Pēteris, Jēkabs un Jānis bija zvejnieki, taču pēc tam, kad viņi ar Glābēja palīdzību brīnumainā kārtā noķēra daudz zivju, viņi pameta visu, lai sekotu Glābējam, un kļuva par cilvēku zvejniekiem. Jēzus izdziedināja lepras slimnieku un paralizētu vīru. Viņš aicināja Mateju kļūt par mācekli un mācīja to, ka Viņš ir nācis piesaukt grēciniekus nožēlot grēkus. Vēl Jēzus mācīja līdzību par jauna vīna liešanu vecos traukos.
Tas Kungs aicina Pēteri, Jēkabu un Jāni kļūt par cilvēku zvejniekiem
Apdomā šādus jautājumus: Kad tev kāds ir lūdzis kaut ko izdarīt, un tu nezināji visus iemeslus, kāpēc tas ir jādara? Kāpēc varētu būt grūti sekot norādījumiem, neizprotot to iemeslus?
Kuriem Baznīcas vadītāju padomiem vai Tā Kunga baušļiem dažiem jauniešiem varētu būt grūti paklausīt, ja viņi pilnībā neizprot to iemeslus?
Attēls
Jēzus aicina zvejniekus
Studējot Lūkas 5:1–11, meklē principus, kas varētu palīdzēt, kad tu pilnībā neizproti, kāpēc tev nepieciešams ievērot Baznīcas vadītāju padomu vai kādu Tā Kunga bausli.
Izlasi Lūkas 5:1–5, meklējot, ko Glābējs lika darīt Pēterim (kurš šeit tiek saukts par Sīmani; skat. Lūkas 5:8), kad Viņš bija beidzis sludināt. Ģenecaretes ezers (skat. Lūkas 5:1) ir Galilejas jūra, un frāze „izmet savus tīklus” 4. pantā norāda uz tīklu izmešanu nolūkā noķert zivis. Tu vari atzīmēt 5. pantā, kā Pēteris atbildēja uz Glābēja lūgumu.
Ko Pētera iepriekšējā zvejošanas pieredze varēja likt viņam nodomāt, kad Glābējs teica viņam vēlreiz izmest tīklus?
Izlasi Lūkas 5:6–9, meklējot, kas notika, kad Pēteris darīja tā, kā Tas Kungs bija lūdzis. Tu vari atzīmēt tos vārdus un frāzes, kas parāda, kāpēc mums būtu jādara tas, ko Tas Kungs mums lūdz, pat ja nesaprotam iemeslu.
Viens princips, ko mēs varam mācīties no šī stāsta, ir šāds: ja mēs darām to, ko Tas Kungs mums lūdz, pat ja nesaprotam iemeslu, Viņš var sniegt lielākas svētības, nekā mēs varam sagaidīt. Tu vari uzrakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos, līdzās Lūkas 5:3–9.
Kā dzīvošana saskaņā ar šo principu prasa no mums paļāvību uz Jēzu Kristu?
Elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica:
Attēls
Elders Ričards G. Skots
„Šajā dzīvē mēs iegūstam pilnīgas paļaušanās pieredzi — paļaušanos uz Jēzu Kristu, paļaušanos uz Viņa mācībām, paļaušanos uz savām spējām Svētā Gara vadībā paklausīt šīm mācībām, lai gūtu laimi tagad un mērķtiecīgi tiektos iegūt augstāko laimi mūžīgajā esamībā. Paļauties nozīmē — labprātīgi paklausīt, nezinot no paša sākuma, kādas būs beigas (skat. Sal. pam. 3:5–7). Lai paļāvība nestu augļus, jūsu ticībai Tam Kungam jābūt daudz spēcīgākai un izturīgākai, nekā jūsu pārliecībai par pašu personīgajām sajūtām un pieredzi.
Izrādīt ticību nozīmē — paļauties, ka Tas Kungs zina, ko Viņš dara ar jums, un ka Viņš spēj paveikt to jūsu mūžīgajam labumam, pat ja jūs nesaprotat, kā Viņš to varētu izdarīt” („Trust in the Lord”, Ensign, 1995. g. nov., 17. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kā tu vari attīstīt tādu paļāvību uz Jēzu Kristu, ko raksturoja elders Skots?
Kad tu vai tava ģimene ir saņēmusi lielākas svētības par gaidītajām, tāpēc ka sekojāt Tā Kunga norādījumiem pat tad, kad pilnībā neizpratāt to iemeslus?
Uz papīra lapas uzraksti Tā Kunga padomu vai pavēles, kurām tu varētu paklausīt ar lielāku paļāvību arī tad, ja pilnībā neizproti to iemeslus. (Ja tev ir pieejama brošūra Jaunatnes morāles stiprināšanai [2012. g.], tu vari tajā smelties idejas.) Novieto šo papīra lapu tādā vietā, kur tā tev atgādinās par tavu mērķi — darīt to, ko Tas Kungs prasa.
Lūkas 5:10–11 mēs lasām, ka Pēteris, Jēkabs un Jānis pameta savas zveju laivas, lai sekotu Jēzum.
Jēzus dziedina kādu lepras slimnieku un triekas ķertu vīru
Attēls
apsēji, roku mazgāšana ar ziepēm, rokas, kurās ir šļirce
Ko varētu izmantot, lai dziedinātu slimu vai savainotu cilvēku vai tam palīdzētu?
Izņemot fizisku slimību vai ievainojumu, no kā vēl cilvēkam var būt nepieciešamība tapt dziedinātam?
Studējot Lūkas 5:12–25, meklē principus, kas māca — ko tu vari darīt, lai palīdzētu sev un citiem saņemt nepieciešamo dziedinājumu.
Lūkas 5:12–25 mēs lasām par to, kā Glābējs dziedina divus cilvēkus. Viens vīrs sirga ar spitālību, bet otrs bija triekas ķerts jeb paralizēts. Izlasi Lūkas 5:12–15 un Lūkas 5:17–25 un salīdzini šos divus stāstus. Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē tabulu, līdzīgu tālāk dotajai, un ieraksti, kas šīm divām dziedināšanām ir kopīgs un kas — atšķirīgs.
Kopīgais
Atšķirīgais
Apdomā, kāda loma bija ticībai katrā no šiem stāstiem. Tu vari atzīmēt frāzi „redzēdams viņu ticību” Lūkas 5:20. Glābējs apliecināja to cilvēku ticību, kas atveda pie Viņa triekas ķerto vīru.
Džozefa Smita veiktais tulkojums palīdz mums labāk saprast jautājumu, ko Jēzus uzdeva Lūkas 5:23: „Vai, lai piedotu grēkus, ir nepieciešams lielāks spēks, nekā lai liktu slimajam piecelties un staigāt?” (skat. Joseph Smith Translation, Luke 5:23). Uzdodot šo jautājumu, Jēzus Kristus mācīja, ka Viņam ir spēks dziedināt gan fiziski, gan garīgi.
Ko tu vari mācīties no šiem pierakstiem attiecībā uz to, kā mēs varam tapt dziedināti un kā varam palīdzēt citiem tapt dziedinātiem?
No šiem pierakstiem mēs varam mācīties: kad mēs izrādām ticību un nākam pie Glābēja, Viņš var mūs dziedināt, un mēs varam palīdzēt citiem nākt pie Glābēja, lai viņi varētu tikt dziedināti. Tu vari uzrakstīt šos principus savos Svētajos Rakstos, līdzās Lūkas 5:12–25.
Dziedināšana nebūt nenozīmē, ka Glābējs atbrīvos mūs no vājībām. Dziedināšana var nozīmēt arī to, ka Viņš mums sniegs drosmi, ticību, mierinājumu un mieru, kas mums ir nepieciešams, lai izturētu vai pārvarētu savas vājības.
Apdomā padomu, ko ir devis elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Taisnīgums un ticība nešaubīgi ir īstie instrumenti, lai gāztu kalnus, ja kalnu gāšana īsteno Dieva nolūku un ir saskaņā ar Viņa gribu. Taisnīgums un ticība nešaubīgi ir īstie instrumenti, lai dziedinātu slimo, nedzirdīgo vai klibo, ja šī dziedināšana īsteno Dieva nolūku un ir saskaņā ar Viņa gribu. Tādējādi pat ar stingru ticību daudzi kalni netiks gāzti. Un ne visi slimie un vārgie tiks dziedināti. Ja visa veida pretestība tiktu samazināta, ja viss ļaunums izzustu, tad Tā Kunga ieceres galvenie mērķi tiktu sagrauti.
Daudzas mācības, kas mums ir jāapgūst mirstīgajā dzīvē, mēs varam saņemt tikai caur savām pieredzēm un dažreiz — ciešanām. Un Dievs sagaida un uzticas mums, ka mēs ar Viņa palīdzību stāsimies pretī pārejošām mirstīgās dzīves nelaimēm, lai mēs varētu iemācīties to, kas mums ir jāiemācās, un beigās kļūt par tādiem, kādiem mums ir jākļūst mūžībā” („That We Might ‘Not … Shrink’ [M&D 19:18]” [BIS svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 2013. g. 3. martā], lds.org/broadcasts).
Padomā par vājībām, no kurām cilvēki varētu būt jādziedina. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz vienu vai vairākiem jautājumiem:
Kā tu varētu palīdzēt atvest cilvēkus pie Glābēja, lai viņi saņemtu Viņa dziedinošo spēku?
Kad tu vai kāds tev pazīstams cilvēks ir ticis dziedināts, pateicoties tam, ka izrādīja ticību Glābējam?
Kad tu esi novērojis to, ka kāds cilvēks atved kādu pie Tā Kunga, lai saņemtu Glābēja dziedinošo spēku?
Apdomā, ko tu vari darīt, lai izrādītu lielāku ticību Jēzum Kristum, lai saņemtu dziedinājumu, piedošanu vai mierinājumu. Tāpat padomā par to, kā tu varētu atvest kādu draugu vai citu cilvēku pie Glābēja.
Rakstu mācītāji un farizeji jautā Jēzum, kāpēc Viņš ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem
Izlasi Lūkas 5:27–28 un sameklē Glābēja aicinājumu Matejam (kurš šeit tiek saukts par Leviju; skat. Mateja 9:9).
Kas tevi pārsteidz tajā, kā Matejs atsaucās Glābēja aicinājumam?
Matejs bija muitnieks, proti, viņš vāca nodokļus no citiem jūdiem Romas valdībai. Jūdi lielākoties ienīda muitniekus un uzskatīja viņus par izstumtajiem un grēciniekiem. Lūkas 5:29–35 mēs lasām: kamēr Jēzus ēda kopā ar Mateju un pārējiem, rakstu mācītāji un farizeji nosodīja Viņu par to, ka Viņš ēda kopā ar grēciniekiem. Jēzus mācīja, ka Viņš nāca piesaukt grēciniekus nožēlot grēkus.
Padomā par to, kā Glābējs izturētos pret tiem taviem skolasbiedriem, kas jūtas vientuļi vai izstumti. Apdomā, kā tu varētu, līdzīgi tam, kā to darīja Jēzus, nepazeminot savus standartus, draudzēties ar tiem, kas ir vientuļi vai jūtas izstumti vai kuri tiek uzskatīti par nepopulāriem.
Glābējs lietoja līdzību, lai mācītu rakstu mācītājus un farizejus. Izlasi Lūkas 5:36–39, meklējot, kādus priekšmetus Glābējs izmantoja, mācot Savu līdzību. Tu vari atzīmēt tos savos Svētajos Rakstos.
Iedomājies, ka caurs vai saplēsts, vecs apģērba gabals tiek salāpīts ar jaunu apģērba gabalu. Jaunais ielāps var nepiestāvēt vecajam apģērbam, vai jaunais ielāps pēc mazgāšanas var sarauties, izveidojot lielāku caurumu nekā iepriekš. Līdzīgi ir ar Jēzus Kristus evaņģēliju — tas nebija tikai ielāps vecajai ticībai un paradumiem, bet gan pilnīga patiesības atjaunošana.
Lūkas 5:37 minētie trauki ir ādas trauki jeb vīna maisi. Jauna āda ir mīksta un lokana, turpretī veca āda ir cieta un trausla.
Attēls
vīna ādas trauks
Vīna ādas trauks
Jauno vīnu raudzējot ādas traukos, to iekšpusē veidojās gāzes, kas lika traukam izstiepties. Tas varēja izraisīt veco, trauslo vīna ādas trauku pārplīšanu. Šajā līdzībā jaunais vīns simbolizē Glābēja mācības un evaņģēliju, bet vecais vīns simbolizē farizeju paradumus, tradīcijas un uzskatus, kā tas bija noteikts Mozus bauslībā.
Kādā ziņā rakstu mācītājus un farizejus, ko Jēzus mācīja, var salīdzināt ar „vecajiem traukiem”?
Apdomā, kā „jaunie trauki” var simbolizēt tos cilvēkus, kuri ir pazemīgi un gatavi mainīties, lai pieņemtu Glābēju un Viņa mācības. Viens princips, ko mēs varam mācīties no šīs Glābēja līdzības, ir šāds: lai pieņemtu Glābēju un Viņa evaņģēliju, mums ir jābūt pazemīgiem un gataviem mainīties.
Lai labāk izprastu šo principu, pārlasi Lūkas 5. nodaļu. Meklē tālāk norādīto tipu cilvēkus un atklāto uzraksti savā studiju dienasgrāmatā:
Cilvēki ar „nocietinātu” un nepiekāpīgu attieksmi pret Glābēju un Viņa mācībām.
Cilvēki, kas bija pazemīgi, gatavi mainīties un augt, sekojot Glābējam.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:
Es izstudēju Lūkas 5. nodaļu un pabeidzu šo stundu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: