1843. gada 9. februārī pravietis Džozefs Smits darīja zināmas „trīs galvenās atslēgas” (M&D 129:9), ar kurām var atšķirt kalpojošo eņģeļu un garu patieso dabu. Šie norādījumi ir pierakstīti Mācības un Derību 129. nodaļā. Mācības un Derību 130. nodaļa ietver pravieša mācības par dažādām doktrīnām, ko viņš mācīja, satiekoties ar svētajiem Rāmusā, Ilinoisā, 1843. gada 2. aprīlī.
Pravietis Džozefs Smits dod norādījumus par kalpojošo eņģeļu un garu dabu
Ja kāds tev prasītu, vai pēdējo dienu svētie tic eņģeļiem, ko tu viņam atbildētu?
Izlasiet šo eldera Džefrija R. Holanda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„No pirmsākumiem un tālākajās atklāšanās Dievs ir izmantojis eņģeļus kā Savus pārstāvjus, lai paustu mīlestību un rūpes par Saviem bērniem. …
Parasti šīs būtnes netiek redzētas. Dažreiz tiek. Tomēr tiek vai netiek redzētas, tās vienmēr ir tuvu. Dažreiz to uzdevumi ir ļoti lieli un nozīmīgi visai pasaulei. Dažreiz to vēstījums ir personīgāks. Laiku pa laikam eņģeļu mērķis ir brīdināt. Taču visbiežāk tas ir mierināt, tādējādi parādot žēlsirdīgu uzmanību un sniedzot vadību grūtos brīžos” („Eņģeļu kalpošana”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 29. lpp.).
No 1839. līdz 1843. gadam pravietis Džozefs Smits deva norādījumus vairākiem cilvēkiem, lai viņiem palīdzētu saprast, kā atšķirt kalpojošo eņģeļu un garu dabu.
Izlasi Mācības un Derību 129:1–3 un uzzini svarīgu atšķirību starp eņģeļiem un gariem. Kā eņģeļi atšķiras no gariem?
Lai labāk saprastu 7. pantu, atceries, ka tādēļ, ka gariem nav ķermeņa no miesas un kauliem, viņi nevar sarokoties ar mirstīgajiem. Ja gars izliekas spējam izdarīt to, ko patiesībā nespēj, viņš mūs maldina, un tas, kurš cenšas to darīt, nav „taisnīga cilvēka” gars. Tāpēc pilnību sasniegušie taisnīgo cilvēku gari necentīsies sarokoties, kad viņiem pretī tiks pasniegta roka. Mācības un Derību 129:7 mēs mācāmies, ka patiesie Debesu Tēva vēstneši mūs nemaldinās.
Dažkārt velns mēģina parādīties „gaismas eņģeļa” izskatā (skat. M&D 129:8). Arī Svētajos Rakstos ir rakstīts par velna eņģeļiem. Šie ir tie gari, kuri sekoja Luciferam un tika patriekti no Dieva klātbūtnes pirmslaicīgajā dzīvē, un nomesti uz Zemes (Jāņa atkl. 12:1–9; 2. Nefija 9:9, 16; M&D 29:36–37).” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Eņģeļi”; scriptures.lds.org.)
Izlasi Mācības un Derību 129:8–9 un uzzini, kā atpazīt ļauno garu, kurš cenšas maldināt, parādoties gaismas eņģeļa izskatā. (Var būt noderīgi zināt, ka vārds vadība9. pantā attiecas uz eņģeļa vai gara vēstījumu vai apmeklējumu.)
Attēls
Džozefs Smits
Tālāk sniegtais pravieša Džozefa Smita izteikums var palīdzēt saprast, kāpēc ļaunie gari vienmēr rīkosies tā, kā aprakstīts Mācības un Derību 129. nodaļā: „Šķiet…, ka ļaunajiem gariem ir savas saistības, robežas un likumi, kas tos vada un kontrolē, un ka tie zina savu turpmāko likteni” (skat. History of the Church, 4:576).
Savā studiju dienasgrāmatā apkopo, ko esi iemācījies no Mācības un Derību 129. nodaļas par to, kā atšķiras eņģeļi, taisnīgie gari un ļaunie gari. Paskaidro, ko vēl, papildus norādījumiem šajos pantos, Debesu Tēvs tev ir devis, lai palīdzētu saskatīt Sātana maldus.
1843. gada 2. aprīlī pravietis Džozefs Smits noturēja staba konferenci ar svētajiem Rāmusā, Ilinoisā, kas atradās apmēram 20 jūdzes (32 km) no Navū dienvidaustrumiem. Rīta sanāksmes laikā elders Orsons Haids, Divpadsmit apustuļu kvorumu loceklis, lasīja sprediķi, nepareizi izskaidrojot Svētos Rakstus, jo to darīja saskaņā ar zināšanām, ko bija guvis, kad bija citas baznīcas loceklis. Kādu pienākumu pravietim šajā situācijā vajadzēja pildīt?
Prezidējošiem Baznīcas vadītājiem, piemēram, praviešiem, stabu prezidentiem un bīskapiem, ir pienākums nodrošināt, lai doktrīna Baznīcas sanāksmēs tiktu pareizi mācīta. Pēc rīta sanāksmes Džozefs Smits, Orsons Haids un citi ieturēja maltīti Džozefa māsas Sofronijas mājās. Tās laikā pravietis elderam Haidam teica, ka „viņš, attiecībā uz viņa sprediķi, sniegs dažus labojumus”. Elders Haids atbildēja: „Tie ar pateicību tiks pieņemti” (skat. History of the Church, 5:323).
Attēls
Orsons Haids
Orsons Haids
Savās rīta piebildēs Orsons Haids bija nepareizi izskaidrojis Jāņa 14:23. Velti laiku, lai izlasītu šo pantu.
Kad Orsons Haids atsaucās uz šo pantu, viņš cilvēkiem teica, ka „tā ir mūsu privilēģija, ka Tēvs un Dēls mājo mūsu sirdīs” (skat.History of the Church, 5:323). Mācības un Derību 130. nodaļā ir ietverti labojumi, ko pravietis Džozefs Smits viesa attiecībā uz šo skaidrojumu. Tā ietver arī dažas citas mācības.
Daudzi cilvēki mūsdienās vai nu neizprot Dieva jēdzienu, vai, iespējams, līdzīgi Orsonam Haidam, kurš reiz bija kempbelītu sludinātājs, nepareizi saprot Dievības dabu maldīgu tradīciju dēļ. Mēs varam palīdzēt citiem saprast Debesu Tēva patieso dabu un attiecības ar Viņu.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kā tu vari laipni un saprotoši dalīties savās zināšanās par Dieva patieso dabu — to, kāds Viņš ir patiesībā, sarunājoties ar cilvēkiem, kuri dzīvo saskaņā ar nepareizām tradīcijām vai uzskatiem par Dievu?”
Studē Mācības un Derību 130:22–23 un uzzini, kādas patiesības pravietis Džozefs Smits mācīja par Dievību. (Mācības un Derību 130:22–23 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta.) Tu to vari kaut kā īpaši atzīmēt, lai pēcāk viegli varētu atrast.
Uzraksti vienu vai divus teikumus, paskaidrojot, kā tu vari izmantot patiesības, kas mācītas 22.–23. pantā, mācot citiem par Dievību.
Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi saprast, ka Debesu Tēvs un Jēzus Kristus ir atsevišķas būtnes ar fiziskiem ķermeņiem no miesas un kauliem?
Daudzi uzskati par Dievu Tēvu, Jēzu Kristu un Svēto Garu ir balstīti uz idejām, ko izdomājuši mirstīgie vīrieši un sievietes. Dažas no šīm idejām ir attīstījušās reliģisko vadītāju pārrunu ceļā. Taču mūsu zināšanas par Dievību nāk no praviešiem dotas Dieva atklāsmes. Tālāk sniegtie apgalvojumi apkopo par Dievību atklātās patiesības. Tos lasot, pasvītro vārdus un frāzes, kas tev šķiet svarīgi.
Attēls
Pirmā vīzija
„Dievs Tēvs: Parasti tas ir Tēvs jeb Elohims, uz kuru attiecina vārdu Dievs. Viņš tiek saukts par Tēvu tāpēc, ka Viņš ir mūsu garu Tēvs. … Dievs Tēvs ir Augstākais visuma Valdnieks. Viņš ir varens …, viszinošs un visur esošs caur Savu Garu. … Cilvēcei ir īpašas attiecības ar Dievu, kas atšķir cilvēku no visām pārējām radībām: vīrieši un sievietes ir Dieva garīgie bērni” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Dievs, Dievība”; scriptures.lds.org).
Dievs Dēls: Dievs, kas pazīstams kā Jehova, ir Dēls, Jēzus Kristus. … Jēzus darbojas Tēva vadībā un ir pilnīgā harmonijā ar Viņu. Visa cilvēce ir Viņa brāļi un māsas, jo Viņš ir vecākais no Elohima garīgajiem bērniem” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Dievs, Dievība”; scriptures.lds.org). Viņš ir Pestītājs, un Viņš izcieta visas cilvēces grēkus un sāpes un pārvarēja fizisko nāvi.
„Dievs Svētais Gars: Svētais Gars arī ir Dievs un tiek saukts par Svēto Garu, Garu un par Dieva Garu, līdzās citiem līdzīgiem vārdiem un nosaukumiem [piemēram, Mierinātājs]. Ar Svētā Gara palīdzību cilvēks var zināt Dieva Tēva gribu un to, ka Jēzus ir Kristus” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Dievs, Dievība”; scriptures.lds.org). Svētā Gara galvenā loma ir liecināt par Dievu Tēvu un Jēzu Kristu. Svētais Gars māca un apstiprina patiesību.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti dažus teikumus, apkopojot to, ko esi iemācījies par Dievību. Paskaidro, kādas patiesības tev šķita nozīmīgas. Kāpēc? Tu vari uzrakstīt arī savu liecību par Dievību.
Pārlasi Mācības un Derību 130:2. To darot, tu vari pasvītrot vārdus, kas māca šādu, doktrīnā balstītu, apgalvojumu: Attiecības, kas mums būs debesīs, ir tādas pašas, kādas mēs baudām uz Zemes, bet tās būs saistītas ar mūžīgo godību. (Vārds draudzīgums2. pantā attiecas uz mūsu personīgajām attiecībām un saskarsmi.)
Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings
Prezidents Henrijs B. Airings, Augstākā prezidija loceklis, dalījās liecībā par šīm mūžīgajām attiecībām: „Pateicoties zināšanu atjaunošanai par mūžīgajām ģimenēm, mums ir lielākas cerības un mēs esam laipnāki visās savās ģimenes attiecībās. Lielākais prieks šajā dzīvē rodams ģimenēs, un tas būs rodams ģimenēs arī nākamajās pasaulēs. Es esmu ļoti pateicīgs par pārliecību: ja mēs būsim uzticīgi, tad tās pašas attiecības, ko mēs baudām šeit, šajā dzīvē, būs kopā ar mums mūžīgi — nākamajā pasaulē, mūžīgajā godībā. [Skat. M&D 130:2.]” („Patiesā un dzīvā Baznīca”, Ensign vai Liahona, 2008. g. maijs, 22. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā izpildi šos uzdevumus:
Atbildi uz jautājumu: „Kā zināšanas, ka mūsu attiecības uz Zemes turpināsies debesīs, mūžīgajā godībā, ietekmē tavas attiecības ar citiem?”
Padomā, ko tu varētu darīt, lai stiprinātu savas attiecības ar citiem cilvēkiem, it īpaši ar saviem ģimenes locekļiem. Pēc tam uzraksti mērķi, lai to panāktu.
Mācības un Derību 130:4–11 ir ietvertas vēl citas mācības, ko pravietis Džozefs Smits mācīja Rāmusā, Ilinoisā. Izlasi šos pantus un pievērs uzmanību pravieša mācībām par eņģeļiem un Zemes nākotni. Saskaņā ar 10.–11. pantu, visi, kuri mantos celestiālo valstību, saņems Urīmu un Tumīmu, lai viņi varētu uzzināt un saprast debesu lietas. Pravietis šo mācību sīkāk neizskaidroja.
Elders Džefrijs R. Holands teica: „Mēs pasludinām, ka no Svētajiem Rakstiem ir pašsaprotams, ka Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir atsevišķas personas, trīs dievišķas būtnes” („Vienīgais patiesais Dievs un Jēzus Kristus, ko Viņš ir sūtījis”, Ensign vai Liahona, 2007. g. nov., 41. lpp.). Lai redzētu, cik skaidri doktrīna par Dievību ir mācīta Svētajos Rakstos, atrodi Jaunajā Derībā vismaz trīs rakstvietas, kas māca eldera Holanda aprakstīto doktrīnu. Būtu noderīgi izmantot Svēto Rakstu mācību palīglīdzekļus, piemēram, Svēto Rakstu ceļvedi. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti atsauces uz pantiem, kurus tu atrodi. Tu tās vari ierakstīt arī savos Svētajos Rakstos, līdzās Mācības un Derību 130:22–23.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: