1829. gada jūnijā Džozefs Smits nolīga Egbertu B. Grandinu, lai iespiestu 5000 Mormona Grāmatas eksemplāru 3000 dolāru vērtībā. Taču Grandins atteicās uzsākt darbu un iegādāties nepieciešamo rakstāmmašīnu, kamēr viņam netika garantēta samaksa par darbu. Mācības un Derību 19. nodaļā ietvertajā atklāsmē, kas, iespējams, dota 1829. gada vasarā, Tas Kungs pavēlēja Martinam Herisam „do[t] daļu no [viņa] īpašuma … [un] samaksā[t] parādu, ko [viņš ir] uzņēmies ar iespiedēju” (M&D 19:34–35). Izmantojot daļu savas fermas par ķīlu, Martins Heriss personīgi garantēja samaksu par iespiešanas izmaksām, ja ieņēmumi no Mormona Grāmatas pārdošanas nesegs iespiešanas izmaksas.
Prezidents Džozefs Fīldings Smits šo atklāsmi kopā ar tās mācībām par Izpirkšanu raksturoja kā „vienu no lielākajām atklāsmēm šajā evaņģēlija laikmetā; ir tikai dažas, kas ir svarīgākas par šo” (Church History and Modern Revelation, 2 sēj. [1953], 1:85).
Izlasi Mācības un Derību 19:1–3, meklējot, kas, pēc Glābēja vārdiem, Viņš ir un ko Viņš paveica. Atzīmē vārdus vai frāzes, kas māca, ka Jēzus Kristus izpildīja Sava Tēva gribu un ka Jēzus Kristus mūs tiesās atbilstoši mūsu darbiem.
Savā studiju dienasgrāmatā apraksti, kā zināšanas par šiem patiesajiem principiem attiecībā uz Glābēju varēja palīdzēt Martinam Herisam sajust mieru un deva viņam spēku pildīt Tā Kunga gribu.
Tas Kungs paskaidroja dažus patiesus principus, kas var palīdzēt labāk saprast Viņa Izpirkšanas upuri. Izlasi Mācības un Derību 19:4, meklējot vārdus, kas pabeidz šo doktrināro izteikumu: „Katram cilvēkam ir vai . Tu vari atzīmēt šo frāzi savos Svētajos Rakstos.
Izlasi Mācības un Derību 19:5. Kā Glābējs raksturoja to cilvēku ciešanas, kuri nenožēlos grēkus un tādēļ saņems Viņa sodus? Kā zināšanas par šo patieso mācību sniedz vēl vienu papildu iemeslu nožēlot savus grēkus?
Pārskati Mācības un Derību 19:6–7 un sameklē frāzes, kas dažkārt tiek izmantotas, lai aprakstītu to cilvēku stāvokli, kuri nenožēlo savus grēkus. Atzīmē frāzes — „bezgalīgās mokas” un „mūžīgā sodība”. Par ko tu domā, izlasot šīs divas frāzes?
Izlasi Mācības un Derību 19:8–12, meklējot informāciju, kas palīdzētu tev saprast, kāpēc šajās frāzēs nav minēts, cik ilgu laiku cilvēki cietīs par saviem grēkiem.
Vai tu ievēroji, ka „Bezgalīgais” ir Dieva Vārds? Tas nozīmē, ka „bezgalīgais sods” vai „mūžīgais sods” ir „Dieva sods”. Ko, tavuprāt, nozīmē „Dieva sods”?
Attēls
Elders Džeimss E. Talmidžs
Elders Džeimss E. Talmidžs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja: „Ellei ir izeja, tāpat kā ieeja. Elle nav vieta, kurā atriebīgs soģis nosūta nosodītos, lai viņi ciestu un tiktu sodīti Viņa godības dēļ, bet tā ir vieta, kas sagatavota, lai mācītu, disciplinētu tos, kam šeit, uz Zemes, nav izdevies iemācīties to, kas viņiem bija jāiemācās. Tiesa, mēs lasām par bezgalīgo sodu, nebeidzamām ciešanām, mūžīgo sodību. Tas ir drausmīgs izteiciens, taču Savā žēlastībā Tas Kungs ir paskaidrojis, ko šie vārdi nozīmē. „Mūžīgais sods,” Viņš saka, „ir Dieva sods, jo Viņš ir mūžīgs, un šis stāvoklis jeb nosacījums vai iespējamība vienmēr pastāvēs grēciniekam, kurš ir pelnījis un kuram tiešām ir nepieciešams šāds nosodījums, taču tas nenozīmē, ka vienam cietējam jeb grēciniekam ir mūžīgi un nebeidzami jāiztur un jācieš. Neviens cilvēks ellē netiks turēts ilgāk, nekā nepieciešams, lai sagatavotu viņu kam labākam. Kad viņš sasniegs šo stāvokli, cietuma durvis atvērsies un tie pulki, kas sveiks viņu cienīgumā, līksmos. Tas Kungs nekādā mērā nav mazinājis iepriekšējās evaņģēlija atklāšanās teikto attiecībā uz Viņa likumu un Viņa evaņģēlija darbību, taču caur to visu Viņš mums ir nepārprotami atklājis Savu labestību un žēlastību, jo tā ir Viņa godība un Viņa darbs — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (skat. Conference Report, 1930. g. apr., 97. lpp.).
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
Prezidents Džozefs Fīldings Smits sniedza šādu atziņu: „Vienam soda veidam vienmēr seko tas pats aizstāvības veids saskaņā ar Dieva likumiem, kas ir mūžīgi un bezgalīgi, tādēļ tas tiek saukts par bezgalīgu sodu un mūžīgu sodu, tāpēc, ka tas ir sods, kuru Dievs ir noteicis saskaņā ar nemainīgu likumu. Cilvēks var ciest mūžīgo sodību, un, kad viņš ir samaksājis sodu par savu pārkāpumu, viņš tiek atbrīvots, taču sods paliek un gaida nākamo apsūdzēto, un tā uz priekšu mūžībā” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3. sēj. [1954.–1956. g.], 2:228.)
Prezidents Dž. Rūbens Klārks, Augstākā prezidija loceklis, sniedza papildu atziņu, mācot par Dieva patieso dabu. Lasot šo paskaidrojumu, padomā par to, kā izpratne par Dieva dabu palīdz mums saprast Dieva sodu.
Attēls
Prezidents Dž. Rūbens Klārks
„Es nevaru piekrist modernajai mācībai, ka Dievs nesoda, jo es nevaru atmest visus Svētos Rakstus, kas mums ir pieejami, lai nonāktu pie šāda secinājuma, [taču] man ir sajūta, ka tad, kad Tas Kungs nāks, lai piešķirtu mums mūsu atmaksu … un mūsu sodu …, Viņš izvēlēsies vismazāko sodu, kas atlīdzinās par mūsu pārkāpumu. Es domāju, ka Viņš savā taisnīgumā ietvers visu Savu bezgalīgo mīlestību, svētību, žēlastību, laipnību un sapratni. …
Un, no otras puses, es ticu: kad Viņam būs jālemj par atlīdzināšanu par visiem mūsu labajiem darbiem, tad Viņš dos maksimāli iespējamo, paturot prātā mūsu nodarījumus” („As Ye Sow … ”, Brigham Young University Speeches of the Year [1955. g. 3. maijs], 6.–7. lpp.).
Glābējs vēlas, lai caur Viņa Izpirkšanas upuri mūsu dzīves tiktu svētītas un pilnveidotas. Izlasi Mācības un Derību 19:13–17 un pabeidz šo izteikumu: Tie, kuri izvēlas nenožēlot grēkus, būs .
Attēls
Elders Nīls A. Maksvels
Elders Nīls A. Maksvels, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, atgādināja mums, ka mums ir jāizdara izvēle: „Galu galā mēs vai nu izvēlēsimies Kristus dzīvesveidu, vai Viņa ciešanas! Vai nu cietīsim, kā Viņš cieta” (M&D 19:16–17), vai uzvarēsim, kā Viņš uzvarēja (Jāņa atkl. 3:21)” („Overcome … Even As I Also Overcame”, Ensign, 1987. g. maijs, 72).
Pārdomā pats savas izvēles. Vai tās tevi tuvina Kristum līdzīgam dzīvesveidam, vai arī tās tevi ved uz ciešanām nākotnē pašam par saviem grēkiem?
Kā tas varētu būt noderīgi brīžos, kad mums ir jācieš par savu grēku sekām?
Padomā, kad tu esi cietis savu grēku dēļ un jutis, ka tev ir nepieciešama grēku nožēlošana. Domājot par šādu brīdi, atceries, kad tu esi sajutis, ka Gars ir kopā ar tevi, un kad esi sajutis, ka Gars ir atņemts. Ko tu darīji, lai no jauna baudītu Gara klātbūtni?
Izmanto Mācības un Derību 19:13–16, 20, lai atbildētu uz šādu jautājumu savā studiju dienasgrāmatā: „Kā Tā Kunga pavēle nožēlot grēkus ir pierādījums Viņa mīlestībai pret mums?”
Nākamās nedēļas laikā dalies savā liecībā ar kādu ģimenes locekli vai draugu par vienu no mācībām vai principiem, kuru iemācījies, studējot Mācības un Derību 19:1–22. Tu vari dalīties savā pieredzē ar savu skolotāju nākamajā tikšanās reizē.
Centies iegaumēt Mācības un Derību 19:16–19, vārdu pa vārdam pārrakstot šo rakstvietu uz papīra lapas. Pēc tam no šīs lapas skaļi nolasi rakstvietu vairākas reizes. Tad aizsedz (vai izdzēs) dažus vārdus vai frāzes savā papīra lapā. Pēc tam turpini citēt prasmīgi pārzināmo rakstvietu, no galvas noskaitot aizsegtās daļas. Turpini, līdz jutīsi, ka vari noskaitīt no galvas visu rakstvietu.
Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti visu šo rakstvietu, cik daudz to atceries.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: