Seminārs
29. daļa: 3. diena, Mācības un Derību 134. nodaļa


29. daļa: 3. diena

Mācības un Derību 134. nodaļa

Ievads

1835. gada 17. augustā Kērtlandē, Ohaio, notika Baznīcas vispārējā konference, lai apspriestu grāmatas „Mācība un Derības” piedāvāto saturu pirmajam izdevumam. Pravietis Džozefs Smits apmeklēja svētos Mičiganā, tāpēc šajā konferencē prezidēja Olivers Kauderijs. Šajā konferencē svētie vienbalsīgi nobalsoja, lai grāmatā tiktu iekļauta Olivera Kauderija rakstītā deklarācija attiecībā uz Baznīcas uzskatiem par valdībām un likumiem.

Mācības un Derību 134. nodaļā ir vārdi un frāzes, ko varētu būt grūti saprast. Zemāk norādītie skaidrojumi tev var noderēt, studējot šo nodaļu:

  • Turēti neaizskarti (2. pantā): netiek skarti, netiek pārkāpti.

  • Miertiesneši(3. un 6. pantā): valsts amatpersonas, kuras pārvalda likumu.

  • Republika (3. pantā): valsts iekārta, kurā cilvēki ievēl vadītājus, lai tie viņus pārstāvētu.

  • Valdnieks (3. pantā): augstākais vadītājs, piemēram, karalis vai karaliene.

  • Atbildīgi (4. pantā): atbildīgi par savu rīcību.

  • Aizskart (4. pantā): traucēt, ierobežot, pārkāpt.

  • Noteikt (4. un 6. pantā): ieviest.

  • Diktēt (4. pantā): pavēlēt cilvēkiem darīt kaut ko noteiktā veidā.

  • Apspiest (4. pantā): ierobežot.

  • Neatsavināmas (5. pantā): neapstrīdamas, tādas, ko nevar atņemt.

  • Pretošanās (5. un 7. pantā): sacelšanās pret valdības vadītājiem.

  • Cieņa (6. pantā): piekrišana, paklausība.

  • Aizstāt (6. pantā): aizvietot.

  • Nekārtība (6. pantā): visatļautība — likumu un valdības neesamība vai sacelšanās pret likumiem un valdību.

  • Aizliegt (7. un 9. pantā): neatļaut.

  • Sazvērestība (7. pantā): rīkoties slepeni, lai gāztu valdību vai citu organizāciju.

  • Traucēšana (8. pantā): pārkāpšana.

  • Atlīdzība (11. pantā): vērst kaut ko par labu.

  • Aizskaršana (11. pantā): nelikumīga ielaušanās.

  • Nekavējoties (11. pantā): ar steigu.

  • Kalpība (12. pantā): dzimtbūšana, verdzība.

Mācības un Derību 134:1–4

Tiek noteikti valdības pienākumi

Attēls
Kapitolija ēka
  1. Iedomājies, ka tava ģimene, kopā ar citām ģimenēm, vēlas izveidot jaunu valsti ar jaunu valdību. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

    1. Kāds, tavuprāt, ir valdības mērķis?

    2. Kādus likumus tu izdotu, ja būtu jaunas valsts vadītājs?

Pārlasi šīs nodaļas ievadu un Mācības un Derību 134. nodaļas ievadu. Pievērs uzmanību, kāpēc svētie uzskatīja, ka viņiem ir nepieciešams publicēt deklarāciju par valdībām un likumiem.

Izlasi Mācības un Derību 134:1 un uzzini, kurš iedibināja valdības. Pamatojoties uz to, ko esi uzzinājis no šiem pantiem, pabeidz šo principu: Valdības tika iedibinātas labumam.

1. pantā mēs arī uzzinām šādu patieso principu: Valdības amatpersonas ir atbildīgas Dieva priekšā rīkoties „sabiedrības labumam un drošībai”.

  1. Izpildi šos uzdevumus savā studiju dienasgrāmatā:

    1. Uzskaiti dažas lietas, ko valdības amatpersonas var darīt, lai rīkotos „sabiedrības labumam un drošībai”.

    2. Izlasi Mācības un Derību 134:2, pievēršot uzmanību tiesībām, kas valdībai būtu jāaizsargā. Uzraksti šīs tiesības.

    3. Izlasi Mācības un Derību 134:4 un pieraksti vēl vienas tiesības, kas valdībai būtu jāaizsargā.

Prezidents Ezra Tafts Bensons liecināja par to, cik svarīgas ir viņa tā sauktās „cilvēces trīs dižās tiesības”. Tālāk sniegtajā izteikumā, ko viņš sacījis, vārds„dibinātāji” attiecas uz cilvēkiem, kuri nodibināja Amerikas Savienoto Valstu valdību.

Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons

„Neatkarības deklarācija apliecināja dibinātāju ticību un paļaušanos uz Dievu, sakot šādus vārdus: „Mēs par acīmredzamām uzskatām šādas patiesības: visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, un visi viņi no Radītāja puses ir nodrošināti ar neatņemamām tiesībām, pie kā pieder: dzīvība, brīvība un tiekšanās pēc laimes.”

Mācībā un Derībās ir teikts: „Mēs ticam, ka neviena valdība nevar pastāvēt mierā, ja vien nav noteikti un turēti neaizskarti tādi likumi, kas nodrošinās katram cilvēkam sirdsapziņas brīvību, īpašuma tiesības un kontroli, un dzīvības aizsardzību” (M&D 134:2). Dzīvība, brīvība un īpašuma tiesības — tās ir cilvēces trīs dižās tiesības” („Our Divine Constitution”, Ensign, 1987. g. nov., 4. lpp.).

  1. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti dažus piemērus, kā valdība var aizsargāt tiesības, kas uzskaitītas Mācības un Derību 134:2. Pēc tam izlasi Mācības un Derību 134:3, pievēršot uzmanību, ko dažu valstu pilsoņi var darīt, lai pārliecinātos, ka viņu valdības vadītāji ievēro likumus.

Mācības un Derību 134:5–6, 8

Tiek noteikti pilsoņu pienākumi

Iedomājies, ka tu dzīvo vietā, kur lielākoties valdība aizsargā savu pilsoņu tiesības, taču nesen ir izdevusi likumu, kam tu nepiekrīti. Kurš no šiem atbildes veidiem būtu atbilstošs? (Apvelc vienu.)

  • Protestēt, nolemjot nepakļauties nevienam valdības likumam.

  • Draudēt vai uzbrukt tām valdības amatpersonām, kuras radīja likumu, kam tu nepiekrīti.

  • Sapulcināt cilvēkus, lai gāztu valdību.

  • Likumīgi izteikt savus uzskatus un raizes, bet atbalstīt valdību, pakļaujoties likumiem.

Izlasi Mācības un Derību 134:5–6, pievēršot uzmanību, kas šajos pantos tiek mācīts par pilsoņu pienākumiem.

Viens princips, kas tiek mācīts šajos pantos, ir šāds: mums ir jāstiprina un jāatbalsta tās valsts valdība, kurā mēs dzīvojam.

Kuru Ticības apliecinājumu šis princips jums atgādina? (Ieskaties Ticības apliecinājumos Dārgajā Pērlē, lai pārbaudītu savu atbildi.)

  1. Atbildi uz jautājumu savā studiju dienasgrāmatā: „Kādēļ, tavuprāt, ir svarīgi, lai pilsoņi stiprinātu un atbalstītu valdību?”

Saskaņā ar Mācības un Derību 134:6, Dievs vēlas, lai mēs cienām un pakļaujamies dievišķajiem likumiem un cilvēku likumiem. Ko, tavuprāt, mums vajadzētu darīt, ja Zemes likums nonāk pretrunā ar mūsu ticību?

Apdomājot šo jautājumu, izlasi eldera Džeimsa E. Talmidža, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu:

Attēls
Elders Džeimss E. Talmidžs

„Gadījumā, ja starp to, ko prasa atklātais Dieva vārds, un to, ko prasa laicīgais likums, ir pretrunas, kurai no šīm divām varām Baznīcas locekļiem būtu pienākums paklausīt? Uz šo jautājumu var atbildēt ar Kristus vārdiem — cilvēka pienākums ir dot ķeizaram to, kas viņam pienākas, un Dievam to, kas Dievam pienākas [skat. Lūkas 20:21–25] …

Lai gan Dievs ir noteicis reliģisko brīvību, svēto pienākums ir pakļauties savas valsts likumiem. Tomēr viņiem, kā pilsoņiem vai vairāku valdību pavalstniekiem, vajadzētu likt lietā ikvienu atbilstošu paņēmienu, lai nodrošinātu sev un visiem cilvēkiem brīvas reliģiskās pielūgsmes iespēju. No viņiem netiek prasīts, neceļot iebildumus, ciest no vajātāju nelikumīgās rīcības vai netaisnu likumu spaidiem, taču viņu iebildumiem vajadzētu tikt izteiktiem likumīgā un pienācīgā kārtībā. Svētie ir parādījuši, ka pieņem mācību: labāk paciest ļaunumu, nekā rīkoties nepareizi, tīri cilvēcīgi cenšoties pretoties netaisnai pārvaldei” (The Articles of Faith, 12. izd. [1924. g.], 422.–423. lpp.).

  1. Padomā par sev pazīstamiem cilvēkiem, kuri stiprina un atbalsta savu valdību un likumus. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par vienu vai diviem šādiem cilvēkiem. Ko tu esi redzējis viņus darām, lai stiprinātu un atbalstītu savu valdību un likumus?

Mācības un Derību 134:8 mēs varam lasīt, ka valdībām ir pienākums sodīt tos, kuri izdara noziegumus, un ka pilsoņiem ir pienākums palīdzēt „labo likumu pārkāpējus nodot sodīšanai”.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti nelielu rindkopu, aprakstot, ko tu darīsi, lai stiprinātu un atbalstītu savu valdību un tās likumus.

Mācības un Derību 134:7, 9–10, 12

Tiek aprakstītas attiecības starp reliģiskajām organizācijām un valdību

Attēls
Prezidents Monsons un prezidents Reigans

Prezidents Tomass S. Monsons un ASV prezidents Ronalds Reigans

Mācības un Derību 134:7, 9–10, 12 mēs varam lasīt, ka valdībām būtu jāievieš likumi, kas pasargā reliģiskās tradīcijas, bet nevajadzētu atbalstīt kādu reliģiju vairāk nekā kādu citu. Mēs arī varam lasīt, ka reliģiskajām biedrībām ir tiesības sodīt savus nepaklausīgos locekļus, viņus izslēdzot jeb pārtraucot ar viņiem attiecības, bet ka tādām biedrībām nav tiesības spriest tiesu jeb noteikt sodu, kas viņu locekļiem atņemtu īpašumu vai tiem fiziski kaitētu.

Mācības un Derību 134:11

Tiek paskaidrotas tiesības vērsties pie valdības pēc atlīdzības

Saskaņā ar Mācības un Derību 134:11, pilsoņiem būtu jāatļauj vērsties pēc palīdzības valdībā, ja viņiem ir ticis nodarīts pāri. Šajā pantā ir ietverts arī paziņojums, ka pilsoņi ir attaisnoti, ja viņi aizsargā sevi un citus steidzamas nepieciešamības gadījumā un valdība tajā brīdī nevar nodrošināt palīdzību.

Apdomā, ko tu novērtē savā valstī un sabiedrībā.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Mācības un Derību 134. nodaļu un to pabeidzu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: