Kad pravietis Džozefs Smits ieradās Kērtlandē, Ohaio, viņš novēroja, ka „daži dīvaini uzskati un maldīgi gari bija iezagušies starp” dažiem svētajiem. Viņš sāka mācīt ar „piesardzību un … gudrību”, lai to novērstu (skat. History of the Church, 1:146). Elders Pārlijs P. Prets atgriezās no misijas un novēroja līdzīgu uzvedību Baznīcas draudzēs ārpus Kērtlandes. Viņš un citi elderi devās pie Džozefa, lai saņemtu vadību (skat. History of the Church, 1:170). 1831. gada maijā pravietis jautāja Tam Kungam un saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 50. nodaļā. Šajā atklāsmē Tas Kungs norādīja svētajiem mācīt un pieņemt evaņģēliju ar patiesības Garu.
Tas Kungs brīdina Baznīcas elderus par maldīgiem gariem
Vai tu zini, ko nozīmē — iedvesmot kādu? Tas nozīmē stiprināt kādu — it īpaši stiprināt kādu garīgi vai emocionāli vai pamācīt, vai izglītot kādu. Vai vari atcerēties gadījumu, kad sajuties iedvesmots, izdzirdot mācītos evaņģēlija principus? Kad tu esi sajutis, ka palīdzēji iedvesmot citus?
Atsauc atmiņā šīs stundas ievadu. Jaunie Baznīcas locekļi Kērtlandes apgabalā savos dievkalpojumos bija ieviesuši dīvainas, skaļas un mulsinošas aktivitātes. Šīs aktivitātes uzjundīja cilvēku emocijas, taču tās nebija iedvesmojošas.
Attēls
Džozefs Smits
Pravietis Džozefs Smits rakstīja, kādas bija dažas no sekām, kad cilvēki pakļāvās maldīgiem gariem: „Drīz pēc evaņģēlija pasludināšanas Kērtlandē un Baznīcas vadītāju prombūtnes laikā, tika pieņemti daudzi maldīgi gari, tika redzētas daudzas dīvainas vīzijas un tika ņemti vērā nesavaldīgi, sajūsmināti viedokļi; vīrieši skrēja ārā pa durvīm šī gara ietekmē, un daži no viņiem uzkāpa uz koku celmiem un kliedza, un iesaistījās visa veida absurdās darbībās; viens vīrietis sekoja bumbai, ko teicās redzam lidojam pa gaisu, līdz nonāca pie kraujas un ielēca koka lapotnē, kas izglāba viņa dzīvību; un tika darītas daudzas smieklīgas lietas ar nodomu celt neslavu Dieva Baznīcai, likt Dieva Garam attālināties un iznīdēt, un iznīcināt tos diženos principus, kas bija izveidoti cilvēces ģimenes glābšanai” (skat. History of the Church, 4:580).
Daži Baznīcas elderi nesaprata, kas notika, tādēļ lūdza padomu Džozefam Smitam. Viņš jautāja Tam Kungam un saņēma atklāsmi, kas palīdzēja svētajiem iedvesmot citam citu, kad viņi mācīja un mācījās evaņģēlija patiesības.
Izlasi Mācības un Derību 50:1–3, meklējot ietekmi, kas lika svētajiem rīkoties neiedvesmojošos veidos. Saskaņā ar 3. pantu, kāpēc Sātans vēlējās pievilt svētos?
Izlasi Mācības un Derību 50:4–9, meklējot Tā Kunga brīdinājumu par dažiem cilvēkiem Baznīcas locekļu starpā Ohaio. Liekulis ir cilvēks, kura rīcība nesaskan ar viņa paustajiem uzskatiem vai kurš izliekas, ka ir tikumīgs, taču patiesībā nav (skat. Mateja 6:2, zemteksta piezīme 2a). Izlasi Mācības un Derību 50:6, 8 un atzīmē, kas, pēc Tā Kunga teiktā, ar viņiem notiks.
Tas Kungs paziņo, ka mums ir jāmāca un jāmācās ar Garu
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kas ir nepieciešams, lai kļūtu par efektīvu evaņģēlija skolotāju?
Kas ir nepieciešams, lai kļūtu par efektīvu evaņģēlija skolēnu?
Izlasi Mācības un Derību 50:13–20, meklējot atbildes uz minētajiem jautājumiem. Tu varētu atzīmēt to, ko atrodi, savos Svētajos Rakstos un pievienot sarakstam savā studiju dienasgrāmatā. Ievēro, cik ļoti Tas Kungs uzsvēra vajadzību pēc Svētā Gara evaņģēlija mācīšanā un apguvē.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Ko, tavuprāt, nozīmē — mācīt evaņģēliju „ar Garu” (M&D 50:14)? Ko, tavuprāt, nozīmē — to mācīt „kādā citādā veidā” (M&D 50:17)?
Ko, tavuprāt, nozīmē — „saņem[t] [patiesības vārdu] ar patiesības Garu” (M&D 50:19)? Ko, tavuprāt, nozīmē — to saņemt „kādā citādā veidā” (M&D 50:19)?
Pārskati Svēto Rakstu norādes, kas dotas Svēto Rakstu ceļvedī, tematā „Svētais Gars”. Nosaki rakstvietas, kas tev palīdz saprast, ko nozīmē mācīt un saņemt (tikt mācītam) patiesību ar patiesības Garu.
Atzīmē visas situācijas, kurās tev ir bijusi iespēja mācīt evaņģēliju vai liecināt par to:
Ģimenes mājvakarā
Draugu lokā
Seminārā
Baznīcas sanāksmē
Mājskološanā
Kad tev ir iespēja mācīt evaņģēliju, kā tava sapratne par Svēto Garu ietekmē to, kā tu gatavojies un māci?
Apvelc visas situācijas, kurās tu esi ko mācījies:
Ģimenes mājvakarā
Draugu lokā
Seminārā
Baznīcas sanāksmē
Mājskološanas apmeklējuma laikā
Sarunu laikā mājās
Izvēlies vienu no apvilktajām situācijām iepriekšminētajos sarakstos, kurā tu mācīji vai tiki mācīts ar Garu. Apraksti šo pieredzi savā studiju dienasgrāmatā un apsver iespēju dalīties tajā, ko uzzināji, ar kādu ģimenes locekli vai draugu.
Apdomā, ko tu vari darīt, lai labāk mācītos ar Garu minētajos apstākļos.
Elders Džeks H. Goslinds no Septiņdesmitajiem dalījās kāda jauna vīrieša pieredzē, kurš atklāja, ka viņa rīcība un attieksme ietekmēja viņa spējas mācīties ar Garu:
Attēls
Elders Džeks H. Goslinds
„Cik daudzi no jums ir pieņēmuši „garlaikotā cilvēka pozu” Svētā Vakarēdiena sanāksmes laikā? Jūs zināt šo pozu: viduklī noliecies uz priekšu, zods atbalstīts rokās, elkoņi uz ceļiem, truls skatiens grīdā. Vai jums ir ienācis prātā, ka tā ir jūsu izvēle, vai sanāksme ir interesanta, vai nav? …
Prezidents Spensers V. Kimbals teica, ka pielūgšana „ir katra paša atbildība, un, neņemot vērā to, kas tiek teikts no kanceles, ja cilvēks vēlas pielūgt To Kungu garā un patiesībā, viņš to var darīt. … Ja dievkalpojums jums šķiet neizdevies, jūs paši esat cietuši neveiksmi. Neviens nevar pielūgt Dievu jūsu vietā; jums pašiem ir jāgaida uz To Kungu.” (Ensign, 1978. g. janv., 5. lpp.)
Kāds jaunietis raksturoja, kā viņš pirmo reizi pieredzēja pielūgsmes garu. Savu Ārona priesterības gadu laikā viņš bija daļēji aktīvs Baznīcā. Kad viņš apmeklēja Svētā Vakarēdiena sanāksmes, viņš parasti sēdēja zāles beigās ar saviem draugiem, un viņš nebija godbijības paraugs. Tomēr kādu dienu viņš ieradās ar nelielu nokavēšanos, un pie viņa draugiem nebija brīvas vietas. Viņš sēdēja viens, un pirmo reizi mūžā viņš aizvēra acis lūgšanu laikā, viņš dziedāja garīgās dziesmas, viņš ieklausījās Svētā Vakarēdiena lūgšanās un viņš veltīja uzmanību runātājiem. Aptuveni pirmā runātāja runas vidū viņš sajuta asaras riešamies acīs. Nedaudz apmulsis, viņš uzmanīgi paskatījās apkārt; neviens cits nešķita esam saviļņots. Viņš skaidri neapzinājās, kas ar viņu notika, taču šī pieredze izmainīja viņa dzīvi. Tieši tās sanāksmes laikā viņš pa īstam sāka garīgi gatavoties kalpošanai misijā. Viņš kaut ko sajuta un, par laimi, rīkojās saskaņā ar šīm sajūtām, tās neatraidot” („Yagottawanna”, Ensign, 1991. g., maijs, 46).
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti vienu konkrētu veidu, kā tu vari labāk mācīties ar Garu.
Kā tu vari noteikt, kad māci un mācies ar Garu?
Izlasi Mācības un Derību 50:21–22, meklējot Tā Kunga norādījumus tam, kā noteikt, vai tu māci un mācies ar Garu.
Kā tu rezumētu Tā Kunga mācīšanas veidu minētajos pantos?
Mācības un Derību 50:23–25 ievēro atšķirību starp to, kas notiek, kad cilvēki māca ar Garu, un kas notiek, kad cilvēki māca un mācās „kādā citādā veidā” (M&D 50:17).
Kā Tas Kungs raksturoja mācīšanas veidu, kas neiedvesmo? Kā Viņš raksturoja mācīšanas veidu, kas „ir no Dieva” (M&D 50:24)?
No šiem pantiem mēs varam mācīties šādu principu: Tas, kas nāk no Dieva, izglīto un iedvesmo, taču tas, kas nav no Dieva, izraisa apjukumu un tumsību.
Kad tu esi redzējis vai sajutis kaut ko, kas nebija no Dieva? Kā Gars palīdzēja tev to apzināties?
Dažreiz tu dzirdēsi un redzēsi vēstījumus, kuru nolūks būs iedragāt tavu ticību. Principi, kurus tu apgūsti šodien, var nostiprināt tevi pret šādiem vēstījumiem. Lūdz pēc Gara klātbūtnes visā, ko tu mācies, un īpašu uzmanību pievērs ietekmei, kas sajūtama, kad tiek mācīts ar Garu. Mācības un Derību 50:13–22 mēs mācāmies, ka tad, kad mācām un mācāmies ar Garu, mēs saprotam cits citu un iedvesmojamies, un priecājamies kopā. Tas atšķiras no apjukuma un tumsības, kas rodas, kad kaut kas tiek mācīts „kādā citādā veidā”.
Mācības un Derību 50:26–36 izlasi Tā Kunga padomu priesterības nesējiem par spēku un pienākumiem, kas nāk līdz ar viņu ordināciju. Viņš teica, ka priesterības nesējiem ir jākalpo citiem un jātur sevi šķīstus. Viņiem tā rīkojoties, Tas Kungs dos viņiem spēku uzveikt maldīgus garus, arī tādus, kādi tika atklāti starp dažiem svētajiem.
Tas Kungs mudina Savus kalpus turpināt pieaugt labvēlībā un patiesībā, un Viņš apliecina viņiem, ka ir ar viņiem
Attēls
ģimenes lūgšana
Iedomājies mazos bērnus no savas bīskapijas vai draudzes kalpojam pilnlaika misijā, kad viņi ir pieauguši. Kas viņiem ir vajadzīgs, lai būtu gatavi kalpot? Kā mēs līdzināmies šiem mazajiem bērniem?
Mācības un Derību 50:37–46 Tas Kungs runāja konkrēti uz dažiem elderiem, kuri kalpoja 1831. gadā. Tomēr Viņa vārdi attiecas arī uz mums. Izstudē Mācības un Derību 50:40–46, meklējot mierinājuma un iedrošinājuma vārdus vai frāzes. Tu varētu atzīmēt to, ko atrodi.
Mācības un Derību 50:40 Tas Kungs teica: „Jums ir jāaug labvēlībā.” Ko, tavuprāt, nozīmē — „pieaugt labvēlībā”?
Domājot par šo jautājumu, tu varētu izlasīt labvēlības definīciju Svēto Rakstu ceļvedī vai grāmatiņā Uzticīgi ticībai. Tas, ko mēs uzzinām Mācības un Derību 50:37–46, palīdz mums apzināties, ka Glābējs vēlas, lai mēs pieaugtu labvēlībā un patiesības zināšanās un paļautos uz Viņu. Tāpat kā Viņš to apsolīja šiem elderiem, Viņš pieskatīs arī mūs, kad mēs uzticēsimies Viņam un centīsimies darīt Viņa gribu.
Ko tev nozīmē tas, ka Tas Kungs saka: „Jūs esat Mani?” Kā šis iedrošinājums var palīdzēt mums „nebīties” (M&D 50:41)?