1831. gada 8. augustā pravietis Džozefs Smits un 10 elderi gatavojās atstāt Independenci, Misūri, un atgriezties Ohaio. Mācības un Derību 60. nodaļā Tas Kungs elderiem deva norādījumu — ceļojot sludināt evaņģēliju. Ceļojuma trešajā dienā grupa piedzīvoja bīstamu atgadījumu Misūri upē. Nākamo divu dienu laikā, 12. un 13. augustā, pravietis Džozefs Smits no Tā Kunga saņēma divas atklāsmes. Šīs atklāsmes tagad ir pierakstītas Mācības un Derību 61. un 62. nodaļā. Tajās iekļauti norādījumu, brīdinājumu, mierinājuma un iedrošinājuma vārdi.
Tas Kungs pavēl elderiem sludināt evaņģēliju, ceļojot no Misūri uz Ohaio
Attēls
jaunieši lasa Svētos Rakstus skolas autobusā
Padomā, kad ir bijis brīdis, kad esi vilcinājies pastāstīt citiem par savu ticību vai negribīgi dalījies liecībā par evaņģēliju.
Tas Kungs norāja dažus elderus, kuri ceļoja uz Independenci, Misūri. Izlasi Mācības un Derību 60:1–2 un uzzini, kāpēc Tas Kungs ar viņiem bija neapmierināts. Tu vari pasvītrot to, ko uzzini.
Elderi, par kuriem rakstīts 1.–2. pantā, bija ceļojuši no Ohaio uz Independenci, Misūri, lai piedalītos zemes un tempļa laukuma iesvētīšanā. Tas Kungs pavēlēja elderiem sludināt evaņģēliju citiem cilvēkiem, ceļojot uz Misūri (skat. M&D 52:9–10). Tomēr daži elderi nepaklausīja šai pavēlei. Tas Kungs teica: „Viņi negrib atvērt savas mutes, bet viņi, bīstoties cilvēka, slēpj talantu, kuru Es tiem esmu devis” (M&D 60:2). Citiem vārdiem, viņi nedalījās savā liecībā par evaņģēliju.
Izlasi Mācības un Derību 60:3 un uzzini, kas var notikt, ja mēs nedalāmies savā liecībā.
Savos Svētajos Rakstos tu vari pierakstīt šādu principu: Ja mēs nedalāmies savā liecībā, mēs to varam pazaudēt. Dalīšanās ar liecību neattiecas tikai uz formālu liecību, kas izteikta Baznīcas sanāksmēs. Daži Baznīcas locekļi, kuri nekad nerunā vai to dara ļoti reti Baznīcas sanāksmēs, dalās savā liecībā, dzīvojot atbilstošu dzīvesveidu. Daži liecina par evaņģēliju, saskaroties ar veselības problēmām vai citām grūtībām. Citi brīvi liecina ģimenes locekļiem vai draugiem, paužot cerību un ticību.
Prezidents Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja par to, cik svarīgi ir dalīties liecībās:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Garu un liecību par Kristu mēs lielākoties saņemsim tad, kad tajā dalīsimies, un tā paliks ar mums vienīgi tad, ja mēs tajā turpināsim dalīties. Šis process ir evaņģēlija īstā būtība.
Vai tā nav pilnīga kristietības izrādīšana? Tu nevari evaņģēliju atrast, paturēt vai izplatīt, ja vien un kamēr vien tu nevēlies tajā dalīties. Tas kļūst par tavējo, kad to brīvi nodod tālāk” („The Candle of the Lord”, Ensign, 1983. g. janv., 55. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kad tu esi sajutis, ka tava liecība ir augusi, jo esi tajā dalījies?
Kad tev varētu būt iespēja nākamās nedēļas laikā vai citkārt dalīties savā liecībā?
Mācības un Derību 60. nodaļas beigu daļā tu uzzināsi, ka Tas Kungs pavēlēja elderiem sludināt evaņģēliju, dodoties atpakaļ uz Ohaio. Studējot tu vari pasvītrot tos vārdus un frāzes, kas attiecas uz liecības sniegšanu, kā, piemēram, „pasludināt Manu vārdu” vai „sludināt”.
Tas Kungs norāda virzienu pravietim Džozefam Smitam un citiem elderiem, dodoties ceļā uz Ohaio.
Pravietis Džozefs Smits un 10 elderi atklāja, ka ir briesmās, ceļojot ar kanoe laivām pa spēcīgajām Misūri upes straumēm. Lasot nākamo stāstu, padomā, kā tu justos, ja būtu tur bijis.
Attēls
Misūri upe, Makilveinas līkums
Misūri upe, Makilveinas līkums
Džozefs Smits atcerējās, ka trešajā ceļojuma dienā „daudzas no tik vispārzināmām briesmām, kas bija sastopamas Rietumu ūdeņos, sevi parādīja darbībā; un pēc tam, kad mēs bijām apmetušies pie upes līkuma, … brālis [Viljams V.] Felpss vīzijā, dienas laikā, redzēja postītāju tā visbriesmīgākajā izpausmē, brāžoties spēkā pār ūdens virsmu; citi dzirdēja troksni, bet neredzēja vīziju” (History of the Church, 1:203). Pirms vīzijas „brāļu vidū bija cēlušās nesaskaņas un naidīgums” (B. H. Roberts, A Comprehensive History of the Church, 1:262–263). Tajā vakarā brāļi izrunāja savas nesaskaņas un lielākā daļa no viņiem spēja piedot cits citam. Nākamajā rītā Džozefs lūdza un saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 61. nodaļā.
Tas Kungs ne tikai piedeva elderiem, bet arī mācīja, ka „daudzas iznīcības” būs uz ūdeņiem pēdējās dienās (skat. M&D 61:5, 14–19). Tas Kungs arī runāja par varu, kas Viņam piemīt. Izlasi Mācības un Derību 61:1, 6, 10 un sameklē, ko Tas Kungs mācīja par varu, kas Viņam piemīt.
Viljama V. Felpsa vīzijas dēļ, kurā viņš redzēja tuvojamies vētru, daudzi ir pieņēmuši, ka Sātanam ir vara pār ūdeņiem. Tomēr Mācības un Derību 61:1 apstiprina, ka Tam Kungam pieder visa vara. Tā iekļauj arī varu pār ūdeņiem.6. un 10. pants apliecina, ka Tas Kungs spēj mūs pasargāt. Savos Svētajos Rakstos tu vari pierakstīt šādu principu: Tam Kungam pieder visa vara, un Viņš spēj mūs pasargāt.
Pārējā Mācības un Derību 61. nodaļa ietver Tā Kunga tālākos norādījumus elderiem, vadot viņus atpakaļceļā uz Ohaio.
Tas Kungs slavē elderu uzticību, dodoties uz Independenci, Misūri.
Dotajā tabulā pieliec „X” pie tiem jautājumiem, kuri, tavuprāt, ir vissvarīgākie Tam Kungam.
Vai man vajadzētu svētdienās apmeklēt baznīcu?
Vai man uz baznīcu vajadzētu vilkt melnus vai zaļus svārkus? Vai man vajadzētu vilkt sarkanu vai zilu kaklasaiti?
Vai man vajadzētu kalpot misijā? Ja jā, tad — kad?
Ja mamma piedāvā pagatavot manu mīļāko ēdienu, ko man vajadzētu izvēlēties?
Atkarībā no apstākļiem, daudzi lēmumi, ko pieņemam, var būt svarīgi Tam Kungam, kamēr citi nav. Atklāsmēs, kas pierakstītas Mācības un Derību 60.–62. nodaļā, Tas Kungs palīdzēja Savas Baznīcas elderiem saprast, ka daži lēmumi, ko viņiem vajadzēja pieņemt, bija Viņam svarīgāki nekā citi. Turpinot studēt šīs atklāsmes, tu vari iegūt atziņas, kas tevi vadīs lēmumu pieņemšanā.
Elderi, kuri pieminēti nodaļas ievadā, bija vairāk laika pavadījuši ceļā uz Independenci, Misūri, nekā citi, jo bija uzcītīgi sludinājuši evaņģēliju. Tā rezultātā viņi nokavēja konferenci, kuras laikā tika iesvētīta zeme un tempļa vieta.
Izlasi Mācības un Derību 62:1–3, sameklējot, kādas svētības saņem tie, kuri sludina evaņģēliju un dalās savās liecībās.
Izstudē Svēto Rakstu atsauces, kuras sarakstītas dotās tabulas kreisajā slejā. Atbilstošajās slejās ieraksti tos, kas bija svarīgi Tam Kungam un kas nebija svarīgi.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem par Svētajiem Rakstiem, kurus studēji tabulā: „Kādu atšķirību tu pamanīji starp to, kas bija svarīgi Tam Kungam un kas nebija svarīgi?”
Tālāk dotajā stāstā, kurā dalījies elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, pasvītro vārdus vai frāzes, kas tev palīdzēs saprast, ko Tas Kungs mācīja elderiem, kad Viņš teica, ka dažas lietas Viņam ir svarīgas, kamēr citas nav:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Skaidrs ir tas, ka Glābējs neteica šiem misionāriem, ka Viņam nerūp, ko tie dara. Drīzāk Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi koncentrēties uz būtiskākajām lietām un likt tās pirmajā vietā. … Būtiskākā lieta bija darbs, ko viņi bija aicināti darīt; tas, kā viņi tur nokļuva, bija svarīgi, taču tas nebija tik būtiski” („A Reservoir of Living Water”, [Baznīcas izglītības sistēmas svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 2007. g. 4. febr.], 4. lpp.; LDS.org).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kā dotais paraugs tam, kas Tam Kungam ir svarīgi un kas nē, var tevi vadīt, pieņemot lēmumus?”
Izlasi Mācības un Derību 62:8 un noskaidro, uz kādām divām lietām mēs varam paļauties, pieņemot lēmumus. Pēc tam pabeidz doto principu, aizpildot tukšās vietas: Kad mēs pieņemam lēmumus, mēs varam paļauties uz un .
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi paļauties uz savu saprātu, kā arī uz Gara norādījumiem?
Kad tu esi pieņēmis lēmumu, kas balstīts gan uz paša spriedumu, gan uz Gara norādījumiem? Kā tu tiki svētīts par šādu rīcību?