Seminārs
19. daļa: 3. diena, Mācības un Derību 88:70–141


19. daļa: 3. diena

Mācības un Derību 88:70–141

Ievads

Daļa no atklāsmes Mācības un Derību 88. nodaļā, kas tiek aplūkota šajā stundā, ietver sevī Tā Kunga norādījumus priesterības vadītāju grupai attiecībā uz mācīšanos kopā, studējot un ar ticību, un attiecībā uz mīlestības izrādīšanu citam pret citu. Tas Kungs arī pareģo Savas Otrās atnākšanas zīmes, Augšāmcelšanās kārtību un notikumus, kas ir saistīti ar diženo un pēdējo kauju ar Sātanu.

Mācības un Derību 88:70–117

Tas Kungs pavēl Baznīcas elderiem sagatavoties kalpošanai un atklāj notikumus, kas ir saistīti ar Viņa Otro atnākšanu

Attēls
augšistaba

Līdz brīdim, kad tika uzbūvēts Kērtlandes templis, praviešu skola pulcējās Nevela K. Vitneja veikala augšistabā.

Kērtlandē, Ohaio, 1832.–1833. gada ziemā Tas Kungs pavēlēja priesterības vadītāju grupai sapulcēties tā sauktajā praviešu skolā, lai sagatavotos sludināt evaņģēliju Zemes tautām. Tas Kungs pavēlēja šai grupai palikt Kērtlandē un mācīties citam no cita. Izlasi Mācības un Derību 88:77–80, meklējot, ko Tas Kungs pavēlēja šiem priesterības nesējiem darīt, kad tie sapulcējās kopā. Tu varētu iezīmēt to, ko atradi.

Mācības un Derību 88:81–115 Tas Kungs atklāj daudzus notikumus, kas risināsies pirms un pēc Viņa Otrās atnākšanas. Viņš arī atklāja notikumus, kas risināsies Tūkstošgades beigās.

Tas Kungs atklāja, ka mirušie tiks augšāmcelti tādā kārtībā, kas atbilst viņu taisnīgumam. Tie, kuri tiks augšāmcelti kā pirmie, ir tie, kas iemantos celestiālo valstību (skat. M&D 88:97–98, 107). Tie, kuri tiks augšāmcelti kā otrie, ir tie, kas iemantos terestiālo valstību (skat. M&D 88:99). Tie, kuri iemantos telestiālo valstību, tiks augšāmcelti pēc Tūkstošgades (skat. M&D 88:100–101). Visbeidzot, tie, kas „paliks nešķīsti”, — tie, kas piedzima uz šīs Zemes un kļuva par pazušanas dēliem, — tiks augšāmcelti un izmesti galējā tumsībā (skat. M&D 88:102, 114).

Mācības un Derību 88:118–126

Tas Kungs apraksta mācīšanās soļus

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzskaiti dažas lietas, par kurām tu nesen uzzināji skolā un baznīcā. Tad atbildi uz šādu jautājumu: „Kā skolas priekšmetu, tādu kā matemātikas un dabas zinātnes, apgūšana atšķiras no evaņģēlija tematu apgūšanas? Kādā ziņā apgūšana ir līdzīga?” (Skat. M&D 88:78–79.)

Izlasi Mācības un Derību 88:118, meklējot, kāda veidā tiem, kas apmeklēja praviešu skolu, bija jāmeklē zināšanas. Tu varētu iezīmēt to, ko atradi. Ko, tavuprāt, nozīmē — mācīties ar „ticību”?

Lasot šo eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu, iezīmē vārdus vai frāzes, kas tev palīdz labāk saprast, ko nozīmē mācīties ar ticību:

Attēls
Elders Deivids A. Bednārs

„Kā mācekļiem, jums un man ir jārīkojas un ir jābūt vārda darītājiem, nevis vienkārši klausītājiem, uz kuriem tikai iedarbojas. Vai jūs un es rīkojamies paši no sevis un meklējam zināšanas ar ticību, vai arī mēs gaidām, kad mūs mācīs un uz mums iedarbosies? …

… Mācīšanās ar ticību prasa garīgu, prāta un fizisku piepūli, nevis tikai pasīvu informācijas uzņemšanu. Tieši ticības iedvesmotā sirsnīgā un neatlaidīgā rīcība parāda mūsu Debesu Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, mūsu gatavību mācīties un saņemt norādījumus no Svētā Gara. …

Mācīšanās ar ticību prasa gan sirdi, gan labu gribu (skat. M&D 64:34). Mācīšanās ar ticību rezultējas tajā, ka Svētais Gars nes Dieva vārda spēku uz sirdi un sirdī. Mācīšanās ar ticību nevar tikt nodota no pasniedzēja studentam … ; drīzāk studentam ir jāpielieto ticība un jārīkojas, lai iegūtu zināšanas tieši sev” („Seek Learning by Faith”, Ensign, 2007. g. sept., 64. lpp.).

Mēs varam mācīties ar ticību, kad aktīvi un ar lūgšanām iesaistāmies evaņģēlija apgūšanā un tad rīkojamies atbilstoši tam, ko apguvām.

Pievērs uzmanību tam, ka Mācības un Derību 88:118 panta sākumā Tas Kungs norādīja, ka dažiem nav ticības. Ņemot vērā, ko tu uzzināji no šī panta, kā tu pabeigtu šādu principu attiecībā uz to, kā stiprināt mūsu ticību? Ja mēs , tad mūsu ticība Jēzum Kristum pieaugs.

  1. Lai labāk saprastu, kā šo principu varētu pielietot savā dzīvē, izlasi katru no dotajām situācijām. Tad savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, kā cilvēks katrā situācijā varētu mainīties, lai mācītos, studējot un ar ticību. Tāpat arī uzraksti, kā šī cilvēka darbi var viņam palīdzēt pieaugt ticībā.

    1. Jauna sieviete regulāri lasa Svētos Rakstus, bet viņa reti apstājas, lai pārdomātu to, ko viņa lasa. Viņa nejūt, ka Svēto Rakstu lasīšana viņai dotu lielu labumu.

    2. Jauns vīrietis apmeklē Baznīcas sanāksmes, un viņam patīk piedalīties klases diskusijās. Dažreiz viņš izjūt pamudinājumu kaut ko mainīt savā dzīvē, ņemot vērā to, ko viņš ir uzzinājis, bet parasti viņš nerīkojas atbilstoši šiem pamudinājumiem.

  2. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kad tu esi jutis, ka aktīvas zināšanu meklēšanas, studējot un ar ticību, rezultātā tava ticība pieaug?

    2. Kā tavi darbi palīdz tavai ticībai augt?

    3. Kā tev liekas, ko tev vajadzētu darīt nākotnē, lai meklētu zināšanas, studējot un ar ticību?

Lai uzzinātu vairāk par praviešu skolu, izlasi Mācības un Derību 88:119–120, meklējot, kā Tas Kungs apraksta vietu, kur ir jānotiek praviešu skolas nodarbībām. Tu varētu iezīmēt to, ko atradi.

Atbildot uz Tā Kunga pavēli celt namu, kas ir aprakstīta 119. pantā, svētie beidzot uzcēla Kērtlandes templi. Laikā, kad notika tempļa būvniecība, praviešu skolas nodarbības notika Nevela K. Vitneja veikala augšistabā, Kērtlandē.

Pēti Mācības un Derību 88:121–126 un atrodi, kādu uzvedību Tas Kungs sagaidīja no brāļiem praviešu skolā. Pārdomā, kā šāda uzvedība tev var palīdzēt, kad tu studē evaņģēliju vienatnē un kad tu to studē kopā ar citiem. Tu varētu pārdomāt, kā šāda uzvedība, kuras aprakstu tu atradi, var tikt pielietota tavā paša dzīvē.

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Ko, tavuprāt, nozīmē — „novērsieties no visām jūsu vieglajām runām, visiem smiekliem … un vieglprātības” (M&D 88:121)?”

Norādījumi, kas tika doti tiem, kas apmeklēja praviešu skolu, attiecībā uz smiekliem un vieglprātību, nozīmēja to, ka tiem, kas apmeklē praviešu skolu, ir jābūt godbijīgiem svētās vietās. Šīs sanāksmes galu galā notiks templī.

Kāpēc šī padoma ievērošana varētu tev palīdzēt tavos centienos izprast to, kas ir svēts?

Šis padoms tomēr nenozīmē, ka visi smiekli ir grēcīgi. Attiecībā uz smiekliem prezidents Gordons B. Hinklijs Baznīcas jauniešiem teica:

Attēls
Prezidents Gordons B. Hinklijs

„Jūs varat pavadīt labi laiku. Protams, jūs varat! Mēs gribam, lai jums būtu jautri. Mēs gribam, lai jūs izbaudītu dzīvi. … Mēs gribam, lai jūs būtu veselīgi un jautri, lai jūs dziedātu un dejotu, smietos un būtu laimīgi.

Taču, to darot, esiet pazemīgi un lūgšanu pilni, un debesis jums uzsmaidīs” („A Prophet’s Counsel and Prayer for Youth”, Ensign, 2001. g. janv., 11. lpp.).

Pievērsiet uzmanību tam, ka Mācības un Derību 88:122 vārds visi atkārtojas. Iedomājieties, kādu iespaidu uz klasi varētu atstāt tas, ja visi studenti piedalītos stundā un censtos mācīties cits no cita.

Mācības un Derību 88:124 satur Tā Kunga norādījumus attiecībā uz gulēšanu. Pārdomā, kā gulēšana ilgāk, nekā nepieciešams, var ietekmēt mūsu spēju atpazīt jeb sajust Garu. (M&D 88:124 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu varētu iezīmēt šo prasmīgi pārzināmo rakstvietu atšķirīgā veidā, lai vēlāk tas palīdzētu tev to viegli atrast.)

Kādos veidos, tavuprāt, pietiekošs miegs un agra celšanās var mums palīdzēt labāk mācīties? Viens princips, kas ir atrodams Tā Kunga norādījumos Mācības un Derību 88:118–126, ir tāds, ka labi darbi un novēršanās no netaisniem darbiem palīdzēs mums mācīties un būt iedvesmotiem. Apsver iespēju uzrakstīt šo principu savas Svēto Rakstu grāmatas lappuses malā.

  1. Pārskati Mācības un Derību 88:121–126 un noskaidro, kuri padomi tev savā dzīvē ir jāīsteno pilnīgāk. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti, kāpēc, tavuprāt, lai apgūtu evaņģēliju un būtu iedvesmots, ir svarīgi sekot Tā Kunga padomam un rīkoties atbilstoši tam.

Attēls
prasmīgi pārzināmās rakstvietas attēls
Prasmīgi pārzināmā rakstvieta — Mācības un Derību 88:124

  1. Lai iemācītos no galvas Mācības un Derību 88:124, savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzskaiti sešus izturēšanās ieradumus, no kuriem Tas Kungs teica novērsties. Atkārto izturēšanās ieradumu sarakstu tik ilgi, līdz tu vari to noskaitīt no galvas. Lai atcerētos padomu, kas ir dots šajā prasmīgi pārzināmajā rakstvietā, un pielietotu to, apsver iespēju nākamā mēneša laikā atkārtot to savā prātā katru reizi, kad tu apmeklēsi semināru, Baznīcas stundu vai ģimenes mājvakaru.

Mācības un Derību 88:127–141

Tas Kungs izskaidro praviešu skolas kārtību

Attēls
jauno sieviešu klase

Atceries dažas vietas, kur tu studē evaņģēliju kopā ar citiem. Pārdomā, vai šajās vietās ir cilvēki, kurus tu labi nepazīsti vai ar kuriem tev ir grūtības saprasties. Padomā par kādu no šiem cilvēkiem, kad studēsi Mācības un Derību 88:127–141. Pārdomā šādu jautājumu: „Kā tavas attiecības ar tiem, ar kuriem tu kopā mācies evaņģēliju, ietekmē tavu spēju mācīties un tikt Gara iedvesmotam?”

Tas Kungs sagaidīja no praviešu skolas locekļiem, ka viņi, mācoties kopā, izveidos labas attiecības savā starpā. Izlasi Mācības un Derību 88:128–134, meklējot skolotāja lomu garīgas mācību vides veidošanā praviešu skolā. Tu varētu iezīmēt to, ko atradi.

Tas, ka skolotājs sveic stundas dalībniekus, nozīmē, ka skolotājs sasveicinās ar viņiem, kad tie ienāk klasē. Tas bija īpašs sasveicināšanās veids praviešu skolā. Ko tu ievēroji 133. pantā tādu, kas attiecas uz sveicienu jeb sasveicināšanos?

Izlasi Mācības un Derību 88:135–137, meklējot studenta lomu labas mācību vides veidošanā.

Kādas attiecības Tas Kungs gribēja, lai pastāv starp praviešu skolas locekļiem? Atbilstoši 137. pantam, ko Tas Kungs apsolīja praviešu skolas locekļiem, ja tie sekos Viņa norādījumiem?

No šiem pantiem mēs varam mācīties šādu principu: Ja mēs izrādām draudzību un mīlestību cits pret citu, tad, studējot evaņģēliju kopā, mēs varam uzaicināt Garu.

  1. Pārskati sveicienu Mācības un Derību 88:133. Pēc tam pieraksti savā studiju dienasgrāmatā atbildies uz šiem jautājumiem:

    1. Kā, tavuprāt, mēs varam parādīt „apņēmību, kas ir noteikta, nesatricināma un nemainīga, būt par … draugu” stundas dalībniekiem vai ģimenes locekļiem, kurus mēs varētu labi nepazīt vai kurus mums ir grūti mīlēt?

    2. Kad tu esi mācījies evaņģēliju tādā vidē, kur visi bija apņēmušies būt draugi? Kā tas bija, vai arī kā, tavuprāt, tas varētu būt?

    Padomā, kā tu vari pilnveidot apņemšanos mīlēt tos, ar kuriem tu kopā mācies evaņģēliju. Tu varētu pierakstīt pamudinājumus, kurus tu jūti, — izrādīt lielāku laipnību un mīlestību pret klasesbiedriem un ģimenes locekļiem.

  2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Mācības un Derību 88:70–141 un šo stundu pabeidzu (datums).

    Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: