Bibliotēka
1. daļa: 1. diena Pestīšanas iecere


1. daļa: 1. diena

Pestīšanas iecere

Ievads

Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma uzsvēra, cik svarīgi katra semināra mācību gada sākumā sniegt nelielu pārskatu par pestīšanas ieceri:

Attēls
Prezidents Boids K. Pekers

„Īss laimes ieceres pārskats … , ja sniegsiet to studentiem pašā sākumā un ik pa laikam atkārtosiet, būs neizsakāmi vērtīgs. …

Jauni cilvēki prāto: „Kādēļ? Kādēļ mums ir pavēlēts kaut ko darīt, un kādēļ mums ir pavēlēts kaut ko nedarīt?” Zināšanas par laimes ieceri — pat tikai īsa izklāsta veidā — var sniegt atbildi uz šiem „kādēļ”.” („The Great Plan of Happiness”, no grāmatas Teaching Seminary: Preservice Readings [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2004. g.], 69.–70. lpp., LDS.org; skat. Almas 12:32.)

Šajā stundā ir sniegts neliels pārskats par pestīšanas ieceri, pievēršoties Jēzus Kristus un Viņa veiktās Izpirkšanas centrālajai lomai šajā iecerē.

Jēzus Kristus loma primslaicīgajā dzīvē

Kā tu atbildētu, ja kāds tev vaicātu, kādēļ Jēzus Kristus tev ir tik svarīgs?

Šodienas mācību stundā tu uzzināsi par Jēzus Kristus lomu Debesu Tēva pestīšanas iecerē. Studējot pievērs uzmanību patiesajām mācībām, kas var stiprināt tavu ticību Jēzum Kristum.

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā (turpmāk - studiju dienasgrāmatā) uzzīmē šādu tabulu. Mācību stundas laikā tu ierakstīsi šajā tabulā noteiktas doktrīnas.

    Jēzum Kristum ir centrālā loma Debesu Tēva pestīšanas iecerē

    Pirmslaicīgā dzīve

    Laicīgā dzīve

    Pēclaicīgā dzīve

Debesu Tēva iecere mūsu pestīšanai sastāv no trim galvenajiem posmiem: mūsu pirmslaicīgās dzīves —pirms mūsu fiziskās nākšanas pasaulē; mūsu laicīgās dzīves un mūsu pēclaicīgās dzīves.

Izlasi šo apgalvojumu un atzīmē vārdus vai frāzes, kas apraksta ierobežojumus, ar kuriem mēs saskārāmies mūsu pirmslaicīgajā dzīvē:

„Pirms mēs nācām šajā pasaulē, mēs dzīvojām Debesīs kā mūsu Debesu Tēva gara bērni (skat. Apustuļu d. 17:28–29; Ābrahāma 3:22–26). Taču mēs nebijām tādi kā mūsu Debesu Tēvs un bez laicīgās dzīves pieredzes fiziskajā ķermenī nevarējām kļūt līdzīgi Viņam un baudīt visas tās svētības, kuras bauda Viņš.

Svarīgākais Dieva mērķis — Viņa darbs un Viņa godība — ir palīdzēt katram no mums būt spējīgiem baudīt visas Viņa svētības (skat. Mozus gr. 1:39). Lai īstenotu Savu mērķi, Viņš ir nācis klajā ar nevainojamu ieceri. Pirms nācām uz šo zemi, mēs guvām izpratni par Viņa ieceri un pieņēmām to. …

Lai mēs varētu pilnveidoties un kļūt līdzīgi Dievam, ikvienam no mums vajadzēja iegūt ķermeni un tikt pārbaudītam šajā laikā uz Zemes.” (Sludini Manu evaņģēliju: misionāru kalpošanas rokasgrāmata (2005. g.), 48.–49. lpp..)

Kad Debesu Tēvs iepazīstināja mūs ar Savu laimes ieceri, mēs uzzinājām: lai šo ieceri īstenotu, nepieciešams glābējs. Lucifers, viens no Dieva gara bērniem, noraidīja Debesu Tēva ieceri. Viņš kļuva zināms kā Sātans.

Izlasi Mozus gr. 4:1–3, pievēršot uzmanību tam, ko Sātans pieprasīja no Debesu Tēva.

Ko Sātans pieprasīja no Debesu Tēva?

No Mozus gr. 4:2 mēs uzzinām, ka Jēzus Kristus bija tas, kurš tika izvēlētos kopš pirmsākumiem, lai izpildītu Debesu Tēva gribu. Savā tabulā, ailē „Pirmslaicīgā dzīve”, ieraksti doktrīnu, ko var mācīties no šīs rakstvietas: Pirmslaicīgajā dzīvē Jēzus Kristus tika izraudzīts par cilvēces Pestītāju.

Pēc tam, kad Jēzu Kristu izvēlējās par Debesu Tēva ieceres īstenotāju, bija nepieciešams radīt Zemi, kur mēs varētu iegūt fizisko ķermeni un gūt pieredzi.

Izlasi Ebrejiem 1:1–2, pievēršot uzmanību Jēzus Kristus lomai Zemes radīšanā.

No šiem pantiem mēs mācāmies šādu doktrīnu: Jēzus Kristus radīja šo Zemi Debesu Tēva vadībā. Savā studiju dienasgrāmatā, ailē „Pirmslaicīgā dzīve”, ieraksti šo doktrīnu:

Attēls
kalnu ezers
  1. Padomā par to, cik šī Zeme ir skaista, un atceries, kad un kur tu esi par to priecājies. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

    1. Apraksti kādu reizi, kad esi priecājies par to, cik skaista ir šī Zeme.

    2. Kā zināšanas par to, ka šo Zemi radīja Jēzus Kristus, ietekmē tavu attieksmi pret Viņu?

Jēzus Kristus loma laicīgajā dzīvē

Nākot šajā pasaulē un iegūstot fizisko ķermeni, mēs sastopamies ar šķēršļiem, kas liedz mums kļūt līdzīgiem Debesu Tēvam un atgriezties Viņa klātbūtnē. Divi no šiem šķēršļiem ir laicīgā nāve un garīgā nāve. Laicīgā nāve ir cilvēka gara atšķiršana no ķermeņa, bet garīgā nāve ir mūsu atšķirtība no Dieva. Izlasi šo apgalvojumu un atzīmē vārdus vai frāzes, kas apraksta šķēršļus, ar ko mēs saskaramies mūsu laicīgajā dzīvē:

„Dzīvojot uz Zemes, mēs esam pakļauti gan laicīgajai, gan garīgajai nāvei. Dievam ir nevainojams, godības pilns, nemirstīgs ķermenis no miesas un kauliem. Lai mēs kļūtu līdzīgi Dievam un atgrieztos Viņa klātbūtnē, arī mums ir nepieciešams nevainojams, nemirstīgs ķermenis no miesas un kauliem. Taču, tā kā Ādams un Ieva krita, visiem cilvēkiem uz Zemes ir nepilnīgs, mirstīgs ķermenis un mēs visi beigu beigās mirsim. Ja nebūtu Glābēja Jēzus Kristus, nāve pieliktu punktu visām cerībām uz turpmāku eksistenci kopā ar Debesu Tēvu.

Līdztekus laicīgajai nāvei, grēks ir lielākais šķērslis, kas liedz mums kļūt līdzīgiem mūsu Debesu Tēvam un atgriezties Viņa klātbūtnē. Laicīgajā stāvoklī mēs bieži vien krītam kārdināšanā, pārkāpjam Dieva baušļus un sagrēkojam. … Kaut arī dažkārt mums tā nešķiet, grēks vienmēr dara mūs nelaimīgus. Grēku dēļ mēs mokāmies vainas apziņā un kaunā. Savu grēku dēļ mēs nespēsim atgriezties, lai dzīvotu ar Debesu Tēvu, ja vien nesaņemsim piedošanu un netiksim attīrīti.

… Tāpat kā mēs nevaram pārvarēt laicīgo nāvi, mēs nevaram paši pārvarēt grēka sekas. Bez Jēzus Kristus veiktās Grēku Izpirkšanas mēs esam bezspēcīgi.” (Sludini Manu evaņģēliju, 50. lpp.)

Pirms Jēzus nākšanas pasaulē Jāzeps uzzināja, ka Marija gaida bērnu, jo viņu sapnī apciemoja eņģelis. Izlasi Mateja 1:21, pievēršot uzmanību tam, ko eņģelis pasludināja Jāzepam.

No tā, ko eņģelis pastāstīja par to, ko darīs Jēzus, mēs uzzinām, ka Jēzus Kristus nāca glābt mūs no mūsu grēkiem. Savā tabulā, ailē „Laicīgā dzīve”, ieraksti šo doktrīnu:

Mēs varam tikt glābti no saviem grēkiem, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai. Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ietver Viņa ciešanas, nāvi un Augšāmcelšanos.

Attēls
Kristus Ģetzemanē, krustā sišana, augšāmceltais Kristus

Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kas mums jādara, lai mēs tiktu glābti no saviem grēkiem caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu?

    2. Saskaņā ar Apustuļu d. 2:32, kas vēl mums jādara?

Jēzus Kristus loma pēclaicīgajā dzīvē

Vai tu esi zaudējis kādu mīļu ģimenes locekli vai draugu?

Pateicoties mūsu zināšanām par Debesu Tēva pestīšanas ieceri, mēs zinām, ka pēc nāves visu cilvēku gari nokļūst garu pasaulē.

Izlasi 1. Pētera 3:18–20 un 1. Pētera 4:6, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus darīja tūliņ pēc Savas nāves.

Izlasi Mācības un Derību 138:18–19, 30–32, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus Kristus darīja, lai evaņģēlijs varētu tikt sludināts visiem, kas atrodas garu pasaulē. (Mācības un Derību 138. nodaļa ir atklāsme par garu pasauli, ko saņēma prezidents Džozefs F. Smits, prātojot par to, kā Glābējs apciemoja mirušo garus, kamēr Viņa ķermenis atradās kapā.)

Uzraksti kopsavilkumu par to, ko Jēzus Kristus darīja, lai evaņģēlijs varētu tikt sludināts visiem, kas atrodas garu pasaulē:

Trešajā dienā pēc Savas nāves Glābējs augšāmcēlās (skat. 1. korintiešiem 15:4). Augšāmceļoties cilvēka gars un ķermenis atkal apvienojas, lai nekad vairs netiktu šķirti (skat. M&D 138:17).

Attēls
Jēzus Kristus ar Mariju

Augšāmcēlies Kungs

Izlasi 1. korintiešiem 15:20–22, pievēršot uzmanību tam, kā Jēzus Kristus Augšāmcelšanās iespaido mūsu visu dzīvi.

Savā tabulā, ailē „Pēclaicīgā dzīve”, ieraksti šo doktrīnu: Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus augšāmcēlās, visi cilvēki augšāmcelsies.

Izlasi Jāņa atkl. gr. 20:12, pievēršot uzmanību tam, kas notiks ar mums visiem pēc tam, kad mēs augšāmcelsimies.

Dzīvības grāmata var simbolizēt cilvēka domas un rīcību šajā dzīvē, kā arī debesīs vestos pierakstus par taisnīgajiem (skat. Bible Dictionary, „Book of life”). Mēs tiekam tiesāti ne tikai pēc saviem darbiem, bet arī atbilstoši savām domām, vārdiem un vēlmēm (skat. Mosijas 4:30; Almas 12:14; M&D 137:9).

Izlasi Jāņa 5:22, pievēršot uzmanību tam, kurš mūs tiesās. (Tu vari pierakstīt atsauci uz Jāņa 5:22 savu Svēto Rakstu lappuses malā, līdzās Jāņa atkl. gr. 20:12.)

Savā tabulā, ailē „Pēclaicīgā dzīve”, ieraksti šo doktrīnu: Jēzus Kristus tiesās visu cilvēci.

Debesu Tēva ieceres galīgais mērķis ir dāvāt visiem Viņa bērniem iespēju iegūt mūžīgo dzīvi jeb paaugstināšanu, kas nozīmē — kļūt tādam kā Debesu Tēvs un mūžīgi dzīvot kopā ar Viņu mūžīgajā ģimenē. Padomā par savu tagadējo ģimeni un to, kādu ģimeni tu vēlētos kādudien izveidot.

  1. Paskaidro savā studiju dienasgrāmatā, kādēļ tev ir svarīgi — mūžīgi dzīvot ar Debesu Tēvu un saviem ģimenes locekļiem.

Izlasi Jāņa 3:5, 16–17, pievēršot uzmanību tam, kas katram no mums jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.

Ticēt Vienpiedzimušajam Dēlam nozīmē — pielietot ticību Jēzum Kristum un dzīvot saskaņā ar Viņa evaņģēliju.

Savā tabulā, ailē „Pēclaicīgā dzīve”, ieraksti šo doktrīnu: Ja mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum un dzīvojam saskaņā ar Viņa evaņģēliju, mēs varam iegūt mūžīgo dzīvi.

  1. Padomā vēlreiz par jautājumu, kas tika uzdots šīs stundas sākumā: „Kā tu atbildētu, ja kāds tev vaicātu, kādēļ Jēzus Kristus tev ir tik svarīgs?” Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz šo jautājumu, vadoties pēc tā, ko tu uzzināji un sajuti šīsdienas studiju laikā.

Padomā par iespēju — izmantot tabulu, ko izveidoji savā dienasgrāmatā, lai mācītu savai ģimenei vai citiem cilvēkiem par Jēzus Kristus lomu Debesu Tēva pestīšanas iecerē.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīsdienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju mācību stundu „Pestīšanas iecere” un pabeidzu to (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: