Seminārs
21. daļa: 4. diena, Mācības un Derību 101:17–42


21. daļa: 4. diena

Mācības un Derību 101:17–42

Ievads

1833. gada 16. un 17. decembrī pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi par svētajiem Misūri, kuriem bija jāpamet savas mājas, lai izbēgtu no smagajām vajāšanām. Daudzi no šiem svētajiem bija spiesti pamest visu, kas viņiem piederēja. Šī atklāsme, ko pravietis pierakstīja Mācības un Derību 101. nodaļā, tiek apskatīta trīs stundās. Šī otrā stunda ietver Tā Kunga aprakstu par dzīvi Tūkstošgades laikā. Tajā ir arī Viņa padoms un mierinājuma vārdi svētajiem Misūri štatā.

Mācības un Derību 101:17–34

Tas Kungs apraksta apstākļus Tūkstošgades laikā

Padomā par nākotnes notikumiem, kuriem tu gatavojies. Kāpēc tu pieliec pūles, lai būtu sagatavots šiem notikumiem?

Mācības un Derību 101. nodaļā ir norādes, kā sagatavoties Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai un Tūkstošgadei (miera laikam, kas sāksies, kad Kristus atgriezīsies, lai valdītu uz Zemes). Mācības un Derību 101:17–21 mēs uzzinām, ka Tā Kunga solījums — sapulcināt svētos Ciānas pilsētā Džeksonas apgabalā, Misūri štatā — ir „aizturēts [uz laiku apturēts], kamēr cilvēki tiek iesvētīti lielajai dāvanai un pienākumiem, kas ar to ir saistīti. Tikmēr sirdī godīgie tiek sapulcināti klinšu kalnu ielejās [un stabos visā pasaulē]. … Tiek būvēti tempļi. … Taču Ciāna vēl tikai taps izvēlētajā vietā” (James E. Talmage, Articles of Faith, 12. izd., 1924. g., 353).

Izlasi Mācības un Derību 101:22–23 un sameklē, ko Tas Kungs svētajiem lika darīt, lai sagatavotos Viņa Otrajai atnākšanai. (Frāze „atklāsmei, kas nāks” 23. pantā attiecas uz Jēzus Kristus Otro atnākšanu. Norāde uz priekškara noņemšanu arī attiecas uz Otro atnākšanu — uz laiku, kad visi zemes iedzīvotāji redzēs Glābēju.)

Attēls
Augšāmcēlies Jēzus Kristus

Pamatojoties uz Mācības un Derību 101:22–23, pabeidz šo apgalvojumu: „Mēs varam sagatavoties Glābēja Otrajai atnākšanai, Viņa Vārdu, dzīvojot saskaņā ar evaņģēlija principiem, … kopā, un … svētajās vietās.”

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kad tu esi sajutis, ka atrodies svētā vietā?

    2. Kā pulcēšanās svētajās vietās kopā ar citiem pēdējo dienu svētajiem tev palīdz sagatavoties Tā Kunga Otrajai atnākšanai?

Mācības un Derību 101:24–34 norāda uz ļauno iznīcināšanu Jēzus Kristus Otrās atnākšanas laikā un apstākļiem uz Zemes Tūkstošgades laikā. Piemēram, 32.–34. pantā mēs lasām, ka Tas Kungs atklās apslēptas lietas par Zemi, piemēram, par tās radīšanu un par debesīm. .

  1. Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti divas vai trīs lietas no Mācības un Derību 101:24–34, kuras tu īpaši vēlētos piedzīvot. Paskaidro, kāpēc tieši tas tev būtu nozīmīgi.

Mācības un Derību 101:35–38

Tas Kungs mierina svētos Misūri štatā — ja viņi izturēs ticībā, viņi baudīs no Viņa godības

Kad no Tā Kunga tika saņemta Mācības un Derību 101:24–34 pierakstītā atklāsme, svētie Misūri bija piedzīvojuši milzīgas grūtības, tostarp fizisku izrēķināšanos, savu māju un iedzīves zaudēšanu un aukstus laikapstākļus.

Izlasi Mācības un Derību 101:35–38 un sameklē principus un norādījumus, kurus Tas Kungs deva svētajiem Misūri, lai mierinātu un stiprinātu viņus savos pārbaudījumos.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti vienu no Tā Kunga padomiem svētajiem 35.–38. pantā. Tad paskaidro, kā šis padoms varēja mierināt svētos Misūri štatā.

Pabeidz šo principu, pamatojoties uz to, ko esi uzzinājis no Mācības un Derību 101:35: „Tie, kas Glābēja dēļ un , baudīs no Dieva godības.”

Patiesie Jēzus Kristus mācekļi Viņam seko vienmēr, pat tad, kad viņi tiek vajāti savas ticības dēļ. Prezidents Džeims E. Fausts, Augstākā prezidija loceklis, dalījās stāstā par diviem pēdējo dienu svētajiem, kas divdesmitā gadsimta sākumā dzīvoja Meksikā. 1915. gadā viņus sagūstīja naidīgu karavīru banda. Lasot šo stāstu, pievērs uzmanību tam, kā šie divi pēdējo dienu svētie bija piemērs tam, kā ar ticību izturēt vajāšanas.

Attēls
Prezidents Džeimss E. Fausts

„Rafaels Monrojs bija mazās San Markos draudzes prezidents Meksikā, un Vicente Moraless bija viņa pirmais padomnieks. … Viņiem teica, ka tiks apžēloti, ja viņi atdos savus ieročus un atteiksies no savas dīvainās reliģijas. Brālis Monrojs saviem gūstītājiem teica, ka viņam nav nekādu ieroču, un no savas kabatas vienkārši izvilka savu Bībeli un Mormona Grāmatu. Viņš teica: „Kungi, šie ir vienīgie ieroči, kurus es vienmēr glabāju; tie ir patiesības ieroči pret kļūdām.”

Kad ieroči netika atrasti, brāļi tika nežēlīgi spīdzināti, lai piespiestu viņus atzīties, kur ieroči tiek glabāti. Taču ieroču nebija. Tad viņi apsardzes pavadībā tika nogādāti uz mazā ciematiņa nomali, kur sagūstītāji nostādīja viņus pie liela oša šāvēju brigādes priekšā. Virsnieks savā apsūdzībā piedāvāja viņiem brīvību, ja viņi atmetīs savu reliģiju un pievienosies [karavīriem], bet brālis Monrojs atbildēja: „Mana reliģija man ir dārgāka par manu dzīvību, un es to nevaru atmest.”

Viņiem teica, ka viņus nošaus, un jautāja, vai viņiem ir kāds lūgums. Brālis Rafaels lūdza atļauju noskaitīt lūgšanu pirms nāvessoda izpildes. Tad, savu iznīcinātāju klātbūtnē, viņš nometās ceļos un skaļā balsi, lai visi varētu dzirdēt, lūdza, lai Dievs sargā un svētī viņa tuviniekus, un rūpējas par mazo, grūtībās nonākušo draudzi, kura paliks bez vadītāja. Savas lūgšanas noslēgumā viņš citēja Glābēja vārdus, ko Viņš izteica, kad tika piesists krustā, lūgdams par savām bendēm: „Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko viņi dara.” [Lūkas 23:34.] Pēc tam šāvēju vienība nošāva brāli Monroju un brāli Moralesu” (skat. „Sekošana”, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 21–22; balstīts uz Rey L. Pratt, „A Latter-day Martyr”, Improvement Era, 1918. g. jūnijs, 720–726).

Padomā par reizēm, kad tu esi vajāts (apsmiets vai iebiedēts) tavas ticībai (Jēzum Kristum un Viņa Baznīcai) dēļ.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Kad cilvēki tiek vajāti viņu ticības (Jēzum Kristum un Viņa Baznīcai) dēļ, kā viņi var atbildēt ar ticību?”

Attēls
tīrs sāls

Padomā par veidiem, kādos sāls var tikt izmantots. Piemēram, tas var tikt izmantots kā garšas pastiprinātājs ēdienos un ēdienu uzglabāšanai un kā brūču dezinfekcijas līdzeklis. Izlasi Mācības un Derību 101:39 un sameklē, kādus cilvēkus Tas Kungs pielīdzināja sālim.

Padomā, kāpēc cilvēki, kas pieņem evaņģēliju un noslēdz ar To Kungu derības, ir saucami par „zemes sāli”.

39. pantā pievērs uzmanību tam, ka Tas Kungs Baznīcas locekļus sauca arī par „svētīgiem cilvēkiem”. Vārds svētīgi šeit tiek pielīdzināts īpašai garšai vai īpašībai. Ko, tavuprāt, nozīmē — būt par svētīgiem cilvēkiem?

Attēls
Elders Karloss E. Asejs

Eldera Karlosa E. Eseja no Septiņdesmitajiem izteikums var tev palīdzēt labāk saprast, ko nozīmē būt svētīgiem cilvēkiem: „Kad Tas Kungs runāja par svētīgajiem cilvēkiem, Viņš runāja par tiem, kas Viņu pārstāv. Viņš runāja par tiem, kas nožēlo savus grēkus, kas ir nomazgāti tīri kristību ūdeņos un kas ir noslēguši derību uzņemties Viņa vārdu un darbu. Vēl vairāk — Viņš runāja par tiem, kuri caur derību dalīsies Viņa priesterības spēkā. Viņš runāja par jums un par mani” („Salt of the Earth: Savor of Men and Saviors of Men”, Ensign, 1980. g. maijs, 42).

Frāzes „zemes sāls” un „svētīgie cilvēki” māca, ka mums kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem ir pienākums palīdzēt visiem cilvēkiem saņemt Dieva svētības (skat. Ābrahāma 2:8–11).

Izlasi Mācības un Derību 101:40–42 un sameklē Tā Kunga brīdinājumus un solījumus.

Attēls
sāls un netīrumi

Ņem vērā, ka 40. pantā ir frāze „ja sāls zaudē savu garšu”. Sāls ar laiku savu garšu nezaudē. Sāls zaudē savu garšu tad, kad tas tiek samaisīts ar citām vielām un piesārņots ar tām. Elders Esejs mācīja: „Cilvēks „zaudē garšu un labās īpašības”, kad viņš piesārņo prātu ar netīrām domām, apgāna muti, runājot nepatiesību, un izmanto savu spēku, lai paveiktu ļaunus darbus” („Salt of the Earth”, 42).

Mācības un Derību 101:40–42 mums palīdz saprast: lai palīdzētu cilvēkiem saņemt Dieva svētības, mums ir jānožēlo mūsu grēki un jākļūst pazemīgiem. Tu varētu atzīmēt šo patiesību savos Svētajos Rakstos.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kā Tā Kunga mācības Mācības un Derību 101:39–42 palīdz tev saprast, ko Viņš no tevis sagaida?

    2. Kādi ir daži piemēri tam, kā grēks var mums neļaut svētīt citus cilvēkus?

    3. Ko tu vari darīt, lai izvairītos no grēka?

Padomā, vai grēks piesārņo tavu dzīvi. Nožēlo šos grēkus, lai vari tapt neaptraipīts Tā Kunga priekšā, lai šādi tu varētu veiksmīgāk palīdzēt citiem saņemt Viņa svētības.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Mācības un Derību 101:17–42 un pabeidzu šo stundu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: