Bibliotēka
24. daļa, 2. diena: 2. korintiešiem 10.–13. nodaļa


24. daļa: 2. diena

2. korintiešiem 10.–13. nodaļa

Ievads

Apustulis Pāvils mācīja par garīgo karu, kurā ir iesaistīti Dieva bērni. Viņš aizstāvējās no tiem, kas viņu kritizēja. Viņš stāstīja, kā ticis aizrauts trešajās debesīs, un raksturoja, kā viņa vājības izrādījās viņam par svētību. Noslēdzot savu vēstuli, Pāvils skubināja Korintas svētos izvērtēt sevi un pierādīt savu uzticību.

2. korintiešiem 10.–11. nodaļa

Pāvils raksta par garīgo karu, Sātana maldiem un savām ciešanām

Attēls
KARŠ

Kādas domas tev nāk prātā, kad redzi vārdu karš?

Padomā, kādā ziņā mēs esam iesaistīti karā pret Sātanu. Kādas ir šī garīgā kara visgrūtākās kaujas, kurās mums nākas piedalīties?

Izlasi 2. korintiešiem 10:3–6, meklējot apustuļa Pāvila mācību par to, kā mēs varam gūt panākumus šajā karā pret Sātanu.

Norādījums „[uzvarēt] visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi” (2. korintiešiem 10:5) nozīmē — kontrolēt savas domas, tai skaitā, izvairīties no nepiedienīgām domām un koncentrēties uz labām, iedvesmojošām lietām. Viens patiesais princips, ko varam mācīties no 5. panta, ir šāds: ja mēs kontrolējam savas domas, būdami paklausīgi Jēzum Kristum, mēs gūsim lielākus panākumus karā pret Sātanu.

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:

    1. Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu sev kontrolēt mūsu domas? (Skat. Almas 37:36; M&D 121:45 un Augstākā prezidija ievads grāmatai Garīgās dziesmas (ix.–x. lpp.), lai atrastu noderīgas idejas.)

    2. Kādas svētības tu esi pieredzējis, pateicoties tam, ka kontrolēji savas domas un izrādīji paklausību Glābējam?

Padomā, ko tu darīsi, lai kontrolētu savas domas un izrādītu paklausību Glābējam. Dažiem cilvēkiem palīdz lūgšana, Svēto Rakstu lasīšana vai iegaumēšana un garīgo dziesmu dziedāšana.

2. korintiešiem 10:7–18 mēs uzzinām, ka Pāvils gavilē Tai Kungā un māca, ka viņa vājības nav attaisnojums tam, lai viņā neklausītos.

2. korintiešiem 11. nodaļā mēs lasām, ka Pāvils min vēl citus veidus, kā Sātans cenšas samaitāt mūsu domas un aizvest mūs prom no Jēzus Kristus, kā piemēram, izmantojot viltus kristus un viltus apustuļus. Pāvils stāstīja par ciešanām, ko izturēja, būdams patiess Glābēja apustulis.

2. korintiešiem 12. nodaļa

Pāvils stāsta, kā ticis aizrauts debesīs, un māca, kā, apzinoties savas vājības, mēs varam gūt labumu

Attēls
zars ar ērkšķiem

Padomā par kādu reizi, kad tevi bija sadūris ērkšķis. Kādā ziņā ērkšķi var apgrūtināt mūsu dzīvi?

Apustulis Pāvils izmantoja līdzību par dzeloni, simboliski attēlojot pārbaudījumu vai vājību, ko viņš piedzīvoja.

Attēls
Elders Dalins H. Oukss

Lasot tālāk sniegto eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu, apdomā, kāda veida pārbaudījumus vai vājības tu esi pieredzējis: „Daži ir zaudējuši kādu tuvinieku vai rūpējas par kādu cilvēku ar invaliditāti. Dažus ir ievainojusi šķiršanās. Daži alkst pēc mūžīgās laulības. Kāds ir saķerts atkarību izraisošu vielu vai tādu ieradumu kā alkohola, tabakas, narkotiku vai pornogrāfijas tvērienā. Citiem ir fiziski vai garīgi traucējumi. Citiem ir grūtības ar homoseksuālām tieksmēm. Vēl kādam ir briesmīgas depresijas vai nepilnības sajūtas. Tādā vai citādā veidā daudzi nes smagu nastu” („Viņš dziedina smagās nastas” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 6. lpp.).

Studējot 2. korintiešiem 12. nodaļu, uzmeklē patiesās mācības, kas var tev palīdzēt, sastopoties ar pārbaudījumiem vai vājībām.

Izlasi 2. korintiešiem 12:1–4, meklējot vīziju, ko Pāvils redzēja. (Šajos pantos, stāstot par „cilvēku”, Pāvils runā par sevi trešajā personā. Frāze 2. pantā „vai miesā vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina” norāda uz to, ka Pāvils redzēja vīziju.)

Izlasi 2. korintiešiem 12:5–6, meklējot, kā Pāvils reaģēja uz šo vīziju par celestiālo valstību.

Pievērs uzmanību: lai gan Pāvils redzēja vīziju, viņš par to nelielījās. Iespējams, viņš raizējās, ka citi varētu būt pārāk augstās domās par viņu, lai gan viņam joprojām bija mirstīgās grūtības, ko pārvarēt.

Izlasi 2. korintiešiem 12:7–9, meklējot, kā Tas Kungs palīdzēja Pāvilam saglabāt pazemību. („Nepaaugstināties” (7. pantā) nozīmē — nekļūt iedomīgam.)

Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs

Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, minēja, ka Pāvila dzelonis varētu būt „kāds fizisks trūkums, acīmredzot pat mokošs, kura dēļ apustulis Pāvils ik pa laikam vai visu laiku izjuta ciešanas” (Doctrinal New Testament Commentary, 3. sēj. (1965–1973), 2:448).

Ievēro, cik daudzas reizes Pāvils lūdza par to, lai viņa „dzelonis miesā” tiktu paņemts prom. (Trīs reizes.)

Tu vari atzīmēt 2. korintiešiem 12:9 frāzi, kas paskaidro to, ka Tas Kungs izvēlējās atstāt Pāvila „dzeloni miesā”.

No šiem pantiem mēs uzzinām, ka Tas Kungs ļauj mums pieredzēt vājības un pārbaudījumus, lai mēs varētu iemācīties būt pazemīgi. Tu varētu atzīmēt vai pierakstīt šo patieso principu savos Svētajos Rakstos — blakus 2. korintiešiem 12:7–9.

Izlasi 2. korintiešiem 12:9–10, meklējot, kādus patiesos principus apguva Pāvils, kas palīdzēja viņam izturēt savas vājības. Lasot paturi prātā, ka labvēlība ir „dievišķa palīdzība vai spēks”, ko var iegūt, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai (Svēto Rakstu ceļvedis, „Labvēlība”, scriptures.lds.org).

Tu varētu atzīmēt 2. korintiešiem 12:9–10 minētos vārdus un frāzes, kas māca šos patiesos principus: Jēzus Kristus labvēlība ir pietiekama, lai mūs stiprinātu mūsu vājībās. Tas Kungs ne vienmēr paņem mūsu grūtības prom, taču Viņš stiprina mūs, kamēr mēs tās uzticīgi pārdzīvojam.

Attēls
Elders Dalins H. Oukss

Elders Dalins H. Oukss liecināja: „Tā Kunga, Jēzus Kristus, dziedinošais spēks — vai nu tas noņem mūsu nastas, vai stiprina mūs, lai izturētu un sadzīvotu ar tām, kā tas bija apustulim Pāvilam — ir pieejams visa veida mirstīgajās ciešanās” („Viņš dziedina smagās nastas”, 8. lpp.).

  1. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti atbildes uz diviem vai visiem šiem jautājumiem:

    1. Ko tev nozīmē tas, ka Jēzus Kristus labvēlība (2. korintiešiem 12:9) ir pietiekama, lai stiprinātu tevi tavās vājībās?

    2. 2. korintiešiem 12:9–10 mācītie patiesie principi var tev palīdzēt tavās vājībās un pārbaudījumos?

    3. Kad tu vai kāds, ko pazīsti, saņēma Glābēja stiprinājumu, kas palīdzēja tikt galā ar vājību vai pārbaudījumu?

2. korintiešiem 13. nodaļa

Pāvils skubina Korintas svētos izvērtēt sevi un pierādīt savu uzticību

Daži cilvēki mūsdienās apstrīd to cilvēku mācības un pilnvaras, kas ir aicināti kalpot Baznīcas vadītāju amatos. Tieši tāpat arī Korintas svēto vidū bija viltus skolotāji, kas apstrīdēja Pāvilu un viņa kā apustuļa pilnvaras.

Izlasi 2. korintiešiem 13:3, meklējot, kam daži Baznīcas locekļi Korintā centās atrast pierādījumus.

Izlasi 2. korintiešiem 13:5–6, meklējot, ko Pāvils skubināja Korintas svētos darīt tā vietā, lai apšaubītu to, ka caur viņu kā apustuli runāja Tas Kungs. (Ar vārdu nederīgs šajos pantos tiek apzīmēts samaitāts vai netikumīgs cilvēks.) Tu varētu atzīmēt 5. pantā darbības vārdus, kas raksturo, kas Korintas svētajiem bija jādara.

Kad Pāvils lūdza Korintas svētos izvērtēt, vai viņi stāv „ticībā” (5. pantā), viņš lūdza tiem apdomāt, vai viņi ir uzticīgi Tā Kunga Baznīcai. No 2. korintiešiem 4:5–6 mēs uzzinām, ka tā vietā, lai kritizētu Baznīcas vadītājus, Baznīcas locekļiem vajadzētu izvērtēt, cik uzticīgi ir viņi paši.

Attēls
Pravietis Džozefs Smits

Izlasi tālāk doto pravieša Džozefa Smita izteikumu, meklējot, kas, saskaņā ar viņa mācīto, notiks, ja mēs izvēlēsimies kritizēt mūsu vadītājus tā vietā, lai izvērtētu, cik uzticīgi esam paši: „Ja cilvēks saceļas, lai nosodītu citus, vaino Baznīcu, sakot, ka Baznīcas locekļi ir nomaldījušies, bet viņš pats ir taisnīgs, — nešaubīgi ziniet, ka viņš ir uz platā atkrišanas ceļa un, ja viņš nenožēlos grēkus, tad atkritīs, patiesi, kā Dievs dzīvo” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 315.–316. lpp.).

  1. Velti kādu brīdi, lai apdomātu tālāk sniegtos jautājumus. Tad savā studiju dienasgrāmatā uzraksti savu vārdu, norādot, ka esi izpildījis šo uzdevumu.

    1. Skalā no 1 līdz 10 (10 ir izcili), cik labi tu seko Baznīcas vadītāju padomam?

    2. Kuram standartam, ko mācīja pravietis vai apustulis, tu varētu sekot ar lielāku uzticību?

    3. Skalā no 1 līdz 10 (10 — ikreiz, kad rodas iespēja), cik bieži tu paud savu pateicību par Baznīcas vadītājiem — personīgi vai lūgšanā?

    4. Kā tu varētu vairāk izrādīt savu pateicību par upuri un pūlēm, ko vadītāji veic tavā labā?

  2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kādas svētības būtu gūstamas, ja tu līdzīgā veidā sevi regulāri garīgi izvērtētu?

2. korintiešiem 13:7–14 mēs uzzinām, ka Pāvils skubināja svētos izvairīties no ļaunuma un tiekties uz pilnību.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju 2. korintiešiem 10.–13. nodaļu un pabeidzu to (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: