Mācības un Derību 85.–86. nodaļa

Ievads

Mācības un Derību 85. nodaļa ir daļa no iedvesmotās vēstules, kuru pravietis Džozefs Smits 1832. gada 27. novembrī nosūtīja Viljamam V. Felpsam. Šajā vēstulē pravietis paskaidroja, ka Tas Kungs vēlas, lai tiktu vesti precīzi pieraksti par tiem, kas dzīvo atbilstoši ziedošanās likumam Misūri štatā. Vēlāk, 1832. gada 6. decembrī, Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 86. nodaļā, kad viņš strādāja pie Bībeles iedvesmotiem labojumiem. Šī atklāsme sniedza papildus skaidrojumus attiecībā uz līdzību par kviešiem un nezālēm un priesterības lomu, palīdzot Tam Kungam sapulcināt taisnīgos pēdējās dienās.

Mācības un Derību 85. nodaļa

Tā Kunga lietveža pienākums ir vest pierakstus par Dieva ļaudīm.

Iedomājies, ka esi kādas sporta komandas loceklis, kurai ir potenciāls kļūt dižai. Pēc dažām dienām, spēlējot šajā komandā, tu ievēro, ka viens komandas loceklis ir savtīgs spēlētājs, daži komandas locekļi nespēlē atbilstoši savai pozīcijai un citi ignorē treneri. Kāpēc tavai komandai varētu būt grūti gūt uzvaru? Ko vajadzētu mainīt, lai komanda varētu spēlēt labāk?

Līdzīga situācija sāka veidoties 1832. gadā, kad aizvien vairāk Baznīcas locekļu ieradās Misūri. Daudzi no svētajiem Misūri dzīvoja saskaņā ar likumiem, kurus noteica Tas Kungs Ciānas izveidošanai. Tomēr daļa no Baznīcas locekļiem nepaklausīja Tā Kunga pavēlēm un devās uz Misūri štatu, neiegūstot apliecību no saviem vadītājiem (tā bija prasība atbilstoši likumiem, kurus noteica Tas Kungs M&D 72:17–18, 25). Apliecība bija papīrs, kuru parakstīja Baznīcas bīskaps vai Baznīcas trīs prezidējošie elderi, paziņojot, ka dotā persona ir cienīga, ar labu reputāciju un var saņemt pārvaldījumu. Lai arī visiem Baznīcas locekļiem Misūri tika pavēlēts ziedot savu īpašumu Baznīcai, daži ieradās bez jebkādiem līdzekļiem, ko ziedot, kas palielināja izaicinājumus, ar kuriem saskārās cilvēki. Vismaz viens Baznīcas loceklis, kurš bija ziedojis savu īpašumu, pieprasīja to atpakaļ, kad pameta Baznīcu. Citi baznīcas locekļi Misūri atteicās ziedot savus īpašumus Baznīcai.

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
1. Kā šī dažu Baznīcas locekļu uzvedība līdzinās neefektīva komandas locekļa uzvedībai.
2. Kāpēc šādos apstākļos bija grūti nodibināt Ciānas pilsētu?

Izlasi Mācības un Derību 85. nodaļas ievadu, lai saprastu, kā pravietis Džozefs Smits reaģēja uz šīm grūtībām Misūri.

Džozefa Smita vēstule sniedza norādījumus Tā Kunga lietvedim, Džonam Vitmeram, kas dzīvoja Misūri štatā. Izlasi Mācības un Derību 85:1–2, meklējot, ko Tas Kungs uzdeva darīt Baznīcas lietvedim Misūri. (Studējot šos pantus, tev varētu palīdzēt zināšanas par to, ka atkritēji ir tie, kas atkrīt jeb novēršas no Baznīcas un noliedz ticību.)

Izlasi Mācības un Derību 85:3–5, meklējot iemeslus, kāpēc dažu cilvēku vārdi netika ierakstīti Baznīcas pierakstos. 3. pantā frāze „tie, kas nesaņem mantojumu ar ziedošanu” attiecas uz Baznīcas locekļiem, kas atteicās dzīvot pēc ziedošanās likuma, kā to pavēlēja Tas Kungs.

Tieši tāpat, kā pieraksti tika vesti Baznīcas agrīnajās dienās, pieraksti tiek vesti arī mūsdienās, lai saglabātu uzticīgo vārdus un atskaiti par viņu darbiem. Princips, ko mēs mācamies no pravieša vēstules, ir šāds: Ja mēs dzīvosim atbilstoši Dieva likumiem, mūsu vārdi tiks ierakstīti Baznīcas pierakstos kā uzticamu Baznīcas locekļu vārdi.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā pieraksti, kas tev ir jādara, lai tavs vārds tiktu pierakstīts kā uzticama Baznīcas locekļa vārds. (Pēc tam, kad būsi pabeidzis šo uzdevumu, salīdzini uzrakstīto ar atbildēm, kas ir dotas šīs stundas beigās.)

Atsauci uz „kādu varenu un stipru” (M&D 85:7), kurš savedīs kārtībā Dieva namu, un atsauci uz kādu, kurš „pastiepa savu roku, lai saturētu Dieva šķirstu” (M&D 85:8) bieži ir izmantojuši daudzi atkritēji, lai attaisnotu savu atkrišanu no Baznīcas. Viņi apgalvo, ka dažādi Baznīcas prezidenti ir zaudējuši žēlastību Dieva acīs un ir atraidīti, bet viņi, atkritēji, ir tie „varen[ie] un stipr[ie]”, kurus ir aicinājis Dievs savest lietas kārtībā. Šādi apgalvojumi ir pretrunā ar Svēto Rakstu nozīmi. Oficiālā paziņojumā, kuru 1905. gadā izdeva Augstākais prezidijs (Džozefs F. Smits, Džons R. Vitmers un Antons H. Lands), tika apspriesti apstākļi, kādos tika dota šī atklāsme, un tie, uz kuriem attiecās šīs divas frāzes:

„Vispirms ir jāņem vērā, ka visas vēstules temats [pravieša vēstule Viljamam V. Felpsam], kā arī tās daļas, kas vēlāk tika akceptēta kā atklāsme [M&D 85], temats attiecas uz Baznīcas lietām Misūri, uz svēto sapulcināšanu šajā zemē un uz viņu mantojumu iegūšanu atbilstoši ziedošanas un īpašuma pārvaldīšanas likumam; un pravietis galvenokārt kārto jautājumus, lai izlemtu, kas notiks ar tiem, kas nesaņēma savu mantojumu ne tieši no bīskapa, ne ar tā rīkojumu. …

Tas notika laikā, kad šie pretestības, skaudības, lepnuma, neticības un cietsirdības apstākļi valdīja brāļu starpā Ciānā — Džeksonas pavalstī, Misūri štatā —, un tajā visā piedalījās bīskaps Partridžs, tāpēc 1832. gada 27. novembrī tika uzrakstīti atklāsmes vārdi, kas tika ņemti no vēstules Viljamam V. Felpsam”. Cilvēks, kurš tika Dieva aicināts un nozīmēts „iedalīt svētajiem viņu mantojumu” — Edvards Partridžs tolaik rīkojās nepareizi, nepildot savu pienākumu un „pastiepjot savu roku, lai saturētu šķirstu”; tāpēc viņu brīdināja par gaidāmo Dieva sodu un tika pareģots, ka Dievs sūtīs kādu citu „varenu un stipru”, kas ieņems viņa vietu bīskapībā. Tas būs cilvēks, kuram ir Gars un spēks, atbilstoši šim augstajam amatam, kuru pildot, viņš varēs „savest kārtībā Dieva namu un sakārtot ar zemesgabaliem svēto mantojumus”; citiem vārdiem, kāds, kurš izdarīs to darbu, ko bīskapam Edvardam Partridžam bija jāizdara, taču viņš ar to netika galā. …

… Un tā kā caur savu grēku nožēlošanu, upuriem un ciešanām bīskaps Edvards Patridžs neapšaubāmi saņēma viņam draudošā soda — krist „no nāves bultas kā kok[am], ko satriec spilgta zibens bulta” —mīkstinājumu, tad gadījums, sūtot citu, lai ieņemtu Edvarda Ptridža vietu — „kādu varenu un stipru, lai savestu kārtībā Dieva namu un sakārtotu ar zemesgabaliem svēto mantojumus”, — varētu tikt uzskatīts par izsmeltu, un visa pravietojuma atgadījumu varētu uzskatīt par slēgtu”. (Džeimsa R. Klarka apkopotajos rakstos Messages of the First Presidency of The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 6 sēj. [1965–1975], 4:112, 115., 117. lpp.)

Iedomājies, ka tu esi ieplānojis apmeklēt prestižu pasākumu (piemēram, kādas labi pazīstamas personas kāzas vai vakariņas ar kādu, ko tu vienmēr esi gribējis satikt). Kā tu justos, ja, ierodoties pasākumā, tev nebūtu ļauts ienākt, tāpēc ka tavs vārds nav uzaicināto viesu sarakstā?

Izlasi Mācības un Derību 85:9–11, meklējot, kas, pēc Tā Kunga teiktā, notiks ar tiem agrīnajiem svētajiem, kuru vārdi nebūs atrodami Tā Kunga piemiņas grāmatā vai Dieva likumu grāmatā. (Atceries, ka šie grāmatu nosaukumi attiecas uz agrīno svēto ticības un darbu rakstveida atskaiti.)

Pieraksti tiek vesti gan šeit, uz Zemes, gan debesīs. Mums visiem vajadzēs atskaitīties par saviem darbiem un savu ticību, dzīvojot atbilstoši Dieva likumiem. Pārdomā savu attieksmi pret Dieva likumiem un paklausību tiem.

Mācības un Derību 86. nodaļa

Tas Kungs tālāk paskaidro līdzību par kviešiem un nezālēm

Attēls

kvieši un nezāles

Līdzība ir stāsts, kas izmanto salīdzinājumu, lai mācītu patiesību. Izlasi līdzību par kviešiem un nezālēm Mateja 13:24–30.

Ko, tavuprāt, simbolizē kvieši?

Ko, tavuprāt, simbolizē nezāles?

Tu vari pārbaudīt savas atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem, lasot Mateja 13:38.

Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz šādu jautājumu: „Kāpēc cilvēks līdzībā gribēja nogaidīt ar nezāļu ravēšanu?”

Nezāles ir kaitīgu augu paveids Kvieši un nezāles dīgstot izskatās gandrīz vienādi, bet tos var atpazīt, kad tie ir pilnībā izauguši. Ja pļāvējs mēģinātu izravēt nezāles, pirms kvieši un nezāles ir sasnieguši briedumu, liela daļa no kviešiem visdrīzāk arī tiktu iznīcināti.

Izlasi Mācības un Derību 86:1–6, meklējot lauka, sēklu sējēju un ienaidnieka nozīmi. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Ņemot vērā Tā Kunga simbolu skaidrojumu, kā tu apkopotu līdzības nozīmi?”

Pravietis Džozefs Smits pārskatīja un rediģēja Bībeles iedvesmoto izdevumu, kad viņš saņēma šo atklāsmi. Atbilstoši Mateja 13:30, Tas Kungs norādīja, ka nezāles tiks salasītas pirmās un sasietas kūlīšos, lai tiktu sadedzinātas, un tad kvieši tiks sakrāti šķūnītī (skat. Mateja 13:29, Džozefa Smita tulkojums [Mateja 13:30 zemteksta piezīmē b PDS angļu val. Bībelē]).

Izlasi Mācības un Derību 86:7, meklējot ieskatu, ko šī atklāsme sniedz par sapulcināšanas kārtību. Kā, tavuprāt, pēdējās dienās tiks sapulcināti taisnīgie?

Attēls

Māsas–misionāres māca

Pārdomā, kāda saistība ir starp misionāriem, kas māca cilvēkiem par atjaunoto evaņģēliju, un līdzību par kviešiem un nezālēm.

Mēs arī varam palīdzēt šajā taisnīgo sapulcināšanā, daloties evaņģēlijā ar citiem. Cilvēki tiek sapulcināti Tā Kunga pulkā, kad tie pieņem Kristu un tiek kristīti. Kad mēs atceramies daudzos veidus, kādos mēs esam svētīti kā Tā Kunga Baznīcas locekļi, mūsu vēlēšanās dalīties šajās svētībās ar citiem var pieaugt.

Izlasi Mācības un Derības 86:8–10 un atrodi tos veidus, kādos mēs esam svētīti kā Tā Kunga Baznīcas locekļi. Tu varētu iezīmēt to, ko atradi.

Frāze „jūs esat likumīgie mantinieki” 9. pantā nozīmē, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi ir daļa no derības, kuru Dievs noslēdza ar Ābrahāmu, caur kuru Ābrahāmam tika apsolīts, ka viņa pēcteči baudīs priesterības svētības un dalīsies šajās svētībās ar citiem (skat. Ābrahāma 2:9–11).

Pārdomā šādu jautājumu: „Kā tu esi svētīts ar priesterības spēku?”

Pārdomājot iepriekšējo jautājumu, tu varbūt iedomājies par priekšrakstiem, kurus tev bija iespēja saņemt caur priesterību, ieskaitot kristīšanās un Svētā Gara dāvanas glābjošos priekšrakstus. Izlasi Mācības un Derību 86:11 un atrodi veidus, kā mums ir jāpalīdz pārējiem.

Frāze „gaisma citticībniekiem” nozīmē rādīt taisnīgu piemēru tiem, kuriem nav evaņģēlija svētības. 11. pants māca, ka mēs varam nest pestīšanu citiem, palīdzot viņiem saņemt priesterības svētības. Tu vari pierakstīt šo principu savas Svēto Rakstu grāmatas lappuses malā.

Pārdomā gadījumus, kad tu vai kāds, kuru tu pazīsti, rādīja taisnīgu piemēru kādam citam vai palīdzēja citam cilvēkam saņemt priesterības svētības.

Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, ko tu darīsi, lai būtu par „gaismu” citiem cilvēkiem, lai viņi var saņemt priesterības priekšrakstus un svētības.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es studēju Mācības un Derību 85.–86. nodaļu un šo stundu pabeidzu (datums).

Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: