Seminārs
31. daļa: 4. diena, Mācības un Derību 138. nodaļa


31. daļa: 4. diena

Mācības un Derību 138. nodaļa

Ievads

1918. gada 3. oktobrī prezidents Džozefs F. Smits redzēja vīziju, kas aprakstīta Mācības un Derību 138. nodaļā. Šajā vīzijā viņš redzēja augšāmcelto Glābēju kalpojam taisnīgajiem gariem, kuri gaidīja atbrīvošanu no nāves saitēm.

Mācības un Derību 138:1–11

Prezidents Džozefs F. Smits apdomā Svētos Rakstus un Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu

Vai tu vai kāds tavs draugs ir pieredzējis tuvinieka zaudējumu? Kad cilvēks nomirst, gars un ķermenis tiek atšķirti un gars dodas uz garu pasauli. Kādu tu iztēlojies garu pasauli?

Attēls
Prezidents Džozefs F. Smits

Prezidents Džozefs F. Smits

Sestais Baznīcas prezidents, Džozefs F. Smits, saņēma atklāsmi par garu pasauli. Izlasi Mācības un Derību 138. nodaļas ievadu un noskaidro, ko prezidents Smits piedzīvoja vairākus mēnešus pirms 1918. gada oktobra vispārējās konferences.

Vairākus mēnešus pirms konferences prezidents Džozefs F. Smits sēroja par sava dēla Hairama Maka Smita, kurš kalpoja par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli, nāvi. Hairams Maks Smits tā gada sākumā nomira no apendiksa plīsuma 45 gadu vecumā.

Izlasi Mācības un Derību 138:1–4, pievēršot uzmanību mācībai, ko prezidents Džozefs F. Smits apdomāja 1918. gada 3. oktobrī.

No 4. panta mēs varam mācīties, ka, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai un paklausot evaņģēlija principiem, visa cilvēce var tikt izglābta.

Izlasi Mācības un Derību 138:5, pievēršot uzmanību tam, ko prezidents Smits pieredzēja, apdomājot Izpirkšanu.

Vai tev kādreiz, apdomājot kādu evaņģēlija principu, prātā ir ienākusi kāda rakstvieta? Turpinot studēt Dieva vārdu un apgūstot galvenos Svēto Rakstu pantus, tu atklāsi, ka Svētais Gars, kad tas ir nepieciešams, tos var tev atsaukt atmiņā.

Izlasi Mācības un Derību 138:6–10, pievēršot uzmanību mācībām, kas iespaidoja prezidentu Smitu.

Prezidents Smits atvēra savus Svētos Rakstus un izlasīja 1. Pētera v. 3. un 4. pantu. Šajos pantos Pēteris paskaidroja, ka Jēzus Kristus pēc Savas nāves apmeklēja garu pasauli. Glābējs mācīja evaņģēliju garu pasaulē, lai visi varētu saņemt taisnīgu tiesu.

Izlasi Mācības un Derību 138:11, pievēršot uzmanību tam, ko prezidents Smits redzēja, apdomājot Svētos Rakstus.

Pirms tu sāc studēt prezidenta Smita vīziju par garu pasauli, pievērs uzmanību viņa aprakstītajam atklāsmes procesam: apdomājot Svētos Rakstus, viņš gremdējās pārdomās par Izpirkšanu un Debesu Tēva un Jēzus Kristus izrādīto mīlestību, Glābējam nākot pasaulē. Šīs domas viņa atmiņā atsauca Pētera vārdus. Tad, vēlreiz izlasot un apdomājot Pētera vārdus, „[viņa] sapratnes acis tika atvērtas” (M&D 138:11), Svētais Gars nolaidās pār viņu un viņš redzēja garu pasauli. Princips, ko mēs varam mācīties no šī stāsta, ir šāds: lasot un apdomājot Svētos Rakstus, mēs sagatavojamies saņemt atklāsmi.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kā Svēto Rakstu lasīšana un apdomāšana palīdz saņemt atklāsmi?

    2. Apraksti, kad tu esi studējis Svētos Rakstus šādā veidā? Kā, studējot šādā veidā, ir izmainījusies tava Svēto Rakstu studēšanas pieredze?

Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, aprakstīja, kā mums vajadzētu studēt Svētos Rakstus. Lasot viņa teikto, pasvītro idejas, ko tu varētu pielietot, studējot Svētos Rakstus.

Attēls
Elders D. Tods Kristofersons

Kad es saku „studēt”, es domāju kaut ko vairāk par lasīšanu. … Es dažreiz iedomājos, ka jūs lasāt dažus pantus, apstājaties, lai tos apdomātu, uzmanīgi izlasāt šos pantus vēlreiz un padomājat par to nozīmi, lūdzat pēc izpratnes, prātā uzdodat jautājumus, gaidāt garīgās iedvesmas un pierakstāt šīs iedvesmas un atklāsmes, kas nāk, lai jūs varētu atcerēties un mācīties vairāk” („When Thou Art Converted”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 11. lpp.).

Tu vari šonedēļ izvirzīt mērķi lasīt un apdomāt Svētos Rakstus tā, kā to aprakstīja elders Kristofersons.

Mācības un Derību 138:12–24, 38–50

Džozefs F. Smits redz taisnīgos mirušos, kas gaida savu augšāmcelšanos

Raugoties nākotnē, kādu notikumu tu gaidi visvairāk? Kāpēc tas tevi iepriecina?

Kad prezidents Džozefs F. Smits vīzijā redzēja garu pasauli, viņš redzēja lielu sapulcējušos garu grupu. Izlasi Mācības un Derību 138:12–13 un uzzini, kādi gari bija sapulcējušies. Tu vari pasvītrot to, ko atrodi.

Izlasi Mācības un Derību 138:38–49 un uzzini, kā sauca dažus no gariem, kuri bija sapulcējušies šajā sanāksmē.

Izlasi Mācības un Derību 138:15–16, 50. Kāda veida atbrīvošanu šie taisnīgie gari gaidīja? Brīdi padomā, kāpēc, tavuprāt, taisnīgie gari savu garu un ķermeņu atkal apvienošanu uzlūko kā atbrīvošanu?

Izlasi Mācības un Derību 138:17 un pievērs uzmanību tam, kādas svētības saņems taisnīgās dvēseles, kad viņu gari un ķermeņi atkal tiks apvienoti.

No Mācības un Derību 138:16–17 mēs varam mācīties šādu doktrīnu: Caur Dieva Tēva un Jēzus Kristus labvēlību mēs tiksim atbrīvoti no nāves važām. Mēs varam saņemt prieka pilnību caur augšāmcelšanos.

Lasot tālāk sniegto eldera Deivida A. Bednāra, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu, uzzini, kāpēc ķermenis ir svarīgs, lai mēs saņemtu prieka pilnību:

Attēls
Elders Deivids A. Bednārs

„Pateicoties fiziskajam ķermenim, mēs spējam gūt vērienīgu, padziļinātu un intensīvu pieredzi, kas pirmslaicīgajā esamībā vienkārši nebija iespējama. Tādējādi, pateicoties mūsu fiziskajam ķermenim, pieaug mūsu spēja — veidot attiecības ar līdzcilvēkiem, kā arī mūsu spēja — atpazīt un rīkoties saskaņā ar patiesību un paklausīt Jēzus Kristus evaņģēlija principiem un priekšrakstiem. …

Tēva iecere ir izstrādāta, lai sniegtu Viņa bērniem vadību, palīdzētu kļūt laimīgiem un droši nogādātu mūs atpakaļ mājās pie Viņa ar augšāmceltu, nevainojamu ķermeni” (skat. „Mēs ticam, ka mums jābūt šķīstiem”, Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 41., 43. lpp.).

Brīdi apdomā šādu jautājumu: „Kāpēc mums ir nepieciešams ķermenis, lai saņemtu prieka pilnību?”

Prieka pilnība ir tāds prieks, kādu izjūt Debesu Tēvs. Debesu Tēvam ir fiziskais ķermenis no miesas un kauliem (skat. M&D 130:22). Kad mūsu gari un ķermeņi ir atdalīti viens no otra, mēs neesam tādi kā Viņš un nevaram saņemt prieka pilnību (skat. M&D 93:33–34). Kad mēs kļūsim tādi kā Viņš, mēs pieredzēsim tās pašas svētības, mieru un prieku, ko pieredz Viņš.

Izlasi Mācības un Derību 138:51–52 un sameklē papildus frāzes, kurās ir aprakstīts, ko augšāmceltās dvēseles varēs darīt. Tu vari pasvītrot izlasīto.

  1. Iedomājies, ka kāds draugs tev lūdz paskaidrot, kāpēc augšāmcelšanās ir svarīga Debesu Tēva iecerē. Ņemot vērā to, ko līdz šim esi mācījies no Mācības un Derību 138. nodaļas un eldera Bednāra izteikuma, uzraksti draugam atbildi savā studiju dienasgrāmatā.

Taisnīgie garu pasaulē gaidīja Dieva Dēla atnākšanu jeb ierašanos, lai viņus atbrīvotu un atjaunotu „pilnīgā veidolā” (M&D 138:16–17). Iztēlojies, kas notika uz Zemes, kamēr tika sapulcināti šie taisnīgie gari. Jēzus Kristus cieta Ģetzemanē un pie krusta. Daži no taisnīgajiem gariem garu pasaulē bija gaidījuši tūkstošiem gadu, lai tiktu atbrīvoti no nāves. Jēzus Kristus upuris viņiem un galu galā arī visiem cilvēkiem nodrošināja glābšanu no fiziskās nāves.

Izlasi Mācības un Derību 138:18–24 un iztēlojies notikumu, kas ir aprakstīts šajos pantos.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Ko tu domātu vai justu, ja būtu klāt un dzirdētu, kā Glābējs sludina garu pasaulē?

    2. Ko tu teiktu Glābējam, kurš tikko par tevi būtu veicis Izpirkšanu?

Mācības un Derību 138:25–37

Prezidents Džozefs F. Smits uzzina, kā evaņģēlijs tiek sludināts garu pasaulē

Varbūt tu Mācības un Derību 138:20–22 ievēroji, ka bija vairāki gari, kuri neredzēja Glābēju, kad Viņš apmeklēja garu pasauli. Kamēr prezidents Džozefs F. Smits apdomāja Pētera 1. vēstules pantus, Tas Kungs viņam atklāja, kā cilvēki garu cietumā varēs saņemt evaņģēlija svētības. Izlasi Mācības un Derību 138:29–31 un uzzini, kā gari garu cietumā varēs saņemt zināšanas par evaņģēliju. Tu vari pasvītrot to, ko atrodi.

  1. Izmantojot to, ko iemācījies 29.–31. pantā, uzraksti nelielu paskaidrojumu, kā evaņģēlijs tiek mācīts garu pasaulē.

Mācības un Derību 138:32–37 prezidents Džozefs F. Smits aprakstīja, ka viņš redzēja, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs garu cietumā tiek mācīts divu veidu gariem: tiem, kuri bija nomiruši, neuzzinot par evaņģēliju, un tiem, kuri bija noraidījuši praviešus laicīgajā dzīvē. Gariem, kuri ir garu cietumā, būs iespēja nožēlot grēkus un pieņemt evaņģēliju caur Tā Kunga izvēlēto vēstnešu mācībām.

Mācības un Derību 138:53–60

Prezidents Smits redz dižus un varenus garus, kuri sludinās evaņģēliju garu cietumā

Padomā par saviem taisnīgajiem ģimenes locekļiem vai mirušajiem priekštečiem. Vai tu kādreiz esi domājis, ko viņi dara garu pasaulē?

Savā vīzijā prezidents Džozefs F. Smits redzēja savu tēvu Hairamu Smitu, savu onkuli Džozefu Smitu un citus izraudzītos garus. Visi šie dižie gari bija devuši ieguldījumu Tā Kunga darbā savā laicīgajā dzīvē. Viņi un daudzi citi pirms piedzimšanas tika sagatavoti, lai uz Zemes paveiktu diženas lietas.

Izlasi Mācības un Derību 138:57 un uzzini, ko uzticīgie elderi turpinās darīt pēc savas nāves. Tu vari pasvītrot to, ko atrodi.

Attēls
Prezidents Džozefs F. Smits

Prezidents Džozefs F. Smits arī paskaidroja, ka darbu garu pasaulē var veikt ne tikai tie, kuriem ir Melhisedeka priesterība: „Visām labajām māsām, kuras ir iesvētītas un ordinētas veikt šo darbu, … būs piešķirtas visas pilnvaras un spēks, lai sludinātu evaņģēliju” (Gospel Doctrine, 5. izd. [1939. g.], 461. lpp.).

Patiesība, kuru mēs varam mācīties no Mācības un Derību 138:57 un prezidenta Smita izteikuma, ir šāda: kad uzticīgie svētie atstās laicīgo dzīvi, viņi turpinās savu darbu, sludinot evaņģēliju.

Izlasi Mācības un Derību 138:60, pievēršot uzmanību prezidenta Džozefa F. Smita liecībai par patiesajiem principiem, kurus viņš pierakstīja.

Tā ir brīnišķīga svētība — zināt, ka visiem Debesu Tēva bērniem būs iespēja pieņemt evaņģēliju un dzīvot pēc tā. Darbs, ko mēs templī veicam par mirušajiem, dod viņiem iespēju tikt attīrītiem no grēkiem, tikt izpirktiem no garu cietuma un pievienoties lielajam pestīšanas darbam garu pasaulē.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Mācības un Derību 138. nodaļu un to pabeidzu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: