1831. gada jūnijā pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmes, kas pierakstītas Mācības un Derību 53.–55. nodaļā. Šajās atklāsmēs bija Tā Kunga norādījumi dažiem Baznīcas locekļiem, kuri dzīvoja Ohaio, taču drīzumā plānoja pārcelties uz Misūri. Šajās atklāsmēs Tas Kungs runāja uz Sidniju Gilbertu, Nevelu Naitu un Viljamu V. Felpsu un deva viņiem norādījumus, kas attiecās konkrēti uz viņu Baznīcas uzdevumiem un viņu talantiem.
Tas Kungs aicina Sidniju Gilbertu būt par elderu un doties ar Džozefu Smitu uz Misūri štatu
Pēc tam, kad Sidnijs Gilberts atklāja, ka viņa vārds nebija starp to misionāru vārdiem, kas tika aicināti ceļot uz Misūri (skat. M&D 52:22–32), viņš devās pie pravieša Džozefa Smita un jautāja, ko Tas Kungs vēlējās no viņa. Džozefs jautāja Tam Kungam un saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 53. nodaļā. Šajā atklāsmē Tas Kungs norādīja, lai brālis Gilberts tiktu ordinēts par elderu un būtu bīskapa Edvarda Partridža pārstāvis. Brāļa Gilberta kā bīskapa pārstāvja loma pilnīgāk ir izskaidrota Mācības un Derību 57:6–10, 15. Tas Kungs arī pavēlēja Sidnijam doties uz Misūri ar Džozefu Smitu un Sidniju Rigdonu.
Apdomā tālāk doto kādas jaunas sievietes pieredzi, kura arī vēlējās zināt Tā Kunga gribu attiecībā uz sevi:
„Ķīnā Alīša Krēmera saņēma atbildi uz savām lūgšanām. Atbilde bija vienkārša, un tajā pašā laikā to bija grūti izpildīt. Viņai vajadzēja atteikties no sava mūža sapņiem, doties mājās un dzīvot kā vienkāršai koledžas studentei. Atbilde viņu pārsteidza, taču viņa bija gatava darīt to, ko viņai pateica Tas Kungs.
Alīša … bija kļuvusi par ļoti slavenu futbola spēlētāju. Viņa bija sasniegusi lielāko daļu savu mērķu, kļūstot par Amerikas Savienoto Valstu nacionālās sieviešu komandas locekli, kas deva viņai iespēju spēlēt Pasaules kausa izcīņas spēlēs un 2004. gada Olimpiskajās spēlēs.
Attēls
Alīša Krēmera
Viņa bija guvusi lielus panākumus, un viņai bija viss, ko vien sirds kāro. Taču tas nedarīja viņu laimīgu.
„Man bija viss,” teica Alīša. „Man bija laba ģimene. Man bija draugi. Es mācījos Brigama Janga universitātē. Es ļoti labi spēlēju futbolu nacionālajā komandā. Taču vai man tiešām bija jāturpina spēlēt Pasaules kausa komandā un joprojām jāsajūt tāds tukšums?”
Tad, esot Ķīnā, lai piedalītos treniņspēlēs, Alīša pamodās kādu nakti raudam. Viņa sajuta brīnišķīgu siltu, nomierinošu sajūtu. „Es atceros, ka uzliku roku uz sirds, un tad man vienkārši prātā nāca visas šīs domas: „Tev ir jāpamet nacionālā komanda. Tas nav labi, ka tu pārkāp sabata dienu. Būs labi, ja tu izvēlēsies dzīvē citu ceļu. Viss nokārtosies.”” Viņa paskaidroja, ka bija piepildīta ar Garu un ka šī pieredze atkārtojās vairākas naktis pēc kārtas.
„Lai arī Alīša bija Baznīcas locekle kopš dzimšanas, viņas interese par evaņģēliju bija sākusi pieaugt pēdējā laikā. Viņa lasīja Svētos Rakstus vismaz 30 minūtes katru dienu, un viņa ievēroja, ka viņas lūgšanas mainījās. Viņa jautāja Tam Kungam, ko Viņš vēlējās, lai viņa darītu. Un Ķīnā viņa saņēma atbildi.
„Es nekad iepriekš nebiju sajutusi tādas sajūtas — tādu mierinājumu un siltumu. Es vēlētos, kaut varētu tā justies katru reizi, kad man ir jautājumi. Viss šķita tik skaidrs. Tas bija tik saprotami.”
Alīša rīkojās saskaņā ar saņemto iedvesmu. Viņa teica: „Kad saņem iedvesmu, tev tai uzreiz ir jāseko. Ja es būtu teikusi: „Jā, tas ir pareizi. Taču es ļoti vēlos spēlēt Pasaules kausā, tādēļ es darīšu to, kas ir pareizi, pēc tam,” tad viss varētu neatrisināties tā, kā tam vajadzētu.” …
Tas, ka Alīša vairs nespēlēja nacionālajā komandā, deva viņai laiku izmēģināt kaut ko jaunu.” Tieši šajā laikā viņa sāka satikties ar kādu jaunu vīrieti, kurš viņai mācīja spēlēt ģitāru, un vēlāk viņi apprecējās templī.
„Es esmu pārliecināta, ka tiku sagatavota šīm pārmaiņām jau Ķīnā. Es atsacījos no kaut kā un saņēmu kaut ko daudz labāku,” Alīša saka.
… Viņa joprojām vēlas cītīgi strādāt, taču tagad tas būs darbs viņas pašas ģimenes labā.
[Alīša] ieklausās visu laiku vislabākajā trenerī — savā Debesu Tēvā, kurš var palīdzēt vadīt viņu un dot viņai norādījumus un iedvesmu. Kā izteicās Alīša: „Tas Kungs pazīst ikvienu no mums. Man tas dod lielu gandarījumu, ka es to zinu un ka man par to ir liecība”” (Janet Thomas, „The Playmaker”, New Era, 2003. g. nov., 21., 23. lpp.).
Apdomā, kā tu vari saņemt norādījumus no Tā Kunga par savu dzīvi.
Tas Kungs norāda Nevelam Naitam vadīt Kolesvilas svētos uz Misūri
1831. gada aprīlī Nevels Naits vadīja svēto grupu no Kolesvilas, Ņujorkas štata, lai pievienotos svētajiem Ohaio. Maijā pravietis Džozefs Smits norādīja bīskapam Edvardam Partridžam izmitināt svētos Tompsonā, Ohaio. Lemans Koplejs iepriekš bija noslēdzis derību (jeb apsolījis), ka viņš zemi dos šim nolūkam. Viņi tur iesēja labību un sāka apstrādāt īpašumu. Taču, kad viņi kopā strādāja, lai apkoptu šo zemes gabalu, viņi sāka kļūt savtīgi un mantkārīgi. Viņu stāvoklis pasliktinājās, kad Lemans Koplejs atgriezās no misijas, kalpojot šeikeriem (skat. M&D 49), un sāka apšaubīt savu ticību. Viņš noliedza savu augošo liecību par atjaunoto evaņģēliju un pavēlēja svētajiem pamest šo zemi. Viņš arī pieprasīja no viņiem samaksu 60 dolāru apmērā. Tāpēc, ka Lemans bija lauzis savu derību, šiem svētajiem tagad nebija, kur dzīvot. Nevels Naits un citi jautāja pravietim, ko viņiem darīt.
Izlasi Mācības un Derību 54:1–3 un atzīmē, ko Tas Kungs vēlējās, lai šie svētie darītu lietas labā. Tad apdomā šādu jautājumu: „Kāpēc, tavuprāt, grēku nožēlošana un pazemība varētu palīdzēt šiem svētajiem?”
Izlasi Mācības un Derību 54:6 un atzīmē svētību, kas tika dota tiem, kuri turēja derību, ziedojot savus īpašumus.
Pamatojoties uz Tā Kunga mācībām Mācības un Derību 54:1–6, pabeidz šādu principu: Ja mēs turēsim savas derības un paklausīsim Tā Kunga pavēlēm, mēs saņemsim .
Katra svētība, ko saņemam, ir Tā Kunga žēlastības izpausme. Viens Tā Kunga žēlastības izpausmes piemērs ir tad, kad Viņš piedod mums mūsu grēkus. Kad mēs turam derības, ko noslēdzam kristoties, un paklausām Dieva pavēlēm, mēs ne tikai saņemam žēlastību šajā dzīvē, bet arī mums tiks dāvāta žēlastība pēdējā tiesā.
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja dažus veidus, kā Tas Kungs dāvā mums žēlastību, kad mēs turam savas derības:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Tā Kunga sirsnīgā žēlastība ir ļoti personīgas un individuālas svētības, spēks, aizsardzība, paļāvība, vadība, sirsnīgā laipnība, mierinājums, atbalsts un garīgās dāvanas, kuras mēs saņemam caur Jēzu Kristu. …
… Tā Kunga sirsnīgā žēlastība netiek dāvāta nejauši vai tikai sagadīšanās pēc. Uzticība, paklausība un pazemība ieaicina sirsnīgo žēlastību mūsu dzīvē, un bieži vien Tas Kungs izvēlas piemērotu brīdi, lai mēs varētu atpazīt un augstu novērtēt šīs svarīgās svētības” („The Tender Mercies of the Lord”, Ensign vai Liahona, 2005. g. maijs, 99.–100. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par dažām svētībām, kuras, tavuprāt, Tas Kungs ir devis tev pēdējā laikā, pateicoties tavai uzticībai savām derībām un paklausībai Viņa pavēlēm.
Mācības un Derību 54:7–10 mēs lasām, ka pēc tam, kad šie svētie bija zaudējuši savas mājas uz Lemana Kopleja zemes, Tas Kungs pavēlēja viņiem doties uz Misūri. Viņiem bija jānozīmē kāds, kas segtu viņu ceļa izdevumus, un jāstrādā, lai sevi tur uzturētu, līdz Tas Kungs sagatavos viņiem dzīvesvietu. Tas Kungs arī deva viņiem padomu būt pacietīgiem likstās.
Tas Kungs aicina Viljamu V. Felpsu palīdzēt Baznīcas materiālu rakstīšanā un drukāšanā
Padomā par dažiem saviem talantiem vai prasmēm. Tad padomā par dažiem talantiem vai prasmēm, kas ir kādam no taviem draugiem. Pateicoties mūsu spēju dažādībai, mēs varam palīdzēt Tā Kunga darbā dažādos veidos.Dievs var lietot mūsu talantus, prasmes un spējas, lai svētītu Savus bērnus. Viljams V. Felpss ir šī principa piemērs. Pirms viņš ieradās Kērtlandē, Ohaio, viņš bija iegādājies Mormona Grāmatas eksemplāru divas nedēļas pēc tās nonākšanas pārdošanā. Pateicoties tam, viņš pievērsās ticībai.
Izlasi Mācības un Derību 55. nodaļas ievadu, meklējot vienu no Viljama V. Felpsa prasmēm jeb spējām. Tad izlasi Mācības un Derību 55:4, meklējot vēl vienu viņa talantu. Tas Kungs aicināja brāli Felpsu izmantot savus talantus un prasmes, lai palīdzētu rakstīt un drukāt Baznīcas materiālus Misūri (skat. M&D 55:5). Brāļa Felpsa pūliņi Misūri svētīja Baznīcu daudzos veidos.
Attēls
Viljams Felpss un Džozefs Smits pie tipogrāfijas
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kā tu esi redzējis To Kungu izmantojam cilvēku talantus un spējas, lai svētītu citus?
Kā tavi talanti vai spējas varētu svētīt un pacilāt citus, un virzīt uz priekšu Tā Kunga darbu?
Tas Kungs atsauc Ezras Teira misijas aicinājumu un brīdina viņu, ka viņam ir jānožēlo grēki
Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā par kādu paziņu, kas atsacījās no kaut kā sev svarīga, lai paklausītu kādai pavēlei. (Iespējamie piemēri varētu būt: kāds, kurš nes upurus, lai pievienotos Baznīcai, dotos misijā vai paklausītu noteiktiem Baznīcas standartiem.)
Ezra Teirs bija norīkots dzīvot un strādāt ar Džozefu Smitu, vecāko, Frederika G. Viljamsa saimniecībā Kērtlandē, Ohaio. Papildus darbam saimniecībā, Ezra arī palīdzēja samaksāt daļu parāda par saimniecības zemi. Kad viņš tika aicināts misijā uz Misūri ar Tomasu B. Maršu (skat. M&D 52:22), viņš pieprasīja īpašumtiesības apliecinošu dokumentu par daļu Baznīcas zemes, uz kuru, viņaprāt, bija tiesības. Viņa bažu dēļ par viņa īpašumu un naudu, Ezra Teirs nebija gatavs doties misijā, kad Tomass bija gatavs, tādēļ Tomass devās pie pravieša Džozefa Smita un jautāja, ko viņam darīt.
Atklāsmē, kas rakstīta Mācības un Derību 56. nodaļā, Tas Kungs atsauca Ezras Teira misijas aicinājumu un nozīmēja jaunu pārinieku brālim Maršam. Tas Kungs tad brīdināja svētos nekļūt lepniem un mācīja, ka Viņš ir sagatavojis viņiem daudz ko vairāk par zemi un naudu.
Izlasi Mācības un Derību 56:3–5, meklējot to, kas notika, tāpēc ka Ezra Teirs nebija gatavs doties ar Tomasu B. Maršu uz Misūri. Tev varētu būt noderīgi zināt, ka vārds atsaukt šeit nozīmē ņemt atpakaļ vai atcelt. Ko Ezra zaudēja, tāpēc ka nebija gatavs doties ar brāli Maršu?
Mācības un Derību 56:4 mums māca, ka Tas Kungs var pavēlēt vai atsaukt pavēli, kā Viņš uzskata par vajadzīgu. Tu varētu atzīmēt vārdus vai frāzes, kas norāda uz šo principu.
Tālāk ir doti daži piemēri no Svētajiem Rakstiem un Baznīcas vēstures, kā Tas Kungs deva vai atsauca pavēles:
Pēc tam, kad Tas Kungs bija piedāvājis Mozum un Savai tautai augstāku likumu, Israēla bērni sacēlās un sāka pielūgt zelta teļu. Tas Kungs tad deva viņiem mazāku likumu. (Skat. Svēto Rakstu ceļvedis, DžST 2. Mozus 32:14; 33:20; 34:1–2.)
Glābēja kalpošanas laikā uz Zemes, Viņš pateica apustuļiem sludināt vienīgi jūdiem (skat. Mateja 10:5). Drīz pēc Glābēja nāves Pēteris saņēma atklāsmi, ka bija pienācis laiks sludināt evaņģēliju visām tautām (skat. Mateja 28:19).
Šajā atklāšanā Tas Kungs pavēlēja dažiem no agrīnajiem svētajiem piekopt daudzsievību. Pravietim Džozefam Smitam un daudziem citiem Baznīcas vadītājiem bija grūti izpildīt šo pavēli, taču viņi tai paklausīja. Pēc daudziem gadiem prezidents Vilfords Vudrafs, saņēmis atklāsmi, izdeva rakstisku paziņojumu — manifestu —, ko 1890. gada 6. oktobrī Baznīca pieņēma kā autoritatīvu un saistošu. Ar to tika izbeigta daudzsievība Baznīcā (skat. Oficiālā Deklarācija — 1).
Izlasi Mācības un Derību 56:8–11, meklējot to, ko Tas Kungs pavēlēja Ezram Teiram darīt pēc tam, kad bija atsaukts viņa misijas aicinājums. Par laimi, Ezra izvēlējās nožēlot grēkus, un pēc septiņiem mēnešiem viņš atkal tika aicināts kalpot par misionāru ar Tomasu B. Maršu (skat. M&D 75:31).
Tas Kungs brīdina svētos par mantkārību un lepnību
Dažreiz cilvēki domā, ka lepnība ir rakstura īpašība, kas mīt vienīgi bagāto sirdīs. Taču tā ne vienmēr ir, — tu to uzzināsi turpmākajos pantos.
Izlasi Mācības un Derību 56:16–17, meklējot to, kā grēcīgā sirds attieksme var izpausties gan bagātā, gan nabagā cilvēkā. Tu varētu atzīmēt to, ko atrodi. Apdomā, kāpēc lepnība un mantkārība var būt bieži sastopama iezīme gan bagātajos, gan nabagajos.
Izlasi Mācības un Derību 56:18, meklējot to, kā Tas Kungs raksturoja to cilvēku sirdis un garus, kuri tiks svētīti. Apskati zemteksta piezīmes, lai saprastu dažus no Tā Kunga lietotajiem vārdiem.
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Tiecoties pēc pievēršanās svētības, jūs varat pienest Tam Kungam dāvanu — savu salauzto jeb pazemīgo sirdi un savu nožēlas pilno jeb paklausīgo garu. Patiesībā jūs pienesat dāvanā sevi pašu — to, kas esat, un to, par ko kļūstat” („When Thou Art Converted”, Ensign, 2004. g. maijs, 12. lpp.).
Izlasi Mācības un Derību 56:19–20, meklējot svētības, ko Tas Kungs apsolīja tiem, kam ir pazemīga sirds. Tev varētu būt noderīgi zināt, ka Tā Kunga „alga” nozīmē to, ka Viņš atmaksās par katru labo un katru ļauno darbu.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kā Mācības un Derību 56:18–20 aprakstītās svētības var pielīdzināt īpašumam un naudai, par ko Ezra Teirs un citi agrīnie svētie varēja būt nobažījušies?
Ko tu vari darīt, lai tev būtu tāda sirds, kas saņems šajos pantos nosauktās svētības?
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: