Divas dienas pirms Pashā svētkiem Jūda slepus sadarbojās ar ebreju garīgajiem vadītājiem, kuri vēlējās nogalināt Jēzu. Pashā svētku vakarā Jēzus Kristus ieviesa Svēto Vakarēdienu.
Jūda slepus sadarbojas ar ebreju garīgajiem vadītājiem, kuri vēlas nogalināt Jēzu
Vai tu kādreiz esi redzējis filmu vai lasījis stāstu, kurā kāds tika nodots? Kādēļ šī persona tika nodota? Kā tu justos, ja tevi nodotu tuvs draugs? Lasot par Jēzus Kristus dzīves pēdējām stundām, atceries, ka Viņu nodeva tuvs draugs.
Attēls
durvju aplodas veidošana Ēģiptē
Senajiem israēliešiem Pashā nedēļa bija viena no svarīgākajām gada nedēļām. „Pashā mielasts tika iedibināts [Mozus laikā], lai palīdzētu Israēla bērniem atcerēties, ka iznīcības eņģelis, nogalinot ēģiptiešu pirmdzimtos bērnus, pagāja garām viņu namiem [skat. 2. Mozus 12:21–28; 13:14–15].” Pashā svētkos Israēla ļaudis upurēja jēru un ar tā asinīm apslacīja savus durvju stabus. „Nevainojami jēri, kuru asinis tika izmantotas kā zīme, lai senatnē glābtu Israēlu, ir Jēzus Kristus, Dieva Jēra, simbols, kura upuris atpestī visu cilvēci” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pashā”, scriptures.lds.org).
Izlasi Mateja 26:1–2, pievēršot uzmanību tam, kas, saskaņā ar Jēzus teikto, notiks pēc Pashā svētkiem.
Pēc tam izlasi Mateja 26:3–5, meklējot, kurš šajā laikā izplānoja nogalināt Jēzu.
Kāpēc rakstu mācītāji un augstie priesteri nolēma nogaidīt un nogalināt Jēzu pēc Pashā svētkiem?
Mateja 26:6–13 mēs lasām, ka, Jēzum atrodoties Betānijā, kāda sieviete piegāja pie Viņa un iesvaidīja Viņu ar ļoti dārgu svaidāmo eļļu, lai apliecinātu Viņa drīzo nāvi un apbedīšanu. Vairāki mācekļi, tai skaitā Jūda — viens no Divpadsmit apustuļiem un grupas mantziņiem —, sūdzējās, ka šo svaidāmo eļļu varēja pārdot, lai palīdzētu nabagajiem. Taču patiesībā Jūda neraizējās par nabagiem, jo bija zaglis un vēlējās naudu paturēt sev (skat. Jāņa 12:4–6).
Izlasi Mateja 26:14–16, pievēršot uzmanību tam, ko izdarīja Jūda, kad Glābējs viņam aizrādīja par sūdzēšanos.
Ievēro, cik lielu samaksu Jūda saņēma par Jēzus nodošanu. „Saskaņā ar Mozus likumu, trīsdesmit sudraba seķeļi bija atlīdzība, ko īpašnieks saņēma par sava verga nāvi (skat. 2. Mozus 21:32). … Nodevības cena atspoguļo to, cik zemu Jūda un augstie priesteri vērtēja Glābēju” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 81. lpp.). Tādējādi piepildījās arī Vecajā Derībā dotais pravietojums par nodevību pret Glābēju (skat. Caharijas 11:12).
Padomā par pēdējo reizi, kad paskatījies spogulī. Kādiem mērķiem mēs varam izmantot spoguli?
Izlasi tālāk doto prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, Augstākā prezidija locekļa, izteikumu, meklējot un atzīmējot, kādēļ ir svarīgi tas, lai mēs redzētu sevi skaidri — tā, kā Dievs mūs redz.
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Neviens no mums nevēlas atzīt, ka sācis novirzīties no pareizā ceļa. Bieži vien mēs cenšamies izvairīties no tā, lai padziļināti ieskatītos savā dvēselē un stātos pretim savām vājībām, ierobežojumiem un bailēm. Un tādēļ, izvērtējot savu dzīvi, mēs lūkojamies caur aizspriedumu, aizbildinājumu un pasaciņu prizmu, ko paši sev stāstām, lai tikai attaisnotu savas necienīgās domas un rīcību.
Taču spējai skaidri paskatīties pašiem uz sevi ir izšķiroša loma mūsu garīgajā izaugsmē un labklājības nodrošināšanā. Ja mūsu vājības un trūkumi netiek izgaismoti, Glābēja pestīšanas spēks nevar tos dziedināt un padarīt par spēku. …
Tad kā mēs varam izgaismot savu dvēseli ar tīro Dieva patiesības gaismu, lai ieraudzītu sevi tā, kā Viņš mūs redz?
Es vēlos teikt, ka Svētie Raksti un vispārējo konferenču uzrunas var kalpot par lietderīgu spoguli, kurā ielūkoties, lai veiktu pašnovērtējumu” („Vai tas esmu es, Kungs?” Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 58. lpp.).
Apdomā, kā Svētie Raksti un vispārējās konferences runas varētu būt kā spogulis, kas palīdzētu mums saskatīt to, kā mums būtu jāuzlabo savas dzīves.
Studējot Mateja 26:17–25, pievērs uzmanību principam, kas tev var palīdzēt saskatīt savas vājības un strādāt pie tā, lai tās pārvarētu.
Mateja 26:17–19 mēs lasām, ka Jēzus Saviem mācekļiem lika sagādāt vietu Jeruzalemē Pashā mielasta noturēšanai.
Izlasi Mateja 26:20–21, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus teica Saviem apustuļiem Pashā mielasta laikā.
Ko tu domātu par Jēzus sacīto, ja tu būtu tur bijis?
Izlasi Mateja 26:22, meklējot jautājumu, ko apustuļi uzdeva Jēzum.
Ko jautājums „Taču ne es, Kungs?” mums māca par vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem?
Viens no principiem, ko varam mācīties no šī pieraksta, ir šāds: kad Jēzus Kristus mācekļi dzird Tā Kunga vārdus, viņiem ir jāizvērtē savas dzīves, lai saprastu, kā šie vārdi attiecas uz viņiem.
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs par šo pierakstu izteicās šādi:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Apustuļi neapšaubīja [Jēzus] teiktā patiesumu. Nedz arī raudzījās apkārt, lai uz kādu norādītu, vaicājot: „Vai tas būs viņš?” …
Es prātoju, kā katrs no mums rīkotos, ja Glābējs uzdotu mums šo jautājumu. Vai mēs skatītos uz apkārtējiem, domājot savās sirdīs: „Viņš laikam runā par brāli Bērziņu. Es allaž esmu par viņu šaubījies,” vai arī: „Man prieks, ka brālis Eglītis ir šeit. Viņam patiešām bija jādzird šis vēstījums”. Vai arī mēs, tāpat kā sendienu apustuļi, ieskatītos sevī un uzdotu šo izjusto jautājumu: „Vai tas būšu es?” („Vai tas esmu es, Kungs?” 56. lpp.).
Vai tu jebkad esi izjutis kārdinājumu ignorēt Tā Kunga vārdus un pieņemt, ka tie attiecas uz kādu citu? Izlasi tālāk doto izteikumu, meklējot, ko prezidents Uhtdorfs aicina mūs darīt, kad mēs dzirdam Tā Kunga vārdus:
„Šie vienkāršie vārdi: „Vai tas esmu es, Kungs?” ir ceļš uz gudrību, personīgu pievēršanos un paliekošām pārmaiņām. …
Mums ir jāatmet lepnība, jāskatās tālāk par savu degungalu un pazemīgi jājautā: „Vai tas esmu es, Kungs?”
Un, ja Tas Kungs atbildēs: „Jā, mans [bērns], ir dažas lietas, kas tev jāpilnveido, problēmas, kuras Es varu tev palīdzēt pārvarēt,” es lūdzu, lai mēs pieņemtu šo atbildi, pazemīgi atzītu savus grēkus un trūkumus un tad izmainītu savu dzīvi, kļūstot labāki” („Vai tas esmu es, Kungs?” 56., 58. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par kādu reizi, kad tu tiki svētīts, pielietojot Tā Kunga vārdus savā dzīvē. Pēc tam uzraksti konkrētu mērķi attiecībā uz to, ko tu darīsi, lai labāk izvērtētu savu dzīvi, kad vien tu dzirdi vai lasi Tā Kunga vārdus.
Izlasi Mateja 26:23–25, meklējot Glābēja atbildi uz apustuļu uzdoto jautājumu. Uzreiz pēc tam, kad Jēzus atklāja, ka Jūda Viņu nodos, Jūda aizgāja (skat. Jāņa 13:30).
Meklē iedvesmotās izmaiņas, kas ir veiktas. Kā tās mums palīdz izprast Svētā Vakarēdiena svarīgo nolūku?
Pateicoties šīm iedvesmotajām izmaiņām, mēs mācāmies, ka Jēzus Kristus ieviesa Svēto Vakarēdienu, lai mēs atcerētos Viņu un Viņa veikto grēku Izpirkšanu.
Ja iespējams, noskaties video „Always Remember Him” (5:28), lai labāk izprastu Svētā Vakarēdiena nolūku un nozīmīgumu. Šajā video elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidro, ka Svētā Vakarēdiena nolūks ir atcerēties Jēzu Kristu un Viņa Izpērkošo upuri. Šis video ir pieejams vietnē LDS.org.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kā centieni — atcerēties Glābēju un Viņa veikto Izpirkšanu — ir ietekmējuši tavas sajūtas un pieredzi, pieņemot Svēto Vakarēdienu?
Kas var novērst mūsu uzmanību Svētā Vakarēdiena pasniegšanas laikā?
Kā izvairīšanās no lietām, kas novērš mūsu uzmanību Svētā Vakarēdiena dievkalpojuma laikā, var mums palīdzēt gūt garīgāku pieredzi?
Ko tu vari darīt, lai koncentrētos uz Glābēju un šī priekšraksta nozīmību Svētā Vakarēdiena priekšraksta laikā un visu nedēļu Viņu atcerētos?
Saskaņā ar Mateja 26:27–28, ko, pateicoties Kristus asiņu izliešanai, mēs varam saņemt, pieņemot Svēto Vakarēdienu?
Maizes ēšana un ūdens dzeršana Svētā Vakarēdiena laikā nenozīmē, ka mums automātiski tiks atlaisti jeb piedoti grēki. Mums ir jāizrāda ticība Jēzum Kristum, jānožēlo grēki un jāpieņem Svētais Vakarēdiens ar patiesu nolūku, vienmēr atceroties Viņu un cenšoties ievērot Viņa baušļus. Cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atjaunojam savas kristību derības.
Apsver iespēju uzrakstīt šo principu savas Svēto Rakstu grāmatas lappuses malā: Kad mēs nožēlojam grēkus un pieņemam Svēto Vakarēdienu ar patiesu nolūku, mēs varam saņemt grēku piedošanu.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā tu pielietosi patiesības, kuras tu esi atpazinis attiecībā uz Svēto Vakarēdienu Mateja 26:26–30.
Vēlreiz izlasi Mateja 26:29, meklējot, kad, saskaņā ar Glābēja teikto, Viņš atkal pieņems Svēto Vakarēdienu.
„Kā pierakstīts Mateja 26:29, Glābējs teica Saviem mācekļiem, ka Viņš nedzers no vīnakoka augļiem, līdz Viņš atkal no jauna dzers kopā ar viņiem Sava Tēva valstībā. Tādēļ Svētais Vakarēdiens ne vien simbolizē Glābēja Izpirkšanu, bet arī liek raudzīties nākotnē, gaidot brīdi, kad Viņš Savā godībā atgriezīsies uz Zemes (skat. 1. korintiešiem 11:26).
Pēdējās dienās Tas Kungs atklāja pravietim Džozefam Smitam vairāk par nākotnes notikumu, kad Viņš dzers no vīnakoka augļiem uz Zemes. Kā pierakstīts Mācības un Derību 27. nodaļā, Tas Kungs atklāja, ka Viņš pieņems Svēto Vakarēdienu atkal uz Zemes kopā ar Saviem sekotājiem, tostarp ar daudziem senajiem praviešiem, tādiem kā Moroniju, Ēliju, Jāni Kristītāju, Eliju, Ābrahāmu, Īzāku, Jēkabu, Jāzepu, kas tika pārdots uz Ēģipti, Pēteri, Jēkabu un Jāni, „un arī ar Mihaēlu jeb Ādamu, visu tēvu” (skat. M&D 27:4–14). Tā Kunga sekotāji ir „[visi tie], kurus Mans Tēvs ir devis Man no pasaules” (M&D 27:14). Tas nozīmē: ja mēs paliekam patiesi un uzticīgi noslēgtajām derībām un pastāvam līdz galam, mēs būsim to starpā, kas nākotnē pieņems Svētā Vakarēdiena simbolus kopā ar Glābēju” (New Testament Student Manual, 83–84).
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:
Es studēju Mateja 26:1–30 un pabeidzu šo stundu (datums).
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: