Neilgi pirms Savas laicīgās kalpošanas beigām Glābējs devās prom no Galilejas un ceļoja caur Pereju, reģionu uz austrumiem no Jordānas upes, dodoties uz Jeruzālemi. Būdams Perejā, Glābējs aicināja mazus bērnus nākt pie Viņa un pamācīja kādu bagātu jaunekli pārdot visu, kas tam pieder, un sekot Viņam. Jeruzālemē Glābējs pamanīja kādu nabaga atraitni, kas tempļa šķirstā iemeta divas artavas. Vēlāk pie vakariņu galda Betānijā Marija iesvaidīja Jēzu, sagatavojoties Viņa apglabāšanai. Glābējs cieta Ģetzemanē, un vēlāk Viņš tika tiesāts un nolemts nāvei. Pēc Savas nāves uz krusta un augšāmcelšanās Tas Kungs parādījās Saviem apustuļiem un pilnvaroja viņus sludināt evaņģēliju visā pasaulē.
Jēzus māca doktrīnu par laulību un aicina mazos bērnus nākt pie Viņa
Attēls
mazi bērni spēlējas
Attēls
mazi bērni ap skolotāju
Attēls
mazi bērni tēlo Ziemassvētku ainu
Padomā par maziem bērniem, kurus tu pazīsti.
Kādas īpašības vai iezīmes tu apbrīno mazos bērnos?
Studējot Marka 10:1–16, meklē patiesu principu, kas māca mums, kādēļ mums jākļūst kā maziem bērniem.
Marka 10:1–12 mēs lasām, ko Glābējs mācīja ļaudīm par laulības nozīmību. Vairāk informācijas par Glābēja mācībām par laulību tu vari atrast materiālā par Mateja 19:1–12.
Attiecībā uz Jēzus Kristus mācībām par laulību un šķiršanos Mateja 19:1–12 un Marka 10:1–12 elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Kā šeit ir rakstīts, mūsu Kunga mācības par laulību un šķiršanos ir fragmentāras un nepilnīgas. Tās var izprast tikai tad, ja tiek aplūkotas saistībā ar celestiālās laulības likumu, kā tas no jauna ticis atklāts mūsdienās. Šos pašus vispārējos principus, kas nosaka mūžīgo laulību, zināja un saprata mācekļi Jēzus laikā un vismaz daļēji arī farizeji. Taču pieraksti, kas šeit ir saglabājušies Mateja un Marka evaņģēlijā saistībā ar Skolotāja sarunu par laulību un šķiršanos ir tik koncentrēti izteikti un saīsināti, ka tie nesniedz problēmas skaidru atainojumu. …
… Šķiršanās nav evaņģēlija ieceres sastāvdaļa, neatkarīgi no tā, kāda ir laulība. Taču tādēļ, ka cilvēki ne vienmēr dzīvo saskaņā ar evaņģēlija standartiem, Tas Kungs pieļauj šķiršanos viena vai otra iemesla dēļ, atkarībā no iesaistīto personu garīgā brieduma. … Mūsdienās šķiršanās tiek atļautas atbilstoši civilajiem likumiem, un Baznīca atļauj šķirtiem cilvēkiem precēties vēlreiz bez netikumības traipa, ko paredz augstākais likums” (Doctrinal New Testament Commentary, 3 sēj. [1965–1973], 1:546–547).
Izlasi Marka 10:13–14, meklējot, kas notika, kad daži cilvēki atveda pie Jēzus mazus bērnus.
Izlasi Marka 10:15–16, meklējot, ko Glābējs mācīja Saviem mācekļiem, aicinot mazos bērniņus pie Sevis. Frāze „Dieva valstību nedabū” 15. pantā attiecas uz evaņģēlija pieņemšanu un kļūšanu par Viņa Baznīcas locekli.
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem par to, kas notiks, ja mēs pieņemsim evaņģēliju kā mazi bērni? Atbildi uz šo jautājumu, pabeidzot šādu principu: Ja mēs pieņemsim evaņģēliju kā mazi bērni, mēs būsim sagatavoti .
Atbildi uz jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā:
Ko, tavuprāt, nozīmē — pieņemt evaņģēliju kā mazam bērnam (Marka 10:15)?
Ja kāds cilvēks pieņemtu evaņģēliju kā mazs bērns, kā viņš, tavuprāt, lasītu Svētos Rakstus, lūgtu Dievu un kalpotu Baznīcā?
Glābējs pamāca kādu bagātu jaunekli pārdot visu, kas tam pieder, un sekot Viņam; Viņš dod padomu Saviem mācekļiem — kalpot cits citam
Izlasi Marka 10:17–20, meklējot, kas notika pēc tam, kad Glābējs svētīja mazos bērnus. Tu vari atzīmēt to, ko šis cilvēks vaicāja Glābējam un kā Glābējs atbildēja.
Kā tu raksturotu šo vīru, kas pienāca pie Jēzus?
Arī Mateja 19. nodaļā var atrast stāstu par šo vīru, kas atnāca pie Glābēja. Izlasi Mateja 19:20, meklējot, kā šis vīrs atbildēja uz Glābēja pamācību — turēt baušļus. Tu vari atzīmēt papildu jautājumu, ko šis jauneklis vaicāja Viņam.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti atbildi uz jautājumu: Kā man vēl trūkst? Vēlāk, stundas gaitā, tu atbildēsi uz papildu jautājumiem, kas saistīti ar šo jautājumu.
Izlasi Marka 10:21, meklējot, kā Glābējs atbildēja šim jauneklim.
Ievēro frāzi „Jēzus, viņu uzlūkodams, iemīlēja viņu” 21. pantā. Kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi zināt, ka Jēzus iemīlēja šo jaunekli, pirms Viņš pateica, kā viņam trūkst?
No šiem pantiem mēs varam mācīties: tāpēc ka Tas Kungs mūs mīl, Viņš palīdzēs mums saprast, kā mūsu pūliņos trūkst, lai sekotu Viņam, un, ja mēs lūgsim Tam Kungam, Viņš iemācīs mums to, kas mums nepieciešams, lai iemantotu mūžīgo dzīvi.
Izlasi Marka 10:22, uzzinot, kā jauneklis reaģēja, kad Glābējs pamācīja viņu pārdot visu, kas tam piederēja. Kāpēc, saskaņā ar 22. pantu, viņš šādi reaģēja?
Kaut arī no mums netiek prasīts atteikties no lielām bagātībām, lai sekotu Tam Kungam, Viņš ir lūdzis mums uzupurēties, lai kalpotu Viņam un paklausītu Viņa baušļiem.
Savā studiju dienasgrāmatā zem jautājuma „Kā man vēl trūkst?” atbildi uz šādiem jautājumiem:
Kādus dažus upurus Tas Kungs ir lūdzis mums nest, ko mums varētu būt grūti izpildīt?
Uzraksti par kādu upuri, ko Tas Kungs ir lūdzis (vai lūdz) tev nest, ko tev varētu būt grūti izpildīt.
Ar lūgšanu apdomā jautājumu „Kā man vēl trūkst?” un paklausi pamudinājumiem, kurus tu varētu saņemt par upuriem, ko Tas Kungs vēlētos, lai tu nestu.
Izlasi Marka 10:23–27. Tālāk dotajā izvilkumā no Džozefa Smita tulkojuma, Marka 10:26, ir paskaidroti Glābēja vārdi Marka 10:27: „Cilvēkiem, kas paļaujas uz bagātībām, tas [glābšana] nav iespējams, bet tas nav neiespējams cilvēkiem, kas paļaujas uz Dievu un atstāj visu Manis dēļ, jo tādiem viss šis ir iespējams.”
Kāpēc, tavuprāt, tiem, kas paļaujas uz bagātībām un citām pasaulīgām lietām, ir grūti ieiet Dieva valstībā? Kā tev šķiet, ko nozīmē tas, ka visas lietas ir iespējamas tiem, kas paļaujas uz Dievu?
Izlasi Marka 10:28–31, meklējot, ko Jēzus apsolīja tiem, kas ir gatavi atstāt visu, lai sekotu Viņam. Tālāk dotajā izvilkumā no Džozefa Smita tulkojuma, Marka 10:30–31, ir paskaidroti Glābēja vārdi Marka 10:31: „Bet ir daudzi, kas padara sevi par pirmajiem, kas būs pēdējie, un pēdējie būs pirmie. To Viņš sacīja, norādams Pēteri.”
No šiem pantiem mēs mācāmies šādu principu: Lai saņemtu mūžīgo dzīvību, mums ir jābūt gataviem atdot jebko, ko Tas Kungs prasa no mums.
Kāpēc mūžīgā dzīvība ir jebkādu upuru vērta, kas no mums tiek prasīti?
Marka 10:35–45 mēs uzzinām, ka Jēkabs un Jānis prasīja Jēzum, vai viņi varētu sēdēt godpilnās vietās — pie Jēzus labās un kreisās rokas mūžīgajā valstībā. Tad Glābējs mācīja Divpadsmit apustuļiem, ka viņiem nav jābūt kā pagānu valdniekiem, kuri apspiež citus. Tie, kas ir vislielākie Dieva valstībā, ir visu kalpi.
Glābējs māca templī un pamana atraitni, kas tempļa šķirstā iemet artavas
Katrā no tālāk dotajiem situāciju aprakstiem divi cilvēki dod ziedojumus Tam Kungam. Padomā, kādas ir atšķirības starp ziedojumiem šajos situāciju aprakstos.
Kāda sieviete gavēņa ziedojumā pasniedza savam bīskapam ļoti lielu naudas summu. Kāda cita sieviete, kas apmeklē šo pašu draudzi, gavēņa ziedojumā pasniedza savam bīskapam pavisam nelielu naudas summu.
Kāds vīrs kalpo par staba prezidentu. Kāds cits vīrs šajā pašā stabā kalpo par Sākumskolas skolotāju.
Kā var justies cilvēks, ja viņa ziedojums Tam Kungam, salīdzinājumā ar citu sniegtajiem ziedojumiem, šķiet mazs?
Studējot Marka 11.–13. nodaļu, meklē patiesus principus, kas tev palīdzēs zināt, kā Tas Kungs uzlūko tavus ziedojumus Viņam.
Attēls
Triumfālā ieiešana
Marka 11:1–12:40 mēs uzzinām, ka, tuvojoties Glābēja laicīgās kalpošanas beigām, Viņš triumfāli iejāja Jeruzālemē, izdzina no tempļa naudas mijējus un mācīja tur esošos cilvēkus.
Atrodoties templī, Jēzus ievēroja cilvēkus nesam naudu uz tempļa šķirstu kā ziedojumu Dievam. Izlasi Marka 12:41–44, meklējot, ko Glābējs ieraudzīja pie ziedojumu šķirsta.
Ko Glābējs teica par atraitnes ziedojumu — salīdzinājumā ar citu cilvēku ziedojumiem?
Iedomājies savas valsts naudas monētu ar vismazāko vērtību. Artava bija „vismazākā bronzas monēta, ko izmantoja jūdi” (Bible Dictionary, „Money”).
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kāpēc, tavuprāt, Glābējs uzskatīja atraitnes ziedojumu par lielāku — salīdzinājumā ar citiem ziedojumiem?
Pamatojoties uz to, ko Tas Kungs teica par šo atraitni, mēs varam mācīties šādu principu: Ja mēs esam gatavi sniegt Tam Kungam visu, kas mums ir, Viņš pieņems mūsu ziedojumu arī tad, ja, salīdzinot ar citu ziedojumiem, tas šķiet mazs.
Lai dotu Tam Kungam visu, kas mums ir, vajadzīga ticība. Šis upurēšanas princips ir mācīts Lectures on Faith (Lekcijās par ticību): „Ņemsim vērā, ka tādai reliģijai, kas neprasa upurēt itin visu, nekad nebūs pietiekami liela spēka, lai radītu ticību, kas nepieciešama dzīvībai un glābšanai” (Lectures on Faith [1985. g.], 69. lpp.).
Marka 13. nodaļā mēs uzzinām, ka Glābējs mācīja Saviem apustuļiem par Otro atnākšanu. Tu par to studēji stundā „Džozefs Smits — Mateja evaņģēlijs” (skat. 6. daļas: 2. dienas stundu).
Pēc tam, kad Glābējs bija mācījis Saviem mācekļiem par Savas Otrās atnākšanas zīmēm, Viņš no Jeruzālemes devās uz Betāniju, uz vīra, vārdā Sīmanis, mājām, kurš iepriekš bija cietis no spitālības. Savas dzīves pēdējā nedēļā Glābējs vairākas reizes devās no Betānijas uz Jeruzālemi un atpakaļ.
Izlasi Marka 14:3 un Jāņa 12:3, meklējot, kādu ticības un mīlestības darbu Marija paveica Jēzus labā.
Attēls
Elders Džeimss E. Talmidžs
Elders Džeimss E. Talmidžs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Iesvaidot ciemiņa galvu ar ikdienā lietojamu eļļu, viņam tika izrādīts gods; iesvaidot ciemiņa kājas, viņam tika izrādīta neparasta un īpaša cieņa, taču, iesvaidot galvu un kājas ar nardes eļļu un vēl tik lielā daudzumā, tika apliecināta godbijība, kas reti tika izrādīta pat ķēniņiem. Marijas rīcība bija dievināšanas izpausme; viņas sirds, lietojot šo smaržīgo eļļu, pauda pielūgsmi un mīlestību” (Jesus the Christ, 3. izd. [1916. g.], 512. lpp.).
Pārskati Marka 14:4–9, meklējot, kā daži cilvēki pie vakariņu galda reaģēja uz Marijas rīcību.
Kā Glābējs atbildēja uz kritiku, ko daži cilvēki vērsa pret Mariju?
Frāze — „tā labu darbu pie Manis ir darījusi” 6. pantā — norāda uz to, ka Jēzus atzina par labu esam Marijas rīcību. Frāze — „šī ir darījusi, ko spējusi” 8. pantā — norāda uz to, ka Marija bija sniegusi Tam Kungam vislabāko, kas viņai bija.
No šiem pantiem mēs mācāmies, ka Glābējs ir priecīgs, kad mēs veltām Viņam savas vislabākās pūles.
Apdomā šo principu un iepriekšējo principu, ko mēs noteicām stāstā par atraitnes artavām, un izpildi savā studiju dienasgrāmatā šādus uzdevumus:
Paskaidro, kā ticība šiem patiesajiem principiem var palīdzēt cilvēkiem, kam šķiet, ka viņiem nav daudz ko dot Tam Kungam.
Apraksti kādu gadījumu, kad tu redzēji, ka kāds dod to vislabāko Tam Kungam.
Padomā, vai tu pašlaik dod to vislabāko Tam Kungam. Izvēlies vienu savas dzīves aspektu, kurā tu varētu pilnveidoties, un izvirzi mērķi, kas tev palīdzētu dot Tam Kungam vislabāko, kas tev ir.
Ciešot Ģetzemanē, Jēzus uzsāka Izpirkšanu; Jūda Iskariots Viņu nodod, un Viņš tiek atvests jūdu vadītāju priekšā
Marka 14:10 – 16:20 mēs uzzinām, ka Jēzus un apustuļi svinēja Pashā, un Jēzus ieviesa Svētā Vakarēdiena simbolus. Pēc tam viņi devās uz Ģetzemanes dārzu, kur Jēzus izcieta par mūsu grēkiem. Tad Jūda Iskariots Viņu nodeva, Viņš tika nelikumīgi tiesāts sinedrija priekšā un nolemts nāvei. Pēc tam, kad Glābējs nomira pie krusta un tika augšāmcelts, Viņš parādījās Saviem apustuļiem un sūtīja viņus sludināt evaņģēliju pasaulē, apsolot, ka zīmes sekos tiem, kas tic. (Tu studēji šo materiālu stundās par Mateja 26.–28. nodaļu.)
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: