Bibliotēka
5. daļa, 4. diena: Mateja 22:15–46


5. daļa: 4. diena

Mateja 22:15–46

Ievads

Kamēr Jēzus turpināja mācīt templī, farizeji un saduķeji centās pieķert Viņu vārdos, uzdodot sarežģītus jautājumus. Viņš veiksmīgi atbildēja uz viņu jautājumiem un lika tiem paklausīt zemes likumiem un ievērot divus augstākos baušļus.

Mateja 22:15–22

Farizeji centās pieķert Glābēju vārdos, pajautājot, vai ir likumīgi maksāt nodevas

Kādi ir daži no svarīgākajiem likumiem, kurus valdība ir noteikusi mūsu sabiedrībā? Kāpēc, tavuprāt, tie ir svarīgi?

Studējot Mateja 22:15–22, meklē, ko Jēzus Kristus mācīja par laicīgo likumu ievērošanu.

Atceries, ka Glābēja dzīves pēdējās nedēļas laikā Viņš mācīja Jeruzālemes templī. Izlasi Mateja 22:15, meklējot, ko farizeji centās nodarīt Glābējam. „Pieķert kādā vārdā” nozīmē, ka farizeji centās apmānīt Glābēju, lai Viņš pateiktu kaut ko, kas diskreditētu Viņu.

Izlasi Mateja 22:16–17, meklējot, kā farizeji centās apmānīt Glābēju. Var būt noderīgi zināt, ka vārds nodevas 17. pantā nozīmē nodokļus un ka Cēzars bija Romas impērijas imperators, kurš tajā laikā valdīja pār Israēlu.

Farizeju uzdotais jautājums Jēzum bija potenciālas lamatas: ja Viņš teiku, ka ir pareizi maksāt nodokļus Romas impērijai, jūdi viņu varētu uzskatīt par Romas atbalstītāju un nelojālu Savai tautai. Ja Glābējs viņiem teiktu, ka nav likumīgi maksāt nodokļus, farizeji varētu apsūdzēt Viņu nodevībā un ziņot par Viņu romiešu amatpersonām.

Attēls
Romiešu monēta

Romiešu monēta ar Cēzara attēlu

Izlasi Mateja 22:18–21, meklējot, kā Glābējs atbildēja uz farizeju jautājumu.

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kāpēc, tavuprāt, Glābēja atbilde uz farizeju jautājumu bija nevainojama?

Frāze „dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder” 21. pantā attiecas uz mūsu pienākumu — paklausīt civilajiem likumiem, piemēram, likumam maksāt nodokļus.

No šiem pantiem mēs mācāmies šādu patiesu principu: Tas Kungs vēlas, lai mēs būtu labi pilsoņi un paklausītu zemes likumiem.

Kāpēc ir svarīgi, lai mēs kā Jēzus Kristus mācekļi būtu labi pilsoņi un paklausītu zemes likumiem? (Skat. Ticības apliecinājumi 1:12.) Kādēļ Tas Kungs vēlas, lai mēs būtu gan labi pilsoņi, gan labi Baznīcas locekļi un paklausītu gan zemes, gan Viņa likumiem?

Izlasi Mateja 22:22, meklējot, kā farizeji reaģēja uz Glābēja atbildi.

Mateja 22:23–34

Glābējs māca saduķejiem par laulību un augšāmcelšanos

Kad Glābējs mācīja templī, arī saduķeji centās noķert Viņu lamatās ar Viņa paša vārdiem. Izlasi Mateja 22:23–28, meklējot, kā saduķeji centās apmānīt Glābēju. Ievēro, ka saduķeji ticēja, ka „augšāmcelšanās neesot” (23. pants).

Kā tu rezumētu jautājumu, kuru saduķeji uzdeva Glābējam?

Saduķeji ar nolūku nevietā lietoja Vecās Derības paražu, kas bija noteikta, lai parūpētos par atraitnēm (skat. 5. Mozus 25:5–6; Bible Dictionary, „Levirate marriage”). Viņi centās pārspīlēt šo paražu, lai apšaubītu augšāmcelšanās doktrīnu.

Izlasi Mateja 22:29–30, meklējot, kā Glābējs atbildēja uz saduķeju jautājumu. Ievēro, kas, pēc Jēzus teiktā, nevar notikt augšāmcelšanās laikā.

Elders Brūss R. Makonkijs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, sniedza Mateja 22:29–30 skaidrojumu pestīšanas ieceres kontekstā:

Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs

„[Jēzus Kristus] nenoliedz, bet ierobežo valdošo uzskatu, ka debesīs būs precēšanās un precēšana. Viņš saka, ka tik tālu, cik tas attiecas uz „viņiem” (saduķejiem), ka tik tālu, cik tas attiecas uz „viņiem” („šīs pasaules bērniem”), ģimenes vienība neturpinās un neturpināsies pie augšāmcelšanās. …

„Tādējādi, kad tie, [kas nedzīvos, nedzīvo vai nevar dzīvot saskaņā ar mūžīgās laulības likumu], vairāk nav šajā pasaulē, viņi nevar ne precēt, ne tikt precēti”.

Tas nozīmē, ka tie, kurus Jēzus uzrunāja, debesīs nedz precēs, nedz tiks precēti; tie, kas netic augšāmcelšanai, nemaz nerunājot par visām citām glābjošajām, patiesajām mācībām; tie, kas ir netaisnīgi un bezdievīgi; tie, kas dzīvo pēc pasaules tēla; lielās cilvēku masas, kas nav nožēlojuši grēkus. Tie visi nesaņems atlīdzības pilnību viņsaulē” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:606).

Daudzas nozīmīgas patiesības attiecībā uz mūžīgo laulību Tas Kungs atklāja pravietim Džozefam Smitam. Izlasi Mācības un Derību 132:15–17, meklējot, ko Tas Kungs atklāja pravietim par laulību šajos pantos.

Kas, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, pēc augšāmcelšanās „nedz precēs, nedz taps precēts” (M&D 132:16)?

Būt precētam „nedz caur Mani, nedz caur Manu vārdu” (M&D 132:15) nozīmē to, ka cilvēks nav ticis ar priesterības pilnvarām saistīts ar savu dzīvesbiedru templī.

Mateja 22:30 un Mācības un Derību 132:15–17 mēs mācāmies, ka tie, kas ar priesterības pilnvarām mirstībā vai caur aizstājošu priekšrakstu tempļos nav saistīti ar saviem laulātajiem, nebūs laulāti nākamajā pasaulē.

Izlasi Mateja 22:31–33, meklējot, kādas vēl patiesas mācības Glābējs mācīja saduķejiem par augšāmcelšanos. Apsver iespēju atzīmēt Glābēja teikto 32. pantā, kas norāda, ka augšāmcelšanās ir patiesa.

Kāda bija cilvēku reakcija pēc tam, kad viņi dzirdēja Glābēju stāstām šīs mācības?

Mateja 22:34–40

Glābējs māca par diviem augstākajiem baušļiem

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzskaiti tik daudz baušļu, cik vien vari paspēt vienā minūtē.

Daži jūdu rabīni ticēja, ka Mozus likums ietver 613 likumus vai baušļus. Izlasi Mateja 22:34–36, meklējot, kādu jautājumu farizeji uzdeva Jēzum par šiem baušļiem. Tu varētu iezīmēt šo jautājumu savos Svētajos Rakstos.

Nemeklējot Glābēja atbildi, apvelc to bausli savā sarakstā, ko tu uzrakstīji savā dienasgrāmatā, kas, tavuprāt, ir lielākais jeb vissvarīgākais bauslis.

Izlasi Mateja 22:37–40, meklējot, kā Glābējs atbildēja uz farizeja jautājumu. (Mateja 22:36–39 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu to vari kaut kā īpaši atzīmēt, lai pēcāk viegli varētu atrast.)

Tā Kunga norādījums „mīlēt savu tuvāko” attiecas uz to, kā mēs izturamies pret citiem.

Kāpēc, tavuprāt, šie divi baušļi tiek uzskatīti par augstākajiem baušļiem?

Frāze „šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši” (Mateja 22:40) nozīmē to, ka visi baušļi, kurus Dievs atklāja Mozus likumā un caur Vecās Derības praviešiem, bija paredzēti, lai palīdzētu cilvēkiem parādīt savu mīlestību gan pret Dievu, gan pret saviem tuvākajiem.

No šiem pantiem mēs mācāmies šādu principu: Ja mēs tiešām mīlam Dievu un savus tuvākos kā sevi paši, mēs centīsimies ievērot visus Dieva baušļus.

Aplūko baušļu sarakstu, ko tu uzrakstīji savā studiju dienasgrāmatā. Atzīmē ar zvaigznīti tos baušļus, kas parāda mīlestību pret Dievu, un ar kvadrātu — tos baušļus, kas parāda mīlestību pret mūsu tuvākajiem. (Daži baušļi var tikt atzīmēti gan ar zvaigznīti, gan kvadrātu.)

Padomā par kādu reizi, kad esi izvēlējies paklausīt kādam konkrētam bauslim, lai parādītu savu mīlestību pret Dievu vai kādu cilvēku.

Padomā, kuram bauslim tu varētu paklausīt uzticīgāk, lai parādītu savu mīlestību pret Debesu Tēvu vai pret kādu cilvēku. Izvirzi mērķi — uzticīgāk paklausīt šim bauslim.

Attēls
prasmīgi pārzināmo rakstvietu ikona
Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Mateja 22:36–39

Katrā prasmīgi pārzināmā rakstvietā tev vajadzētu spēt noteikt kontekstu, doktrīnu vai principu un to, kā pielietot šo patiesību savā dzīvē. (Skat. rakstvietu prasmīgas apgūšanas materiālus LDS.org.)

Mateja 22:36–39 konteksts: Jēzus Kristus atbildēja kādam farizejam, kas vaicāja, kurš ir augstākais bauslis. Viena doktrīna vai princips, kas tiek mācīts šajā rakstvietā, — divi augstākie baušļi ir mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko. Ievēro, ka 37. pantā ir teikts: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta” (slīpraksts pievienots). Šīs prasmīgi pārzināmās rakstvietas pielietojums varētu būt šādu jautājumu apdomāšana: Kā tu vari izrādīt mīlestību pret Dievu no visas sirds, dvēseles un prāta? Kā tu vari izrādīt mīlestību pret Dieva bērniem?

  1. Apdomā, ko nozīmē — mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pēc tam apdomā, ko nozīmē — mīlēt Viņu no visas savas dvēseles. Pēc tam apdomā, kā tu vari mīlēt Viņu no visa sava prāta. Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti savas domas par šiem trim jautājumiem.

Mateja 22:41–46

Jēzus jautā farizejiem, ko viņi domā par Kristu

Pēc tam, kad Glābējs bija veiksmīgi atbildējis uz farizeju un saduķeju jautājumiem, Viņš uzdeva farizejiem dažus jautājumus. Izlasi Mateja 22:41–42, meklējot, ko Glābējs jautāja farizejiem.

Saskaņā ar šiem pantiem, kādus jautājumus Jēzus Kristus uzdeva farizejiem? Kā farizeji atbildēja?

Lielākā daļa jūdu zināja, ka Kristus jeb Mesija būs ķēniņa Dāvida pēctecis. Farizeji uzskatīja, ka Mesija būs kronēts Israēla ķēniņš un palīdzēs jūdiem sakaut Romu un atgūt savu brīvību, kā to agrāk bija darījis ķēniņš Dāvids. Mateja 22:43–46 mēs lasām, ka Jēzus mācīja farizejiem, ka, atbilstoši viņu pašu rakstiem, Kristus bija kas vairāk par Dāvida Dēlu — Viņš bija arī Dieva Dēls. To paskaidrojot, Jēzus citēja farizejiem Psalmu 110:1 (skat. Mateja 22:44).

Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs

Elders Brūss R. Makonkijs paskaidroja: „Vai var būt kāds jautājums par to, kā Jēzus izskaidroja Psalmu vārdus? Viņš pateica, ko tie nozīmē: „Tēvs teica Dēlam — Elohims teica Jehovam: „Sēdies pie Manas labās rokas līdz savai laicīgajai kalpošanai; pēc tam Es uzcelšu tevi mūžīgajā godībā un paaugstināšanā pie Manis, kur tu mūžīgi turpināsi sēdēt pie Manas labās rokas.” Vai tur kāds brīnums, ka iedvesmotais pieraksts noslēdzas šādi: „Un neviens nevarēja Viņam atbildēt neviena vārda, un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņam ko jautāt.” (Mateja 22:41–46)” (The Promised Messiah: The First Coming of Christ [1978], 102).

  1. Padomā, kā tu atbildētu uz šādiem jautājumiem: Kā tev šķiet? Kā dēls Viņš ir? Pieraksti savas domas savā studiju dienasgrāmatā.

  2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Mateja 22:15–26 un pabeidzu šo stundu (datums).

    Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: