Ģetzemanes dārzā Jēzus Kristus sāka uzņemties uz Sevis visus cilvēku grēkus, kas bija daļa no Viņa veiktās Izpirkšanas. Jūda nodeva Viņu jūdu vadītājiem. Tad Jēzu nelikumīgi iztaujāja augstā priestera Kajafas priekšā, kur pret Viņu tika celtas viltus apsūdzības. Tajā paša laikā Pēteris trīs reizes to priekšā, kas viņu atpazina kā vienu no Jēzus Kristus mācekļiem, noliedza, ka pazīst Glābēju.
Apdomā šādu situāciju: Kādam jaunam vīrietim kopš bērnības tika mācīts, ka kalpošana pilnlaika misijā ir priesterības pienākums. Būdams pusaudzis, viņš sajūt, ka viņam vajadzētu kalpot misijā, taču viņam ir grūtības ar apņemšanos to darīt. Viņam daudz vairāk interesē citas iespējas, un viņš raizējas, ka misija neļaus viņam gūt šīs pieredzes.
Kādās vēl situācijās jaunu vīriešu un sieviešu vēlmes varētu atšķirties no Debesu Tēva gribas attiecībā uz viņiem?
Padomā par reizēm, kad tev varētu būt grūti pakļauties sava Debesu Tēva gribai. Studējot Mateja 26. nodaļas atlikušo daļu, meklē principus, kad tev var palīdzēt brīžos, kad tev ir grūtības darīt to, ko Debesu Tēvs no tevis prasa.
Atceries, ka Mateja 26:1–30 teikts, ka Tas Kungs ēda Pashā mielastu kopā ar apustuļiem un ieviesa Svēto Vakarēdienu. Izlasi Mateja 26:31–35, meklējot, kas, saskaņā ar Jēzus pravietojumu, notiks ar Viņa apustuļiem.
Šajā kontekstā vārds apgrēcināsies nozīmē — atkrist vai novērsties, vai atstāt.
Ievēro, kā Pēteris un citi apustuļi atbildēja uz Glābēja teikto.
Izlasi Mateja 26:36–38, meklējot, kur Jēzus un apustuļi devās pēc Pashā mielasta.
Aplūko Bībeles fotogrāfijas, nr. 11 un nr. 12: Eļļas kalns un Ģetzemanes dārzs. Ģetzemane bija olīvkoku dārzs, kas atradās blakus Eļļas kalnam — tieši aiz Jeruzālemes robežas. „Vārds ģetzemana nozīmē „eļļas spiede”” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Ģetzemane”, scriptures.lds.org).
Atzīmē tās frāzes Mateja 26:36–38, kas raksturo, kā Jēzus jutās, kad Viņš iegāja Ģetzemanē.
Izlasi Mateja 26:39, meklējot, ko Jēzus darīja, „nedaudz pagājis” dārzā.
Biķeris, par kuru runāja Glābējs, bija simbols lielajām ciešanām, kas bija daļa no Viņa veiktās Izpirkšanas. Ģetzemanē Jēzus sāka uzņemties visu cilvēku grēkus un ciešanas kā daļu no Viņa lielā Izpirkšanas upura.
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ko Jēzus lūdza Tēvam, kad Viņš izteicās, lai biķeris iet Viņam garām: „Tas Kungs spēkā teica: „Ja ir cits ceļš, Es drīzāk ietu to. Ja ir jebkāds cits ceļš — jebkāds cits ceļš —, es ar prieku to iešu.” … Taču galu galā biķeris nepagāja Viņam garām” („Teaching, Preaching, Healing”, Ensign, 2003. g. janv., 41. lpp.).
Tu varētu atzīmēt frāzi — „tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi” (Mateja 26:39; skat. arī M&D 19:19).
Lai gan Viņš lūdza citu veidu, kā izpildīt Tēva mērķus, Jēzus Kristus pakļāva Savu gribu Tēva gribai, lai veiktu Izpirkšanu.
Apdomā, ko mēs varam mācīties par Jēzu no Viņa gatavības pakļauties Debesu Tēva gribai, lai gan tas nozīmēja, ka Viņam bija jāizcieš spēcīgas ciešanas un galu galā — nāve.
Pabeidz tālāk sniegto apgalvojumu, balstoties uz principu, ko mācījies Mateja 26:39: Mēs sekojam Jēzus Kristus piemēram, kad mēs .
Pārskati scenāriju un situācijas, kas dotas šīs stundas sākumā. Pēc tam savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: Kā Glābēja piemērs var mūs stiprināt šajās situācijās?
Padomā par tām reizēm, kad tavas vēlmes atšķīrās no Debesu Tēva gribas, bet galu galā tu izvēlējies sekot Viņa gribai. Savā Svēto Rakstu dienasgrāmatā uzraksti par vienu no pieredzēm, ja tā nav pārāk personīga, un paskaidro, kādēļ tu veici šo izvēli un kā tu juties par to.
Nosaki konkrētu veidu, kā tu sekosi Jēzus Kristus piemēram, pakļaujot savu gribu Debesu Tēva gribai. Apsver iespēju nospraust mērķi — rīkoties atbilstoši tam, ko tu noteici.
Norādījums „esiet ar Mani nomodā” 38. p. nozīmē — būt možiem vai modriem. Lai labāk izprastu, kāpēc mācekļiem, iespējams, bija vajadzīgi Glābēja norādījumi būt nomodā ar Viņu, ievēro, ka Džozefa Smita tulkojums sniedz papildu skaidrojumu: kad mācekļi ienāca dārzā, viņi sāka „ļoti uztraukties un palikt ļoti drūmi, un žēloties savās sirdīs, brīnīdamies, vai šis būtu tas Mesija” (Džozefa Smita tulkojums, Marka 14:36 [Svēto Rakstu ceļvedī]). Dodams norādījumus Saviem mācekļiem — būt nomodā ar Viņu, Jēzus brīdināja viņus būt modriem, jo viņu ticība Viņam tiks pārbaudīta.
Izlasi Mateja 26:40, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus atklāja — Pēteri un divus Cebedeja dēlus [Jēkabs un Jānis] darām (skat. Mateja 26:37), kamēr Viņš lūdza.
Attēls
Kristus modina apustuļus
Džozefa Smita veiktais Lūkas 22:45 tulkojums norāda, ka mācekļi gulēja, „jo viņus piepildīja bēdas”.
Izlasi Mateja 26:41, meklējot, ko Jēzus lika viņiem darīt.
No Glābēja norādījumiem šiem apustuļiem mēs varam mācīties šādu principu: Ja mēs nepārtraukti esam nomodā un lūdzam, mēs saņemsim spēku, lai pretotos kārdinājumam.
Ko, tavuprāt, nozīmē frāze — „gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja” (Mateja 26:41)?
Viena no nozīmēm varētu būt šāda: mācekļi vēlējās paklausīt Glābējam, taču viņi pieļāva, ka viņu fiziskā vēlme — gulēt — bija lielāka par viņu garīgo vēlmi — būt nomodā un lūgt. Apdomā, kā izpratne par šo frāzi varētu mums palīdzēt pretoties kārdinājumiem.
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings
Pēc Mateja 26:41 citēšanas prezidents Henrijs B. Airings, Augstākā prezidija loceklis, teica: „[Glābēja] brīdinājums Pēterim attiecas arī uz mums. Vilks, kas vēlas nogalināt avis, noteikti ievainos ganu. Tādēļ mums vienmēr ir jābūt nomodā par sevi, kā arī par citiem” („Watch with Me”, Ensign, 2001. g. maijs, 39).
Atceries, ka „būt nomodā” nozīmē — būt možiem vai modriem. Padomā, kā garīga modrība un lūgšana var palīdzēt mums pārvarēt mūsu vājības un stāties pretī kārdinājumiem.
Apdomā, vai tu kādreiz esi padevies kārdinājumam, jo neesi lūdzis un bijis nomodā. Padomā par to, kā šī izvēle ietekmēja tevi. Pēc tam pārdomā situācijas, kad tu esi pretojies kārdinājumam, lūdzot un esot modrs. Kas tev ir palīdzējis būt pastāvīgi garīgi modram un lūgt?
Uz atsevišķas papīra lapas vai kartītes uzraksti vienu lietu, ko tu darīsi, lai būtu modrāks un nemitīgi lūgtu. Apsver iespēju nēsāt šo lapu vai kartīti līdzi, lai tu atcerētos savu mērķi.
Ievēro, ka Mateja 26:42–46 rakstīts, ka Jēzus Ģetzemanes dārzā lūdza trīs reizes. Katru reizi Viņš pauda Savu gatavību paklausīt Sava Tēva gribai.
Augstie priesteri un rakstu mācītāji slepus nolēma nogalināt Jēzu Kristu. Viņu ļaunā sazvērestība ietvēra Jūdas uzpirkšanu, viltus liecinieku sarunāšanu, izsmiekla izraisīšanu un pat Jēzus spīdzināšanu. Glābējs bija spiests nonākt divās oficiālās tiesās: Pirmā bija ebreju tiesa Sinderija priekšā Jeruzālemē; tā bija sapulce, kurā piedalījās 71 loceklis, tostarp levīti, augstie priesteri, rakstu mācītāji, farizeji, saduķeji un cilvēki ar citu politisko pārliecību, un pār visiem prezidēja augstais priesteris, kas tolaik bija Kajafa. Otrā bija romiešu tiesa Pilāta priekšā. Ebreju tiesas laikā Jēzus tika apsūdzēts par zaimošanu (Dieva izsmiešanu, nievāšanu vai lādēšanu), jo Viņš nosauca Sevi par Dieva Dēlu (skat. Mateja 26:64–65). Tā kā zaimošana bija ebreju iekšējā lieta un romiešiem gar to nebija nekādas daļas, ebreju vadītāji, kad aizveda Jēzu Pilāta priekšā, nomainīja apsūdzību — vainojams nodevībā. Ebreju vadītāji centās pārliecināt romiešus, ka Jēzus mēģināja iecelt Sevi par ķēniņu, cerēdami, ka romieši nodos Viņu nāvei kā Cēzara nodevēju. Tomēr romiešu tiesas laikā Pilāts neatrada nekādu vainu pie Jēzus. Tomēr beigās Pilāts atļāva Jēzus krustā sišanu, lai apmierinātu ebreju vadītājus.
Izlasi šo Džeralda N. Landa, kurš vēlāk kļuva par Septiņdesmito locekli, izteikumu: „Iedomājieties, ka [Jēzus Kristus], Būtne, kuras spēks, kuras gaisma, kuras godība satur Visumu, Būtne, pēc kuras vārdiem radās Saules sistēma, galaktikas un zvaigznes, — stāv ļaunu cilvēku priekšā, un tie Viņu tiesā, it kā Viņam nebūtu nekādas vērtības!” („Knowest Thou the Condecension of God?” no Doctrines of the Book of Mormon: The 1991 Sperry Symposium, red. Bruce A. Van Orden un Brent L. Top [1992], 86. lpp.).
Lai gan Jēzum Kristum bija spēks iznīcināt vīrus, kas Viņu sita un spļāva uz Viņu, Viņš brīvprātīgi izcieta un izturēja līdz galam. Romiešu vadītāji un kareivji neapzinājās to bezgalīgo spēku, kuru Jēzus būtu varējis izsaukt, ja tāda būtu bijusi Viņa Tēva griba.
Studē Mateja 26:47–68, meklējot, kā Jēzus Kristus turpināja saglabāt paškontroli un pakļauties Sava Tēva gribai pat tad, kad pret Viņu slikti izturējās un Viņu tiesāja ļauni vīri (skat. arī 1. Nefija 19:9). Tu varētu atzīmēt to, ko esi uzgājis.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, ko tu ievēroji attiecībā uz Glābēja gatavību pildīt Debesu Tēva gribu neatkarīgi no apstākļiem. Uzraksti arī to, kā tu vari sekot Glābēja paklausības paraugam.
Ievēro, ka Mateja 25:56 Glābēja pravietojums, ka apustuļi no Viņa novērsīsies, piepildījās. Tomēr šī novēršanās bija tikai īslaicīga.
Mateja 26:69–75 ir rakstīts: kamēr Jēzu pēc Viņa apcietināšanas iztaujāja, Pēteris trīs reizes noliedza, ka pazīst Viņu. (Piezīme: Pētera noliegums daudz pilnīgāk tiks izskatīts stundā par Lūkas 22. nodaļu.)
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: