Seminārs
19. daļa: 1. diena, Mācības un Derību 88:1–40


19. daļa: 1. diena

Mācības un Derību 88:1–40

Ievads

Prezidents Džozefs Fīldings Smits paziņoja, ka Mācības un Derību 88. nodaļa „ir viena no vissvarīgākajām atklāsmēm, kas jebkad ir dota Baznīcai, un tās apspriešanai varētu efektīvi veltīt vairākas nedēļas” (Church History and Modern Revelation, 2 sējumi [1953], 1:366). Šī ir pirmā no trīs stundām, kas pētīs Mācības un Derību 88. nodaļu. Pravietis Džozefs Smits saņēma šo atklāsmi trīs dienās — 1832. gada 27.–28. decembrī un 1833. gada 3. janvārī. Atklāsmes daļa, kas tiek aplūkota šajā stundā, ietver Tā Kunga mācības attiecībā uz Kristus gaismu un Viņa paskaidrojumus par likumiem, kas pārvalda Viņa valstības un tās iedzīvotājus.

Mācības un Derību 88:1-13

Tas Kungs paziņo, ka Viņš ir gaisma, kas ir visās lietās

Vai tu kādreiz esi lūdzis, lai zinātu Tā Kunga gribu attiecībā uz izvēlēm, kuras tev ir jāizdara savā dzīvē? Pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi Mācības un Derību 88. nodaļā pēc tam, kad augstie priesteri konferencē bija lūguši katrs pie sevis un kopā, lai zinātu Tā Kunga gribu. Izlasi Mācības un Derību 88:1–2, meklējot, ko Tas Kungs teica, kā Viņš un eņģeļi jūtas, kad Viņa kalpi meklē Viņa gribu.

Mācības un Derību 88:3–5 Tas Kungs mācīja šiem brāļiem, ka viņi var saņemt pārliecību par mūžīgo dzīvi caur Svēto Garu, kuru arī sauc par Mierinātāju un solījuma Svēto Garu.

Tas Kungs arī mācīja par gaismas nozīmi. Vai tu jebkad esi bijis pilnīgā fiziskā tumsā? Kā atrašanās pilnīgā tumsā var palīdzēt tev novērtēt gaismas svētību? Ko simbolizē gaisma Jēzus Kristus evaņģēlijā?

Izlasi Mācības un Derību 88:6–13, meklējot, ko Tas Kungs mācīja par visas gaismas avotu.

Kāda frāze 7. pantā tiek izmantota, lai norādītu uz patiesību, kas „spīd”?

Atbilstoši 12. pantam, no kurienes nāk visa gaisma?

Šie panti māca, ka caur Kristus gaismu Dievs dod gaismu un dzīvību itin visam. Tu vari pierakstīt šo mācību savas Svēto Rakstu grāmatas lappuses malā. Kristus gaisma ir arī likums, kas pārvalda Visumu un tās iedzīvotājus, un tā „atdzīvina” mūsu saprašanu.Atdzīvināt nozīmē padarīt dzīvu. Tu vari pierakstīt šo definīciju savos Svētajos Rakstos.

„Kristus gaisma … mudina visus cilvēkus uz labu (skat. Jāņa 1:9; M&D 93:2). Svētajos Rakstos Kristus gaismu dažkārt dēvē par Tā Kunga Garu, Dieva Garu, Kristus Garu vai Dzīvības gaismu.

Kristus gaismu nevajadzētu jaukt ar Svēto Garu. Tā nav persona, kāds ir Svētais Gars. Tā ietekme vada cilvēkus meklēt patieso evaņģēliju, tapt kristītiem un saņemt Svētā Gara dāvanu (skat. Jāņa 12:46; Almas 26:14–15).

Sirdsapziņa ir Kristus gaismas izpausme, kas dara mūs spējīgus atšķirt labu no ļauna. Pravietis Mormons mācīja: „Kristus Gars ir dots katram cilvēkam, lai viņš varētu atšķirt labu no ļauna; tādēļ es rādu jums spriešanas ceļu; jo katra lieta, kas aicina darīt labu un pārliecina ticēt Kristum, ir sūtīta ar Kristus spēku un dāvanu; tādējādi jūs varat zināt ar pilnīgām zināšanām, ka tā ir no Dieva. … Un tagad, mani brāļi, redzot, ka jūs zināt gaismu, ar ko jūs varat spriest, šī gaisma ir Kristus gaisma, raugieties, lai jūs nespriestu nepatiesi; jo ar to pašu tiesu, ar kādu jūs tiesājat, arī jūs tapsit tiesāti” (Moronija 7:16, 18).” (Uzticīgi ticībai: Evaņģēlija norādes [2005], 93. lpp.).

Prezidents Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja atšķirību un mijiedarbību starp Kristus gaismu un Svēto Garu:

Attēls
Prezidents Boids K. Pekers

„Katram cilvēkam jebkurā pasaules vietā jau ir Kristus Gars, un, lai arī Svētais Gars var apciemot jebkuru, Svētā Gara dāvanu var saņemt, „paklaus[ot] evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem” (Ticības apliecinājumi 1:3), „krist[oties], iegremdējot ūdenī, grēku piedošanai; [un caur] roku uzlikšan[u] Svētā Gara dāvināšanai” (Ticības apliecinājumi 1:4). Svētā Gara klātbūtne nav automātiska, kā tas ir ar Kristus Garu. Šo dāvanu var piešķir tikai tas, kuram ir pilnvaras (skat. Ticības apliecinājumi 1:5).

Tas ir tas, kas mums ir uzdots, — attīstīt Kristus gaismu, kas ir katrā dvēselē, ko mēs satiekam, un sagatavot dvēseles līdz tādam stāvoklim, ka Svētais Gars tās var apmeklēt. Un tad, savā laikā, caur priekšrakstu viņi var saņemt Svētā Gara dāvanu, kas tiek piešķirta katram Baznīcas loceklim.

Kad cilvēks ir saņēmis šo Svētā Gara dāvanu un var to apvienot kopā ar Kristus gaismu, kas viņam jau ir, tad evaņģēlija pilnība tiek atvērta viņa saprašanai. Svētais Gars var pat darboties caur Kristus gaismu.

Kristus gaisma ir tikpat vispārēja kā pati saules gaisma. Kur vien ir cilvēks, tur ir Kristus gaisma. Tā ir katrā dzīvā dvēselē. Tā gādā par visu labo. Tā iedvesmo visu, kas svēta un dod cilvēcei labumu. Tā ir avots, no kura smeļas pati labestība” („The Light of Christ”, Ensign, 2005. g. apr., 13. lpp.).

  1. Lai palīdzētu tev atcerēties, kā Kristus gaisma svētī tevi ikdienā, savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz vienu vai vairākiem šādiem jautājumiem :

    1. No Mācības un Derību 88:7–10 mēs uzzinām, ka visa fiziskā gaisma, tāda kā saules gaisma, ir daļa no Kristus gaismas. Kā fiziskā gaisma svētī tavu dzīvi?

    2. Atdzīvināt vai tikt atdzīvinātam nozīmē iedvest dzīvību jeb padarīt dzīvu. No Mācības un Derību 88:11 mēs uzzinām, ka Kristus gaisma ir līdzeklis, ar kuru mūsu saprašana par lietām var tikt atdzīvināta vai padarīta dzīva. Kad tu esi sajutis, ka tava gudrība jeb saprašana tiek atdzīvināta?

    3. No Mācības un Derību 88:12–13 mēs uzzinām, ka Kristus gaisma visam dod dzīvību: gan dzīvniekiem, gan augiem un pat mums. Kā apkārt esošās dzīvās radības ir svētījušas tevi?

    4. No Mācības un Derību 88:13 mēs arī uzzinām, ka Kristus gaisma ir likums, ar ko viss tiek pārvaldīts. Tas sevī ietver fizikas likumus, tādus kā gravitāti, garīgos likumus un baušļus. Caur Kristus gaismu, ko dažreiz sauc par mūsu sirdsapziņu, katrs no mums var atšķirt labu no ļauna. Kā fizikas un garīgie likumi ietekmē tevi katru dienu?

  2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Kā mācības, kuras tu uzzināji, palīdz tev novērtēt Dieva ietekmi, kas izpaužas gan redzamā veidā, gan parasti nemanāmā veidā, tavā ikdienas dzīvē?” Atbildē iekļauj dažas domas par to, kādu iespaidu tas atstās uz tavu ikdienas dzīvi turpmākajās dienās.

Mācības un Derību 88:14–40

Tas Kungs paskaidro, ka pastāv likumi, kas ir saistīti ar godības valstībām.

Kad tu uzvelc cimdu, tava roka atdzīvina cimdu jeb piešķir tai dzīvību. Ja tev kādam būtu jāmāca par glābšanas ieceri un tu izmantotu cimdu, lai attēlotu fizisko ķermeni, ko mēs saņēmām piedzimstot, ko attēlotu tava roka?

Attēls
roka cimdā

Izlasi Mācības un Derību 88:15, meklējot to, ko Tas Kungs dēvē par gara un ķermeņa apvienojumu.

Tu varētu atzīmēt šo mācību: gars un ķermenis ir cilvēka dvēsele.

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādiem jautājumiem: „Kā lietas, kas ietekmē mūsu fizisko ķermeni, ietekmē arī mūsu garu? Kādus piemērus tu vari minēt?”

Šāds prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikums palīdz izskaidrot saikni starp mūsu fizisko ķermeni un mūsu garu:

Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons

„Nav šaubu, ka ķermeņa veselība ietekmē garu, jo savādāk Tas Kungs nekad nebūtu atklājis Gudrības vārdu. Dievs nekad nav devis nevienu laicīgu bausli — tas, kas ietekmē mūsu ķermeni, ietekmē arī mūsu dvēseli. …

… Grēks novārdzina. Grēks ietekmē ne tikai dvēseli, bet arī ķermeni. Svētie Raksti ir pilni ar piemēriem par fizisko spēku, kas var piepildīt taisnīgos. Savukārt nenožēlots grēks var mazināt enerģiju, novedot līdz garīgai un fiziskai saslimšanai” („In His Steps”, Ensign, 1988. g. sept., 5. lpp.).

Pievērs uzmanību tam, ka dažos Svēto Rakstu pantos vārds dvēsele tiek izmantots īpaši saistībā ar mūsu gara ķermeni (piemēram, skat. Almas 40:15–23).

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Kā sapratne par saikni starp tavu ķermeni un garu palīdz tev pieņemt taisnīgus lēmumus?”

Attēls
cimds

Pārdomā vēl citas mācības vai principus, kurus var demonstrēt, izmantojot roku un cimdu: iedomājies, ka tu novelc cimdu. Ko šī darbība varētu attēlot? Kas notiek ar dvēseli — garu un ķermeni — nāves brīdī?

Ko varētu simbolizēt cimda paņemšana un uzvilkšana atkal rokā? Kas notiek ar dvēseli augšāmcelšanās laikā?

Izlasi Mācības un Derību 88:14, 16–17, meklējot, kā Tas Kungs apraksta augšāmcelšanos.

Pabeidz šādu mācību, kas tiek atklāta šajos pantos: Jēzus Kristus mūsu dvēselēm ļāva .

No 17. panta, pēc tam, kad mēs esam izlasījuši par to, ka Jēzus Kristus ir izpircis mūsu dvēseles, mēs uzzinām, ka tie, kas ir pazemīgi un lēnprātīgi, iemantos Zemi. Izlasi Mācības un Derību 88:18–20, meklējot to, kas notiks ar Zemi, pirms tā kļūs celestiāla un izpirktās dvēseles to iemantos.

Kuras personas klātbūtne būs uz iesvētītās Zemes atbilstoši 19. pantam? Pārdomā, ko tu teiktu kādam, kas uzdotu šādu jautājumu: „Kas man ir jādara, lai es būtu cienīgs dzīvot celestiālajā valstībā un baudītu Debesu Tēva klātbūtni?”

Gluži tāpat kā Zeme, kas saņems godību pēc savas iesvētīšanas, arī mūsu ķermeņi tiks izmainīti un saņems godību augšāmcelšanās laikā. Tomēr visi cilvēki nesaņems vienādas pakāpes godību.

Izlasi Mācības un Derību 88:21–24 un atrodi, kas nosaka godības pakāpi, kuru saņems cilvēks augšāmcelšanās laikā.

Studējot Mācības un Derību 88:25–33, pievērs uzmanību vārdiem un frāzēm, kas atbalsta mācību, kas tika sniegta 21.–24. pantā, ka augšāmcelšanās laikā mēs saņemsim godību atbilstoši likumam, kuru mēs ievērojam.

28. pants apraksta tos, „kuriem ir celestiāls gars”. Tie ir cilvēki, kas dzīvo atbilstoši celestiālās valstības likumam. Mēs zinām no Mācības un Derību 76. nodaļas, ka celestiālās valstības likums ietver sevī evaņģēlija derību noslēgšanu un turēšanu (skat. M&D 76:50–53, 69–70). Cilvēks, kurš dzīvo atbilstoši celestiālajam likumam uz Zemes, saņems celestiālo ķermeni augšāmcelšanās laikā. Ja cilvēks ievēro tikai terestiālo vai telestiālo likumu uz Zemes, viņš vai viņa saņems zemākas pakāpes godību, atbilstoši likumam, kuru viņš vai viņa ievēroja.

Lai saprastu, kāpēc Dieva likumi mums ir svētība, padomā, kādu labumu dod satiksmes noteikumu ievērošana. Savukārt, kādas sekas ir tam, ka satiksmes noteikumi netiek ievēroti?

Izlasi Mācības un Derību 88:34–35, meklējot sekas, kas iestājas, dzīvojot atbilstoši Dieva likumiem, un sekas, kas iestājas, atsakoties dzīvot atbilstoši tiem.

  1. Studē Mācības un Derību 88:40 un atrodi to cilvēku īpašības, kas tiks pieņemti celestiālajā valstībā. Pēc tam savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu un pabeidz uzdevumu:

    1. Ko tu vari darīt, lai attīstītu vai stiprinātu šīs īpašības savā dzīvē?

    2. Izvēlies vienu no atrastajām īpašībām un savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti personīgu mērķi — attīstīt vai stiprināt šo īpašību savā dzīvē.

Kad tu sasniegsi savu mērķi un dzīvosi atbilstoši Jēzus Kristus likumiem, Viņa gaisma piepildīs tavu dzīvi.

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Mācības un Derību 88:1–40 un šo stundu pabeidzu (datums).

    Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: