Jēzus mācīja Saviem mācekļiem par nepieciešamību piedot citiem. Pēc tam apustuļi lūdza Jēzu vairot viņu ticību. Atbildot Glābējs mācīja viņiem līdzību par neizdevīgo kalpu. Vēlāk Jēzus dziedināja 10 spitālīgos, taču tikai viens atgriezās, lai Viņam pateiktos. Glābējs stājās pretī farizejiem un mācīja par Dieva valstības nodibināšanu.
Iedomājies konkrētas situācijas, kurās tev būtu nepieciešams izrādīt ticību, piemēram, lūdzot priesterības svētību, maksājot desmito tiesu, uzstājoties vai mācot stundu baznīcā. Pieraksti tās savā studiju dienasgrāmatā. Pēc tam atbildi uz šādiem jautājumiem: Vai tu jebkad esi vēlējies lielāku ticību? Ja tā, tad ar kādām pieredzēm tev nācās saskarties, kas palīdzēja radīt šādu vēlmi?
Studējot Lūkas 17. nodaļu, meklē principus, kas varētu tev palīdzēt vairot savu ticību.
Lūkas 17:1–2 Glābējs mācīja Saviem mācekļiem, ka tiem, kas kārdina citus grēkot, nāksies par to atbildēt.
Izlasi Lūkas 17:3–4, meklējot pavēli, ko Glābējs deva Saviem mācekļiem, kas varētu prasīt ticību. Tu vari atzīmēt šo pavēli savos Svētajos Rakstos.
Kāpēc varētu būt grūti piedot kādam, kas vairākkārt ir nodarījis tev pāri?
Izlasi Lūkas 17:5, meklējot, ko apustuļi vēlējās no Glābēja pēc tam, kad Viņš bija mācījis viņiem par piedošanu.
Kā centieni iegūt lielāku ticību Tam Kungam varēja palīdzēt viņiem paklausīt pavēlei — piedot citiem?
Kā pierakstīts Lūkas 17:6, Glābējs atbildēja apustuļu lūgumam pēc lielākas ticības, liecinot, ka ar ticību, kas līdzinās sīkam sinepju graudiņam, var izdarīt brīnumus. Lai palīdzētu viņiem saprast, kā vairot savu ticību, Jēzus tad pastāstīja līdzību, raksturojot kunga un kalpa attiecības.
Izlasi Lūkas 17:7–10, meklējot, ko kungs sagaidīja no sava kalpa. Lai saprastu kādus nezināmus vārdus, izmanto zemteksta piezīmes (ja pieejamas).
Bībeles laikos kungs nodrošināja kalpu ar visu dzīvei nepieciešamo, kamēr vien kalps uzticami veica savus pienākumus. Attiecīgi, kungam nebija vajadzības īpaši pateikties savam kalpam vai justies viņa parādniekam tāpēc, ka viņš ir izpildījis savus pienākumus.
Padomā, kā mūsu Debesu Tēvs līdzinās kungam šajā līdzībā.
Tu vari atzīmēt Lūkas 17:10 frāzi —„visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši”.
Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti: Mūsu ticība augs, kad mēs centīsimies darīt visu, ko pavēl Debesu Tēvs. Vēlāk tu papildināsi šo apgalvojumu.
Tu vari atzīmēt Lūkas 17:10 Jēzus teikto — ko kalpiem vajadzēja teikt, kad viņi bija izdarījuši to, kas tiem bija pavēlēts.
Atzīt, ka mēs esam necienīgi kalpi, nozīmē to: lai cik labi mēs ievērotu baušļus, mēs vienmēr esam parādā Dievam. Viņš svētī mūs tik dāsni, ka mēs nekad nevaram atlīdzināt Viņam — pat tad, kad esam paklausīgi un taisnīgi dzīvojam (skat. Mosijas 2:20–26).
Pabeidz savā studiju dienasgrāmatā šo apgalvojumu, lai tas izteiktu šādu principu: Mūsu ticība pieaugs, kad centīsimies darīt visu, ko Debesu Tēvs pavēl, un kad atcerēsimies, ka vienmēr esam Viņam parādā. Pēc tam atbildi uz šādu jautājumu: Kā centieni darīt visu, ko Dievs pavēl, vairo mūsu ticību?
Attēls
Prezidents Hibers Dž. Grants
Prezidents Hibers Dž. Grants mācīja par to, cik svarīgi ir pildīt mūsu pienākumu, kalpojot Dievam: „Nevienam vīrietim vai sievietei nepastāv nekādi draudi attiecībā uz ticības zaudēšanu šai Baznīcai, ja vien cilvēks ir pazemīgs un lūgšanu pilns un paklausīgi pilda savus pienākumus. Man nav zināms, ka šāds cilvēks jebkad būtu zaudējis savu ticību. Pildot savus pienākumus, pieaug ticība, līdz tā kļūst par pilnīgām zināšanām” (skat. Teachings of Presidents of the Church: Heber J. Grant [2002], 28. lpp.).
Padomā par kādu reizi, kad tu ievēroji baušļus vai paklausīgi veici savus pienākumus pret Dievu, un sajuti pieaugam savu ticību.
Pamatojoties uz to, ko tu zini par spitālību, pabeidz šo apgalvojumu: Bībeles laikos būtu bijis smagi slimot ar spitālību, tāpēc ka … .
Spitālība bija slimība, kas varēja novest pie kropluma un nāves. Spitālīgos atšķīra no pārējās sabiedrības, lai pasargātu citu cilvēku veselību, un viņiem bija jāizsaucas: „Nešķīsts!”, lai brīdinātu ikvienu, kas viņiem tuvojās.
Izlasi Lūkas 17:11–12, noskaidrojot, ko Jēzus satika, kad apstājās kādā ciematā, ceļodams uz Jeruzālemi.
Ja tu būtu viens no tiem spitālīgajiem, kādas sajūtas būtu tevi pārņēmušas, ieraugot Jēzu?
Izlasi Lūkas 17: 13–14, meklējot, ko spitālīgie teica Glābējam un ko Viņš tiem atbildēja.
Mozus likumā bija noteikts, ka spitālīgajiem pēc dziedināšanas bija jāatrādās priesteriem, lai viņus varētu uzņemt atpakaļ sabiedrībā (skat. 3. Mozus 14. nodaļa). Tu vari atzīmēt savos Svētajos Rakstos to, kas notika, kad spitālīgie devās, lai atrādītos priesteriem.
No Lūkas 17:14 mēs varam mācīties, ka mēs saņemam Tā Kunga svētības, kad darām to, ko Viņš mums ir norādījis.
Iedomājies, kā tu būtu juties — kā tas būtu izmainījis tavu dzīvi —, ja tu būtu viens no spitālīgajiem, kas tika dziedināts. Ko, tavuprāt, tu būtu darījis, kad atskārstu, ka esi šķīstīts no spitālības?
Izlasi Lūkas 17:15–19, meklējot, kā viens no spitālīgajiem izturējās citādāk nekā pārējie.
Viens patiess princips, ko mēs varam mācīties no šī spitālīgā, kurš atgriezās, lai paustu pateicību, ir šāds: ir svarīgi pateikties par saņemtajām svētībām.
Kāpēc ir svarīgi pateikties Dievam par saņemtajām svētībām?
Kā mēs dažreiz varam kļūt līdzīgi deviņiem spitālīgajiem?
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
Lasot tālāk sniegto prezidenta Tomasa S. Monsona izteikumu, atzīmē, ko viņš mācīja par to, kas notiks, ja mēs paudīsim pateicību mūsu Debesu Tēvam: „Mani brāļi un māsas, vai mēs atceramies pateikties par svētībām, kuras mēs saņemam? Sirsnīga pateicība ne tikai palīdz mums atpazīt savas svētības, bet arī atslēdz debesu durvis un palīdz mums sajust Dieva mīlestību” („The Divine Gift of Gratitude”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 87. lpp.).
Tu vari atzīmēt Lūkas 17:19, ko Glābējs atklāja par notikumu ar spitālīgo, kurš pauda pateicību.
Kā pateikšanās Tam Kungam par savām svētībām palīdz mums kļūt veseliem?
Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā konkrētas svētības no Debesu Tēva, par kurām tu esi pateicīgs. Uzskaiti dažas lietas, ko tu vari darīt savā dzīvē, lai izrādītu pateicību par šīm svētībām.