Apustulis Pāvils uzzināja, ka daži Baznīcas locekļi Korintā mācīja, ka neesot mirušo augšāmcelšanās. Viņš liecināja, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, un paskaidroja, ka augšāmcelšanās ir paredzēta visiem Debesu Tēva bērniem.
Pāvils sniedz pierādījumus tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
Izlasi šo prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu: „Mani brāļi un māsas, mēs smejamies, mēs raudam, mēs strādājam, mēs spēlējamies, mēs mīlam, mēs dzīvojam. Bet jāmirst mums būs visiem. Nāve ir mūsu pasaulīgais mantojums. Ikvienam ir jāiziet tai cauri. Nāve paņem krietni gados esošos, nogurušos un slimos. Tā apciemo jauniešus, kamēr tiem vēl ir lielas cerības un priekšā lieliska nākotne. Pat mazi bērni nav pasargāti no nāves. Apustuļa Pāvila vārdiem runājot: „Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt.” [Ebrejiem 9:27]” („Es zinu, mans Glābējs ir dzīvs!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 24. lpp.).
Atsauc atmiņā savas domas un sajūtas, kad nomira kāds pazīstams cilvēks.
Studējot 1. korintiešiem 15:1–29, meklē principus, kas tev var palīdzēt, kad nomirst kāds pazīstams cilvēks.
Savas vēstules noslēgumā, ko apustulis Pāvils rakstīja Korintas svētajiem, viņš runāja par maldīgu priekšstatu, ko mācīja daži Baznīcas locekļi. Izlasi 1. korintiešiem 15:12, meklējot, kāds maldīgs priekšstats tika mācīts.
Kāpēc, tavuprāt, Pāvils bija uztraucies par šo maldu priekšstatu?
Izlasi 1. korintiešiem 15:3–8, meklējot, ko Pāvils uzrakstīja, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem saprast Glābēja augšāmcelšanās īstenumu. (Ņem vērā, ka Kēfs ir vēl viens apustuļa Pētera vārds.)
No šiem pantiem mēs varam mācīties, ka apustuļi liecina par to, ka Jēzus Kristus mira par mūsu grēkiem un augšāmcēlās no mirušajiem. (Tu varētu atzīmēt vai pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos.)
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
Prezidents Monsons dalījās šādā liecībā: „No visas manas sirds un dvēseles dziļumiem, es paceļu savu balsi liecībā kā īpašs liecinieks un paziņoju, ka Dievs dzīvo. Jēzus ir Viņa Dēls, vienīgais Tēva Vienpiedzimušais miesā. Viņš ir mūsu Glābējs, Viņš ir mūsu starpnieks ar Tēvu. Viņš bija tas, kurš mira pie krusta, lai izpirktu mūsu grēkus. Viņš kļuva par pirmo no mirušajiem, kurš augšāmcēlies. Pateicoties tam, ka Viņš mira, visi atkal varēs dzīvot. „Lai sirds man līksmot nepārstāj, Zinu es — ir dzīvs mans Pestītājs!” [„Es zinu — dzīvs mans Pestītājs”, Garīgās dziesmas, nr. 75]. Lai visa pasaule to zina un dzīvo ar šīm zināšanām” („Es zinu, mans Glābējs ir dzīvs!” (vispārējās konferences runa), 25. lpp.).
Apdomā, kā apustuļu liecības par Jēzus Kristus augšāmcelšanos ir palīdzējušas tev stiprināt savu ticību Glābējam un tam, ka Viņš patiesi augšāmcēlās.
Kā rakstīts 1. korintiešiem 15:11–15, apustulis Pāvils izjautāja, kāpēc Korintas svētie sāka apšaubīt augšāmcelšanās īstenumu. Viņš sprieda: ja nav mirušo augšāmcelšanās, tad arī Jēzus Kristus nav augšāmcēlies. Un, ja Jēzus Kristus nav augšāmcēlies no mirušajiem, tad visi Viņa augšāmcelšanās liecinieki bija nepatiesi un nav jēgas sludināt evaņģēliju.
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
Pravietis Džozefs Smits mācīja: „Mūsu reliģijas pamatprincipi ir apustuļu un praviešu liecības par Jēzu Kristu — ka Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās, un uzkāpa Debesīs; un viss pārējais, kas attiecas uz mūsu reliģiju, tam ir tikai papildinājumi.” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 50. lpp.; papildinājumi ir pielikums kaut kam lielākam).
Pārzīmē šo tabulu savā studiju dienasgrāmatā: Pēc tam izlasi tabulas kreisajā ailē minēto rakstvietu, meklējot, kā pabeigt teikumu tabulas labajā ailē. Tad pabeidz šo teikumu savā studiju dienasgrāmatā.
Pievērs uzmanību vārdam pirmais1. korintiešiem 15:20. Jēzus Kristus bija pirmais, kurš augšāmcēlās. (Ņem vērā, ka 1. korintiešiem 15:20–22 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari to kaut kā īpaši atzīmēt, lai pēcāk viegli varētu atrast.)
Izlasi Pāvila izteikumu 1. korintiešiem 15:19. „Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.” Viens patiess princips, ko varam mācīties no Pāvila liecības 20.–22. pantā, ir šāds: pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, mēs varam iegūt cerību.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā Jēzus Kristus augšāmcelšanās var nest tev cerību, kad nomirst kāds pazīstams cilvēks vai tad, kad tevi māc bailes par savu nenovēršamo nāvi.
Izpildi vienu vai abus uzdevumus savā studiju dienasgrāmatā:
Uzraksti savu liecību par augšāmcelšanās īstenumu un tās nozīmīgumu Debesu Tēva glābšanas iecerē. Tu varētu dalīties savā liecībā par augšāmcelšanos ar kādu cilvēku.
Palūdz vecākam, draugam vai Baznīcas vadītājam dalīties ar tevi savā liecībā par augšāmcelšanos. Uzraksti, ko tu uzzināji vai sajuti, klausoties šajā liecībā.
Kā rakstīts 1. korintiešiem 15:23–24, Pāvils mācīja, ka ikviens tiks augšāmcelts savā kārtā. Jēzus Kristus augšāmcēlās pirmais, un viņa uzticīgie sekotāji augšāmcelsies nākamie. Mācībā un Derībās ir mācīts, ka šie uzticīgie sekotāji iemantos celestiālo godību (skat. M&D 76:50–70; 88:97–98). Tie, kas nav drosmīgi Jēzus Kristus liecībā, un tie, kas ir ļauni, tiks augšāmcelti vēlāk (skat. M&D 76:71–86; 88:99–101). Pāvils arī mācīja, ka galā (Tūkstošgades laikā) Jēzus Kristus „[nodos] valstību” Debesu Tēvam pēc tam, kad būs iznīcinājis visa veida Zemes (jeb pasaules) „varu un spēku” (1. korintiešiem 15:24).
Izlasi 1. korintiešiem 15:25–26, meklējot, ko Pāvils mācīja attiecībā uz to, kas notiks ar Jēzus Kristus ienaidniekiem Tūkstošgades laikā.
Pievērs uzmanību tam, kas būs pēdējais ienaidnieks, ko Jēzus Kristus iznīcinās. Kāpēc nāvi var uzskatīt par ienaidnieku Jēzus Kristus un Debesu Tēva iecerei? (Skat. Mozus gr. 1:39.)
Rezumē saviem vārdiem lūgumu, ko Pāvils izteica svētajiem attiecībā uz viņu dalību kristībās par mirušajiem.
Viena patiesā mācība, ko mēs uzzinām no 1. korintiešiem 15:29, ir šāda: tie, kas nomira nekristīti, var saņemt šo nepieciešamo priekšrakstu.
Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs
Prezidents Gordons B. Hinklijs paskaidroja, ka tempļi ir simbols tam, ka mēs ticam augšāmcelšanai: „Katrs templis, liels vai mazs, vecs vai jauns, ir mūsu liecības izpausme, ka aizkapa dzīve ir patiesa un tikpat nešaubīga, kā mirstīgā dzīve. Nebūtu vajadzība pēc tempļiem, ja cilvēka gars un dvēsele nebūtu mūžīgi. Katrs šajos svētajos namos izpildīts priekšraksts ir ar sekām mūžībā” („This Peaceful House of God”, Ensign, 1993. maijs, 74. lpp.).
Attēls
Peisonas Jūtas templis
Peisonas Jūtas templis
Ja tu dzīvo tempļa tuvumā, padomā par kādu reizi, kad kristījies mirušo labā vai gatavoji savu senču vārdus, lai nogādātu tos templī. Kādas jūtas tevi pārņēma, gatavojot vārdus vai veicot templī viņu labā priekšrakstus? Ja tu nedzīvo tempļa tuvumā, padomā, ko tu varētu darīt, lai palīdzētu mirušo glābšanas darbā.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kā tu vari vēl centīgāk piedalīties ģimenes vēstures un tempļa darbā, un kā, tavuprāt, piedaloties tu stiprināsi savu liecību par augšāmcelšanos?
Uzraksti uz papīra lapas personīgo mērķi attiecībā uz to, kā tu vari labāk piedalīties ģimenes vēstures un tempļa darbā. Novieto šo papīra lapu tādā vietā, kur tā atgādinās tev par šo mērķi.
Iegaumējot šo prasmīgi pārzināmo rakstvietu (1. korintiešiem 15:20–22), tu spēsi rast vārdus un gūt izpratni, kas palīdzēs tev mācīt augšāmcelšanās mācību citiem. Atvēli nedaudz laika, iegaumējot 22. pantu, un tad nodeklamē to, neskatoties savos Svētajos Rakstos. Dari tāpat ar 21. pantu, nodeklamē 21.–22. pantu; un tad rīkojies tāpat ar 20. pantu, nodeklamē visus trīs pantus pareizā secībā. Noslēgumā pacenties uzrakstīt šo prasmīgi pārzināmo rakstvietu no galvas savā studiju dienasgrāmatā.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: