Savas laicīgās kalpošanas beigās Jēzus iedibināja Svēto Vakarēdienu, mācīja Saviem mācekļiem kalpot citiem un pavēlēja Pēterim stiprināt savus brāļus. Glābēja Izpirkšanas upuris aizsākās Ģetzemanes dārzā. Viņš tika apcietināts un tiesāts Kajafas priekšā. Kamēr Glābējs tika tiesāts, Pēteris noliedza, ka Viņu pazīst.
Glābējs iedibina Svēto Vakarēdienu un apmāca Savus apustuļus
Iedomājies, ka tu un kāds ģimenes loceklis sēž uz grīdas savās mājās. Tavs ģimenes loceklis vēlas piecelties un lūdz tev palīdzību. Cik labi tu varētu palīdzēt, ja turpinātu sēdēt uz grīdas? Ko tas dotu, ja tu pirmais pieceltos?
Šī analoģija var palīdzēt tev saprast, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu citiem kļūt garīgākiem.
Studējot Lūkas 22. nodaļu, meklē patiesus principus, kas tev palīdzēs saprast, kā tu vari palīdzēt citiem garīgi „piecelties”.
Lūkas 22:1–30 mēs uzzinām, ka Savas laicīgās kalpošanas beigās Glābējs tikās ar Saviem apustuļiem, lai svinētu Pashā. Šī notikuma laikā Viņš paziņoja, ka viens no viņiem Viņu nodos, Viņš iedibināja Svēto Vakarēdienu un pavēlēja to turpināt pildīt Viņa piemiņai, un Viņš mācīja, ka tie, kas kalpo citiem, ir lielākie no visiem. Glābējs arī uzslavēja Savus apustuļus par to, ka viņi turpināja būt ar Viņu, un apsolīja Viņiem, ka kādu dienu viņi sēdēs troņos un tiesās divpadsmit Israēla ciltis.
Izlasi Lūkas 22:31–32, meklējot, ko Glābējs teica par to, ko vēlējās Sātans.
Džozefa Smita veiktais tulkojums šādi paskaidro 31. pantu: „Un Tas Kungs sacīja: Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs, ka viņš varētu sijāt valstības bērnus kā kviešus” (skat. Joseph Smith Translation, Luke 22:31). Citiem vārdiem sakot, Sātans vēlējās notvert lamatās Pēteri, lai viņš vieglāk varētu aizvilināt citus Baznīcas locekļus.
„Kvieši tiek sijāti, atdalot graudus no pelavām. Vērtīgie graudi tiek paglabāti, taču pelavas tiek izmestas. Ja svētie padodas kārdinājumam un krīt pasaules grēkos, tad viņi zaudē savu īpatnību un kļūst kā pelavas” (New Testament Student Manual [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2014. g.], 183. lpp.). Glābēja līdzībā Pētera un citu cilvēku ticība un liecība varēja būt kā graudi, ko Sātans vēlējās atdalīt jeb viņiem atņemt.
Uzraksti vienu vai divas lietas, ko tu esi uzzinājis par Pēteri, kas apliecina to, ka viņam jau bija liecība par Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju:
Tu vari atzīmēt Lūkas 22:32 Glābēja teikto par to, kas Pēterim vēl bija jāpiedzīvo, lai viņš varētu stiprināt savus brāļus.
Liecība par evaņģēliju nozīmē to, ka cilvēks ir saņēmis „zināšanas un garīg[u] apstiprinājum[u], ko sniedz Svētais Gars” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Liecība”, scriptures.lds.org). Pievēršanās evaņģēlijam ir „ticības, sirds un dzīves izmainīšana, lai pieņemtu Dieva gribu un dzīvotu saskaņā ar to” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Pievēršana, pievērstais”, scriptures.lds.org).
Pamatojoties uz to, ko Tas Kungs teica Pēterim Lūkas 22:32, mēs varam noteikt šādu patiesu principu: Kad mēs esam pievērsti Jēzus Kristus evaņģēlijam, mēs varam stiprināt citus.
Kad mēs esam pievērsti evaņģēlijam, mūsu uzskati un rīcība ir saskaņā ar Dieva gribu un mēs spējam palīdzēt citiem vai stiprināt tos. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kā analoģija par palīdzēšanu kādam piecelties ir saistīta ar šo principu?
Kas, tavuprāt, varētu palīdzēt cilvēkam vairāk pievērsties evaņģēlijam?
Izlasi Lūkas 22:33–34, meklējot, kā Pēteris atbildēja uz Glābēja pamācību un ko Glābējs pravietoja par Pētera rīcību. Tu vari atzīmēt to, ko atrodi.
Šis stāsts detalizētāk ir pierakstīts Mateja 26. nodaļā. Izlasi Mateja 26:35, meklējot, ko Pēteris teica Glābējam, kad bija dzirdējis šo pravietojumu.
Glābējs cieš Ģetzemanē, Viņam lielas asins lāses kā sviedri pil uz zemes, un Jūda Viņu nodod
Pēc Pashā svētkiem Jēzus ar apustuļiem devās uz Ģetzemanes dārzu. Izlasi Lūkas 22:39–43, meklējot, ko Glābējs tur darīja. Tu vari atzīmēt 43. pantā, kas Viņu stiprināja.
No šī pieraksta mēs mācāmies: ja mēs esam gatavi paklausīt Debesu Tēvam, Viņš dos mums spēku, lai mēs spētu darīt Viņa gribu.
Kā Debesu Tēvs var mūs stiprināt?
Padomā par kādu gadījumu, kad sajuti Debesu Tēva stiprinājumu, cenšoties darīt Viņa gribu.
Lūkas pierakstā par Glābēja ciešanām Ģetzemanes dārzā ir iekļauta nozīmīga nianse, kas nav atrodama Mateja un Marka pierakstā. Izlasi Lūkas 22:44, izzinot, kā Lūka raksturoja Glābēja ciešanas Ģetzemanē. Tu vari atzīmēt vārdus, kas māca šādu patiesu principu: Jēzus Kristus asinis kā lielas sviedru lāses pilēja uz zemes, kad Viņš cieta Ģetzemanes dārzā.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:
Kādas ir tavas domas par to, ka Jēzus Kristus tik daudz cieta par tevi?
Kā zināšanas par šo patiesību stiprina tavu liecību par Glābēja mīlestību pret tevi?
Elders Brūss R. Makonkijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par Glābēja ciešanām:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Mēs nezinām, mēs nevaram pateikt, neviens mirstīgs prāts nespēj pilnībā aptvert tā nozīmi, ko Kristus paveica Ģetzemanē.
Mēs zinām, ka lielas asins lāses nāca no katras Viņa ķermeņa poras, kad Viņš izdzēra tā rūgtā biķera mieles, ko Viņa Tēvs deva Viņam.
Mēs zinām, Viņš cieta gan miesā, gan garā — vairāk, nekā cilvēks spēj izciest, ja vien tas nav līdz nāvei.
Mēs zinām, ka kaut kādā veidā, kas mums nav izprotams, Viņa ciešanas apmierināja taisnības prasības, izpirka nožēlas pilnās dvēseles no grēka sāpēm un soda un padarīja žēlastību pieejamu tiem, kas tic Viņa svētajam Vārdam.
Mēs zinām, ka Viņš gulēja pie zemes, kad bezgalīgi smagas nastas izraisītās sāpes un agonija lika Viņam trīcēt, un Viņš vēlējās, lai Viņam nebūtu jādzer tas rūgtais biķeris.
Mēs zinām, ka eņģelis nāca no godības augstumiem, lai stiprinātu Viņu šajā smagajā pārbaudījumā, un mēs uzskatām, ka tas bija varenais Miķelis, kurš sākumā krita, lai cilvēks varētu būt.
Cik mēs varam noprast, šī bezgalīgā agonija — šīs ne ar ko nesalīdzināmās ciešanas — ilga aptuveni trīs vai četras stundas” („The Purifying Power of Gethsemane”, Ensign, 1985. g. maijs, 9. lpp.).
Lūkas 22:45–48 mēs uzzinām, ka pēc Glābēja ciešanām Ģetzemanē Jūda Iskariots Viņu nodeva.
Izlasi Lūkas 22:49–51, izzinot, ko izdarīja Pēteris (skat. Jāņa 18:10), kad augstie priesteri un citi atnāca, lai Jēzu apcietinātu. Tu vari atzīmēt to, ko Glābējs izdarīja augstā priestera kalpam.
Lūkas 22:52–53 mēs uzzinām, ka Glābējs vaicāja, kāpēc augstie priesteri un citi apcietināja Viņu nakts laikā, nevis dienā, kad Viņš bija templī.
Jēzus tiek tiesāts sinedrija priekšā, un Pēteris noliedz, ka pazīst Viņu
Lūkas 22:54 mēs uzzinām, ka tad, kad Glābējs tika aizvests augstā priestera namā, Pēteris sekoja no tālienes.
Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē šādu tabulu. Lasot katru no rakstvietām, meklē, kas runāja ar Pēteri un ko Pēteris teica, kamēr Glābējs tika tiesāts. Ieraksti savas atbildes atbilstošajās ailēs. (Piezīme! Visos četros evaņģēlijos ir rakstīts par Pētera noliegumu, taču Jāņa pieraksts ir visdetalizētākais.)
Kad esi pabeidzis tabulas aizpildīšanu, atbildi uz šādu jautājumu savā studiju dienasgrāmatā: Kāpēc, tavuprāt, Pēteris liedzās pazīstam Jēzu katram no šiem cilvēkiem?
Attēls
Pētera noliegums
Izlasi Lūkas 22:61–62, meklējot, kas notika pēc tam, kad Pēteris bija liedzies, ka pazīst Glābēju.
Iedomājies sevi Pētera vietā pēc tam, kad viņš trīs reizes noliedza, ka pazīst Jēzu. Kādas domas vai sajūtas, tavuprāt, tevi pārņemtu, kad Glābējs būtu paskatījies uz tevi? Kāpēc tu būtu tā juties?
Elders Brūss R. Makonkijs par Pēteri mācīja:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Pēteris ir klasisks piemērs tam, kā pievēršanas spēks iedarbojas uz jūtīgām dvēselēm. Mūsu Kunga mirstīgās kalpošanas laikā Pēterim bija liecība no Gara par Kristus dievišķumu un par diženo glābšanas ieceri, kas bija Kristū. „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls,” viņš teica, Svētā Gara iedvesmots. (Mat. 16:13–19.) Kad citi atkrita, Pēteris, apustuļa pārliecībā, drosmīgi apliecināja: „Mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.” (Jāņa 6:69.) Pēteris zināja, un viņa zināšanas nāca caur atklāsmi.
Taču Pēteris nebija pievērsts, tāpēc ka viņš nebija kļuvis par jaunu radību Svētajā Garā. Pēteris bija ieguvis liecību jau labu laiku iepriekš, kad Jēzus, tiekot apcietināts, viņam teica: „Kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!” (Lūkas 22:32.) Uzreiz pēc tam, neskatoties uz savu liecību, Pēteris noliedza, ka pazina Kristu. (Lūkas 22:54–62.) Pēc Glābēja krustā sišanas Pēteris devās zvejot, līdz augšāmcēlies Kungs atkal aicināja viņu kalpošanai. (Jāņa 21:1–17.) Beidzot, Vasarsvētku dienā, tika saņemts apsolītais garīgais dāvinājums; Pēteris un visi uzticīgie mācekļi kļuva par jaunām radībām Svētajā Garā; viņi bija patiesi pievērsti un viņu turpmākais veikums liecināja par viņu pievēršanās nelokāmību. (Apustuļu darbu 3., 4. nod.)” (Mormon Doctrine, 2. izd. [1966. g.], 162.–163. lpp.).
Apustuļu darbos mēs uzzinām, ka pēc tam, kad Pēteris saņēma Svētā Gara dāvanu, viņš kļuva pilnībā pievērsts un savu atlikušo mūžu pavadīja kā uzticīgs Jēzus Kristus māceklis (skat. Ap. d. 4:13–17; 5:25–29).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kādas mācības mēs varam gūt no Pētera pieredzes?
Kurš no tev zināmiem cilvēkiem šķiet patiesi pievērsts Jēzus Kristus evaņģēlijam? Ko šis cilvēks ir izdarījis, lai parādītu, ka viņš vai viņa ir pievērsts?
Pārdomā, ko tu vari darīt, lai padziļinātu savu pievēršanos Jēzus Kristus evaņģēlijam. Rīkojies atbilstoši saņemtajiem iespaidiem.
Lūkas 22:63–71 mēs uzzinām, ka augstie priesteri izsmēja un sita Glābēju.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: