Jēzus Kalna sprediķis turpinās Mateja 6.–7. nodaļā. Šajā sprediķa daļā Viņš mācīja, ka ir taisnīgi jāziedojas, lai labpatiktu mūsu Debesu Tēvam. Vēl Viņš deva Saviem mācekļiem norādījumu — vispirms dzīties pēc Dieva valstības.
Glābējs māca Saviem mācekļiem darīt taisnīgus darbus
Apdomā šādus jautājumus: Vai tu esi kādreiz paveicis ko labu nepareizu iemeslu dēļ? Ja tā bija, kas tevi motivēja to darīt?
Izlasi Mateja 6:1–2, meklējot, kas, saskaņā ar Glābēja teikto, ir nepareizs motīvs taisnīgai rīcībai.
Mīlestības dāvanas ir reliģiskas ziedošanās darbi, piem., rūpes par nabadzīgajiem. Saskaņā ar šiem pantiem, kāpēc daži cilvēki dod mīlestības dāvanas?
Ievēro, ka Glābējs nosauca šos cilvēkus par „liekuļiem”, kas tulkojumā no grieķu valodas attiecas uz tādiem cilvēkiem, kas izliekas.
Izlasi Mateja 6:3–4, meklējot, ko Glābējs mācīja par to, kā Viņa mācekļiem ir jādara taisnīgi darbi. Tu vari atzīmēt Glābēja solījumu tiem, kas veic taisnības darbus pareizu iemeslu dēļ.
Kalpot slepenībā nozīmē, ka mēs nemanāmi kalpojam citiem bez liekām fanfarām vai tiekšanās pēc kāda veida labuma. Nemanāma kalpošana citiem, par ko neviens nekad neuzzina, izņemot to, kas kalpoja, un to, kam tika kalpots, ir ļoti svarīga.
Aizpildi tālāk doto izteikumu, lai atpazītu principu, ko mēs varam apgūt no Glābēja mācībām: Ja mēs veicam taisnīgus darbus, lai labpatiktu Debesu Tēvam, nevis gūtu citu cilvēku uzmanību, tad Viņš .
Frāze „atmaksās tev atklāti” varētu nozīmēt, ka Debesu Tēvs var mūs svētīt gan laicīgajā, gan garīgajā ziņā, ko citi varētu redzēt vai neredzēt, taču ko mēs viegli varam atpazīt, saņemot svētību.
Izlasi Mateja 6:5–6 un Mateja 6:16–18, meklējot piemērus, kurus Glābējs izmantoja, lai ilustrētu principu, ka mums jāveic taisnības darbi, lai labpatiktu Debesu Tēvam. Frāzes „saīguši” un „dara savus vaigus nejaukus” 16. pantā attiecas uz cilvēkiem, kas ārēji izrāda, ka viņi gavē.
Publiskas lūgšanas nav sliktas, un ne visām lūgšanām jātiek veiktām slepenībā. Lūgšana un citi reliģiski paradumi var notikt publiski, ja vien tie ir sirsnīgi un ar patiesu ziedošanos, un saskaņā ar pareiziem Baznīcas paradumiem.
Savā studiju dienasgrāmatā apraksti kādu gadījumu, kad tu esi veicis taisnīgu ziedošanos, — piemēram, lūdzis vai gavējis —, lai labpatiktu Debesu Tēvam. Uzraksti, kā tu sajuties svētīts par savu patieso pielūgšanu.
Mateja 6:7–15 Glābējs deva norādījumus un paraugu tam, kā pareizi jālūdz. Viņa lūgšanas piemērs ir pazīstams kā Tā Kunga lūgšana. Izlasi šos pantus, meklējot, kādus vēl patiesus principus tu vari mācīties par lūgšanu no Tā Kunga piemēra.
Apsver iespēju atrast kādu klusu, noslēgtu vietu, kur lūgt balsī, un paud Debesu Tēvam sirsnīgu lūgšanu. Kādas atšķirības tu saskatīji starp lūgšanu klusībā un lūgšanu balsī? Vai, lūdzot balsī, tu varēji labāk koncentrēties?
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti dažas atziņas, kas gūtas, studējot Mateja 6:7–15, kas varētu tev palīdzēt būt efektīvākam savās personīgajās lūgšanās.
Jēzus Kristus māca Saviem mācekļiem krāt mantas debesīs
Dārgumi ir jebkas, kam mēs piešķiram lielu vērtību.
Attēls
monētas un mazs maisiņš
Izlasi Mateja 6:19–21, meklējot, kādas mantas Glābējs mācīja meklēt Saviem mācekļiem.
Kādas atšķirības, saskaņā ar Glābēja vārdiem, piemīt mantām, kas glabātas uz zemes, un mantām, kas glabātas debesīs?
Tālāk sniegtajā tabulā ieraksti trīs piemērus mantām, ko cilvēki varētu krāt šeit, uz Zemes, un trīs piemērus mantām, ko mēs varētu krāt debesīs.
Mantas uz Zemes
Mantas debesīs
Izlasi Mateja 6:22–24, meklējot, ko Glābējs mācīja par to, kā mēs varam krāt mantu debesīs.
Džozefa Smita veiktais Mateja 6:22 tulkojums palīdz mums saprast, ka Glābējs mācīja: lai mēs krātu mantas debesīs, mums ir jāvērš savas acis „vienīgi uz Dieva godību” (Džozefa Smita tulkojums, Mateja 6:22), kas nozīmē mūsu un Dieva perspektīvas un gribas saskaņošanu.
No Mateja 6:24 pēdējā teikuma mēs mācāmies šādu patiesu principu, kas mums var palīdzēt atcerēties krāt mantas debesīs: Mēs nevaram kalpot gan Dievam, gan mantai. Vārds mamons attiecināms uz bagātībām un pasaulīgumu.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kāpēc, tavuprāt, mēs nevaram vienlaicīgi kalpot Dievam un mantai?
Izvērtē savu dzīvi un padomā par kādu piemēru tam, kā pievēršanās kaut kam pasaulīgam var novērst tevi no kalpošanas Dievam un mantas krāšanas debesīs.
Glābējs dod norādījumus Saviem mācekļiem — vispirms tiekties pēc Dieva valstības
Kā pierakstīts Mateja 6:25–34, Glābējs deva norādījumus Saviem mācekļiem — nenodoties rūpēm par savām pamatvajadzībām. Džozefa Smita veiktais Mateja 6:25–27 tulkojums palīdz mums saprast, ka Viņš runāja tieši par tiem, kas sludina Viņa evaņģēliju (skat. Joseph Smith Translation, Matthew 6:25–27).
„Dieva valstības” (Mateja 6:33) attiecas uz Jēzus Kristus Baznīcu tolaik un pašlaik. Mūsdienās tas attiecas uz Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, kas tika atjaunota, lai sagatavotu Debesu Tēva bērnus Viņa valstībai Debesīs — celestiālajai valstībai.
Tālāk dotais prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikums var palīdzēt tev saprast, kā pielietot šo principu tavā dzīvē.
Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons
„Mums jāliek Dievs pirmajā vietā mūsu dzīvē — augstāk par visu citu. Viņam ir jābūt pirmajā vietā. …
Kad mēs izvirzām Dievu pirmajā vietā, visas pārējās lietas atrod savu vietu vai atkrīt no mūsu dzīves. Mīlestība pret To Kungu nosaka, kam mēs pieķeramies, kā pavadām laiku, ar kādām interesēm aizraujamies un kā nosakām savas prioritātes.
Savā dzīvē mums vajadzētu likt Dievu pāri visam” („The Great Commandment—Love the Lord”, Ensign, 1988. g. maijs, 4. lpp.).
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kad tu esi pieredzējis Debesu Tēva svētības, tiecoties likt Viņu pirmajā vietā savā dzīvē?
Jēzus Kristus māca Savus mācekļus par taisnīgu tiesāšanu
Izlasi Mateja 7:1–2, meklējot, ko Glābējs mums mācīja par tiesāšanu.
Mateja 7:1 bieži vien tiek pārprasts tajā nozīmē, ka mums nekad nevajadzētu tiesāt. Tomēr no Džozefa Smita tulkojuma mēs uzzinām, ka Jēzus Kristus mācīja to, ka mums vajadzētu tiesāt taisnīgu tiesu.
Ko, tavuprāt, nozīmē — tiesāt taisnīgi?
Izlasi Mateja 7:3–5 un apdomā Glābēja izmantoto līdzību, lai mācītu mums, kā izvairīties no citu cilvēku netaisnīgas tiesāšanas (skat. arī Jāņa 7:24).
Elders Dalins H. Oukss izskaidroja dažādus tiesāšanas veidus:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Esmu juties apmulsis, ka dažās rakstvietās mums tiek pavēlēts netiesāt, bet citas mums norāda, ka mums vajadzētu tiesāt, un pat pasaka, kā to darīt. Taču, studējot šīs rakstvietas, es esmu nācis pie pārliecības, ka šie šķietami pretrunīgie norādījumi ir saskanīgi, ja mēs tos uzlūkojam ar mūžības perspektīvu. Būtiski ir saprast, ka pastāv divu veidu spriedumi: galīgie spriedumi, kurus mums ir aizliegts pieņemt, un vērtējošie spriedumi, kas mums ir jāpieņem, taču vadoties vienīgi pēc taisnīgiem principiem. …
Pretstatā tam, ka Svētie Raksti aizliedz mirstīgajiem pieņemt galīgos spriedumus, mirstīgajiem tiek prasīts pieņemt spriedumus, kurus es saucu par „vērtējošiem spriedumiem”. Šie spriedumi ir būtiski, lai tiktu pielietota cilvēka rīcības brīvība. …
Mēs visi veicam spriedumus, kad izvēlamies savus draugus, kad izvēlamies, kā pavadīt laiku un tērēt naudu, un, protams, kad izvēlamies dzīvesbiedru uz mūžību. …
Mums būtu jāuzmanās, lai vērtējošie spriedumi, ko pieņemam, būtu taisnīgi. Pieņemot lēmumus, mums vajadzētu lūgt Gara vadību. Spriedumus mums vajadzētu pieņemt vienīgi pašiem. Kad vien iespējams, mums vajadzētu atturēties no spriedumu pieņemšanas, līdz mums ir atbilstošas zināšanas par faktiem. Cik vien iespējams, mums vajadzētu tiesāt apstākļus, kuros cilvēki ir nonākuši, nevis pašus cilvēkus. Visos mūsu spriedumos mums vajadzētu vadīties pēc taisnīgiem standartiem. Un tajā visā mums vajadzētu atcerēties bausli — piedot” („Judge Not’ and Judging”, Ensign, 1999. g. aug., 7., 9., 13. lpp.).
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija izteicās par Mateja 7:3–5:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Šķiet, ka šis stāsts par baļķi un skabargu ir cieši saistīts ar mūsu nespēju pietiekami skaidri paskatīties pašiem uz sevi. Es nezinu, kā tas nākas, ka mēs tik labi protam saskatīt un ieteikt risinājumus citu cilvēku problēmām, ja mums bieži ir grūti apzināties pašiem savējās.
Pirms dažiem gadiem ziņās stāstīja par kādu vīrieti, kurš uzskatīja: ja ieziedīs seju ar citrona sulu, tad kameras viņu neredzēs. Tā nu viņš noklāja savu seju ar citrona sulu un devās aplaupīt divas bankas. Tā kā viņa fotoattēlu parādīja vakara ziņu izlaidumā, nepagāja ilgs laiks, līdz viņu arestēja. Kad policija parādīja šim vīrietim video novērošanas kameru ierakstus, viņš nespēja noticēt savām acīm. „Bet man taču uz sejas bija citrona sula!” viņš iebilda. [Skat. Errol Morris, „The Anosognosic’s Dilemma: Something’s Wrong but You’ll Never Know What It Is’ (Part 1), New York Times, 2010. g. 20. jūn.; opinionator.blogs.nytimes.com/2010/06/20/the-anosognosics-dilemma-1.]
Kad kāds Kornela Universitātes zinātnieks dzirdēja par šo atgadījumu, viņš bija pārsteigts par to, ka cilvēks var tik lielā mērā neapzināties savu nekompetenci. Lai noteiktu, vai šī ir vispārēji izplatīta problēma, divi pētnieki uzaicināja koledžas studentus aizpildīt vairākus testus, vērtējot dažādas dzīvē nepieciešamās iemaņas, un tad lūdza viņiem novērtēt savu sniegumu. Studenti, kuriem bija vāji rezultāti, savu sniegumu novērtēja visneprecīzāk, — daži no viņiem domāja, ka viņu rezultāti ir pat piecreiz augstāki, nekā patiesībā. [Skat Justin Kruger un David Dunning, „Unskilled and Unaware of It: How Difficulties in Recognizing One’s Own Incompetence Lead to Inflated Self-Assessments”, Journal of Personality and Social Psychology, 1999. g. dec., 1121.–1134. lpp.]
Šis pētījums ir atkārtots daudzkārt, atkal un atkal nonākot pie viena un tā paša secinājuma: daudziem no mums ir grūti saredzēt sevi tādus, kādi patiesībā esam, un pat veiksmīgi cilvēki pārvērtē savu ieguldījumu, pietiekami nenovērtējot citu cilvēku veikumu. [Skat. Marshall Goldsmith, What Got You Here Won’t Get You There (2007. g.), 3. nodaļa.]
Ja mēs pārvērtējam savu auto vadīšanas prasmi vai to, cik tālu varam aizsist golfa bumbiņu, tas varbūt arī nav tik būtiski. Taču, ja mēs sākam uzskatīt, ka mūsu devums mājās, darbā un baznīcā ir lielāks, nekā patiesībā, mēs akli palaižam garām būtiskas svētības un vispusīgas iespējas pilnveidoties” („Vai tas esmu es, Kungs?” Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 56–57).
Džozefa Smita veiktais Mateja 7:6 tulkojums mums palīdz saprast, ka Jēzus Kristus aicināja Savus mācekļus doties pasaulē sludināt. Viņiem bija jāmāca grēku nožēlošana, bet jāpatur valstības noslēpumi pie sevis. Citiem vārdiem, viņiem nevajadzēja apspriest svētas lietas ar cilvēkiem, kuri nebija gatavi tās uzklausīt. (Skat. DžST, Mateja 7:9–11 Svēto Rakstu ceļvedī.)
Saskaņā ar Džozefa Smita tulkojumu, Mateja 7:7 sākas ar frāzi: „Sakiet viņiem, lūdziet Dievam”. Izlasi 7. pantu, sākot ar šo frāzi, pievēršot uzmanību tam, ko Glābējs lika Saviem mācekļiem mācīt.
No šī panta mēs mācāmies šādu principu: Kad mēs savos patiesības meklējumos lūdzam, meklējam un klauvējam, Debesu Tēvs atbildēs un svētīs mūs ar personīgu atklāsmi.
Kas mums, saskaņā ar vārdiem — lūgt, meklēt, un klauvēt — ir jādara, lai saņemtu personīgu atklāsmi?
Padomā par kādu gadījumu, kad, pateicoties lūgšanai, meklēšanai un klauvēšanai, tu saņēmi personīgu atklāsmi.
Kā pierakstīts Mateja 7:9–11, Glābējs mācīja, ka, tāpat kā mīlošs tēvs nedos akmeni vai čūsku savam dēlam, kad tas prasa maizi vai zivi, arī Debesu Tēvs neliegs personīgās atklāsmes dāvanu Saviem bērniem, kuri to lūdz un pienācīgi meklē.
Izlasi Mateja 7:12–14, pievēršot uzmanību papildu patiesajai mācībai, ko Glābējs lika mācīt Saviem mācekļiem. Vārds šaurs šajā rakstvietā ir pretstats vārdam taisns.
Glābējs apsola glābšanu tiem, kuri pildīs Tēva gribu
Mini vairākas idejas, kas pasaulē ir plaši pieņemtas, bet ir pretrunā ar Debesu Tēva ieceri.
Padomā par to, kāpēc tev būtu svarīgi saprast, vai kāds cilvēks vai kāda grupa veicina ideju, kas ir pretrunā ar Debesu Tēva ieceri.
Izlasi Mateja 7:15, meklējot Tā Kunga brīdinājumu Viņa mācekļiem.
Attēls
Elders M. Rasels Balards
Elders M. Rasels Balards, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, brīdināja par viltus praviešiem mūsdienās, kas ir „gan vīrieši, gan sievietes, kas sevi paši ir iecēluši par Baznīcas doktrīnu pasludinātājiem”, kā arī „tie, kuri runā un izdod rakstus pret Dieva patiesajiem praviešiem un kas aktīvi cenšas iegūt jaunpievērstos, bezkaunīgi ignorējot to cilvēku mūžīgo labklājību, kurus viņi ir ievilinājuši” („Beware of False Prophets and False Teachers”, Ensign, 1999. g. nov., 63. lpp.).
Izlasi Mateja 7:16–20, pievēršot uzmanību vienam veidam, kā mēs varam atpazīt viltus pravieti vai viltus skolotāju.
No šiem pantiem mēs mācāmies šādu patiesu principu: Mēs varam atšķirt viltus praviešus pēc viņu darbiem. Līdzīgi tam, kā mēs nosakām, kuram augam pieder kuri augļi, mēs varam atpazīt viltus praviešus un skolotājus pēc viņu mācībām, rīcības un idejām.
Kādi, tavuprāt, varētu būt viltus praviešu augļi?
Izlasi Mateja 7:21–27, meklējot, ko Glābējs mācīja par to, cik svarīgi ir dzīvot saskaņā ar Viņa mācībām. Ņem vērā, ka Džozefa Smita tulkojumā izteikums 23. pantā ir izmainīts no „Es jūs nekad neesmu pazinis” uz „jūs Mani nekad neesat pazinuši” (skat. Joseph Smith Translation, Matthew 7:33).
Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti, kā tu pielietosi savā dzīvē vienu vai vairākus principus, ko tu iepazini šajā stundā.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: