1832. gada 16. februārī pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons strādāja pie iedvesmotā Bībeles tulkojuma. Domājot par Jāņa evaņģēlija 5:29 nozīmi, viņiem tika parādīta vīzija. Šī vīzija, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 76. nodaļā, apstiprināja Jēzus Kristus patiesumu un dievišķumu, mācīja par Sātana un pazušanas dēlu krišanu un aprakstīja trīs godības valstības un tos, kuri būs katras valstības mantinieki.
Par Mācības un Derību 76. nodaļu tu studēsi trīs mācību stundās. Pirmajā mācību stundā tu mācīsies par Tā Kunga vēlmi mūs svētīt un par pravieša Džozefa Smita un Sidnija Rigdona rīcību, kas viņiem ļāva ieraudzīt vīziju. Tu mācīsies arī par Sātana krišanu un to cilvēku likteni, kuri viņam seko.
Tas Kungs apsola svētības tiem, kuri ir Viņam uzticīgi
Ja tu varētu izvēlēties kādu, kura pagodināts tu varētu būt, kurš tas būtu un kāpēc?
Mācības un Derību 76:1–5 mums māca, ka Tas Kungs ir gudrs, spēcīgs, mūžīgs, žēlsirdīgs un devīgs. 5. pantā arī tiek mācīts, ka Viņš mūs pagodinās, ja mēs atbildīsim Viņa prasībām. Izlasi 5. pantu un pievērs uzmanību, kas mums ir jādara, lai mēs tiktu Jēzus Kristus pagodināti.
Šajā kontekstā „bīties no Tā Kunga” nozīmē Viņu cienīt, godāt un mīlēt. Pamatojoties uz Tā Kunga vārdiem 5. pantā, mēs zinām: ja mēs godāsim To Kungu un Viņam kalposim, Viņš mūs pagodinās.
Izlasi Mācības un Derību 76:6–9 un sameklē, kādos veidos Tas Kungs pagodinās tos, kuri Viņu godā un Viņam kalpo. Lasot var būt noderīgi zināt, ka Svētajos Rakstos vārds noslēpumi lielākoties attiecas uz garīgām patiesībām, ko var uzzināt tikai caur atklāsmēm.
Pamatojoties uz to, ko iemācījies 6.–9. pantā, pieraksti nobeigumu iepriekš uzrakstītajam principam: Ja mēs godājam To Kungu un Viņam kalpojam, Viņš mūs pagodinās, .
Izlasi Mācības un Derību 76:10 un pievērs uzmanību principam, kas attiecas uz to, kā Tas Kungs mums atklās patiesību.
Apdomā principu: Tas Kungs mūs apgaismo ar Savu Garu. Lai tu vieglāk atcerētos reizes, kad Tas Kungs ir tevi apgaismojis ar Savu Garu, pabeidz tālāk sniegto teikumu savā studiju dienasgrāmatā: Es nesen jutos Gara apgaismots, kad es …
Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons apraksta vīzijas aizsākuma apstākļus
Attēls
Džona Džonsona māja
Vīzija, kas pierakstīta Mācības un Derību 76. nodaļā, tika saņemta Džona Džonsona mājā Hiramā, Ohaio.
Vīzija, kas tika parādīta pravietim Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam, ir Tā Kunga apsolījumu piepildījums, kas pierakstīts Mācības un Derību 76:5–10. Izlasi Mācības un Derību 76:11–14 un pievērs uzmanību, kā Tas Kungs pagodināja Džozefu Smitu un Sidniju Rigdonu, atklājot viņiem patiesību.
Vai tu kādreiz esi lasījis Svētos Rakstus un sajutis, ka nesaproti to jēgu? Ko tu esi darījis, lai labāk saprastu Svētos Rakstus?
Tas, ko Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons darīja, pirms viņiem tika parādīta šī vīzija, mums māca, kā mēs labāk varam saprast Svētos Rakstus un pieaicināt Garu, lai Viņš mums atklāj patiesību. Izlasi Mācības un Derību 76. nodaļas ievadu un tad izlasi Mācības un Derību 76:15–19. Lasot sameklē, kāda Džozefa un Sidnija rīcība viņiem deva iespēju saprast Svētos Rakstus caur atklāsmi.
Pievērs uzmanību, ka viņi studēja un apcerēja Svētos Rakstus, kad Gars apgaismoja viņu sapratni. Apcerēt Svētos Rakstus nozīmē apdomāt jeb domāt par to, ko tu lasi. Džozefa un Sidnija piemērs mums rāda, ka, lūgšanu pilniem studējot un apdomājot Svētos Rakstus, Tas Kungs vairo mūsu sapratni.
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kā lūgšanu pilniem studēt un apdomāt Svētos Rakstus: „Kad es saku „studēt”, es ar to domāju ko vairāk, nekā vienkārši lasīt. … Es dažreiz iedomājos, ka jūs lasāt dažus pantus, apstājaties, lai tos apdomātu, uzmanīgi izlasāt šos pantus vēlreiz un padomājat par to nozīmi, lūdzat pēc izpratnes, prātā uzdodat jautājumus, gaidāt garīgās iedvesmas un pierakstāt šīs iedvesmas un atklāsmes, kas nāk, lai jūs varētu atcerēties un mācīties vairāk. Šādi studējot, jūs pusstundas laikā neizlasīsiet daudz nodaļu un pantu, bet jūs atbrīvosiet vietu sirdī Dieva vārdam, un Viņš runās ar jums” (skat. „When Thou Art Converted”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 11).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:
Kādus rezultātus tu esi guvis, kad lūgšanu pilns esi studējis un apdomājis Svētos Rakstus?
Uzraksti vienu no eldera Kristofersona pieminētajām darbībām, ko tu pielietosi savās personīgajās Svēto Rakstu studijās.
Vīzijai turpinoties, pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons redzēja Jēzu Kristu Viņa varenībā un godībā.
Uzzīmē savā studiju dienasgrāmatā tabulu ar trīs sniegtajiem virsrakstiem:
Ko viņi redzēja:
Ko viņi dzirdēja:
Ko viņi mācījās:
Izlasi Mācības un Derību 76:20–24 un zem atbilstošā virsraksta ieraksti tabulā vārdus un frāzes no šiem pantiem.
Pamatojoties uz to, ko Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons redzēja, dzirdēja un uzzināja, uzraksti vismaz divas patiesības par Jēzu Kristu, kas ir mācītas šajos pantos. Tad uzraksti savu liecību, saistībā ar vienu no šīm patiesībām, un to, kā tu zini vai kāpēc tu tici, ka tā ir patiesība.
Mācības un Derību 76:22–24 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari to kaut kā īpaši atzīmēt, lai pēcāk viegli varētu atrast.
Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons sniedza liecību, ka Jēzus Kristus ir dzīva un slavas pilna Būtne. Atrodi Svētajos Rakstos divus citus aculiecinieku piemērus augšāmceltajam Glābējam. Izmanto zemteksta piezīmes vai Svēto Rakstu ceļvedi kā savus palīgrīkus. Uzraksti atsauces atrastajiem piemēriem savā studiju dienasgrāmatā.
Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons vīzijā redz Sātana krišanu
Izpildi tālāk sniegto uzdevumu, atzīmējot, kurš apgalvojums ir patiess (P) un kurš — nepatiess (N).
Sātanu sauca par Luciferu.
Sātans bija gars, kam bija vara Dieva klātbūtnē.
Sātans negribēja nepaklausīt Debesu Tēvam un Jēzum Kristum.
Debesīs priecājās par Sātana izraidīšanu.
Sātans karo ar Dieva svētajiem.
Kad esi pabeidzis uzdevumu, pārlasi Mācības un Derību 76:25–29, kas apraksta pravieša Džozefa Smita un Sidnija Rigdona vīziju par Sātana krišanu. Izmaini savas atbildes, pamatojoties uz izlasīto, un tad salīdzini tās ar atbildēm, kas atrodamas šīs mācību stundas beigās.
Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons vīzijā redz pazušanas dēlu ciešanas
Kurš kara laikā skaitās nodevējs? Mācības un Derību 76:30–49 ir rakstīts par cilvēkiem, kuri izvēlējās kļūt par Glābēja nodevējiem. Šos cilvēkus sauc par pazušanas dēliem. Izlasi Mācības un Derību 76:30–35 un sameklē, kādas izvēles šos cilvēkus noveda līdz tam, ka viņi kļuva par pazušanas dēliem.
Pazušanas dēli atšķiras no Baznīcas locekļiem, kuriem kādreiz bija dzīva liecība par patiesību, bet kuri vēlāk kļuva neaktīvi un vairs nesekoja evaņģēlija principiem. Pazušanas dēli pastrādā nepiedodamu grēku, noliedzot Svēto Garu.
Attēls
Džozefs Smits
Par nepiedodamo grēku pravietis Džozefs Smits mācīja: „Kas jādara cilvēkam, lai viņš pastrādātu nepiedodamu grēku? Viņam ir jāsaņem Svētais Gars, jāļauj, lai debesis viņam atveras, un jāpazīst Dievs, un tad jāgrēko pret to. Pēc tam, kad cilvēks ir grēkojis pret Svēto Garu, viņam nav grēku nožēlošanas. Viņš ir pateicis, ka saule nespīd, redzot, ka tā spīd; viņš ir noliedzis Jēzu Kristu, kad debesis viņam ir bijušas atvērtas, un noliedzis pestīšanas ieceri laikā, kad viņa acis ir bijušas atvērtas tās patiesumam” (skat. History of the Church, 6:314).
Lai pastrādātu nepiedodamu grēku, ir nepieciešamas īpašas zināšanas par Glābēju, kas ir iegūtas caur svētu pieredzi kopā ar Viņu. Prezidents Spensers V. Kimbals palīdzēja mums saprast, ko tas nozīmē lielākajai daļai Baznīcas locekļu: „Lai grēkotu pret Svēto Garu, ir nepieciešamas tik lielas zināšanas, ka lielākajai daļai cilvēku ir gandrīz neiespējami paveikt šādu grēku” (The Miracle of Forgiveness [1969. g.], 123. lpp.).
Pazušanas dēli netiks izpirkti no garīgās nāves jeb otrās nāves un nemantos godības valstību, kad tiks augšāmcelti. Tā vietā viņi mūžīgi cietīs.
Redzot vīziju par pazušanas dēliem, pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons mācījās par cerības principu. Izlasi Mācības un Derību 76:39–43 un sameklē vārdus un frāzes, kas māca šādu principu: Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu visi Dieva bērni, izņemot pazušanas dēlus, tiks izglābti gan no grēka, gan no nāves.
Izlasi Mācības un Derību 76:40–41. Tā kā šī ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta, tu vari to kaut kā īpaši atzīmēt, lai pēcāk viegli varētu atrast. Vārds evaņģēlijs nozīmē prieka vēstis.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti īsu virsrakstu, apkopojot prieka vēstis, kas mācītas Mācības un Derību 76:40–41. Tad uzraksti dažus teikumus, paskaidrojot, kāpēc tev šīs ir prieka vēstis. Tu vari izrakstīt šos pantus un novietot tur, kur tos varēsi censties iegaumēt nākamo dienu laikā.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: