1833. gada 16. un 17. decembrī pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi attiecībā uz ciešanām, kuras svētie piedzīvoja Misūri štatā. Šī atklāsme, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 101. nodaļā, tiks apskatīta trīs stundās. Pirmajā stundā ir Tā Kunga skaidrojums tam, kāpēc Viņš pieļāva, ka svētie cieš. Tajā ir arī Viņa padoms un mierinājuma vārdi svētajiem.
Pamatojoties uz to, ko esi mācījies no Mācības un Derību 98. nodaļas, sameklē, kuras no šīm grūtībām 1833. gada jūlijā svētie piedzīvoja Džeksonas apgabalā, Misūri štatā. Lai palīdzētu tev atcerēties, vari ieskatīties 1. dienas nodarbībā.
Svētajiem piederošā grāmatu iespiestuve bija iznīcināta.
Sidnija Gilberta veikals bija izdemolēts, un preces nozagtas.
Daudzu svēto mājas un labība bija nodedzināta.
Divus svētos, Edvardu Partridžu un Čārlzu Alenu, pilsētas galvenajā laukumā aplēja ar darvu un apbēra ar spalvām.
1833. gada jūlijā pūļa varmācības dēļ Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, Baznīcas vadītāji piekrita pamest apgabalu. Tomēr 1833. gada augustā pravietis Džozefs Smits aicināja svētos nepārdot nevienu no viņu īpašumiem. Baznīcas vadītāji vērsās pie valdības un izmantoja pieejamos tiesiskos līdzekļus, lai saglabātu savus zemesgabalus Misūri štatā un panāktu taisnību pret tiem, kas bija atbildīgi par vardarbību. Dzirdot par šādu rīcību un saprotot, ka svētie neplāno doties prom, kā tas bija iecerēts, tie, kas nepiederēja pie pēdējo dienu svētajiem, atkal uzbruka svētajiem. 1833. gada 31. oktobra naktī 50 jātnieku banda uzbruka Vitmera apmetnei, kas atradās uz rietumiem no Independences. Viņi norāva jumtus 13 mājām un ar pātagām nopēra vairākus vīriešus, gandrīz tos nogalinot. Nākamās divas naktis šie uzbrukumi turpinājās Independencē un citās vietās, kur dzīvoja svētie. Vīrieši tika piekauti, un sievietes un bērni tika terorizēti. Vairāk nekā 1000 svēto tika padzīti no savām mājām Džeksonas apgabalā.
Tavuprāt, kādi jautājumi svētajiem Misūri varēja būt šajā laikā? Vai esi kādreiz domājis, kāpēc Tas Kungs pieļauj, ka ar tevi vai cilvēkiem, ko tu pazīsti, notiek kas slikts?
Izlasi Mācības un Derību 101. nodaļas ievadu, lai uzzinātu, kad tika dota šī atklāsme un kādi vēl pārbaudījumi svētajiem Misūri bija gaidāmi šajā laikā?
Tad, kad svētie izcieta šos pārbaudījumus, Tas Kungs atklāja patiesus principus par to, kāpēc Viņš ļauj Saviem ļaudīm piedzīvot grūtības. Izlasi Mācības un Derību 101:1–2 un sameklē iemeslu, kāpēc Tas Kungs ļāva svētajiem Džeksonas apgabalā piedzīvot vajāšanas un ciešanas.
2. pantā mēs mācāmies, ka tad, kad mēs neievērojam baušļus, Dievs ļauj mums ciest.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi saprast šo patieso principu?”
Kaut arī daudzi svētie Misūri štatā bija taisnīgi un paklausīgi, viņi vienalga cieta vajāšanu dēļ. Izlasi Mācības un Derību 101:3–5 un sameklē iemeslu, kāpēc Tas Kungs pieļauj, ka cieš arī taisnīgie svētie. Ņem vērā, ka vārds pārmācītiem nozīmē disciplinēt vai izlabot, un vārds pārbaudītiem nozīmē pārliecināties par gatavību, un vārds iesvētīti nozīmē padarīt kādu vai kaut ko šķīstu vai svētu.
Izmanto 5. pantu, lai pabeigtu šo patieso apgalvojumu: „Ja mēs neizturēsim pārmācību, mēs nevarēsim tikt .”
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja, kā pārmācīšana un pārbaudīšana mums palīdz kļūt iesvētītiem: „Papildus tam, ka tā veicina mūsu grēku nožēlošanu, pārmācības panešana var mūs attīrīt un sagatavot lielākām garīgām privilēģijām” (skat. „Jo, ko Es mīlu, to Es pārmācu”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 98).
Attēls
Ābrahāms, Īzāks un eņģelis
Mācības un Derību 101:4 Tas Kungs minēja Ābrahāmu kā tāda cilvēka piemēru, kurš tika pārmācīts un pārbaudīts. Kad Tas Kungs pavēlēja Ābrahāmam upurēt savu dēlu Īzāku, Ābrahāms pierādīja savu uzticību un parādīja, ka viņš ir gatavs saņemt lielas garīgās svētības (skat. 1. Mozus 22:1–18).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Kā izpratne par Mācības un Derību 101:5 mācīto patieso principu tev var palīdzēt grūtos brīžos?”
Izlasi Mācības un Derību 101:6–8 un atrodi konkrētas lietas, ko svētie no Misūri štata izdarīja, kas pār viņiem lika nākt pārmācībai. Pēc tam savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Saskaņā ar 7. pantu, kādas sekas ir Tā Kunga balss lēnai uzklausīšanai?
Saskaņā ar 8. pantu, ko daži cilvēki sāk darīt grūtību brīžos? Ko, tavuprāt, nozīmē „just vēlēšanos pēc” Tā Kunga?
Padomā par kādu pieredzi, kad tu juties pārmācīts un meklēji To Kungu.
Lasot Mācības un Derību 101:9, meklē pēc cerības vēstījuma, ko Tas Kungs deva svētajiem, kas izcieta grūtības Misūri štatā. Tu varētu atzīmēt vārdus vai frāzes, kas māca šādu patiesu principu: „Tas Kungs ir žēlīgs pret mums pat tad, kad esam grēkojuši.”
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Kā šīs mācības izpratne var tev sniegt cerību?”
Mācības un Derību 101:10–11 mēs uzzinām — lai arī Tas Kungs pieļāva, ka svētie tika vajāti, Viņš teica, ka Viņš sodīs tos, kas viņus vajāja.
Attēls
aina ar naidīgu pūli
Lasot šīs rakstvietas, atzīmē ciešanu aprakstus, kurus tev būtu bijis īpaši grūti pieredzēt vai piedzīvot.
Naidīgais pūlis Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, turpināja vajāt svētos, līdz no apgabala tika padzīti visi Baznīcas locekļi. Laimens Vaits ziņoja: „Es redzēju, kā 190 sievietes un bērni, un trīs nevarīgi vīri tika dzīti 50 kilometrus caur tuksnesi. Bija iestājies novembris, un zemi klāja plāna ledus kārtiņa. Es varētu viegli viņiem sekot pa taku, ko iezīmēja asinis no viņu pēdām, kas tika savainotas, brienot pa iepriekš dedzinātās prērijas rugājiem!” (History of the Church, 3:439.)
Lielākā daļa svēto devās ziemeļu virzienā, kur viņiem nācās šķērsot Misūri upi. Upes abi krasti, netālu no prāmja pārceltuves, bija pilni ar bēgļiem. Dažiem bija palaimējies aizbēgt, paņemot līdzi daļu iedzīves, bet lielākā daļa pazaudēja visu. Pārlijs P. Prets rakstīja: „Simtiem cilvēki bija manāmi visos virzienos, daži apmetās teltīs, citi sēdēja ap ugunskuriem zem klajām debesīm, bet tikmēr no tām straumēm lija lietus. Vīri taujāja pēc savām sievām, sievas — pēc vīriem, vecāki — pēc bērniem, un bērni — pēc vecākiem. … Šo skatu bija grūti aprakstīt, un esmu drošs, ka ikviena cilvēka sirds uz šīs zemes iežēlotos, izņemot mūsu cietsirdīgo apspiedēju un neiejūtīgās kopienas locekļu sirdis” (Autobiography of Parley P. Pratt, red. Pārlijs P. Prets, jaunākais, [1938], 102.).
Kā, tavuprāt, tu būtu reaģējis, ja piedzīvotu šādas ciešanas?
Izlasi Mācības un Derību 101:12–16 un sameklē, ko Tas Kungs apsolīja taisnīgajiem svētajiem. (Tev var būt noderīgi zināt, ka frāze „viss Mans Israēls” 12. pantā attiecas uz visiem, kas ir uzticīgi evaņģēlija derībai.)
Tu varētu pierakstīt savos Svētajos Rakstos, blakus Mācības un Derību 101:16, šādu principu: „Dzīvojot taisnīgi, mēs varam rast mieru zināšanās par to, ka visi cilvēki ir Tā Kunga rokās.”
Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz šādiem jautājumiem, pamatojoties uz savu pieredzi, vai arī vari pārrunāt šos jautājumus ar kādu ģimenes locekli vai draugu un pierakstīt sarunas laikā uzzināto:
Kāda, tavuprāt, ir nozīme Mācības un Derību 101:16 atrodamajai frāzei — „esiet mierīgi un ziniet, ka Es esmu Dievs”?
Kad tu esi sajutis miera svētību grūtā brīdī?
Kā miers un klusums var tev palīdzēt sajust mierinājumu no Tā Kunga?
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: