata dienai:
Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts
„Kur ir tā robeža starp to, kas sabata dienā ir pieņemams un kas — ne? Ņemot vērā dotās vadlīnijas, katram no mums ir jāatbild uz šo jautājumu. Lai arī šīs vadlīnijas ir ietvertas Svētajos Rakstos un mūsdienu praviešu vārdos, tām arī ir jābūt ierakstītām mūsu sirdī, un mūsu sirdsapziņai ir jānosaka to pielietojums. … Maz ticams, ka tiks izdarīts nopietns sabata svētīšanas pārkāpums, ja mēs pazemīgi nāksim pie Tā Kunga un ziedosim Viņam visu savu sirdi, savu dvēseli un savu prātu. (Skat. Mat. 22:37.)
Mums katram pašam būs jāspriež par to, kas ir cienīgs un kas — necienīgs sabata dienā, cenšoties būt godīgiem pret To Kungu. Sabata dienā mums būtu jādara tas, kas mums ir jādara un ko mums vajadzētu darīt ar godpilnu attieksmi, un tad jāierobežo citas savas aktivitātes” („The Lord’s Day”, Ensign, 1991. g. nov., 35. lpp.).
Atbildi uz jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā:
Kā tu esi juties svētīts, kad centies sabatā pielūgt Dievu un darīt labus darbus?
Uzraksti vienu veidu, kā tu vari labāk turēt sabata dienu svētu?
Jēzus dziedina daudz cilvēku, sūta Savus apustuļus sludināt un brīdina citus par Svētā Gara zaimošanu
Kā pierakstīts Marka 3:7–35, Jēzus devās pie Galilejas jūras un dziedināja daudzus cilvēkus, kas Viņam turp sekoja, tostarp dažus, kam bija nešķīsti gari. Kad Jēzus bija izvēlējies Divpadsmit apustuļus, Viņš tos ordinēja un sūtīja sludināt, dziedināt un izdzīt nešķīstos garus. Tad Viņš brīdināja rakstu mācītājus par Svētā Gara zaimošanu un mācīja, ka Viņa ģimene ir tie cilvēki, kas dara Debesu Tēva gribu. Par dažiem no šiem notikumiem tu mācījies, kad studēji Mateja 12:22–35.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: