Pāvils paskaidroja, kā Ābrahāms tika attaisnots caur labvēlību. Pēc tam viņš raksturoja svētības, kas nāk pie tiem, kuri tiek attaisnoti un kam tiek mācīts, ka kristīšanās simbolizē to, ka esam grēkam miruši un dzīvi Kristū.
Pāvils paskaidro, kā Ābrahāms tika attaisnots caur labvēlību
Iztēlojies, ka esi tuksnesī un mirsti no slāpēm, bet tuvējā kalna virsotnē atrodas ūdens pudele. Kura no tālāk minētajām izvēlēm tevi glābs?
Attēls
zīmējums, vīrietis rāpo tuksnesī
Tava ticība, ka ūdens tevi var glābt.
Tavi pūliņi, lai nokļūtu līdz ūdenim un to izdzertu.
Ūdens.
Šī situācija var palīdzēt mums saprast Pāvila mācības Romiešiem 4.–7. nod. par ticību, darbiem un labvēlību, kas ir attiecināma uz attaisnošanas mācību.
Romiešiem 1.–3. nodaļā mēs uzzinājām, ka tapt attaisnotam nozīmē — būt apžēlotam, nesaņemot sodu par grēku, un tapt taisnam caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu (skat. M&D 76:69).
Daži jūdu svētie Romā pārspīlēja savu pūliņu un Mozus likuma nozīmi attiecībā uz to, lai taptu attaisnoti. Kādā ziņā daži cilvēki mūsdienās līdzīgi pārprot attaisnošanas mācību?
Kurš no iepriekš minētās situācijas variantiem simbolizē domu, ka mūs var glābt mūsu darbi? ____
Pāvils centās izlabot šo nepareizo priekšstatu, atgādinot jūdiem par seno patriarhu Ābrahāmu, jo daudzi jūdi uzskatīja, ka viņš ticis attaisnots.
Romiešiem 4:2–5, Džozefa Smita tulkojums, paskaidro, kāpēc Ābrahāms tika attaisnots un tiesāts kā taisnīgs: „Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisnots ar likumu pēc darbiem, tad viņš pats ir ieguvis godību, bet ne no Dieva. Jo ko saka raksti: „Ābrahāms ticēja Dievam un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.” Tam, kas ticis attaisnots ar likumu pēc darbiem, alga tiek piešķirta ne aiz labvēlības, bet pēc nopelna. Bet tam, kas netiecas, lai tiktu attaisnots ar likumu pēc darbiem, bet tic tam, kurš neattaisno bezdievīgo, tam viņa ticība tiek ieskaitīta par taisnību.”
Saskaņā ar ko Ābrahāms nebija ticis attaisnots?
Atceries, ka Pāvils mācīja: „Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23). Pat ja mēs galu galā pilnībā paklausītu pavēlēm, mūsu pagātnes grēki un pārkāpumi neļautu mums tikt attaisnotiem saskaņā ar likumu pēc darbiem. Citiem vārdiem izsakoties, lai taptu attaisnotiem saskaņā ar likumu pēc darbiem, mēs nekad nedrīkstētu grēkot vai pat neapzināti pārkāpt kaut vienu Dieva likumu.
Romiešiem 4:6–15 mēs uzzinām, ka mūsu pēctecībai un paklausībai Mozus likumam nav spēka attīrīt mūs no grēka.
Džozefa Smita tulkojums Romiešiem 4:16 sniedz vēl pilnīgāku skaidrojumu tam, kā mēs tiekam attaisnoti: „Tādējādi jūs tiekat attaisnoti ar ticību un darbiem, caur labvēlību, lai galu galā solījums varētu būt drošs visiem pēcnācējiem; ne tikai tiem, kas ir no bauslības, bet arī tiem, kas ir no Ābrahāma ticības; viņš ir mūsu visu tēvs.”
Viena mācība, ko varam apgūt no Romiešiem 4:16, ir šāda: mēs tiekam attaisnoti ar ticību un darbiem caur labvēlību. (Tu vari pierakstīt šo mācību savos Svētajos Rakstos, līdzās Romiešiem 4:16.)
Atceries, ka labvēlība ir attiecināma uz svētībām, žēlsirdību, palīdzību un spēku, kas mums ir pieejams, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai. Atsauc atmiņā šīs stundas sākumā izklāstīto situāciju. Kuru no trim variantiem varētu attiecināt uz Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un Dieva labvēlību? ____
Kurš variants simbolizē mūsu ticību Viņam? ____
Ja tu atrastos šādā situācijā, vai tu varētu izglābties ar savu ticību un pūliņiem, ja kalna virsotnē nebūtu ūdens? Kādā ziņā ūdens šajā situācijā ir kā Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana un Dieva labvēlība?
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, Augstākā prezidija loceklis, mācīja:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Pestīšanu nevar nopirkt ar paklausību; par to ar Savām asinīm ir samaksājis Dieva Dēls [skat. Apustuļu darbi 20:28]. …
Labvēlība ir Dieva dāvana, un mūsu vēlme — būt paklausīgiem ikvienam Dieva bauslim — ir kā savas mirstīgās rokas pastiepšana, lai saņemtu šo svēto dāvanu no mūsu Debesu Tēva” („Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 109.–110. lpp.).
Ņem vērā: lai gan šī situācija tuksnesī, kur mums ir vajadzīgs ūdens, palīdz mums saprast, kā ticība, darbi un labvēlība sekmē mūsu attaisnošanu, tā neparāda visus veidus, kā mēs varam saņemt Glābēja labvēlību. Jēzus Kristus ne tikai apgādā mūs ar dzīvību glābjošu ūdeni jeb Dieva labvēlību, kas attaisno mūs un attīra mūs no grēka, Viņš arī dod iespēju mums saņemt ticību un spēku, kas mums ir nepieciešams, lai iegūtu šo ūdeni jeb lai piekļūtu Dieva labvēlībai. Mēs varam tikt svētīti ar šo labvēlību pirms, pēc vai laikā, kad pielietojam ticību Jēzum Kristum un paveicam labus darbus.
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja: „Izpirkšanas spēks padara grēku nožēlošanu iespējamu un aptur [apspiež] grēka izraisīto izmisumu; tas mūs arī stiprina, lai mēs spētu saskatīt un darīt labu un kļūtu par labiem cilvēkiem tādos veidos, kā mēs nevarētu iedomāties vai paveikt savas laicīgās un ierobežotās sapratnes dēļ” („Tādēļ viņi apklusināja savas bailes” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 47. lpp.).
Kā Izpirkšana un Dieva labvēlība palīdz mums pielietot ticību Jēzum Kristum un darīt labus darbus?
Daži darbi, kas mums ir jāpaveic, lai parādītu savu ticību Kristum un lai caur Dieva labvēlību mēs tiktu attaisnoti, — nožēlot grēkus, paklausīt baušļiem un saņemt evaņģēlija glābšanas priekšrakstus (skat. Moronija 10:32–33).
Iztēlojies, ka divi tavi draugi strīdas par to, kā mēs varam tikt „glābti”. Viens draugs saka, ka viss, kas mums ir jādara, lai mēs tiktu glābti, — jāpauž sava ticība Jēzum Kristum. Otrs draugs uzstāj uz to, ka mūsu paklausība baušļiem ir tā, kas mūs glābj. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā tu saviem draugiem paskaidrotu saistību starp ticību, darbiem un labvēlību.
Kā rakstīts Romiešiem 5. nodaļā, Pāvils mācīja par mieru, ko saņem tie, kas caur ticību Jēzum Kristum iegūst Dieva labvēlību (skat. 1.–2. pants). Tālāk viņš paskaidroja, ka ar labvēlību, kas mums ir pieejama, pateicoties Kristus īstenotajai Izpirkšanai, ir vairāk nekā pietiekami, lai pārvarētu Krišanas sekas.
Pāvils māca, kā tapt brīviem no grēka un iemantot mūžīgo dzīvi
Iztēlojies, ka tavs draugs kaut kad plāno kalpot misijā, taču šobrīd veic tādas izvēles, kas ir pretrunā Tā Kunga standartiem. Kad tu paud bažas par sava drauga uzvedību, viņš saka: „Tas nekas. Pateicoties Izpirkšanai, es varu vienmēr nožēlot grēkus, pirms došos misijā.”
Padomā, ko tu teiktu savam draugam. Studējot Romiešiem 6. nodaļu, meklē, kādā ziņā viņa attieksme atklāj ļoti nepareizu priekšstatu par labvēlības mācību.
Izlasi Romiešiem 6:1–6, 11–12, meklējot, kā Pāvila mācības varētu mainīt tava drauga uzskatus.
Paskaidro saviem vārdiem, kā Pāvila mācības šajos pantos varētu palīdzēt tavam draugam:
Ko, tavuprāt, nozīmē — būt „grēkam … miruši” (Romiešiem 6:2) un būt „līdz ar Viņu kristībā … aprakti nāvē” (Romiešiem 6:4)?
Viens patiess princips, ko varam mācīties no šiem pantiem, ir tāds, ka kristīšana ar iegremdēšanu var simbolizēt mūsu nāvi attiecībā uz grēku un jaunas garīgās dzīves uzsākšanu.
Mēs varam uzsākt jaunu garīgo dzīvi, kad tiekam kristīti, saņemot savu grēku piedošanu un apņemoties paklausīt Dieva pavēlēm. Tie, kuri lauž savas kristību derību, tīši grēkojot ar domu — nožēlot šos grēkus vēlāk, ņirgājas par Glābēja Izpirkšanu un rada sev garīgo apdraudējumu.
Kurš maksā strādniekam algu? Kāpēc darba devējs nemaksā algu kāda cita darba devēja strādniekam?
Izlasi Romiešiem 6:13 un atrodi divus „darba devējus” jeb kungus, kam cilvēks varētu kalpot vai būt par padoto. Šajos pantos vārds nodot nozīmē — piedāvāt vai atdot sevi kādam, bet locekļi simbolizē ķermeņa daļas un prātu.
Izlasi Romiešiem 6:14–23, meklējot, kāda ir grēka „alga” (Romiešiem 6:23) jeb sekas un kāda ir Dieva dāvana. Pieraksti šajā tabulā to, ko esi atradis.
Grēka alga
Dieva dāvanas
Nāve kā grēka alga ir „atšķiršana no Dieva un Viņa ietekmes”, un tas nozīmē — „mirt attiecībā uz lietām, kas piederas taisnībai” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Nāve, garīgā”, scriptures.lds.org).
No Romiešiem 6:16 mēs mācāmies: ja mēs nododamies grēkam, tad mēs kļūstam par grēka kalpiem. Tu vari pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos, līdzās Romiešiem 6:16.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šo jautājumu: Kā nodošanās grēkam padara mūs par grēka kalpiem?
Padomā par gadījumiem, kad kāda cilvēka nodošanās grēkam lika viņam zaudēt brīvību.
Apskati, ko pierakstīji tabulas ailē zem „Dieva dāvanas”. Ko mēs iegūstam, kad kalpojam taisnīgumam, ne grēkam?
Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti šādu principu: Ja mēs nododam sevi Dievam, mēs varam tapt brīvi no grēka un saņemt mūžīgās dzīves dāvanu. Pēc tam atbildi uz šādiem jautājumiem:
Kādā ziņā mēs varam nodot sevi Dievam?
Kad tu esi sajuties brīvs no grēka, pateicoties tam, ka nodevi sevi Dievam?
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti mērķi attiecībā uz to, kā tu vēl vairāk veltīsi sevi Dievam, lai savā dzīvē varētu saņemt Viņa labvēlību.
Kā pierakstīts Romiešiem 7. nodaļā, Pāvils izmantoja līdzību par laulībām, lai mācītu par to, ka Baznīcas locekļi tika atbrīvoti no Mozus likuma un pievienojās Kristum. Viņš arī rakstīja par cīņu starp „miesu” (Romiešiem 7:18) jeb fiziskām tieksmēm un „iekšējo cilvēku” (Romiešiem 7:22) jeb garīgumu.
Džozefa Smita tulkojums Romiešiem 7:24–25 sniedz papildus ieskatu Pāvila spēcīgajā liecībā, kad viņš dalījās par to, ka miesu ir iespējams pārvarēt:
„Un, ja es nepakļauju grēku, kas ir manī, bet ar miesu kalpoju grēka bauslībai, ak, kāds nožēlojams cilvēks es esmu! Kas mani atbrīvos no šīs nāves ķermeņa?
Es pateicos Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, tad tā ar prātu es pats kalpoju Dieva bauslībai” (Džozefa Smita tulkojums Romiešiem 7:26–27 (Svēto Rakstu ceļvedī)).
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: