Kad Jēzus uzzināja par Jāņa Kristītāja nāvi, Viņš vēlējās palikt vienatnē, taču Viņam sekoja daudzi cilvēki. Viņš pret tiem izjuta līdzjūtību, dziedināja viņu slimos un brīnumainā veidā pabaroja vairāk nekā 5000 no viņiem. Tajā vakarā Jēzus pa jūras virsu devās pie Saviem mācekļiem, kuri bija uz kuģa.
Jēzus meklē vientulību un vēlāk pabaro vairāk nekā 5000 cilvēku
Padomā par laiku, kad tu esi juties bēdīgs. Ko tu darīji, lai izturētu un tiktu pāri savām bēdām?
Uzraksti dažādus veidus, kā cilvēki cenšas izturēt un pārvarēt bēdas:
Studējot Mateja 14:1–21, meklē veidus, kas tev var palīdzēt izturēt un tikt pāri bēdām.
Mateja 14:1–11 pierakstīts, ka, savas jaunās sievas Hērodijas mudināts, ķēniņš Hērods netaisnīgi apcietināja Jāni Kristītāju un vēlējās, lai Jānis Kristītājs pārtrauktu nosodīt viņas nelikumīgās laulības ar ķēniņu Hērodu (skat. Marka 6:17–19). Kad viņa sievas meita Salome dejoja viņa priekšā, Hērods publiski apsolīja, ka viņš tai „došot visu, ko tā lūgšot” (Mateja 14:7). Meita apspriedās ar savu māti un lūdza Jāņa Kristītāja galvu, kā rezultātā Hērods lika nocirst Jānim Kristītājam galvu.
Jānis Kristītājs bija Jēzus Kristus draugs un radinieks un bija Dieva izredzēts pravietis, kuram bija jāsagatavo ceļš Mesijai.
Iedomājies, ka esi Jāņa Kristītāja tuvs draugs. Ko jūs būtu darījis, dzirdot par viņa netaisnīgo nāvi?
Izlasi Mateja 14:12–13, pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus darīja, uzzinot par Jāņa nāvi.
Frāze „attāla tukša vieta” 13. pantā nozīmē vientuļu vietu.
Kas notika, kad Jēzus centās palikt vienatnē?
Kā tu justos, ja tev būtu bēdīgi un tu vēlētos palikt vienatnē, bet citi tiektos pēc tavas uzmanības?
Izlasi Mateja14:14, pievēršot izmanību tam, ko darīja Jēzus, redzot daudzos ļaudis, kuri Viņam seko.
No šī pieraksta mēs mācāmies, ka, izrādot līdzjūtību citiem pat tad, kad mums pašiem ir bēdas, mēs sekojam Jēzus Kristus piemēram.
Sniedz kādam ģimenes loceklim vai draugam kopsavilkumu par pierakstu, kurā Jēzus izrāda līdzjūtību pēc tam, kad bija uzzinājis par Jāņa Kristītāja nāvi. Pēc tam kopīgi pārrunājiet tālāk sniegtos jautājumus. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, ar ko tu runāji, un savas sarunas īsu aprakstu.
Kā līdzjūtības izrādīšana citiem var mums palīdzēt, kad ciešam paši?
Kādēļ ir grūti izrādīt līdzjūtību citiem, kad ciešam paši?
Kad tu vai kāds tev pazīstams cilvēks ir piedzīvojis lielas bēdas, taču spējis izrādīt līdzjūtību pret citiem? Kā palīdz kalpošana citiem cilvēkiem?
Izlasi Mateja 14:15–21, pievēršot uzmanību tam, kā Jēzus turpināja izrādīt līdzjūtību daudzajiem ļaudīm.
1. situācija: Kāda jauna sieviete jūtas bezspēcīga, noraugoties, kā viņas māte cieš no nāvējošas slimības. Viņa sāk apšaubīt, vai Debesu Tēvs zina par sāpēm, ko pārcieš viņas ģimene. Viņa ļoti vēlas ticēt Dievam, bet viņu sāk pārņemt šaubas.
2. situācija: Kāds jaunietis nesen ir pievienojies Baznīcai. Daudzi no viņa iepriekšējiem draugiem atklāti kritizē viņa lēmumu — pievienoties Baznīcai. Viņš sāk domāt, vai viņam vajadzētu turpināt būt aktīvam un uzticīgam Baznīcas loceklim.
Kādās vēl situācijās cilvēki var piedzīvot šaubas vai bailes, cenšoties sekot Jēzum Kristum?
Studējot Mateja 14. nodaļas atlikušo daļu, meklē izteikumus, kas tev var palīdzēt pārvarēt bailes, šaubas un vilšanos.
Izlasi Mateja14:24–25, pievēršot uzmanību tam, kas notika ar mācekļiem, kuri šķērsoja Galilejas jūru, būdami paklausīgi Glābēja norādījumam.
Frāze „pūta pretvējš” 24. pantā nozīmē, ka vējš pūta pretēji viņu galamērķa virzienam.
Ievēro, ka Mateja 14:23 bija jau vakars, kad Jēzus kalnā bija viens un mācekļi šķērsoja Galilejas jūru. Attālums, kas bija jāšķērso pa jūru, bija apmēram 8 kilometrus garš, un labā laikā to varētu šķērsot divās līdz trīs stundās. Glābējs nāca pie viņiem „gaiļos”, kas bija starp pulksten trijiem un sešiem no rīta. Tas nozīmē, ka mācekļi bija visu nakti cīnījušies ar vēju, lai šķērsotu jūru.
Izlasi Marka 6:47–48, meklējot papildus informāciju, ko par šo notikumu sniedza Marks.
Vai, tavuprāt, ja Jēzus zināja, ka Viņa mācekļiem ir grūtības, Viņš varēja pasaudzēt mācekļus no grūtībām ātrāk? Kāda mērķa dēļ Viņš ļāva mācekļiem kādu laiku cīnīties, pirms viņi tika atbrīvoti?
No šiem pierakstiem par mācekļiem, kas šķērso jūru, mēs mācāmies: lai gan Dievs ne vienmēr mūs pasargā no mūsu grūtībām, Viņš zina, ko mēs piedzīvojam, un Savā laikā nāk mums palīgā.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem:
Kādu labumu mēs varam gūt, ja kādu laiku paši cīnāmies ar grūtībām, nevis nekavējoties tiekam no tām atbrīvoti ar Tā Kunga palīdzību?
Kā apziņa, ka Tas Kungs zina par mūsu grūtībām, stiprina mūsu ticību Viņam pat tad, kad Viņš uzreiz no tām mūs neatbrīvo?
Iztēlojies, ka tu nakts vidū atrodies zvejas laivā, cīnoties ar spēcīgu vēju un viļņiem vairāku stundu garumā un tad ieraugi, ka kāds iet pa jūras virsu. Ko tu domātu vai justu, ja būtu šādā situācijā?
Izlasi Mateja 14:26–27, meklējot, kā mācekļi reaģēja, kad viņi ieraudzīja Jēzu. Tu varētu atzīmēt to, ko viņiem teica Jēzus.
Izlasi Mateja 14:28–30, pievēršot uzmanību tam, ko Pēteris vēlējās darīt, kad dzirdēja Tā Kunga balsi.
Kā Pēteris sākotnēji izrādīja ticību?
Ko Pēteris tādu ieraudzīja, kas viņam lika nobīties, šaubīties un sākt grimt?
Apdomā, ko tavā dzīvē varētu simbolizēt šajā stāstā pieminētais vējš un viļņi, kas var novest pie bailēm un šaubām.
No Pētera piedzīvotā mēs mācāmies: Ja mēs saglabāsim ticību Jēzum Kristum, mēs pārvarēsim savas bailes un šaubas.
Attēls
Prezidents Hovards V. Hanters
Izlasi tālāk sniegto prezidenta Hovarda V. Hantera izteikumu un atzīmē, ko viņš teica par briesmām, kas mūs var piemeklēt, ja mēs nesaglabājam ticību Tam Kungam: „Es nešaubīgi ticu — ja vien mēs kā indivīdi, ģimenes, sabiedrība un tautas varētu pievērst savu skatu Jēzum, arī mēs, līdzīgi kā Pēteris, uzvaroši staigātu pāri „neticības viļņu vāliem, bezbailīgi pretojoties šaubu vējiem”. Taču, ja mēs novērsīsimies no Tā, kuram mums būtu jātic (jo tas ir tik viegli un šis pasaulīgais kārdinājums ir tik vilinošs), ja mēs pievērsīsimies nevis Tam, kurš mums var palīdzēt un mūs glābt, bet gan apkārtējo apstākļu briesmīgajai, postošajai un niknajai varai, mēs nenovēršami nogrimsim konfliktu, ciešanu un izmisuma jūrā” („The Beacon in the Harbor of Peace”, Ensign, 1992. g. nov., 19. lpp.).
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti vairākus veidus, kā mēs varam „pievērst savu skatu” Jēzum Kristum, kā to sākotnēji darīja Pēteris. Turklāt uzraksti par kādu reizi, kad tu esi pieredzējis, ka kāda cilvēka ticība Jēzum Kristum ļāvusi viņam izvairīties no bailēm vai šaubām.
Apdomā, kādas pārmaiņas tu varētu veikt savā dzīvē, lai vēl vairāk pievērstos un saglabātu ticību Jēzum Kristum, un izvirzi mērķi, lai īstenotu šīs pārmaiņas.
Tāpat kā Pēterim, arī mums kādreiz var trūkt ticības Jēzum Kristum, un mēs varētu padoties bailēm, šaubām un zaudēt drosmi.
Izlasi Mateja 14:30–32, meklējot, kas notika, kad Pēteris gāja pretī Glābējam.
Attēls
Kristus staigā pa ūdens virsu
Saskaņā ar 30. pantu, ko Pēteris darīja, saprotot, ka grimst? (Tu varētu atzīmēt Pētera teikto.)
Līdzīgi Pēterim, ja mēs meklējam Dieva palīdzību tad, kad mūsu ticība kļūst vāja, Viņš var kliedēt mūsu bailes un šaubas.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: Kā Dievs kliedē mūsu bailes un šaubas?
Izlasi Mateja 14:33, pievēršot uzmanību tam, ko darīja mācekļi pēc tam, kad Jēzus un Pēteris bija iekāpuši laivā.
Mateja 14:34–36 mēs mācāmies, ka pēc šī notikuma Jēzus un Viņa mācekļi turpināja savu ceļu un ieradās tālajā Galilejas krastā. Kad cilvēki uzzināja, ka ir ieradies Jēzus, tie veda pie Viņa cilvēkus, kuri cieta no slimībām. Viņu ticība bija tik liela, ka visi, kas atnāca, tika dziedināti, pieskaroties Viņa drēbēm. Salīdzini šo notikumu ar to, kas notika ar ļaudīm, kas aprakstīti Mateja 13:57–58.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: