Bibliotēka
30. daļa, 4. diena: Jūdas vēstule


30. daļa: 4. diena

Jūdas vēstule

Ievads

Jūda pārliecināja Baznīcas locekļus „turpināt cīņu par ticību” (Jūdas 1:3) pret viltus skolotājiem. Viņš aprakstīja viltus skolotājus un deva padomu svētajiem — veidot savas dzīves uz Jēzus Kristus evaņģēlija pamata.

Jūdas 1:1–19

Jūda pārliecina Baznīcas locekļus turpināt cīņu par ticību pret viltus skolotājiem

  1. Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti dažus atšķirīgus veidus, kā tu varētu reaģēt katrā no šīm situācijām:

    1. Kāda sociālā medija mājaslapā tavs draugs izsaka kritiku attiecībā uz Baznīcas nostāju par viendzimuma laulību.

    2. Kaimiņš uzzina, ka tu esi Baznīcas loceklis(e). Viņš tev saka, ka ir lasījis Mormona Grāmatu un jūt, ka tā ir pacilājoša literatūra, bet ne Dieva vārds.

    3. Skolā klases diskusijas laikā kāds no vienaudžiem izsaka argumentus par to, ka pornogrāfijas skatīšanās ir nekaitīga un nevajadzētu atrunāt no tās skatīšanās.

Jūdas vēstule uzticīgajiem kristiešiem tika rakstīta laikā, kad Baznīcas locekļi saskārās ar stipru pretestību. Izlasi Jūdas 1:3–4, meklējot, ko Jūda iedrošināja Baznīcas locekļus darīt tad, kad tie saskaras ar pretestību.

Pievērs uzmanību, ka Jūda iedrošināja svētos „turpināt cīņu par ticību” (3. pants). Tas nozīmē, ka viņiem vajadzēja drosmīgi aizstāvēt, mācīt un liecināt par evaņģēliju. „Bezdievji” (4. pants) ar ļauniem nolūkiem ir iezagušies Baznīcas locekļu rindās. Šie Baznīcas locekļi veicināja sagrozītas, amorālas darbības, mācot, ka doktrīna par [Dieva] labvēlību pilnībā pieļauj grēkošanu, tādēļ ka Dievs žēlsirdīgi piedos. Viņi arī noraida atsevišķas patiesības par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

Viena no patiesībām, ko varam mācīties no Jūdas norādījumiem, ir šāda: Jēzus Kristus mācekļiem ir jāturpina cīnīties par Jēzus Kristus evaņģēliju — pret viltus mācībām un sagrozītām paražām.

Tas, ka mēs cīnāmies par evaņģēliju, nenozīmē, ka esam strīdīgi garā. Mums vajadzētu būt laipniem un drosmīgiem, bet neizrādīt pārākumu, kad mēs aizstāvam un liecinām par patiesību (skat. Almas 38:12; 3. Nefija 11:29). Efektīva cīņa par evaņģēliju — aizstāvēšana, mācīšana un liecināšana — nozīmē arī to, ka mums ir jāzina, kas ir evaņģēlija pareizās mācības un principi.

  1. Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz šādiem jautājumiem:

    1. Kā mēs varam cīnīties par evaņģēliju, neizraisot strīdus?

    2. Atsauc atmiņā 1. uzdevumā dotās situācijas. Kā mēs varam cīnīties par evaņģēliju pret viltus mācībām un sagrozītām paražām šajās un līdzīgās situācijās?

Elders Nīls L. Andersens, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās kādas jaunas sievietes, kura cīnījās par evaņģēliju, stāstā:

Attēls
Elders Nīls L. Andersens

„Nesen es runāju ar kādu lauru meiteni, kura dzīvo ASV. Es citēšu no viņas e-pasta vēstules:

„Pagājušā gadā daži mani draugi vietnē Facebook sāka paust viņu nostāju laulību jautājumā. Daudzi atbalstīja viendzimuma laulības, un vairāki PDS jaunieši norādīja, ka viņiem „patīk” šie ieraksti. Es tos nekomentēju.

Es nolēmu paziņot par savu ticību tradicionālajām laulībām pārdomātā veidā.

Es pievienoju savai profila fotogrāfijai virsrakstu: „Es ticu laulībai starp vīrieti un sievieti”. Es gandrīz uzreiz sāku saņemt ziņas. „Tu esi egoistiska.” „Tu esi nosodoša.” Kāds mani pielīdzināja vergturim. Un, lūk, kādu ziņu es saņēmu no laba drauga, kurš ir pārliecināts Baznīcas loceklis: „Tev ir jāiet līdzi laikam. Viss mainās, un arī tev būtu jāmainās.”

„Es necīnījos pretim,” viņa teica, „bet es arī neizdzēsu savu paziņojumu.”

Nobeigumā viņa raksta: „Dažreiz, kā teica prezidents Monsons, „tev ir jāstāv vienam”. Cerams, ka mēs kā jaunieši stāvēsim kopā, būdami uzticīgi Dievam un Viņa mūsdienu praviešu mācībām”” („Garīgie virpuļvēji” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 19.–20. lpp.).

Padomā par kādu reizi, kad tu vai kāds, ko pazīsti, ir cīnījies par Jēzus Kristus evaņģēliju. Apdomā, ko vēl tu vari darīt, lai aizstāvētu un iestātos par patiesību. Apņemies sekot jebkādiem pamudinājumiem, ko tu saņem.

Jūdas 1:5–7 Jūda salīdzināja dumpīgos Baznīcas locekļus ar tiem, kas bija neuzticīgi starp senajiem israēliešiem, kuri tika izvesti no Ēģiptes, ar tiem, kas sacēlās pret Dievu „sav[ā] augst[ajā] stāvokl[ī]” (Jūdas 1:6; skat. arī Ābrahāma 3:22–26) jeb pirmsmirstīgajā esamībā, un ar ļaunajiem cilvēkiem, kas dzīvoja Sodomā un Gomorā un to tuvumā, kuri tika iznīcināti.

Kā rakstīts Jūdas 1:8–16, Jūda aprakstīja vairākas pazīmes, kas palīdzētu Baznīcas locekļiem atpazīt tos, kuri Baznīcā izplatīja sagrozītas filosofijas un paražas. Piemēram, viņš rakstīja, ka tie ir kā „vēja dzenāti bezūdens mākoņi” un „koki, kas rudenī bez augļiem” (Jūdas 1:12). Kādā veidā viltus skolotāji ir pielīdzināmi bezūdens mākoņiem un kokiem bez augļiem?

Iespējams, ka savā vēstulē Jūda atsaucās uz informāciju, kas atrodama apokrifiskajās grāmatās: Assumption of Moses (Mozus debesbraukšana jeb Mozus derība) un Book of Enoch (Ēnoha grāmata). Grāmatā „Mozus derība” rakstīts, ka „virseņģeli[m] Miķeli[m] … bija Mozus miesas dēļ … cīņa ar velnu” (Jūdas 1:9). Grāmata stāsta, ka galu galā Miķelis uzvar un Mozus savas dzīves nogalē tika Gara paņemts (skat. Almas 45:19). Ēnoha grāmata ietver Ēnoha pravietojumu par Otro atnākšanu (skat. Jūdas 1:14–15). Tas Kungs ir atklājis, ka daudzas apokrifiskajās grāmatās ietvertās lietas ir pareizas un tie, kas ir Gara apgaismoti, var gūt labumu, tās lasot. Taču dažas no grāmatām satur papildinājumus, kas samaitā sākotnējo vēstījumu (skat. M&D 91. nodaļu). (Vairāk informācijas par apokrifiem skat. Svēto Rakstu ceļvedī „Apokrifi”.)

Izlasi Jūdas 1:8, 10, 14–19, meklējot vēl citas viltus skolotāju pazīmes. Tu varētu pasvītrot vai atzīmēt to, ko esi uzgājis(usi). Aizpildi pievienotās tabulas tukšās ailes, izmantojot to, ko uzzināsi no šiem pantiem. Daži izteikumi tabulā doti, lai palīdzētu tev saprast Jūdas rakstīto. (Ievēro, ka frāze „pēdējā laikā” 18. pantā attiecas uz laiku, kad dzīvoja Jūda, kā arī uz pēdējām dienām, kurās dzīvojam mēs.)

Viltus skolotāju pazīmes

  • Apgāna savus ķermeņus ar netikumību (8. pants)

  • Nicina pilnvarotos un runā ____________________ par debesu varu vai Baznīcas vadītājiem (8. pants)

  • Zaimo lietas, ko tie ____________________ (10. pants)

  • Iet bojā, dzīvodami saskaņā ar miesīgajām zināšanām (10. pants)

  • Dara bezdievīgus darbus (15. pants)

  • Runā nekaunīgus vārdus pret (15. pants)

  • Kurn un sūdzas (16. pants)

Kādēļ ir svarīgi atpazīt viltus skolotāju pazīmes?

Ne katrs, kuram piemīt viena vai vairākas no šīm īpašībām, ir viltus skolotājs. Un ne katrs, kurš māca kaut ko, kas nav pareizs, ir viltus skolotājs. Viņi varētu būt neapzināti kļūdījušies savā izpratnē par kādu lietu. Taču šo pazīmju zināšana var palīdzēt mums atpazīt viltus skolotājus, kuru nodoms ir vājināt citu cilvēku ticību un paklausību, pieviļot tos un veicinot ļaunumu.

Pievērs uzmanību tam, ka Jūdas 1:17 Jūda atgādināja svētajiem, ka Tā Kunga apustuļi bija brīdinājuši Baznīcas locekļus par viltus skolotājiem. No šī panta mēs mācāmies, ka apustuļi un pravieši brīdina mūs un palīdz mums atpazīt tos, kas cenšas vājināt mūsu ticību un paklausību.

Mūsu dienās pravieši un apustuļi turpina brīdināt mūs par viltus skolotājiem.

Attēls
Elders M. Rasels Balards

Elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, teica: „Kā Tā Kunga, Jēzus Kristus, apustuļiem, mums ir pienākums būt par sargiem tornī, brīdinot Baznīcas locekļus uzmanīties no viltus praviešiem un viltus skolotājiem, kuri melo cerībā aizvilināt un iznīcināt ticību un liecību. Šodien mēs jūs brīdinām, ka parādās viltus pravieši un viltus skolotāji; un, ja mēs neesam uzmanīgi, pat tie, kas ir starp uzticīgajiem Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem, kļūs par upuriem viņu maldināšanai” („Beware of False Prophets and False Teachers”, Ensign, 1999. g. nov., 62. lpp.).

Kas ir šie viltus skolotāji vai viltus mācības, par ko mūsdienu pravieši un apustuļi ir brīdinājuši?

Ņemot vērā to, ko esi uzzinājis(usi) no Jūdas vēstules, kāpēc ir svarīgi studēt apustuļu un praviešu vārdus?

Jūdas 1:20–25

Jūda dod padomu svētajiem — veidot savas dzīves uz Jēzus Kristus evaņģēlija un palīdzēt glābt citus

Izlasi Jūdas 1:20–21, meklējot, ko Jūda ieteica svētajiem darīt, lai tie paliktu uzticīgi ticībai. 20. pantā lietotā frāze „lūdziet Dievu Svētajā Garā” nozīmē — lūgt Dievu ar Svētā Gara palīdzību vai iedvesmu.

Izmantojot šajos pantos apgūtās patiesības, pabeidz šādu patieso principu: Mēs varam palikt uzticīgi ticībai, ja mēs .

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

    1. Kāpēc palikšana uzticīgam ticībai ir jebkuru pūļu vērta?

    2. Kā dzīvošana saskaņā ar Jūdas padomu ir palīdzējusi tev vai kādam, ko pazīsti, palikt uzticīgam(ai) ticībai?

  2. Uz atsevišķas papīra lapas uzraksti vienu veidu, kā tu vari pilnīgāk sekot Jūdas padomam, un novieto šo lapu redzama vietā, kur tā, bieži aplūkota, kalpos par atgādinājumu — pielietot to, ko uzrakstīji. Kad esi to paveicis(kusi), savā studiju dienasgrāmatā ieraksti — pabeigts.

Kā rakstīts Jūdas 1:22–25, Jūda ieteica uzticīgajiem Baznīcas locekļiem palīdzēt citiem, kuri pieredzēja garīgas grūtības, iespējams, šo viltus skolotāju ietekmes dēļ. Viņš arī slavēja Dievu.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevuma, ieraksti:

    Es studēju Jūdas vēstuli un pabeidzu šo stundu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: