Atklāsme Mācības un Derību 18. nodaļā tika dota 1829. gada jūnijā, neilgu laiku pēc tam, kad Pēteris, Jēkabs un Jānis piešķīra Melhisedeka priesterību Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam. Viņu vizīte uzsvēra, cik svarīga ir apustuļu loma Jēzus Kristus Baznīcas pamatu veidošanā.Mācības un Derību 18:1–16 galvenokārt vērsta uz Olivera Kauderija un Deivida Vitmera aicinājumu būt par Jēzus Kristus kalpiem un sludināt citiem grēku nožēlošanu. Mācības un Derību 18:17–47 māca, cik svarīgi ir uzņemties Jēzus Kristus Vārdu. Tas Kungs pieminēja arī to, ka tiks aicināti Divpadsmit apustuļi un ka viņi vēlēsies uzņemties Glābēja Vārdu ar „visu sirdi” (M&D 18:27). Tas Kungs Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram uzdeva unikālu pienākumu — „sameklēt tos Divpadsmit” (M&D 18:37).
Vai tu kādreiz esi pieredzējis zemestrīces radītu satricinājumu vai iznīcību? 1989. gada 17. oktobrī plkst. 17:04 Sanfrancisko, Kalifornijas štatā, Savienotajās Valstīs, skāra spēcīga zemestrīce (6,9 balles pēc Rihtera skalas). Tūkstošiem ēku tika sabojātas vai sagrautas. Dažas no ēkām ārēji izskatījās labi, taču amatpersonas tās neļāva izmantot, jo to pamati bija bojāti vai nedroši. Kādas bažas jums rastos, ja būtu jādzīvo mājā ar nedrošiem pamatiem?
Attēls
Baznīcas veidošanas diagramma
Saskaņā ar Mācības un Derību 18. nodaļu, Tas Kungs atklāja Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam, kā veidot Viņa Baznīcu uz drošiem pamatiem. Šīs atklāsmes sākumā Tas Kungs runāja par to, ko Olivers Kauderijs bija pierakstījis, ar to domājot Mormona Grāmatas vārdus, kurus Olivers bija pierakstījis, kamēr darbojās par pravieša Džozefa Smita pierakstītāju.
Izlasi Mācības un Derību 18:2–5 un atzīmē, uz kā, saskaņā ar Mormona Grāmatā pierakstīto, Tas Kungs pavēlēja Saviem kalpiem veidot Baznīcu.
No Tā Kunga norādījumiem mēs mācāmies, kas ir Tā Kunga patiesās Baznīcas galvenā pazīme. Pabeidz šo principu, pamatojoties uz atklāsmi, kas dota šajos pantos: Patiesā Baznīca ir veidota uz .
Pravietis Džozefs Smits mācīja par pamatu un klinti šādiem vārdiem:
Attēls
Džozefs Smits
„Kristus bija Baznīcas galva, galvenais stūrakmens, garīgā klints, uz kuras uzcelta Baznīca, un elles vārtiem nebūs to uzvarēt [skat. Mateja 16:18; Efeziešiem 2:20]. Viņš uzcēla Valstību, izraudzījās apustuļus un ordinēja viņus Melhisedeka priesterībā, dodot tiem spēku [priesterības atslēgas] veikt evaņģēlija priekšrakstus” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2010], 138. lpp.).
„Jēzus Savās mācībās saka: „Uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt”” [Mateja 16:18.] Kādas klints? Atklāsmes” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 195. lpp.).
Tas Kungs deva konkrētu apsolījumu Saviem kalpiem, ja viņi cels Viņa Baznīcu uz droša Viņa evaņģēlija pamata. Izlasi Mācības un Derību 18:5 un atrodi Tā Kunga apsolījumu.
Olivers Kauderijs un Deivids Vitmers tiek aicināti sludināt grēku nožēlošanu
Kā tu raksturotu garīgo un morālo stāvokli pasaulē, kurā pašlaik dzīvojam? Izlasi Mācības un Derību 18:6 un ievēro, kā Tas Kungs raksturo pasauli. Atrodi Tā Kunga risinājumu pieaugošajai pasaules nekrietnībai, kas pierakstīts Mācības un Derību 18:9.
Iedomājies kādu priekšmetu savā mājā, kam, tavuprāt, ir vērtība. Vai tu aptuveni zini, cik šis priekšmets maksā? Viens veids, kā noteikt priekšmeta vērtību, ir uzzināt, kādu cenu kāds cits ir gatavs par to maksāt. Šis cilvēks var apgalvot, ka priekšmets maksā noteiktu summu, taču cena ir precīza tikai tad, ja arī cita persona ir gatava maksāt to pašu summu par šo priekšmetu.
Cik vērtīga ir dvēsele? Mācības un Derību 18:10 māca, cik vērtīga ir dvēsele Dieva acīs. Izlasi šo pantu, meklējot, kā mūs novērtē Tas Kungs.
Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti, kāpēc, tavuprāt, tu esi tik vērtīgs Debesu Tēvam un Jēzum Kristum.
Attēls
Dīters F. Uhtdorfs
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, Augstākā prezidija loceklis, paskaidroja, cik liela ir mūsu vērtība Debesu Tēva acīs: „Dievs jūs redz ne tikai kā mirstīgu būtni uz nelielas planētas, kas dzīvo īsu laiciņu, — Viņš jūs redz kā Savu bērnu. Viņš jūs redz kā tādu būtni, par kādu jūs spējat un par kādu jums paredzēts kļūt. Viņš vēlas, lai jūs zinātu, ka jūs esat Viņam svarīgi” („Jūs esat Viņam svarīgi”, Ensign vai Liahona, 2011. g. nov., 22. lpp.).
Tam Kungam ir svarīga katra dvēsele, un bieži vien Gars vada Baznīcas vadītājus kalpot kādam konkrētam cilvēkam. Piemēram, prezidents Tomass S. Monsons sekoja Gara pamudinājumiem un mainīja sagatavoto vispārējās konferences runu, lai uzrunātu kādu jaunu meiteni vispārējās konferences laikā:
Attēls
Prezidents Tomass S. Monsons
„Balkonā man pa kreisi es redzu skaistu meiteni, kas, iespējams, ir desmit gadus veca. Jaukais bērns, es nezinu tavu vārdu vai to, no kurienes tu esi atbraukusi. Tomēr es zinu šo: tava smaida nevainība un tavu acu maigā izpausme ir likusi man atlikt malā manis sagatavoto uzstāšanos šim gadījumam. Šodien es jūtu iedvesmu uzrunāt tevi.”
Pēc tam prezidents Monsons dalījās pieredzē, kas stiprināja viņa izpratni par Jēzus Kristus lielo mīlestību pret Saviem bērniem. Viņš runāja par 10 gadus veco Kristalu Mesvinu, kas kopā ar ģimeni dzīvoja Šrevportas Luiziānas stabā. Kristalai bija diagnosticēts vēzis, kas bija izplatījies viņas plaušās. Mesvinu ģimene nekrita izmisumā, bet plānoja doties uz Soltleiksitiju. Kristala tur varētu saņemt svētību no kāda no augstākajiem pilnvarotajiem. Mesvini nepazina nevienu no brāļiem personīgi, tādēļ izvēle tika izdarīta nejauši, Kristalai parādot visu augstāko pilnvaroto attēlus. Tīrās sakritības pēc tika izraudzīts mans vārds.
Kristala tā arī nenokļuva Soltleiksitijā. Viņas stāvoklis pasliktinājās. Beigas bija tuvu. Taču viņas ticība nesašķobījās. Saviem vecākiem viņa teica: „Vai drīz nebūs staba konference? Vai tajā nepiedalīsies kāds augstākais pilnvarotais? Un kāpēc lai tas nebūtu brālis Monsons? Ja es nevaru doties pie viņa, Tas Kungs viņu var atsūtīt pie manis.”
Tajā pašā laikā Soltleiksitijā, neko nezinot par notikumiem Šrevportā, izveidojās ļoti neparasta situācija. Tajā nedēļas nogalē, kad notika Šrevportas Luiziānas staba konference, es biju norīkots uz El Paso, Teksasā. Prezidents Ezra Tafts Bensons mani paaicināja savā birojā un paskaidroja, ka viens no brāļiem ir veicis dažus sagatavošanās darbus attiecībā uz staba sadalīšanu El Paso. Viņš jautāja, vai man nebūtu iebildumu, ja kāds cits dotos uz El Paso un mani norīkotu kur citur. Protams, tā nebija nekāda problēma — man derēja jebkura vieta. Tad prezidents Bensons teica: „Brāli Monson, es jūtu iedvesmu, ka tev ir jāapmeklē Šrevportas Luiziānas stabs.” Norīkojums tika pieņemts. Pienāca norīkojuma diena. Es ierados Šrevportā.
Tās sestdienas pēcpusdienā bija daudz sanāksmju. … Ar atvainošanos staba prezidenta Čārlzs F. Keigls jautāja, vai manā grafikā atrastos laiks sniegt svētību kādai desmit gadus vecai meitenei, kura ir slima ar vēzi. Viņas vārds bija Kristala Mesvina. Es atbildēju, ka, ja iespējams, es to darīšu, un tad pajautāju, vai viņa būs konferencē, vai arī atrodas Šrevportas slimnīcā? Zinot saspringto grafiku, prezidents Keigls gandrīz nočukstēja, ka Kristala ir palaista mājās — vairāk kā astoņdesmit jūdzes no Šrevportas!
Es pārskatīju sanāksmju grafiku tam vakaram un nākamajam rītam — pat savu lidojumu atpakaļ. Vienkārši nepietika laika. Tad man prātā ienāca cits risinājums. Vai mēs nevaram atcerēties šo mazo meiteni mūsu kopīgajās lūgšanās konferences laikā? Bez šaubām Tas Kungs to saprastu. Pieņemot šādu lēmumu, mēs turpinājām manu vizīti saskaņā ar grafiku.
Kad šī ziņa tika nodota Mesvinu ģimenei, viņi pauda izpratni, tomēr bija jūtama arī neliela vilšanās. Vai Tas Kungs nebija dzirdējis viņu lūgšanas? Vai Viņš nebija atvedis brāli Monsonu uz Šrevportu? Un atkal ģimene lūdza pēc pēdējās labvēlības, lai viņu dārgā Kristala piepildītu savu vēlēšanos.
Tajā mirklī, kad Mesvinu ģimene nometās ceļos lūgšanā, pulkstenis staba centrā rādīja 7:45 no rīta. Vadītāju sanāksme bija bijusi iedvesmojoša. Es kārtoju savas piezīmes, gatavojoties kāpt uz paaugstinājuma, kad izdzirdēju kādu balsi, kas uzrunāja manu garu. Vēstījums bija īss, vārdi zināmi: „Laidiet bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.” (Marka 10:14.) Manas piezīmes kļuva neskaidras. Manas domas pievērsās mazajai meitenei, kurai bija nepieciešama svētība. Lēmums bija pieņemts. Sanāksmju grafiks tika mainīts. Galu galā cilvēki ir svarīgāki par sanāksmēm. …
Es vienmēr atcerēšos un nekad neaizmirsīšu to agrā rīta braucienu uz debesīm, kuras Mesvinu ģimene sauc par mājām. …
Ģimene sapulcējās ap Kristalas gultu. Es palūkojos lejup uz bērnu, kurš bija pārāk slims, lai pieceltos, — gandrīz pārāk vājš, lai runātu. Viņas slimība tagad bija padarījusi viņu neredzīgu. Gars bija tik spēcīgs, ka es nometos ceļos, paņēmu viņas vārgo roku savā un vienkārši teicu: „Kristala, es esmu šeit.” Viņa pavēra lūpas un nočukstēja: „Brāli Monson, es zināju, ka jūs atnāksiet.” Es palūkojos apkārt. Neviens nestāvēja. Visi bija nometušies ceļos. Svētība tika dota. Kristalas sejā parādījās vārgs smaids. Viņas nočukstētais „paldies” bija pienācīga noslēguma lūgšana. …
Pēc četrām dienām, otrdienā, kad Baznīcas locekļi Šrevportā vienojās savā ticībā kopā ar Mesvinu ģimeni un Kristalas vārds tika pieminēts īpašā lūgšanā laipnajam un mīlošajam Debesu Tēvam, Kristalas Mesvinas šķīstais gars atstāja tās slimības nomocīto ķermeni un iegāja Dieva paradīzē. …
Tev, mana mazā draudzene, tur augšā, balkonā, un ticīgajiem visā pasaulē, es liecinu, ka Jēzus no Nācaretes mīl mazus bērnus, ka Viņš uzklausa jūsu lūgšanas un atbild uz tām” („The Faith of a Child”, Ensign, 1975. g. nov., 20.–22. lpp.).
Izlasi Mācības un Derību 18:11–12, meklējot, kādu cenu samaksāja mūsu Glābējs, Jēzus Kristus, lai izpirktu mūs. (Frāze „visu cilvēku” attiecas uz ikvienu — visiem vīriešiem, sievietēm un bērniem.) Mācības un Derību 18:10–11 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari īpaši atzīmēt šo rakstvietu, lai to varētu viegli atrast.
Ņemot vērā, ka dvēseles vērtība ir tik liela, kā, tavuprāt, jūtas Debesu Tēvs un Jēzus Kristus, kad kāds nožēlo grēkus un pieņem Glābēja upuri? Izlasi Mācības un Derību 18:13 un atrodi Tā Kunga atbildi. Pārdomā, kāpēc, tavuprāt, mēs sagādājam lielu prieku Tam Kungam, kad nožēlojam grēkus.
Mācības un Derību 18:14 mēs mācāmies, ka Tas Kungs aicināja Oliveru Kauderiju un Deividu Vitmeru „piesaukt grēku nožēlošanai šos ļaudis”. Elders Nīls L. Andersens, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, paskaidroja: „Piesaukt grēku nožēlošanai vienkārši nozīmē palīdzēt cilvēkiem atgriezties pie Dieva” („Preparing for Your Spiritual Destiny” [2010. g. 10. janv.], 7, speeches.byu.edu).
Savā studiju dienasgrāmatā uzskaiti dažus piemērus, kā jaunietis var kādam palīdzēt nožēlot grēkus vai sagatavoties atgriezties pie Dieva.
Izlasi Mācības un Derību 18:15–16, meklējot, ko cilvēki piedzīvo, kad viņi palīdz kādam atgriezties pie Jēzus Kristus. (Mācības un Derību 18:15–16 ir prasmīgi pārzināmā rakstvieta. Tu vari īpaši atzīmēt šo rakstvietu, lai to varētu viegli atrast.) Ņemot vērā Tā Kunga apsolījumu šajos pantos, pabeidz šo principu: Ja mēs palīdzam citiem nožēlot grēkus un nākt pie Tā Kunga, mūsu prieks .
Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti kādu pieredzi, kad tu vai kāds tavs pazīstamais ir piedzīvojis prieku, palīdzot kādam nožēlot grēkus vai tuvoties Tam Kungam. Vēl pieraksti vienu piemēru tam, ko tu darīsi, lai palīdzētu šajā dvēseļu glābšanas darbā. Pārdomā, kam tieši tu varētu palīdzēt.
Attēls
Rakstvietas prasmīgas pārzināšanas ikona
Rakstvietu prasmīga pārzināšana — Mācības un Derību 18:10–11
Uz kartītes vai mazas papīra lapas uzraksti Mācības un Derību 18:10–11 tekstu. Ņem šo papīra lapu sev līdzi un dienas gaitā to laiku pa laikam izlasi, lai palīdzētu atminēties savu un citu cilvēku vērtību Dieva acīs.
Savā studiju dienasgrāmatā ieraksti šādu frāzi, tukšajā vietā ievietojot savu vārdu: vērtība ir tik liela, ka Jēzus Kristus cieta un mira, lai var nožēlot grēkus un atgriezties pie Debesu Tēva. Pēc tam atbildi uz šādiem jautājumiem:
Kā šīs patiesības apzināšanās var ietekmēt to, kā tu raugies uz sevi?
Kā tas, ka tu atceries, kādu cenu Jēzus Kristus samaksāja par citu cilvēku dvēselēm, ietekmē tavu izturēšanos pret tiem?
Palūdz kādam ģimenes loceklim vai draugam palīdzēt tev iegaumēt Mācības un Derību 18:15–16. Lai viens cilvēks sāk lasīt prasmīgi pārzināmās rakstvietas pirmo rindiņu, saskaņā ar zemāk doto piemēru. Pēc tam otram cilvēkam jācenšas atkārtot pirmā rindiņa no galvas un jāpievieno nākamā rindiņa. Turpiniet šādā veidā, mainot personu lomas, atkārtojot iepriekšējās rindiņas un pievienojot rakstvietas rindiņu, līdz tā ir pabeigta. Tu vari atkārtot, līdz esat izgājuši cauri visai rakstvietai vairākas reizes.
„Un ja būs tā, ka jūs strādāsit visas savas dienas,
piesaucot grēku nožēlošanai šos ļaudis,
atvedīsiet kaut vienu dvēseli pie Manis,
cik liels būs jūsu prieks ar viņu
Mana Tēva valstībā!
Un tagad, ja jūsu prieks būs liels ar vienu dvēseli,
ko jūs būsit atveduši pie Manis
Mana Tēva valstībā,
cik liels būs jūsu prieks,
ja jūs atvedīsiet daudzas dvēseles pie Manis!”
Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti šo rakstvietu, cik daudz no tās spēj atcerēties.
Jēzus Kristus māca Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram par Viņa Vārda spēku.
Uz īsi brīdi aizdomājies par savu uzvārdu. Vai tu kādreiz esi domājis par svētībām un pienākumiem, kas nāk līdz ar šo vārdu un piederību dzimtai? Dažas no šīm privilēģijām ir, piemēram, mīlestība un pieņemšana, vieta, kur dzīvot, drošība un cilvēki, kas par tevi rūpējas. Tavi pienākumi var būt, piemēram, izturēties pret savas ģimenes locekļiem ar cieņu, pildīt mājas darbus un izrādīt godu savas dzimtas vārdam.
Pat tad, ja tava ģimenes dzīve nebūt nav ideāla un tev ir sajūta, ka ģimenes vārds nav svarīgs, kristoties tu uzņemies Jēzus Kristus Vārdu. Izlasi Mācības un Derību 18:17–25 un atrodi, kādas privilēģijas un pienākumus mēs saņemam līdz ar Kristus Vārda uzņemšanos. Pieraksti atbildes šajā tabulā:
Tas Kungs atklāj Divpadsmit apustuļu aicinājumu un misiju
Savā pirmajā vispārējā konferencē, kā tikko aicināts apustulis, elders Džefrijs R. Holands teica:
Attēls
Elders Džefrijs R. Holands
„Acīmredzami mans vislielākais saviļņojums un vislielākais prieks ir apziņa, ka man ir iespēja, kā teicis Nefijs, „runāt par Kristu, …, priecāties par Kristu, … sludināt par Kristu, [un] pravietot par Kristu” (2. Nef. 25:26), lai kur es būtu un lai ar ko es būtu līdz pat manam pēdējam elpas vilcienam. Neapšaubāmi, ka nevarētu būt augstāks mērķis, nedz arī augstāka privilēģija, kā būt „īpašam Kristus vārda [lieciniekam] visā pasaulē” (M&D 107:23).
… Papildus maniem vārdiem un mācībām un vārdiski paustajai liecībai, manai dzīvei ir jābūt daļai no manas liecības par Jēzu. Manai būtībai ir jāatspoguļo šī darba dievišķums. Es to nevarētu pārdzīvot, ja jebkas, ko es saku vai daru, jebkādā veidā mazinātu jūsu ticību Kristum, jūsu mīlestību pret šo Baznīcu vai cieņu, ko izjūtat pret svēto apustuļa kārtu.
Es jums apsolu, tāpat kā es esmu apsolījis Tam Kungam un šiem saviem brāļiem, ka es centīšos būt šīs uzticības cienīgs un kalpošu, cik labi vien spēšu” („Miracles of the Restoration”, Ensign, 1994. g. nov., 31).
Saskaņā ar Mācības un Derību 18:26–29, Divpadsmit apustuļi ir aicināti sludināt un pārvaldīt evaņģēliju visā pasaulē. Izlasi 30.–32. pantu un pēc tam savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kas vēl, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, bija jādara Divpadsmit apustuļiem.
Kāpēc dažas balsis ir vieglāk atpazīt nekā citas? Vai tev kādreiz ir grūti atpazīt Tā Kunga balsi un zināt, kad Viņš runā ar tevi?
Mēs varam dzirdēt Tā Kunga balsi caur Viņa kalpiem. Mācības un Derību 18. nodaļā Tas Kungs paskaidroja, kā vēl mēs varam dzirdēt Viņa balsi un tā var kļūt mums pazīstama. Izlasi Mācības un Derību 18:34–36, 47, meklējot kādu svarīgu veidu, kādā Tas Kungs runā ar mums. Mācības un Derību 18:34 frāze „šie vārdi” attiecas uz atklāsmēm, kuras Tas Kungs ir devis un kas tagad ir atrodamas Mācībā un Derībās. Pamatojoties uz šiem pantiem, ko tu ieteiktu kādam, kas vēlas zināt, kā mēs varam sadzirdēt Tā Kunga balsi?
Savos Svētajos Rakstos vai studiju dienasgrāmatā ieraksti šo principu: Mēs varam dzirdēt Jēzus Kristus balsi, kad lasām Svētos Rakstus ar Gara spēku.
Mēs varam dzirdēt Tā Kunga balsi ar ausi nesaklausāmos veidos. Caur Svēto Garu mēs varam saņemt sajūtas un vēstījumus mūsu prātam un sirdij (skat. M&D 8:2–3). Elders M. Rasels Balards, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja: „Kad mēs lasām un studējām atklāsmes, Gars var mūsu sirdīs apstiprināt, ka tas, ko mācāmies, ir patiesība; šādi Tā Kunga balss uzrunā ikvienu no mums” („Marvelous Are the Revelations of the Lord”, Ensign, 1998. g. maijs, 32. lpp.).
Padomā par kādu pieredzi, kad es sajutis, ka Tas Kungs iedvesmo tevi, lasot vai pārdomājot Svētos Rakstus. Pārdomā šādus jautājumus:
Kā apzināšanās, ka Svētais Gars var palīdzēt mums sadzirdēt Glābēja balsi, kad mēs lasām Viņa vārdus, var ietekmēt mūsu domas par Svētajiem Rakstiem?
Kā šī patiesība var vadīt tevi, kad tu izvēlies laiku, vietu vai vidi, kurā lasīt Svētos Rakstus?
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: