1829. gada maijā, kamēr Džozefs Smits un Olivers Kauderijs strādāja pie Mormona Grāmatas tulkojuma, viņus vairākkārt apdraudēja vajātāju pūļi. Lai palīdzētu izbēgt no šīm vajāšanām, Deivids Vitmers palīdzēja viņiem pārcelties no Harmonijas, Pensilvānijas štatā, uz Vitmeru mājām Faijetā, Ņujorkas štatā. Vitmeru ģimene bija ļoti ieinteresēta gaidāmajos Atjaunošanas notikumos. Džozefs Smits raksturoja Deividu, Džonu un Pīteru Vitmeru, jaunāko, kā „dedzīgus draugus un palīgus darbā, kas … dedzīgi vēlas zināt, kādi būs viņu personīgie pienākumi”. (Citāts no History of the Church, 1:49.) Pravietis lūdza un saņēma Tā Kunga vārdus, kas bija adresēti katram no trim brāļiem.
Tas Kungs aicina Deividu Vitmeru palīdzēt pēdējo dienu darbā
Turpmākajā stāstā aprakstīti brīnumainie notikumi, kas ļāva Deividam Vitmeram palīdzēt Oliveram Kauderijam un Džozefam Smitam izbēgt no vajātājiem:
Deivids Vitmers sēja kviešus savā ģimenes saimniecībā Vaterlo, Ņujorkas štatā, netālu no Faijetas, kad viņam tika lūgts doties uz Harmoniju, Pensilvānijas štatā, lai palīdzētu Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam. Viņš nolēma doties turp, kad būs paveicis savus pienākumus saimniecībā. Viņš paspēja uzecēt visu savu labības lauku vienā dienā, strādājot no rīta līdz vakaram. Nākamajā dienā viņš taisījās apmēslot lauku, kad viņa māsa pastāstīja viņam par trim vīriem, ko bija redzējusi ģipšojam lauku iepriekšējā „priekšpusdienā”. Šis ir Lūsijas Makas Smitas stāsts par šo brīnumaino notikumu:
Attēls
Lūsija Maka Smita
„Deivids devās uz tīrumu un saprata, ka viņu sagaida smags darbs divu dienu garumā. … Tad viņš iejūdza zirgus ecēšās un tā vietā, lai sadalītu lauku, kā ierasts starp lauksaimniekiem, sadalot to mazākos lauciņos, brauca tam visapkārt, turpinot tā līdz pusdienlaikam, kad, apstājoties, lai ieturētu pusdienas, un paveroties apkārt, viņš, sev par pārsteigumu, atklāja, ka pilnībā uzecējis pusi kviešu lauka. Pēc pusdienām viņš turpināja kā iepriekš, un līdz vakaram viņš bija pabeidzis visu divu dienu darbu.
Viņa tēvs, tovakar apstaigājot laukus, ieraudzīja paveikto un izsaucās: „Te darbojies kāds augstāks spēks, un, manuprāt, tiklīdz tu būsi izkaisījis ģipsi, tev vajadzētu doties uz Pensilvāniju.”
Nākamajā rītā Deivids paņēma koka toveri un devās, lai kaisītu ģipsi, ko viņš divas dienas iepriekš bija atstājis pie savas māsas mājas izbērtu kaudzēs, taču ierodoties viņš atklāja, ka tā vairs nav! Tad viņš skrēja pie savas māsas un vaicāja viņai, vai viņa zina, kas ar to noticis. Būdama pārsteigta, viņa teica: „Kādēļ tu man jautā? Vai tad vakar tas viss netika izkaisīts?”
„Es par to neko nezinu,” atbildēja Deivids.
„Es esmu pārsteigta par to,” atbildēja viņa māsa, „jo priekšpusdienā pie manis atnāca bērni un lūdzās, lai es dodos un skatos, kā vīri tīrumā kaisa ģipsi, sakot, ka viņi nekad savā dzīvē nav redzējuši, ka kāds tik ātri kaisītu ģipsi. Tā nu es devos un ieraudzīju trīs vīrus uz lauka strādājam, kā bērni bija teikuši, taču, ņemot vērā tavu steigu un domājot, ka esi nolīdzis palīgus, es uzreiz devos mājās un vairs par to nedomāju.”
Deivids veltīja diezgan daudz laika, lai izprašņātu par šo lietu gan radus, gan kaimiņus, taču tā arī neuzzināja, kurš to paveicis.” (History of Joseph Smith by His Mother, red. Preston Nibley [1958. g.], 148.–149. lpp.)
Iedomājies sevi Deivida Vitmera vietā. Kā šie brīnumi ietekmētu tevi?
Kad Deivids Vitmers bija atvedis pravieti un Oliveru Kauderiju uz Faijetu, Ņujorkas štatā, Tas Kungs pasludināja Sava darba uzsākšanu pēdējās dienās un apsolīja svētības visiem, kas tajā piedalīsies (skat. M&D 14:1–5). Izlasi Mācības un Derību 14:6–7, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs lika Deividam darīt, un tam, kāda dāvana viņam par to pienācās. Kādu dāvanu Tas Kungs viņam apsolīja? Kas tika prasīts no Deivida, lai viņš varētu saņemt šo svētību?
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, ko tu domā par šiem jautājumiem:
Mūžīgā dzīve nozīmē iespēju mūžīgi dzīvot Dieva klātbūtnē kopā ar savu ģimeni, kļūstot kā Viņam. Kā šī definīcija palīdz tev saprast, kādēļ mūžīgā dzīve ir „lielākā no visām Dieva dāvanām”?
Kā šis mūžīgās dzīves apsolījums iedvesmo tevi turēt Dieva pavēles un pastāvēt līdz galam?
Mācības un Derību 14:7 Tas Kungs māca svarīgu principu, kas attiecas uz ikvienu no mums: Ja mēs turēsim Dieva pavēles un pastāvēsim līdz galam, mēs saņemsim mūžīgo dzīvi. Tu varētu pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos vai studiju dienasgrāmatā.
Lai gūtu labāku izpratni par šo principu, padomā, ko nozīmētu pastāvēt līdz galam šādās situācijās:
Jaunietis, kurš nesen pievienojies Baznīcai, skumst par to, ka bīskapijā viņam nav neviena drauga.
Jauniete sasirgst ar slimību, kas prasa pastāvīgu medicīnisko aprūpi un citu palīdzību.
Jaunieša/jaunietes vecāki nesen izšķīrās, un viens no viņiem vairs neapmeklē Baznīcu.
Jaunietis/jauniete pastāvīgi cīnās ar kādu kārdinājumu, kas var novest pie atkarības.
Izlasi Mācības un Derību 14:8, lai uzzinātu, kādu vēl svētību Tas Kungs apsolīja Deividam Vitmeram par viņa paklausību.
Neilgi pēc šīs atklāsmes saņemšanas Deivids Vitmers kļuva par vienu no trim Mormona Grāmatas lieciniekiem. Viņš redzēja eņģeli Moroniju un zelta plāksnes, un viņš dzirdēja balsi, kas liecināja, ka šis pieraksts ir patiess.
Izlasi Mācības un Derību 14:11, kur Tas Kungs dod Deividam Vitmeram vēl kādu apsolījumu, kas atkarīgs no viņa paklausības. Savā studiju dienasgrāmatā, pārfrāzējot saviem vārdiem, uzraksti „ja – tad” principu, kas atklājas minētajā pantā. (Piemēru, kā to uzrakstīt, vari atrast šīs stundas beigās.)
Jēzus Kristus māca Džonam un Pīteram Vitmeriem to, kas viņiem būtu visvērtīgākais
Studējot Džonam un Pīteram dotās atklāsmes, ja iespējams, palūdz, lai kāds no ģimenes locekļiem vai draugiem izlasītu ar tevi kopā dažus pantus. Sākumā izlasi Mācības un Derību 15:1 un tad palūdz, lai ģimenes loceklis vai draugs nolasa Mācības un Derību 16:1. Tāpat pamīšus izlasiet abu nodaļu 2.–6. pantu. Padomā, kas abās šajās atklāsmēs ir tik neparasts.
Kāda ir vienīgā atšķirība starp abām atklāsmēm?
Tā kā šo atklāsmju 2.–6. pants ne ar ko neatšķiras, šķiet, ka Tas Kungs būtu varējis dot vienu atklāsmi, kas būtu adresēta abiem vīriešiem. Par ko liecina tas, ka Viņš atvēlēja laiku, lai uzrunātu Džonu un Pīteru individuāli?
Laiku pa laikam Tas Kungs var atklāt to pašu vēstījumu dažādiem cilvēkiem, jo viņi var būt līdzīgos apstākļos, viņiem var būt līdzīgas vajadzības vai vēlmes. Lai saprastu, kāda bija Džona un Pītera vienotā vēlme, vēlreiz izlasi Mācības un Derību 15:3–4 un Mācības un Derību 16:3–4. Ko Džons un Pīters vēlējās?
Caur šīm atklāsmēm Tas Kungs māca, ka pūliņi vest citus pie Jēzus Kristus ir visvērtīgākā nodarbe mūsu dzīvē. Ja tu palīdzēsi citiem tuvināties Jēzum Kristum, viņi atskārtīs, ka Dievs viņus pazīst un mīl.
Šīs atklāsmes māca arī to, ka Dievs pazīst mūs katru personīgi. Viņš zina, kas mums ir tas labākais.
Attēls
jauniete, kurai uz galvas uzliktas rokas
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, kā, tavuprāt, priesterības svētība vai misijas aicinājums parāda, ka Dievs pazīst mūs katru personīgi.
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma min piemēru tam, ka Dievs pazīst mūs katru personīgi:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Pirms kāda laika es runāju ar priesterības vadītāju, kurš juta pamudinājumu iegaumēt visu sava staba 13 līdz 21 gadu veco jauniešu vārdus. Viņš apkopoja jauniešu momentuzņēmumus un uztaisīja kartītes, kuras pārskatīja, ceļojot biznesa darīšanās un arī citkārt. Šis priesterības nesējs diezgan ātri iegaumēja visu jauniešu vārdus.
Kādu nakti šis priesterības vadītājs redzēja sapni par vienu no jaunajiem vīriešiem, kuru pazina vienīgi pēc bildes. Sapnī viņš redzēja šo jauno vīrieti, ģērbtu baltā kreklā un valkājot misionāra plāksnīti. Jaunais vīrietis sēdēja līdzās savam pāriniekam, mācot kādu ģimeni. Jaunajam vīrietim rokās bija Mormona Grāmata, un izskatījās, ka viņš liecina par to, ka šī grāmata ir patiesa. Tad priesterības vadītājs pamodās no sava sapņa.
Nākamajā priesterības sanāksmē vadītājs uzrunāja sapnī redzēto jaunieti, aicinot uz dažu minūšu sarunu. Pēc nelielas iepazīšanās vadītājs uzrunāja jaunieti vārdā, sakot: „Es neesmu sapņotājs. Nekad neesmu redzējis sapnī nevienu šī staba locekli, izņemot tevi. Es tev pastāstīšu par savu sapni, un pēc tam es vēlētos, lai tu man palīdzētu izprast tā nozīmi.”
Priesterības vadītājs atstāstīja savu sapni un pajautāja jaunietim, ko tas varētu nozīmēt. Emociju pārņemtais jaunietis vienkārši atbildēja: „Tas nozīmē, ka Dievs zina, kas es esmu.” Pēc tam starp jaunieti un priesterības vadītāju norisinājās būtiska saruna un viņi vienojās turpmāko mēnešu laiku ik pa laikam satikties, lai apspriestos” („The Tender Mercies of the Lord”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 100).
Padomā (vai pārrunā ar cilvēku, ar kuru kopā lasīji Rakstus), kā mums var palīdzēt apziņa, ka Dievs pazīst mūs katru personīgi.
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā kādu gadījumu, kad tev ir palīdzējusi apziņa, ka Dievs pazīst tevi personīgi, vai uzraksti par to, kā apziņa, ka Dievs pazīst tevi, var iespaidot tavus ikdienas lēmumus.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:
Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju:
Palīdzība 2. uzdevumā: viens no veidiem, kā tu varētu noformulēt Mācības un Derību 14:11 rodamo principu, ir šāds: ja mēs uzticīgi palīdzēsim Tā Kunga darbā, Viņš svētīs mūs gan garīgi, gan laicīgi.