1830. gada decembrī Sidnijs Rigdons ar Edvardu Partridžu ceļoja no Ohaio uz Ņujorkas štatu, lai satiktu pravieti Džozefu Smitu. Lai arī Sidnijs nesen bija kristīts, Edvards vēl nebija pārliecināts par atjaunotā evaņģēlija patiesumu. Pēc tikšanās ar pravieti un sarunas ar tiem, kas viņu pazina, Edvards lūdza, lai pravietis kristītu viņu. 1830. gada decembra sākumā, pirms Edvards Partridžs bija kristīts, Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 36. nodaļā. Šajā atklāsmē Tas Kungs aicināja Edvardu Partridžu un pavēlēja viņam sludināt evaņģēliju.
1830. gada pēdējo sešu mēnešu laikā vajāšana pret Baznīcu pastiprinājās. 1830. gada decembrī Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 37. nodaļā, kurā Tas Kungs pavēlēja svētajiem pamest Ņujorkas štatu un sapulcēties Ohaio.
Tas Kungs piedod Edvardam Partridžam viņa grēkus un aicina viņu sludināt evaņģēliju
Padomā par dažām mantām, ko misionāri ņem līdzi, lai paveiktu savu darbu.
Attēls
ceļasoma
Dažas lietas, kas misionāriem ir nepieciešamas, pirms viņi var efektīvi sludināt evaņģēliju, nevar ielikt ceļasomā. Studējot Mācības un Derību 36. nodaļu, meklē to, kas misionāram ir vajadzīgs un obligāti jāizdara, pirms viņš vai viņa ir gatavs kalpot misijā.
Mācības un Derību 36. nodaļā Tas Kungs aicināja Edvardu Partridžu kalpot misijā. Izlasi Mācības un Derību 36:1, meklējot to, ko Tas Kungs pateica Edvardam Partridžam, pirms aicināja viņu sludināt evaņģēliju.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti, kāpēc, tavuprāt, visiem, kas ir aicināti sludināt evaņģēliju, ir svarīgi nožēlot grēkus un saņemt piedošanu par saviem grēkiem. Apdomā, kā attīrīšana no grēkiem varētu palīdzēt Edvardam Partridžam sludināt evaņģēliju „kā ar bazūnes balsi” (M&D 36:1).
Izlasi tālāk doto izteikumu, ko teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un atzīmē vārdus vai frāzes, kas palīdz tev saprast, kāpēc ir svarīgi tiem, kas ir aicināti sludināt evaņģēliju, būt tīriem:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Šajā cīņā starp labo un ļauno jūs nevarat spēlēt ienaidnieka pusē, kad vien uzrodas kārdinājums, un vēlāk „pārmesties” Glābēja pusē, lai dotos uz templi un misijā, it kā nekas nebūtu noticis. Mani jaunie draugi, to jūs nevarat darīt. Dievs netiks izsmiets.
… Gandrīz visās atlētikas sacensībās, kādas man ir zināmas, uz grīdas vai laukuma ir uzvilktas līnijas, kurās ir jāpaliek katram spēlētājam, lai viņš varētu turpināt sacensības. Tas Kungs ir uzvilcis cienīguma līnijas tiem, kas ir aicināti strādāt ar Viņu šajā darbā. Neviens misionārs, ja viņš nav nožēlojis seksuālu pārkāpumu vai lamas, vai nodošanos pornogrāfijai, nevar sagaidīt, ka spēs mest izaicinājumu citiem — nožēlot šos pašus grēkus! Jūs to nevarat. Gars nebūs ar jums, un vārdi strēgs kaklā, kad mēģināsiet runāt. Jūs nevarat doties „uz aizliegtajām takām” [1. Nefija 8:28], kā tās dēvēja Lehijs, un cerēt, ka vadīsit citus uz „šaurās jo šaurās” takas [2. Nefija 31:18] — tas nav iespējams” („Mēs visi esam ieskaitīti”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 45. lpp.).
Apdomā, kā tu justos, ja dalītos evaņģēlijā ar citiem, tai pat laikā apzinoties, ka neesi dzīvojis pēc patiesībām, ko māci. Tagad apdomā, kā būtu dalīties evaņģēlijā ar citiem ar pārliecību, kas gūstama apziņā, ka esi attīrīts no katras ļaundarības caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu.
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
Elders Holands runāja par to, ko tu vari darīt tagad, lai būtu tīrs misionāru kalpošanai: „Lai kas tu būtu un lai ko tu būtu izdarījis, tu vari saņemt piedošanu. Katrs no jums … var atstāt aiz muguras katru pārkāpumu, kas jūs varētu nomocīt. Tas ir piedošanas brīnums, tas ir Tā Kunga, Jēzus Kristus, īstenotās Izpirkšanas brīnums. Bet tas nebūs iespējams bez aktīvas nodošanās evaņģēlijam, un tas nebūs iespējams bez grēku nožēlas, ja tā ir nepieciešama. Es lūdzu jūs … būt aktīviem un šķīstiem. Ja nepieciešams, es jūs lūdzu kļūt aktīviem un kļūt tīriem” („Mēs visi esam ieskaitīti”, 45. lpp.).
Apdomā, kas tev ir jādara tagad, lai kļūtu tīrs vai lai paliktu tīrs.
Izlasi Mācības un Derību 36:2–3, meklējot to, ko Tas Kungs apsolīja dot Edvardam Partridžam, pirms viņš tiktu sūtīts sludināt evaņģēliju.
Attēls
Prezidents Harolds B. Lī
Prezidents Harolds B. Lī paskaidroja, ko nozīmē frāze — „Es uzlikšu Savu roku tev ar Mana kalpa … roku”, kas atrodama 2. pantā: „Tas Kungs šeit saka, ka tad, kad viens no Viņa pilnvarotajiem kalpiem ar pilnvarām uzliek savas rokas uz tā galvas, kas saņem svētību, tas ir tā, it kā Viņš pats uzliktu Savu roku ar viņiem, lai izpildītu to priekšrakstu. Tā mēs sākam redzēt, kā Viņš izpauž Savu spēku starp cilvēkiem caur Saviem kalpiem, kam Viņš ir devis pilnvaru atslēgas” (Be Secure in the Gospel of Jesus Christ, Brigama Janga universitātes gada runas [1958. g. 11. febr.], 6. lpp.).
Varētu arī būt lietderīgi zināt, ka frāze „tev mācīs valstības miermīlīgās lietas” 2. pantā attiecas uz iedvesmu un vadību, ko saņemam no Svētā Gara, kad dzīvojam pēc evaņģēlija.
Pievērs uzmanību 3. pantā tam, ko Tas Kungs teica viņam darīt ar Svētā Gara pamācībām.
Atbildi uz šādu jautājumu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā: „Kāpēc, tavuprāt, misionāriem ir ļoti svarīgi, lai Svētais Gars būtu viņu pavadonis?” Pēc atbildēšanas uz šo jautājumu, tu arī varētu uzrakstīt par to, kā Svētais Gars mācīja tev kaut ko par „valstības miermīlīgajām lietām” (M&D 36:2).
Tas Kungs dod pavēli par tiem, kas ir aicināti sludināt evaņģēliju
Izlasi Mācības un Derību 36:4–5, 7. Ņem vērā, ka šajos pantos Tas Kungs runā uz „[Savas] baznīcas elderiem” (M&D 36:7). Lasot šos pantus, meklē pienākumu, ko Tas Kungs piešķīra priesterības nesējiem.
Pamatojoties uz to, ko tu izlasi šajos pantos, pabeidz tālāk doto principu attiecībā par visu priesterības nesēju pienākumiem mūsdienās: Priesterības nesēji ir aicināti .
Attēls
misionāri pie mājas durvīm
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
Prezidents Tomass S. Monsons izteica savas domas par šo principu: „Es atkārtoju to, ko pravieši ir ilgu laiku mācījuši, — ka katram cienīgam, spējīgam jaunam vīrietim vajadzētu sagatavoties kalpošanai misijā. Misionāru kalpošana ir priesterības pienākums — saistības, ko Tas Kungs sagaida no mums, kam ir tik ļoti daudz dots” („Mums atkal kopīgi tiekoties”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 5–6).
Bīskapi un draudžu prezidenti strādā ar jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm, lai noteiktu viņu cienīgumu un spēju kalpot Tam Kungam kā pilnlaika misionāriem. Dažus jaunos vīriešus var atbrīvot no pilnlaika misionāru kalpošanas veselības problēmu vai invaliditātes dēļ. Tomēr šādos gadījumos viņiem ir jāsaglabā savs cienīgums un jāgatavojas kalpot Tam Kungam citos veidos.
Pārskati Mācības un Derību 36:5, 7, lai redzētu, kas priesterības nesējiem ir jādara, pirms viņi tiek ordinēti un sūtīti sludināt evaņģēliju.
Atbildi uz tālāk doto jautājumu savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā: „Kā jauns vīrietis var parādīt Tam Kungam, ka viņš pieņem pavēli sludināt evaņģēliju?”
Lai arī pilnlaika misionāru kalpošana ir priesterības pienākums, jaunas sievietes arī var kalpot. Prezidents Tomass S. Monsons teica: „Padoms jums, manas jaunās māsas: lai arī jums nav tādas priesterības atbildības kā jaunajiem vīriešiem kalpot pilnlaika misijā, arī jūs sniedzat vērtīgu ieguldījumu kā misionāres, un mēs ar prieku pieņemam jūsu kalpošanu” („Mums atkal kopīgi tiekoties”, 6. lpp.).
Izlasi Mācības un Derību 36:6, meklējot vēsti, ko Tas Kungs pavēl Saviem misionāriem mācīt. Frāze „miesas apgānītās drēbes” attiecas uz drēbēm, kas inficētas ar kādu slimību. Senajā Israēlā šādas drēbes sadedzināja, lai novērstu slimības izplatīšanos. 6. pantā Tas Kungs salīdzina slimību ar grēku un pavēl mums izvairīties no jebkā, kas ir saistīts ar grēku.
Kā vēstījums Mācības un Derību 36:6 par to, ka misionāriem ir jāsludina grēku nožēlošana, attiecas uz eldera Holanda izteikumiem šīs stundas sākumā par to, kā misionāriem ir jāsagatavojas?
Izlasi Mācības un Derību 36:8, meklējot to, ko Tas Kungs pateica Edvardam Partridžam šīs atklāsmes beigās.
Vairāku mēnešu garumā, pirms Edvards Partridžs devās satikt Džozefu Smitu, svēto vajāšanas Ņujorkas štatā pieauga. 1830. gada decembra beigās, dažas nedēļas pēc Sidnija Rigdona un Edvarda Partridža ierašanās Ņujorkas štatā, pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kurā Tas Kungs pavēlēja svētajiem doties uz Ohaio.
Izlasi Mācības un Derību 37:1–4, meklējot to, kādus sagatavošanās darbus Tas Kungs vēlējās, lai pravietis veic, pirms viņš devās uz Ohaio. Pievērs uzmanību 2. pantā tam, kāpēc Tas Kungs pateica Džozefam Smitam iet un stiprināt Baznīcas locekļus Kolesvilā, Ņujorkas štatā.
Kādus principus par lūgšanu mēs varam mācīties no šiem pantiem?
Savā Svēto Rakstu dienasgrāmatā uzraksti principu, ko tu uzzināji par lūgšanu no Mācības un Derību 37:2. Paskaidro arī to, ko tu darīsi, lai rīkotos pēc šī principa.
Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: