Baznīcas locekļi pārceļas uz Misūri ziemeļiem

Ievads

1837. un 1838. gadā pravietis Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji godpilni vadīja Baznīcu cauri grūtam periodam. Ekonomisko grūtību, alkatības, nosodījumu un vajāšanas dēļ apmēram 10 līdz 15 procenti no svētajiem Kērtlandē, Ohaio, ieskaitot dažus svarīgus Baznīcas vadītājus, no Baznīcas novērsās. Uzticīgie svētie Ohaio sāka pārcelties, pievienojoties tiem, kuri dzīvoja Misūri ziemeļos. Fārvesta, Misūri, kļuva par Baznīcas galveno mītni, līdz svētie bija spiesti šo pilsētu pamest 1839. gada sākumā. Šī mācību stunda var tev palīdzēt saprast vēsturiskos notikumus, mācīties no tiem un gūt atziņas par atklāsmēm, kas saņemtas šajā periodā.

Sarežģījumi un atkrišana Kērtlandē, Ohaio

Apdomā šādu jautājumu: „Vai grūtības un pārbaudījumi tavu ticību stiprina, vai arī šādos brīžos tā kļūst vājāka?”

1837. un 1838. gadā daudzu pārbaudījumu dēļ svētajiem nācās saskarties ar šo jautājumu. Lai gan daudzi pārbaudījumi radās Baznīcas vajāšanas dēļ, daudzus no tiem arī rosināja Baznīcas iekšējie strīdi. Studējot šo stundu, apdomā, kā mūsu attieksme pret pārbaudījumiem var gan stiprināt, gan vājināt mūsu ticību Jēzum Kristum.

Kērtlande, Ohaio, attiecībā pret atrašanās vietu Misūri ziemeļos

Lasot tālāk sniegto vēsturisko apkopojumu, apdomā, kādus principus tu vari mācīties no aprakstītajiem notikumiem:

1837. gadā svētie Kērtlandē, Ohaio, piedzīvoja finansiālas grūtības. Lai palīdzētu svētajiem būt finansiāli neatkarīgiem, pravietis Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji nodibināja Kērtlandes Drošības biedrību — uzņēmumu, kas līdzinājās bankai. Izplatītās ekonomiskās depresijas dēļ daudzas bankas šajā laikā visā valstī bankrotēja. Arī Kērtlandes Drošības biedrība 1837. gada rudenī cieta neveiksmi. Divsimt bankas investori pazaudēja gandrīz visus ieguldījumus, tomēr Džozefs Smits cieta vislielākos zaudējumus. Lai gan Kērtlandes Drošības biedrība nebija Baznīcas dibināta, daudzi svētie pieņēma, ka tā ir Baznīcas banka jeb pravieša banka, un vainoja Džozefu Smitu savās finansiālajās problēmās. Daži viņu pat sāka saukt par „kritušo pravieti”. Taču, neskatoties uz bankas bankrotu, daudzi citi, kuri pazaudēja savu naudu, palika uzticīgi un lojāli pravietim. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003], 171–173.)

Atkrišana un nosodīšana izplatījās daudzu svēto vidū. Brigams Jangs aprakstīja gadījumu, kad daži Baznīcas locekļi, tai skaitā arī Baznīcas vadītāji, tikās, lai atteiktos no Džozefa Smita un ieceltu jaunu pravieti: „Vairāki no Divpadsmit apustuļiem, Mormona Grāmatas liecinieki un citi Baznīcas vadītāji sarīkoja padomi tempļa augšējā stāva telpā. Apspriežamais jautājums bija noskaidrot, kā pravietis Džozefs Smits varētu tikt gāzts un Deivids Vitmers iecelts par Baznīcas prezidentu. … Es piecēlos un vienkāršā un pārliecinošā manierē pateicu viņiem, ka Džozefs bija pravietis un es to zināju, un ka viņi var viņu nopelt un nonievāt viņu tik, cik viņiem labpatīkas, bet viņi neiznīcinās to, ka viņš ir Dieva iecelts pravietis, un viņi var iznīcināt tikai savu pašu autoritāti, pārgriezt pavedienu, kas viņus saista ar pravieti un Dievu, un nogremdēt sevi līdz ellei” (Manuscript History of Brigham Young (1801.– 1844.), red. Elden J. Watson [1968. g.], 15.–16.).

Attēls

Prezidents Brigams Jangs

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
1. Kādus principus mēs varam mācīties no šiem vēsturiskajiem notikumiem?
2. Ko tu būtu darījis, lai paliktu uzticīgs pravietim šajā nomelnošanas laikā? Kad pārbaudījumu izciešana ticībā ir stiprinājusi tavu ticību Jēzum Kristum?
3. Kā, sekojot pravietim, tu esi ticis garīgi pasargāts?

Līdz 1838. gada jūnijam apmēram 200 līdz 300 atkritēju novērsās no Baznīcas, tai skaitā arī četri apustuļi, Mormona Grāmatas trīs liecinieki un Augstākā prezidija loceklis (skat. Church History in the Fulness of Times, 177. lpp.). Turpretī lielākā daļa svēto šo periodu uzskatīja par ticības pārbaudījumu, līdzīgi kā Brigams Jangs. Tie tika Tā Kunga stiprināti, un tie palika uzticīgi savām liecībām. Vairāki no tiem, kas šajā atkrišanas periodā pameta Baznīcu, vēlāk atgriezās un lūdza, lai tie būtu atkal savienoti ar Tā Kunga Baznīcu. To starpā bija Olivers Kauderijs, Martins Heriss, Lūks Džonsons un Frederiks G. Viljamss.

Kērtlandes cīņu laikā daži atkritēji centās nogalināt Džozefu Smitu. Lūka Džonsons, kurš bija novērsies no Baznīcas, tomēr bija pietiekami godīgs, lai brīdinātu pravieti par sazvērestību. Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons pameta Kērtlandi 1838. gada janvārī. Vairākas dienas viņi tika vajāti, bet Tas Kungs viņus pasargāja. 1838. gada martā viņi kopā ar ģimenēm ieradās Fārvestā, Misūri.

Misūri ziemeļi

Ieskaties Misūri štata kartē šīs mācību stundas sākumā. Kad 1833. gadā svētie tika padzīti no Džeksonas apgabala, Misūri, tuvējā apgabala iedzīvotāji viņus uzņēma un sniedza īslaicīgu palīdzību, cerot, ka svētie tur uzkavēsies tikai neilgu laiku. Tomēr, kad svētie tur bija nodzīvojuši jau gandrīz trīs gadus, iedzīvotāji sāka uz viņiem izdarīt spiedienu, liekot pamest apgabalu.

Lasot tālāk sniegto vēsturisko apkopojumu, apdomā, kādus principus tu vari mācīties no aprakstītajiem notikumiem:

1837. gadā Džons Vitmers un Viljams V. Felpss, Misūri staba prezidija padomnieki, izmantojot Baznīcas naudas līdzekļus, iegādājās zemi Misūri ziemeļos, vietā, kuru sauca par Fārvestu. Taču, kad viņi piedāvāja zemesgabalus svētajiem, kuri bija atceļojuši, viņi tos pārdeva par nelielu naudu, ko paturēja paši sev. Misūri augstā padome tomēr piedeva viņiem un norīkoja citus cilvēkus sadalīt zemi. Neskatoties uz to, Džons un Viljams turpināja censties gūt labumu no zemesgabalu pārdošanas. 1838. gadā augstā padome viņus izslēdza no Baznīcas. (Skat. Church History in the Fulness of Times, 183.–185. lpp.)

Džozefs Smits apstiprināja padomes lēmumu, un Viljamu tas aizvainoja. 1838. gada novembrī viņš parakstīja ar zvērestu apliecinātu rakstveida liecību pret pravieti. Šī liecība veicināja Džozefa un citu Baznīcas locekļu apcietināšanu un ielikšanu Libertī cietumā uz ziemas laiku.

Cietumā pravietis Džozefs Smits un tie, kuri bija kopā ar viņu, ļoti cieta ne vien skarbo ieslodzījuma apstākļu dēļ, bet arī vēstuļu dēļ, ko viņi saņēma no svētajiem, ar ziņām, ka viņi ir tikuši padzīti no savām mājām un daudzos veidos piedzīvojuši vardarbību. Misūri ļaudis, nesaskaņojot ar gubernatoru, nogalināja 17 cilvēkus un iznīcināja dzirnavas, kas piederēja vīram, vārdā Jēkabs Hauns.

Viljams V. Felpss ļoti pārdzīvoja savas rīcības dēļ un uzrakstīja Džozefam vēstuli, lūdzot piedošanu. Pravietis viņam atbildēja:

Attēls
Džozefs Smits

„Mēs patiešām esam daudz cietuši tavas rīcības dēļ — jau tā [rūgtais kauss] bija pietiekami pilns, kad to dzērām, bet tas tika pārpildīts, kad tu pavērsies pret mums. …

Taču biķeris jau ir izdzerts, mūsu Tēva griba ir notikusi, un mēs vēl joprojām esam dzīvi, par ko mēs pateicamies Tam Kungam. …

Ticot, ka Tava atzīšanās ir patiesa un Tava grēku nožēlošana ir īsta, es būšu priecīgs Tev dot sadraudzības labo roku un līksmošos par pazudušā atgriešanos. …

„Nāc, dārgais brāli, pulkā, jo galā karš, kas šķir, / Un tie, kas reiz bij’ draugi, nu atkal draugi ir!” (skat. History of the Church, 4:163–164).

Daļa no Džozefa Smita rakstītās vēstules Viljamam V. Felpsam

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
1. Kāpēc ir grūti piedot draugam, kurš ir tevi nodevis un licis tev ciest?
2. Kādu principu mēs varam mācīties no Džozefa Smita piemēra? (Šis princips tev var atgādināt prasmīgi pārzināmo rakstvietu Mācības un Derību 64:9–11. Tu vari pārlasīt šo rakstvietu un uzzināt, kā tā attiecas uz Džozefa Smita un Viljama V. Felpsa pieredzi.)
3. Kādas vēl mācības mēs varam apgūt no šī stāsta?
Izvēlies vienu no principiem, ko atklāji šajos divos vēsturiskajos apkopojumos. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kad tu šo principu esi pieredzējis savā vai kāda cilvēka, kuru tu pazīsti, dzīvē.

Notikumi, kas noveda pie svēto izraidīšanas no Misūri ziemeļiem

Vai tu kādreiz esi pieredzējis, ka kāda Baznīcas locekļa izvēle kādam ir radījusi negatīvu iespaidu par Baznīcu? Arī tu pats vari apdomāt, kā tava rīcība ir ietekmējusi citu cilvēku domas par Baznīcu.

Kāpēc mums ir svarīgi domāt par to, kā mūsu rīcība vai vārdi ietekmēs citu cilvēku viedokli par Baznīcu?

1838. gadā dažu Baznīcas locekļu rīcība un vārdi izraisīja Misūri iedzīvotāju negatīvu attieksmi pret pēdējo dienu svētajiem. Lasot tālāk sniegto vēsturisko apkopojumu, pievērs uzmanību tam, ko teica vai darīja daži svētie, kas lika ciest Baznīcai un tās locekļiem. Tu vari pasvītrot to, ko atrodi.

1837. un 1838. gadā daži neapmierinātie un izslēgtie Baznīcas locekļi, kuri dzīvoja svēto vidū Fārvestā, Misūri, centās vājināt Baznīcu, sākot pret to izvirzīt tiesas prāvas. Daļa svēto sāka kļūt neiecietīgi pret šiem disidentiem. 1838. gada jūlijā Sidnijs Rigdons aizrautīgi sniedza runu, kas ieguvusi nosaukumu „Sāls sprediķis”. Viņš atsaucās uz Mateja evaņģēlija 5:13 un teica, ka, ja sāls zaudē savu garšu, tā kļūst nekam nederīga un ārā izmetama, tas nozīmē, ka tos, kas ir pametuši Baznīcu, būtu jāpadzen no svēto vidus. Pēc tam 84 Baznīcas locekļi parakstīja dokumentu, kas pavēlēja atkritušajiem Baznīcas locekļiem pamest apgabalu. Pēc divām nedēļām, 4. jūlijā, Sidnijs uzstājās ar runu, kurā viņš apsolīja, ka svētie sevi aizstāvēs, pat ja tas nonāks līdz „iznīcinošam karam”. Lai gan abas runas bija pretrunā ar Tā Kunga norādījumiem „lūgt pēc miera” (M&D 105:38), tās tika publicētas un izraisīja lielu satraukumu to cilvēku vidū, kas nebija pēdējo dienu svētie. (Skat. Church History in the Fulness of Times (Baznīcas vēsture laiku pilnībā), 191.–192.)

1838. gada 6. augustā svēto grupa devās uz vēlēšanām Galatinā, Misūri, kad viņiem uzbruka Misūri iedzīvotāju grupa. Svētie cīnījās pretī, un cilvēki abās pusēs tika ievainoti. Šis atgadījums noveda vēl pie citiem konfliktiem un draudiem, kas palielināja nesaskaņas starp pēdējo dienu svētajiem un viņu kaimiņiem Misūri. (Skat. Journals, 1. sējums: 1832.–1839. g., Journals series of The Joseph Smith Papers, 1. sēj. [2008], 298.–301. lpp.)

Šajā laikā jaunpievērstais Baznīcas loceklis Sempsons Eivards vadīja slepenu biedrību ar cilvēkiem, kuri viņam palīdzēja organizēt laupītāju bandu, ko sauca par daniešiem. Eivards viņiem pavēlēja aplaupīt Misūri iedzīvotājus, sakot, ka tas palīdzēs celt Dieva valstību.

Eivards pārliecināja savus sekotājus, ka viņa norādes nāk no Augstākā prezidija. Vēlāk atklājās patiesība un Eivards tika izslēgts no Baznīcas. Eivarda rīcība negatīvi ietekmēja cilvēku viedokli par Baznīcu un noveda pie tā, ka pravietis tika ieslodzīts Libertī cietumā.

1838. gada oktobrī notika cīņa starp dažiem Baznīcas locekļiem un Misūri zemessardzi. Gubernators Bogs saņēma pārspīlētus ziņojumus par kaujas gaitu, kā rezultātā viņš izdeva pavēli par Baznīcas locekļu izskaušanu: „Pret mormoņiem jāizturas kā pret ienaidniekiem un, ja to prasa sabiedrības intereses, jāiznīcina vai jāpadzen no štata” (skat. History of the Church, 3:175). Drīz vien Fārvestu aplenca zemessardze, kas skaita ziņā pieckārtīgi pārsniedza svēto zemessardzi. Pravietis Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji bija ieslodzīti Libertī cietumā, kur viņi palika visu ziemu. Pārējie svētie tika spiesti pamest štatu. (Skat. Church History in the Fulness of Times, 199.–200. lpp., 204. lpp., 208. lpp.)

Svētie tika spiesti pamest Fārvestu, Misūri.

Viens no principiem, kuru mēs varam mācīties no šī laika perioda: Mūsu rīcība un vārdi var ietekmēt citu cilvēku viedokli par Jēzus Kristus Baznīcu.

Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi, lai mēs atzītu, ka dažu agrīno Baznīcas locekļu rīcība veicināja Misūri iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret Baznīcu?

Lai gan mūsu sliktās izvēles var ietekmēt to, ka citi par Baznīcu domā negatīvi, mēs varam palīdzēt citiem iegūt arī pozitīvu viedokli par Baznīcu ar mūsu vārdiem un rīcību.

Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā gadījumu, kad kāda Baznīcas locekļa vārdi vai rīcība lika kādam cilvēkam par Baznīcu domāt pozitīvi.

Nākamās nedēļas laikā centies atrast veidus, kādos tu vari pozitīvi pārstāvēt Jēzus Kristus Baznīcu. To darot, Tas Kungs tevi svētīs.

Viens no galvenajiem principiem, ko mēs varam mācīties no šī Baznīcas vēstures posma: Izvēloties attiekties pret pārbaudījumiem ar ticību, nevis šaubām, mūsu liecības tiks stiprinātas.

Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Ko es turpmāk darīšu citādāk, pateicoties mācībām un principiem, kurus šodien mācījos?”
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

Es studēju „Baznīcas locekļi pārceļas uz Misūri ziemeļiem” mācību stundu un to pabeidzu (datums).

Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: