Šī mācību stunda ietver atlikušo pravieša Džozefa Smita vēstules daļu, ko viņš svētajiem uzrakstīja 1842. gada septembra sākumā. Šajā vēstules daļā pravietis mācīja par dzīvo un mirušo glābšanu. Viņš arī iedrošināja svētos būt uzticīgiem savā darbā par mirušajiem un pauda prieku par evaņģēlija Atjaunošanu.
Iedomājies, ka tu apmeklē tempļa atvērto durvju dienu kopā ar draugu, kurš nav Baznīcas loceklis. Ejot cauri kristību telpai, tavs draugs jautā: „Kāpēc jūs kristāties par mirušajiem?” Vēl viņš pajautā: „Vai kristīšanās par mirušajiem ir apspriesta arī Bībelē?”
Studējot šīs dienas mācību stundu, tu atklāsi principus, kas tev palīdzēs atbildēt uz šiem jautājumiem.
Atsauc atmiņā iepriekšējo mācību stundu, kurā tika aprakstīts, ka 1842. gada septembrī pravietis Džozefs Smits slēpās no vīriem, kuri nelikumīgi centās viņu apcietināt. Kamēr viņš slēpās, tikmēr uzrakstīja svētajiem vēstuli. Tajā viņš svētajiem mācīja par kristībām mirušo labā.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti dažus teikumus, paskaidrojot, kā tu vari izmantot 12.–13. panta mācības, lai kādam palīdzētu saprast, kāpēc kristības tiek veiktas, iegremdējot cilvēku ūdenī.
Lasot Mācības un Derību 128:14, pievērs uzmanību, ka Džozefs Smits uzsvēra, ka ir svarīgi turēt pareizus pierakstus Tā Kunga priekšā saistībā ar mirušo glābšanas darbu.
15. pantā frāze „viņi bez mums nevar sasniegt pilnību” nozīmē, ka mūsu priekšteči, kuri nomira, nepazīstot evaņģēliju, nevar pilnveidoties un kļūt pilnīgi līdz brīdim, kamēr mēs viņu labā neveicam evaņģēlija glābšanas priekšrakstus.
Izlasi tālāk sniegto informāciju un pasvītro frāzes, kas norāda, kā tu vari palīdzēt saviem priekštečiem, kuri nomira, neuzzinot par evaņģēliju:
„Jūsu mirušie senči dzīvo vietā, ko sauc par garu pasauli. Tur viņiem ir iespēja dzirdēt un pieņemt Jēzus Kristus evaņģēliju. Tomēr viņi paši nevar saņemt evaņģēlija priekšrakstus un nevar pilnveidoties, līdz citi neizpilda šos priekšrakstus viņu vārdā.
Jūsu privilēģija un atbildība ir sniegt saviem priekštečiem šo dāvanu, uzzinot, kas viņi bija, un nodrošinot, ka templī tiek veikti priekšraksti viņu labā. Pēc tam viņi var izvēlēties — pieņemt vai nepieņemt par viņiem paveikto darbu” (Member’s Guide to Temple and Family History Work [2009], 2. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Ko, tavuprāt, tavi priekšteči pret tevi jūt, kad tu kristies par viņiem?” Ja tev ir bijusi iespēja piedalīties kristībās par mirušajiem, uzraksti, kādas sajūtas tevi ir pārņēmušas, darot šo darbu.
Pārlasi Mācības un Derību 128:15 un uzzini vēl vienu iemeslu, kāpēc mēs kristāmies par mirušajiem. Balstoties uz to, ko iemācījies, pabeidz šo doktrīnu: Mūsu mirušo priekšteču glābšana mūsu glābšanai.
Turpinot studēt Mācības un Derību 128. nodaļu, apdomā, kāpēc ģimenes vēstures un tempļa darbs mūsu mirušo priekšteču labā ir būtisks mūsu glābšanai.
Izlasi Mācības un Derību 128:16–17 un pievērs uzmanību apustuļu mācībām Jaunajā Derībā un Vecajā Derībā. Kādēļ ir noderīgi zināt, ka Bībelē ir ietvertas mācības attiecībā uz darbu par mirušajiem?
Vai tu kādreiz esi rūpīgi paskatījies uz metāla ķēdi? Lai ķēde būtu stipra, katrs posms pēc savienošanas ar citu posmu tiek sametināts.
Attēls
ķēdes posmi
Izlasi Mācības un Derību 128:18, pievēršot uzmanību tam, kā ķēdes posmus var pielīdzināt pravieša Džozefa Smita mācībām par kristībām mirušo labā. (Atceries, ka atklāšana ir laika posms, kad Tas Kungs atklāj Savas mācības, priekšrakstus un priesterību [skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Atklāšana”]. Šajā pantā vārds bērni attiecas uz mums un vārds tēvi attiecas uz mūsu priekštečiem.)
Tu vari pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos, līdzās 18. pantam: Kristības par mirušajiem mums palīdz tikt mūžīgi saistītiem ar mūsu priekštečiem.
Lai nodrošinātu saikni starp mums un mūsu senčiem, ir būtiski ne tikai kristīties par viņiem, bet veikt arī citus glābšanas priekšrakstus — konfirmāciju, ordinēšanu Mehisedeka priesterībā (vīriešiem), tempļa endaumentu un saistīšanas priekšrakstu.
Lai labāk saprastu patiesos principus Mācības un Derību 128. nodaļā, studē tālāk sniegto prezidenta Džozefa Fīldinga Smita teikto:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Daži Baznīcas locekļi nevar saprast, ko tieši pravietis bija domājis, sakot, ka mēs nevaram sasniegt pilnību bez mūsu mirušajiem. Vai tad cilvēks, kurš tur Tā Kunga baušļus un, ciktāl tas attiecas uz viņu pašu, ir uzticīgs un patiess, nesaņems pilnību? Jā, lai viņš kļūtu cienīgs, arī mirušajiem ir jāsaņem tās pašas privilēģijas, ko ir saņēmis viņš, jo ir jātiek izveidotai ģimenes struktūrai jeb vienībai un katrai paaudzei ir jātiek savienotai ar to ķēdes posmu, kas ir bijis pirms tam, lai visa ģimenes struktūra saņemtu pilnību. Tādējādi beigās mēs būsim viena liela ģimene ar Ādamu vadībā, kad viņš, erceņģelis Miķelis, valdīs pār saviem pēcnācējiem” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3. sēj. [1954.–1956. g.], 2:175.)
Saskaņā ar Mācības un Derību 128:18, kāpēc ir svarīgi būt daļai no cilvēku „ķēdes”, kuri ir savienoti jeb sasaistīti kopā?
Tālāk dotais apgalvojums tev palīdzēs saprast, uz ko attiecas lāsts 18. pantā:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
Prezidents Džozefs Fīldings Smits teica: „Ja nebūs vienojošas saiknes starp tēviem un bērniem, kas ir darbs par mirušajiem, tad mēs visi tiksim noraidīti; viss Dieva darbs cietīs neveiksmi un tiks pilnīgi iznīcināts” (Doctrines of Salvation, 2:122).
Attēls
Elders L. Toms Perijs
Elders L. Toms Perijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja: „Mūžīgajai ģimenei ir galvenā loma mūsu Glābēja evaņģēlijā. Viņam nebūtu iemesla atgriezties uz Zemes, lai vadītu un valdītu pār Savu valstību, ja vien mūžīgās ģimenes struktūra mūsu Debesu Tēva bērniem nebūtu nodibināta. Kad mēs izprotam mūžīgo ģimenes lomu, tad pilnveidot un rūpēties par stiprām ģimenes attiecībām kļūst vēl svarīgāk” („Youth of the Noble Birthright”, Ensign, 1998. g. nov., 74. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Pamatojoties uz to, ko iemācījies Mācības un Derību 128. nodaļā, kāpēc ģimenes vēstures un tempļa darbs ir būtisks tavai glābšanai?”
Džozefs Smits pauž prieku par evaņģēlija atjaunošanu un iedrošina svētos būt uzticīgiem, veicot glābšanas darbu par mirušajiem
Padomā, kad tu esi bijis patiesi laimīgs, izdzirdot labas ziņas? Kad tu tās uzzināji, vai tu gribēji tajās dalīties ar citiem? Kāpēc?
Izlasi Mācības un Derību 128:19. Vārds vēstis šajā pantā ir vārda ziņas sinonīms. Uzzini, kādas vēstis, saskaņā ar pravieša Džozefa Smita teikto, mēs esam saņēmuši.
Kā Jēzus Kristus evaņģēlijs ir līksmības balss gan dzīvajiem, gan mirušajiem?
Mācības un Derību 128:20–21 mēs lasām par pieredzēm, kas bija Džozefam Smitam, satiekoties ar debesu vēstnešiem, kad evaņģēlijs tika caur viņu atjaunots.
Viena no patiesībām, ko mēs varam mācīties šajos pantos, — pagātnes atklāšanu atslēgas, spēks un pilnvaras ir atjaunotas laiku pilnības atklāšanā. Tu vari pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos vai studiju dienasgrāmatā.
Attēls
Prezidents Džons Teilors
Prezidents Džons Teilors teica: „Ja jūs jautātu Džozefam, kā izskatījās Ādams, viņš nekavējoties varētu jums pateikt viņa auguma garumu, aprakstīt viņa ārieni un izstāstītu par viņu visu. Jūs varētu viņam pajautāt, kādi cilvēki bija Pēteris, Jēkabs un Jānis, un viņš jums varētu atbildēt. Kāpēc? Jo viņš bija tos redzējis” (Skat. Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007], 103. lpp.).
Atbildi savā studiju dienasgrāmatā uz jautājumu: „Kā zināšanas, ka evaņģēlijs tika atjaunots uz Zemes caur debesu vēstnešiem, ietekmē tavu ticību un liecību par Atjaunošanu?”
Mācības un Derību 128:22–23 ietver pravieša Džozefa Smita pausto prieku par priesterības atslēgu atjaunošanu un svētajiem doto iespēju palīdzēt mirušo pestīšanas darbā. Studējot šos pantus, tu vari pasvītrot frāzes, kas tev šķiet nozīmīgas.
Izlasi Mācības un Derību 128:24 un uzzini, kādu upuri pravietis lūdza svētajiem pienest Tam Kungam. Ko tu vari darīt, lai dotu ieguldījumu šajā „grāmatā”?
Apdomā šādu patiesību: Kad mēs veicam ģimenes vēstures darbu un pildām tempļa priekšrakstus savu priekšteču labā, mēs sniedzam Tam Kungam taisnīgu upuri. Domājot par šo patiesību, izlasi eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu, kurā viņš aprakstīja, kāda var būt tava loma mirušo glābšanas darbā:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Iespējams, ka daudzi no jums domā, ka ģimenes vēstures darbu jāveic galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēkiem. Taču es nezinu vecuma ierobežojumus, kas būtu aprakstīti Rakstos vai vadlīnijās, ko paziņojuši Baznīcas vadītāji, attiecinot šo nozīmīgo kalpošanu tikai uz pieaugušajiem. Jūs esat Dieva dēli un meitas, derības bērni un Valstības cēlēji. Jums nevajag gaidīt, līdz jūs sasniedzat kādu noteiktu vecumu, lai pildītu savu pienākumu, palīdzot cilvēces ģimenes glābšanas darbā. …
Tā nav sagadīšanās,… iespējas ir nākušas klajā laikā, kad jaunie cilvēki ir tik labi apguvuši visdažādākās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. … Prasmes un apdāvinātība, kas daudziem jauniem cilvēkiem mūsdienās ir acīmredzama sagatavošanās glābšanas darba veikšanai.
„Es aicinu baznīcas jaunos cilvēkus mācīties par Elijas garu un sajust to. Es jūs mudinu pētīt, meklēt savus priekštečus un sagatavoties, lai veiktu aizstājošo kristīšanos Tā Kunga namā par saviem mirušajiem radiniekiem (skat. M&D 124:28–36). Un es jūs mudinu palīdzēt citiem cilvēkiem pētīt viņu ģimenes vēsturi” („Bērnu sirdis pievērsīsies”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 26. lpp.).
Attēls
jaunieši iet uz templi
Lai pielietotu to, ko tu šodien esi iemācījies, sagatavo plānu, lai palīdzētu kādam no saviem priekštečiem saņemt tempļa priekšrakstus. Gatavojot šo plānu, tu vari lūgt palīdzību saviem vecākiem, kā arī draudzes vai bīskapijas ģimenes vēstures konsultantam. Uzraksti savu plānu studiju dienasgrāmatā šādā veidā:
Plāns atrast to priekšteču vārdus, par kuriem nepieciešams veikt tempļa priekšrakstus:
Plāns tempļa darba veikšanai priekšteču labā: (Ja tas ir iespējams, ieplāno apmeklēt templi, lai tu varētu veikt kristības un konfirmācijas par tevis atrastajiem priekštečiem.)
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: