32. daļa: 1. diena

Baznīcas organizācijas un programmas

Ievads

Baznīcai turpinot augt, Tas Kungs ir iedvesmojis Baznīcas vadītājus un locekļus izveidot Baznīcas organizācijas un ieviest programmas, lai svētītu svētos. Kad šīs organizācijas un programmas sākotnēji tika izveidotas, tām nebija tik būtiska nozīme kā šobrīd, bet, tā kā Baznīca ir augusi, tās ir kļuvušas ļoti svarīgas Dieva bērnu glābšanas darbā, ko veic Baznīca.

Baznīcas organizācijas un programmas mums palīdz sagatavoties un pilnveidoties ceļā uz mūžīgo dzīvi

Padomā, kā Baznīcas organizācijas un programmas ir svētījušas tavu dzīvi.

Kāds, tavuprāt, ir tādu Baznīcas organizāciju kā Jauno vīriešu un Jauno sieviešu biedrības mērķis? Ja ir zināmi organizācijas mērķi, kā tas var palīdzēt tās dalībniekiem?

Izlasi Mozus 1:39 un uzzini, kāds ir Debesu Tēva mērķis visā, ko Viņš dara. Atceries, ka nemirstība nozīmē — mūžīgi dzīvot augšāmceltā stāvoklī. Caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu visi cilvēki tiks augšāmcelti, neatkarīgi no viņu ļaundarības vai taisnīguma šajā dzīvē.Mūžīgā dzīve ir iespēja dzīvot mūžīgi kopā ar savu ģimeni Debesu Tēva klātbūtnē un kļūt tādiem kā Viņš.

Ja Debesu Tēva mērķis ir īstenot Savu bērnu nemirstību un mūžīgo dzīvi, kāds ir Baznīcas mērķis?

Tā kā Debesu Tēva mērķis ir īstenot Savu bērnu nemirstību un mūžīgo dzīvi, arī Baznīcas mērķis ir tāds pats. Debesu Tēvs nodibināja Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, lai palīdzētu Saviem bērniem iegūt mūžīgo dzīvi.

1. Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā, kādos veidos Baznīca palīdz Debesu Tēvam īstenot Viņa bērnu nemirstību un mūžīgo dzīvi?

Baznīcā ir vairākas organizācijas, ko sauc par priesterības palīgorganizācijām, un citas programmas, kas mums palīdz pilnveidoties ceļā uz mūžīgo dzīvi. Nosauc dažas no tām.

Atbildot tu varētu minēt Jauno vīriešu, Jauno sieviešu un Palīdzības biedrības, Svētdienas skolu un tādas programmas kā Reliģijas semināri un institūti, kā arī ģimenes mājvakars.

Lai tu labāk saprastu, kā Baznīcas organizācijas un programmas mums palīdz mācīties un pilnveidoties evaņģēlijā, lai mēs varētu iegūt mūžīgo dzīvi, izlasi prezidenta Boida K. Pekera, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu. Šis izteikums attiecas uz semināra un institūta programmām, bet tajā mācītais princips attiecas arī uz citām Baznīcas palīgorganizācijām un programmām.

Prezidents Boids K. Pekers

„Baznīcas vēsturē nav labāka piemēra pravietiskai cilvēku sagatavošanai, kā semināra un institūta programmu aizsākšana. Sākotnēji šīs programmas tika izveidotas prieka pēc, nevis tāpēc, ka tās bija ļoti nepieciešamas. Tās zēla un plauka, līdz kļuva par Baznīcas balstu [aizsardzību]. Šobrīd tās ir kļuvušas par Dieva svētību, kas glābj mūsdienu Israēla tautu ļoti grūtā laikā” („Teach the Scriptures” [uzruna BIS reliģijas pasniedzējiem, 1977. g. 14. okt.], 3. lpp., si.lds.org).

Tas Kungs ir iedvesmojis Savus vadītājus nodibināt šīs daudzās Baznīcas programmas un organizācijas, lai mūs sagatavotu dzīves pārbaudījumiem un grūtībām, ar ko mēs saskaramies šajā laicīgajā dzīvē, un lai palīdzētu mums pilnveidoties ceļā uz mūžīgo dzīvi.

Lasot tālāk sniegtos, vēsturiskos apkopojumus, tu uzzināsi atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kā šī organizācija vai programma uzsāka savu darbību? (Tu vari pasvītrot atbildes uz šo jautājumu.)

• Kā tās, tavuprāt, mūs sagatavo pārbaudījumiem un grūtībām, ar ko mēs saskaramies mūsdienās?

• Kā tās, tavuprāt, mums palīdz pilnveidoties ceļā uz mūžīgo dzīvi?

Svētdienas skola

Svētdienas skolas stunda

1849. gadā Baznīcas loceklis, vārdā Ričards Balantains, saprata, ka bērniem ir nepieciešama vieta, kur sabata dienā mācīties evaņģēliju. Lielbritānijā svētie jau noturēja Svētdienas skolas nodarbības, bet Jūtā pirmo Svētdienas skolas nodarbību savā Soltleiksitijas bīskapijā brālis Balantains noturēja 1849. gada decembrī. Drīz vien arī citas bīskapijas sāka darīt to pašu, katra izmantojot citu apmācību programmu. 1867. gadā Baznīcas vadītāji izveidoja Svētdienas skolas apvienību, kas veicināja vienotas apmācību programmas izveidi. Līdz 1870. gadam bija izveidotas vairāk nekā 200 Svētdienas skolas klases. Mūsdienās bīskapijās un draudzēs ir vairākas Svētdienas skolas klases.

Jaunās sievietes

trīs jaunietes

1869. gada 28. novembrī prezidents Brigams Jangs savās mājās tikās ar meitām un aicināja viņas kļūt par Jauno sieviešu programmas vadītājām, lai palīdzētu savām vienaudzēm iegūt liecību par evaņģēliju, būt atturīgām savā izskatā un rīcībā, kā arī izvairīties no pasaules tendencēm un uzvedības. Lai sekmētu šos mērķus, 1870. gadā tika izveidota oficiāla Jauno sieviešu organizācija. Šo organizāciju galu galā nodēvēja par Jauno sieviešu savstarpējās pilnveidošanās asociāciju (Young Women`s Mutual Improvement Association), taču vēlāk — par Jauno sieviešu biedrību. 1970–to gadu sākumā vadītāji nāca klajā ar Personības attīstības programmu. 1985. gadā viņi iepazīstināja ar Jauno sieviešu vērtībām un devīzi.

Jaunie vīrieši

divi jaunieši

Jauno vīriešu savstarpējās pilnveidošanās asociācija (The Young Men`s Mutual Improvement Association) tika nodibināta 1875. gada 10. jūnijā prezidenta Brigama Janga vadībā. Šī organizācija tika izveidota ar mērķi palīdzēt jaunajiem vīriešiem garīgi un intelektuāli pilnveidoties, kā arī nodrošināt viņus ar izklaidējošām aktivitātēm. 1913. gadā Baznīca Amerikas Savienotajās Valstīs uzsāka sadarbību ar Amerikas skautu organizāciju. Kur tas ir bijis iespējams, ir izveidota sadarbība arī ar citām skautu programmām pasaulē. Arī šīs organizācijas nosaukums ir ticis mainīts — no sākuma tās nosaukums bija Ārona priesterības biedrība, bet vēlāk — Jauno vīriešu biedrība. 2001. gadā Baznīcas vadītāji nāca klajā ar programmu — Pienākums pret Dievu.

Sākumskola

četri bērni dzied

1877. gadā Aurēlija Spensere Rodžersa „sajuta pārliecību, ka kaut kas ir jādara sakarā ar kaimiņu zēnu uzvedību, kuri caurām dienām skraida pa pilsētu. Viņa uzskatīja, ka daudziem no šiem bērniem netiek mācīti pamatprincipi un vērtības, [lai viņus sagatavotu] ar zināšanām un atbilstošu uzvedību evaņģēlija sludināšanai vai lai kļūtu par labiem vecākiem un pilsoņiem” („History of Primary”, lds.org/callings/primary/getting-started/history-of-primary). Viņa satikās ar Elīzu R. Snovu, kas tolaik kalpoja par Palīdzības biedrības vispārējo prezidenti, un viņas saņēma atļauju no prezidenta Džona Teilora organizēt Sākumskolu Fārmingtonā, Jūtā, bīskapa Džona Hesa vadībā. Pirmajā Sākumskolas stundā, kas tika novadīta 1878. gada 25. augustā, atradās 224 zēni un meitenes. 1880. gadā tika aicināta Sākumskolas vispārējā prezidente, un Sākumskolas nodarbības sāka organizēt daudzās bīskapijās.

Reliģijas semināri un institūti

jauniešu nodarbība

1888. gadā Baznīca izveidoja Vispārējo izglītības pārvaldi un Baznīcas mācību iestādes, kā arī reliģijas nodarbības, lai nodrošinātu garīgu pamatu laicīgajai izglītībai tiem, kuri neapmeklē Baznīcas mācību iestādes. 1912. gadā Džozefs F. Merils, profesors un Baznīcas loceklis, ierosināja, ka skolēni, kuri apmeklē valsts skolas, varētu apmeklēt reliģiskās nodarbības, kas būtu daļa no viņu ikdienas mācībām. To nosauca par semināru, un pirmās nodarbības tika novadītas netālu no Granīta vidusskolas (Granite High School) Soltleiksitijā, Jūtā, un tās apmeklēja 70 skolēni. Semināra programmai paplašinoties, līdzīga programma tika izveidota augstākās mācību iestādes studentiem. To nosauca par Pēdējo dienu svēto reliģijas institūtu, un tā nodarbības tika uzsāktas 1926. gadā Maskavā, Aidaho štatā. 1950–to gadu sākumā Kalifornijā semināra nodarbības sāka noturēt agri no rītiem, mājmācības semināra programmu ieviesa 1960–ajos gados, un kopš tā laika reliģijas semināri un institūti ir bijuši pieejami arvien plašāk visā pasaulē.

Ģimenes mājvakars

ģimene ar Svētajiem Rakstiem

Prezidents Džozefs F. Smits mācīja, ka Baznīcas programmām ir „jāpapildina tas, ko mēs mācāmies un apgūstam savās mājās. Neviens bērns nenovirzīsies no ceļa, ja mājās radītie apstākļi, piemērs un apmācība būs saskaņā ar Kristus evaņģēlija patiesību” („Worship in the Home”, Improvement Era, 1903. g. dec., 138. lpp.). 1909. gadā Granīta stabs Soltleiksitijā, Jūtā, uzsāka iknedēļas mājvakaru programmu, kas, saskaņā ar prezidenta Smita teikto, bija Gara iedvesmota. 1915. gadā Augstākais prezidijs ieteica, lai visā Baznīcā mājvakari tiktu noturēti reizi mēnesī. Augstākais prezidijs apsolīja: „Ja svētie paklausīs šim padomam [noturēt mājvakarus], mēs apsolām lielas svētības. Mājās valdīs lielāka mīlestība un paklausība vecākiem. Israēla jauniešu sirdīs stiprināsies ticība, un viņi gūs spēku cīnīties pret ļaunām ietekmēm un kārdinājumiem, kas viņus ielenc” (James R. Clark, comp., Messages of the First Presidency of The Church of Jesus Christ of Latter–day Saints, 6 sēj. [1965.–1975. lpp.], 4:339). Pēc pieciem gadiem Baznīca izdeva rokasgrāmatas ģimenēm, lai tās varētu izmantot iknedēļas evaņģēlija apmācībā. 1970. gadā Baznīcas vadītāji noteica, ka ģimenes mājvakariem ir jānotiek pirmdienas vakaros un paziņoja, ka tajā vakarā nedrīkst notikt nekādi citi Baznīcas pasākumi.

Sākotnēji katra Baznīcas organizācija un programma darbojās neatkarīgi viena no otras. Kad 1950–ajos gados Baznīca būtiski pieauga, Baznīcas vadītāji saskatīja nepieciešamību izvērtēt, vai Baznīcas organizācijas pilda Baznīcas mērķus. Viņi nolēma padarīt tās vienotas un koordinēt visas Baznīcas organizācijas un programmas — gan pārvaldot tās, gan izvēloties mācību materiālus. Šīs izmaiņas palīdzēja organizācijām un programmām labāk apmierināt augošās Baznīcas sarežģītās vajadzības un stiprināt ģimenes. Lai nodrošinātu visu programmu savstarpējo saistību, visas Baznīcas organizācijas darbojas priesterības vadītāju vadībā, kuriem ir atslēgas, lai tās vadītu.

Turklāt Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma vadībā tika izveidots Saskaņošanas departaments, lai pārskatītu, izvērtētu un saskaņotu visus Baznīcā publicētos materiālus. Tas tika darīts, lai doktrīna saglabātos skaidra un Baznīcas mācības netiktu pārprastas.

Apdomā, kā Baznīcas palīgorganizāciju apvienošana un saskaņošana priesterības vadībā var palīdzēt labāk sasniegt Debesu Tēva izvirzīto mērķi Viņa bērniem.

2. Apdomā šādu principu: Pateicoties dalībai Baznīcas organizācijās un programmās, mēs saņemam svētības. Pēc tam savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

   1. Kā Baznīcas organizācijas un programmas ir svētījušas tavu dzīvi?

   2. Kā programmas — Pienākums pret Dievu vai Personības attīstība — ir svētījušas tavu dzīvi?

3. Savā studiju dienasgrāmatā izdomā un uzraksti vienu vai divus mērķus, kā tu vairāk varētu iesaistīties Baznīcas palīgorganizācijās un programmās. Tālāk sniegtie jautājumi tev palīdzēs izdomāt, kādus mērķus tu varētu izvirzīt: Kā tu vēl vairāk varētu iesaistīties Jauno vīriešu vai Jauno sieviešu biedrībā? Svētdienas skolā? Ģimenes mājvakarā? Seminārā?

4. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kā dalība šajās palīgorganizācijās un programmās tev palīdz sagatavoties saņemt Melhisedeka priesterību vai pāriet uz Palīdzības biedrību?”

5. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju mācību stundu „Baznīcas organizācijas un programmas” un to pabeidzu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: