Mācības un Derību 127. nodaļa ietver pravieša Džozefa Smita 1842. gada 1. septembrī uzrakstīto vēstuli, kurā svētajiem tika doti norādījumi vest pierakstus par veiktajām kristībām par mirušajiem. Apmēram pēc nedēļas Džozefs uzrakstīja vēl vienu vēstuli saistībā ar kristībām par mirušajiem.Mācības un Derību 128. nodaļa ietver vēstuli, kurā tiek mācīts, kāpēc ir jāved pieraksti par izpildītajiem glābšanas priekšrakstiem.
Izlasi Mācības un Derību 127:1 un uzzini, kādus pārbaudījumus pravietis Džozefs Smits 1842. gadā pieredzēja Navū, Ilinoisā.
1842. gada maijā Lilburns V. Bogs, bijušais Misūri gubernators, kurš izdeva izskaušanas pavēli pret svētajiem, tika it kā nezināma slepkavas ievainots. Misūri varas iestādes apsūdzēja pravieti Džozefu Smitu Bogsa slepkavības pasūtīšanā un atkal centās pravieti vest Misūri tiesas priekšā. Tajā laikā Džozefs Smits jau vairākus gadus nedzīvoja Misūri un bija apmeties Navū, Ilinoisā. Zinot, ka, atgriežoties Misūri, viņš tiks nogalināts, pravietis kādu laiku bēguļoja no Misūri varas iestāžu pārstāvjiem, lai netiktu prettiesiski apcietināts. 1843. gada janvārī tika atzīts, ka izvirzītā apsūdzība Džozefa Smita apcietināšanai un pārvešanai uz Misūri bija pretlikumīga.
Mācības un Derību 127. nodaļa ir 1842. gada 1. septembrī uzrakstīta pravieša Džozefa Smita vēstule, ko viņš sagatavoja Baznīcai, kamēr viņš mainīja mītnes vietas, lai izvairītos no nepamatoti izvirzītā Misūri varas iestāžu pārstāvju apcietinājuma. Šo vēstuli dažas dienas vēlāk izlasīja svētie Navū.
Izlasi Mācības un Derību 127:2 un uzzini, kā Džozefs attiecās pret savām ciešanām. Lasot var būt noderīgi zināt, ka vārds paradis nozīmē, ka cilvēks ir pieradis kaut ko darīt.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kāda bija Džozefa Smita attieksme pret ciešanām?
Kā viņa piemērs var mums palīdzēt?
Pamatojoties uz to, ko pravietis rakstīja svētajiem, mēs varam mācīties, ka uzticēšanās Debesu Tēvam mums var palīdzēt pārciest bēdas. Pārlasi Mācības un Derību 127:2 un atzīmē vārdus vai frāzes, kas māca šo patieso principu.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti tev pazīstama cilvēka vārdu (vai kāda, par kuru tu esi mācījies), kurš izturēja bēdas, pateicoties savai uzticībai Debesu Tēvam. Kā uzticēšanās Debesu Tēvam šim cilvēkam palīdzēja tikt galā ar ciešanām?
Attēls
jauniete lūdz
Pravietis Džozefs Smits apliecināja, ka svētie var priecāties, jo „Israēla Dievs ir viņu Dievs” (M&D 127:3). Izlasi Mācības un Derību 127:4 un uzzini, ko Tas Kungs apsolīja tiem, kuri izturēs vajāšanu.
Apdomā, cik liela bija svēto ticība, kuri turpināja celt templi Navū pat tad, kad viņiem draudēja vajāšana. Kā viņu pieredze var tevi ietekmēt, kad tu saskaries ar grūtiem pārbaudījumiem?
Pravietis Džozefs Smits norāda, ka svētajiem jāved pieraksti par veiktajām kristībām mirušo labā.
Atceries, ka apmēram pirms pusotra gada Džozefs Smits uzrakstīja vēstuli, kas tagad pierakstīta Mācības un Derību 127. nodaļā, un Tas Kungs svētajiem bija teicis, ka kristības par mirušajiem ir jāveic templī (skat. M&D 124:30). Tomēr, Tas Kungs ļāva svētajiem veikt kristības par mirušajiem tuvumā esošajās upēs un upītēs, līdz tempļa kristību baseins tiks pabeigts. Līdzko baseins bija gatavs, kristības par mirušajiem tika veiktas tikai templī. 1841. gada novembrī svētie sāka veikt kristības par mirušajiem Navū templī.
Attēls
tempļa vārdu kartiņas
Vai tev ir bijusi iespēja doties uz templi un veikt kristības par mirušajiem? Ja jā, vai tu pievērsi uzmanību tam, ka kāds cilvēks sēdēja pie kristību baseina?
Izlasi Mācības un Derību 127:5–9 un uzzini, kuram ir jābūt klāt, kad tiek veiktas kristības par mirušajiem.
Saskaņā ar 7. pantā rakstīto, kāpēc ir svarīgi, lai pierakstītājs būtu kristību aculiecinieks?
Papildus zināšanām par pierakstītāju, mēs 7. pantā varam uzzināt arī to, ka tempļa priekšraksti, kurus mēs veicam uz Zemes, ir saistoši debesīs. Tu vari atzīmēt vārdus vai frāzes, kas māca šo doktrīnu. Saistoši debesīs nozīmē, ka veiktie priekšraksti Debesu Tēva acīs ir derīgi.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kā šī mācība tevi ietekmē, piedaloties priekšrakstu veikšanā par mirušajiem?”
Mācības un Derību 127:10–12 mēs varam mācīties, ka Džozefs Smits vēlējās svētajiem mācīt par kristībām mirušo labā, bet tādēļ, ka viņam bija jāslēpjas, viņš to nevarēja darīt. Viņš apsolīja svētajiem uzrakstīt vēl vairākas vēstules par kristīšanos mirušo labā un citiem svarīgiem jautājumiem.
Džozefs Smits paskaidro, kāpēc mums jāved pieraksti par glābšanas priekšrakstiem
Apmēram pēc nedēļas, kad pravietis Džozefs Smits bija uzrakstījis vēstuli, kas pierakstīta Mācības un Derību 127. nodaļā, viņš svētajiem uzrakstīja vēl vienu vēstuli attiecībā uz kristībām par mirušajiem. Šīs vēstule ir iekļauta Mācības un Derību 128. nodaļā.
Mācības un Derību 128:1–5 Džozefs Smits mācīja, ka vietējie pierakstītāji būtu jāieceļ par lieciniekiem un ka viņiem būtu jāpieraksta veiktās kristības par mirušajiem. Viņš arī mācīja, ka būtu jāieceļ galvenais pierakstītājs, kurš apkopotu veiktos pierakstus vispārējos Baznīcas pierakstos.
Vai tu kādreiz esi redzējis pasi? Kādas privilēģijas un tiesības ir pases īpašniekam? Kāpēc tu nevari iebraukt citā valstī ar cita cilvēka pasi? Kas notiktu, ja tu censtos iebraukt citā valstī, bet informācija pasē būtu nepilnīga?
Izlasi Mācības un Derību 128:6–7 un uzzini, kādi pieraksti tiks izmantoti, lai noteiktu, vai mēs varam atrasties Dieva klātbūtnē. Pievērs uzmanību, ka apustulis Jānis un pravietis Džozefs Smits pieminēja vairāk nekā tikai vienu pierakstu grāmatu. Viņi teica, ka „grāmatas tika atvērtas; un tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata” (M&D 128:6; skat. arī Jāņa atkl. 20:12). Pirmās grāmatas, par kurām runāja Jānis, tiek turētas uz Zemes, bet dzīvības grāmata ir pieraksts, kas tiek turēts debesīs. Šīs grāmatas satur pierakstu par mūsu darbiem.
Līdzīgi, kā ir nepieciešams, lai cilvēka pasē tiktu ierakstīta konkrēta informācija, lai viņš varētu tikt ielaists citā valstī, mums ir nepieciešams, lai konkrēta informācija tiktu ierakstīta šajās grāmatās, lai mēs varētu tikt pieņemti Dieva klātbūtnē.
Elders Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Neatkarīgi no tā, kāda ir mūsu pilsonība, rase, dzimums, amats, izglītība vai paaudze, kurā dzīvojam, mūsu dzīve ir mājupceļš pie Dieva, lai ar Viņu atkal būtu kopā celestiālajā valstībā.
Priekšraksti un derības kļūst par mūsu caurlaidi, lai mēs tiktu pieņemti Viņa klātbūtnē. To cienīga saņemšana ir visa mūža darbs, un to turēšana — mirstīgās dzīves uzdevums” („Covenants”, Ensign, 1987. g. maijs, 24. lpp.).
Tu vari pasvītrot frāzi „ko jūs saistāt uz zemes, būs saistīts debesīs” Mācības un Derību 128:8. Pēc tam vēlreiz izlasi Mācības un Derību 128:8, pievēršot uzmanību „citādam tulkojuma skaidrojumam”, ko deva Džozefs Smits. Tu vari pasvītrot arī šo frāzi.
Lasot 8. pantu tev būtu noderīgi saprast, ka paši savā personā nozīmē — rīkoties pēc sava prāta un attiecas uz cilvēkiem, kuri ir kristījušies laicīgās dzīves laikā. Frāze „caur saviem pārstāvjiem” attiecas uz tiem cilvēkiem, kuriem nebija iespēja saņemt glābjošo kristību priekšrakstu laicīgās dzīves laikā un kuriem ir nepieciešami pārstāvji — citi cilvēki —, lai caur viņiem varētu tikt kristīti.
Saskaņā ar Mācības un Derību 128:8, kam un kā ir jāveic priekšraksti, lai tie būtu saistoši gan uz Zemes, gan debesīs? Lai atbildētu uz šo jautājumu, brīvajā vietā uzraksti tālāk sniegto mācību: Kad priekšrakstu veic priesterības ar attiecīgajām , priekšraksts ir saistošs gan uz Zemes, gan debesīs.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Ko, tavuprāt, nozīmē tas, ka priekšraksts ir saistošs debesīs?
Kā tu jūties, domājot par savu dalību tempļa priekšrakstos — kristībās un konfirmācijā — ,svētot cilvēkus, kuri atrodas garu pasaulē?
Viena no lietām, ko mēs mācāmies 9. pantā — ka katrā priesterības atklāšanas laikā Tas Kungs ir pilnvarojis vismaz vienu no Saviem kalpiem turēt un izmantot priesterības saistīšanas atslēgas.