1838. gada 8. jūlijā Fārvestā, Misūri, pravietis Džozefs Smits saņēma četras atklāsmes, kas ir pierakstītas Mācības un Derību 117.–120. nodaļā. Pirmajā no šīm atklāsmēm (M&D 117. nodaļā) Tas Kungs pavēlēja Viljamam Mārkam un Nevelam K. Vitnejam nokārtot visas lietas Kērtlandē, Ohaio, un pievienoties uzticīgajiem svētajiem, kuri pulcējās Fārvestā. Tāpat Tas Kungs pavēlēja Oliveram Greindžeram doties uz Kērtlandi un pārstāvēt Augstāko prezidiju. Otrajā atklāsmē (M&D 118. nodaļā) Tas Kungs aicināja jaunus apustuļus ieņemt atkritušo apustuļu vietas un lika visiem Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem kalpot misijā Lielbritānijā. Trešajā un ceturtajā atklāsmē, kas pierakstītas Mācības un Derību 119. un 120. nodaļā, Tas Kungs deva desmitās tiesas likumu un atklāja Baznīcas vadītājiem vadlīnijas, lai noteiktu, kā vajadzētu izmantot desmitās tiesas līdzekļus.
Tas Kungs pavēl Viljamam Mārkam un Nevelam K. Vitnejam steidzīgi nokārtot savus darbus un doties uz Kērtlandi
Mācības un Derību 117. nodaļas pirmajā daļā Tas Kungs runāja ar Viljamu Mārku un Nevelu K. Vitneju. Viljams Mārks bija staba prezidents Kērtlandē, Ohaio. Viņam piederēja grāmatnīca. Savukārt Nevels K. Vitnejs bija bīskaps Kērtlandē. Viņš bija veiksmīgs uzņēmējs, un lielu daļu savu īpašumu viņš ziedoja Baznīcai.
Attēls
Vitneja veikals
1838. gada 26. aprīlī Tas Kungs pavēlēja svētajiem sapulcēties Fārvestā, Misūri, un citās vietās (skat. M&D 115:17–18). 1838. gada 6. jūlijā tā sauktā Kērtlandes nometne, kurā bija 500 svētie no Kērtlandes apgabala, devās uz Misūri (skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003], 179. lpp.). Prezidents Mārks un bīskaps Vitnejs palika Kērtlandē.
Mācības un Derību 117:1–3 mēs varam lasīt, ka Tas Kungs pavēlēja prezidentam Mārkam un bīskapam Vitnejam steidzīgi nokārtot savus darbus un doties prom no Kērtlandes. Viņiem vajadzēja paspēt aizbraukt, pirms Tas Kungs uz šo zemi sūtītu sniegu. Citiem vārdiem sakot, viņiem vajadzēja aizbraukt apmēram četru mēnešu laikā.
Lasot Tā Kunga vārdus Mācības un Derību 117:4–5, tu pamanīsi, ka šie vīri bija ļoti norūpējušies par īpašumiem Kērtlandē.
Pievērs uzmanību jautājumam 4. pantā: „Kas ir manta priekš Manis?” Izlasi Mācības un Derību 117:5–8 un uzzini iemeslu, kāpēc Tas Kungs to teica. (Ir noderīgi saprast, ka frāze „Olaha Šinehās līdzenumi” attiecas uz teritoriju pie Ādam-ondi-Āmanas Misūri štatā.)
Iedomājies, ka tavā priekšā stāv liela krūka ar tavu mīļāko dzērienu un liela, tukša glāze. Tad iztēlojies, ka kāds ielej pilienu dzēriena tavā glāzē. Ko tu labāk izvēlētos — pilnu glāzi dzēriena vai tikai pilienu no tā? Kāpēc?
Ko, tavuprāt, nozīmē „iekārot … pilienu un atstāt bez ievērības svarīgākas lietas”? (M&D 117:8.) Iekārot nozīmē vēlēties kaut ko, kas pieder citam. Kā labumu, saglabājot īpašumu Kērtlandē, var pielīdzināt „pilienam”, salīdzinājumā ar labumu, kas tiktu gūts, paklausot Tā Kunga pavēlei — sapulcēties Misūri?
Savā studiju dienasgrāmatā apkopo, ko Tas Kungs šiem vīriem mācīja par īpašumu, ko viņi iekāroja, salīdzinājumā ar Viņa spēku viņus svētīt.
Mācības un Derību 117:5–8 mēs mācāmies principu par to, kas notiek tad, kad mēs iekārojam laicīgās lietas. Šo principu var izteikt šādi: Iekārojot laicīgās lietas, mums var nākties atstāt bez ievērības svarīgākas lietas.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kādas laicīgās lietas jeb „pilieni” tavā dzīvē var tev likt novērsties no svarīgajām lietām evaņģēlijā?
Ko tu vari darīt, lai vairāk koncentrētos uz to, kam ir mūžīga nozīme?
Mācības un Derību 117:10 mēs varam lasīt, ka Tas Kungs aicināja Viljamu Mārku turpināt kalpot par Baznīcas vadītāju, ierodoties Fārvestā, Misūri. Tas Kungs arī teica: ja prezidents Mārks „būs uzticīgs pār mazumu”, tad viņš „būs valdnieks pār daudzumu” (skat. arī Mateja 25:23).
Izlasi Mācības un Derību 117:11 un pievērs uzmanību, kāpēc Tas Kungs nosodīja Nevelu K. Vitneju. Nikolaīti, kas pieminēti šajā pantā, bija senas reliģiskas sektas locekļi. Viņi apgalvoja, ka ir kristieši, bet bija atkrituši no evaņģēlija principiem un rīkojās saskaņā ar pasaulīgajām interesēm. Piemēram, pielūdzot Dievu, viņi veica seksuālus grēkus. (Skat. Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001], 290. lpp.)
Ja Nevels K. Vitnejs būtu nolēmis koncentrēties uz īpašumiem Kērtlandē, nevis pulcēties ar svētajiem, kā viņa rīcība līdzinātos nikolaītu rīcībai?
Satraucoties par Baznīcas īpašumiem Ohaio un vajāšanas dēļ, kas norisinājās Misūri, Viljams Mārks un Nevels K. Vitnejs nevarēja sapulcēties ar svētajiem Fārvestā. Tomēr viņi sekoja Tā Kunga padomam, palika uzticīgi un vēlāk pievienojās svētajiem Navū, Ilinoisā, kur Viljams Mārks kalpoja par staba prezidentu un Nevels K. Vitnejs — par bīskapu.
Tas Kungs pilnvaro Oliveru Greindžeru pārstāvēt Augstāko prezidiju biznesa darījumos Kērtlandē
Padomā, kādus Baznīcas aicinājumus un uzdevumus tu varētu saņemt. Šie aicinājumi un uzdevumi tev var likt kalpot kvoruma vai klases prezidijā, uzstāties ar runu dievkalpojumā, kalpot par mājskolotāju, veidot sadraudzību vai kalpot pilnlaika misijā. Kādus upurus varētu nākties nest šo aicinājumu dēļ?
Attēls
mājskolotāji pastaigā
Jaunie vīrieši, kuriem ir Ārona priesterība, var kalpot par mājskolotājiem.
Tas Kungs pavēlēja Oliveram Greindžeram atstāt Fārvestu, Misūri, un atgriezties Kērtlandē, Ohaio, lai „nopietni cīnītos par [Viņa] baznīcas Augstākā prezidija atpestīšanu” (M&D 117:13). Šī uzdevuma ietvaros viņam bija jāpārdod Baznīcas īpašumi un jānokārto Džozefa Smita biznesa darījumi. Tas nozīmēja, ka Oliveram, kurš bija gandrīz akls, vajadzēja nest upurus. Izlasi Mācības un Derību 117:12–15 un uzzini, kādas svētības Tas Kungs solīja Oliveram, ja viņš izpildīs šo uzdevumu.
13. pantā pievērs uzmanību Tā Kunga sacītajam, ka „viņa upuris būs svētāks Man, nekā viņa izaugšana”. Tas norāda, ka Tam Kungam bija svarīgāks Olivera upuris, nevis nauda, ko Olivers varētu iegūt šī uzdevuma izpildes laikā. No šī panta mēs varam mācīties principu: Upuri, ko mēs nesam, kalpojot Tam Kungam, ir Viņam svēti. Pasvītro vārdus 13. pantā, kas māca šo principu.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kādēļ ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai pildītu Baznīcas aicinājumu vai uzdevumu?
Kā tu jūties, apdomājot, ka tevis nestie upuri, kalpojot Tam Kungam, ir Viņam svēti?
Olivers Greindžers nomira 1841. gada 25. augustā Kērtlandē. Tajā brīdī viņš joprojām pārstāvēja Augstāko prezidiju biznesa darījumos un arī tika aicināts vadīt Baznīcu Kērtlandē. Lai gan viņam pilnībā nesekmējās Baznīcas biznesa darījumu kārtošana, viņš cītīgi strādāja, lai saglabātu Baznīcas krietnumu un labo slavu. Viņš bija uzticīgs Tam Kungam un pravietim Džozefam Smitam.
Rekomendācijas vēstulē Džozefs Smits un citi Augstākā prezidija locekļi Oliveru Greindžeru aprakstīja kā „vīru ar visstingrāko godaprātu un morāli; īsumā …, viņš ir Dieva vīrs” (skat. History of the Church, 3:350). Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Ko Olivers Greindžers izdarīja, lai viņa vārds paliktu svētā piemiņā?” Patiesībā, neko daudz. Nav svarīgi tas, ko viņš darīja, bet tas, kāds viņš bija. …
Tam Kungam nebija svarīgi, lai Olivers būtu perfekts, vai, iespējams, pat veiksmīgs. …
Mēs ne vienmēr varam sagaidīt, ka mums veiksies, bet mums būtu nepieciešams censties tik labi, cik vien spējam” („The Least of These”, Ensign vai Liahona, 2004. g. nov, 86. lpp.)
Tas Kungs ieceļ jaunus apustuļus un viņus visus aicina kalpot misijā
1838. gada 8. jūlijā Tas Kungs aicināja jaunus apustuļus to vietā, kuri bija atkrituši. Tas Kungs arī aicināja Divpadsmit apustuļus sludināt evaņģēliju.
Izlasi Mācības un Derību 118:4–5 un uzzini, kurā vietā Tas Kungs aicināja apustuļus sludināt evaņģēliju. Frāze „pāri lielajiem ūdeņiem” nozīmē doties pāri Atlantijas okeānam uz Lielbritāniju. Mācības un Derību 118:5 pievērs uzmanību, kurā vietā viņiem bija jāsapulcējas, pirms viņi devās savās misijās. Pievērs uzmanību arī datumam, kurā Tas Kungs viņiem lika šajā vietā sapulcēties.
Turpmākajos mēnešos pēc saņemtās atklāsmes Baznīcas locekļu vajāšana Misūri pieauga. Galu galā, svētie no štata tika padzīti. Šo apstākļu dēļ apustuļu pulcēšanās Tā Kunga noteiktajā vietā Fārvestā kļuva bīstama. Daudzi Misūri iedzīvotāji atklāti lielījās, ka viņi neļaus šai atklāsmei piepildīties. Taču apustuļi bija nolēmuši paklausīt Tā Kunga pavēlei.
1839. gada 26. aprīlī Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi sapulcējās tempļa būvlaukumā. (Visi uzticīgie kvoruma locekļi nevarēja ierasties, jo vairāki bija ieslodzīti.) Viņi sāka likt tempļa pamatus (skat. M&D 115:11), novietojot lielu akmeni zemesgabala dienvidaustrumu stūrī. Viņi ordinēja jaunus apustuļus, kuri ieņēma savas vietas Divpadsmit apustuļu kvorumā. Tad viņi, ienaidnieku nepamanīti, devās prom. (Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku ieskatu par šo notikumu, skat. Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff [2004. g.], 139.–141. lpp..)
Attēls
tempļa stūrakmens
1838. gada jūlijā Fārvestā, Misūri, tika ielikti tempļa stūrakmeņi.
Mācības un Derību 119. un 120. nodaļa ietver divas atklāsmes par desmitās tiesas likumu. Atklāsmē, kas pierakstīta Mācības un Derību 120. nodaļā, Tas Kungs norādīja, ka ir jāorganizē padome, kas pārvaldīs Baznīcas desmitās tiesas līdzekļus. Mūsdienās katra bīskapija vai draudze iesniedz draudzes locekļu desmitās tiesas maksājumus Baznīcas Galvenajai pārvaldei un padomei, ko sauc par Desmitās tiesas izmantošanas padomi. Vietējie vadītāji nenosaka, kā tiks izmantoti desmitās tiesas līdzekļi.
Prezidents Hovards V. Hanters paskaidroja: „Likums ir skaidri noteikts — „viena desmitā daļa no visiem ienākumiem”. Ienākumi ir peļņa, alga un citi ieņēmumi. Tā ir darbinieka alga, peļņa, ko gūst no uzņēmējdarbības darījumiem, samaksa par lauksaimniecības vai jebkādu citu produkciju, kā arī cilvēka ieņēmumi no jebkāda cita avota. Tas Kungs ir teicis, ka tas ir pastāvīgs likums „uz mūžiem”, kā tas ir bijis pagātnē” (skat. Conference Report, 1964. g. apr., 35. lpp.).
Lasot tālāk sniegtos Baznīcas prezidentu apgalvojumus, pievērs uzmanību, kādas svētības tu vari saņemt, maksājot desmito tiesu:
Attēls
Prezidents Harolds B. Lī
Prezidents Harolds B. Lī atsaucās uz Tā Kunga apsolījumu „atvērt … debess logus”, lai svētītu tos, kas maksā desmito tiesu (skat. Maleahija 3:8–11): „Atvērt debesu logus, bez šaubām, nozīmē saņemt atklāsmes no Dieva, ko iegūs tas, kurš vēlēsies sniegt šo upuri” („The Way to Eternal Life”, Ensign, 1971. g. nov., 16. lpp.).
Attēls
Prezidents Hibers Dž. Grants
Prezidents Hibers Dž. Grants runāja par garīgām svētībām, ko mēs saņemam, kad maksājam desmito tiesu: „Tie, kuri ievēro desmitās tiesas likumu, iegūs labklājību. Kad es saku labklājība, es nedomāju tikai par dolāriem un centiem. … Tas, ko es uzskatu par īstu labklājību — kā kaut ko sevišķu starp visām pārējām lietām, kam ir liela vērtība katram vīrietim un sievietei pasaulē, ir pieaugšana zināšanās par Dievu un liecībā, un spēkā dzīvot pēc evaņģēlija un iedvesmot savus ģimenes locekļus darīt tāpat. Tā ir vispatiesākā labklājība” (Teachings of Presidents of the Church: Heber J. Grant [2002], 124. lpp.).
Prezidents Grants mācīja, ka, maksājot desmito tiesu, mēs varam tikt svētīti arī finansiāli: „Ja mēs atdosim daļu no saviem līdzekļiem, maksājot desmito tiesu, neatkarīgi no tā, cik lieli vai mazi būtu mūsu ienākumi … Dievs, mūsu Debesu Tēvs, palielinās atlikušās naudas vērtību un jums pietiks gudrības, lai, godīgi to izmantojot, jūs neko nezaudētu” (Teachings: Heber J. Grant,124.–125. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kādas svētības tu esi saņēmis, paklausot desmitās tiesas likumam?”
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: