Gados jaunais Džozefs Smits turpināja apliecināt, ka redzējis vīziju, un citi turpināja viņu par to vajāt. Kad Džozefam bija 17, kādu vakaru, viņam lūdzot, parādījās eņģelis, vārdā Moronijs, kurš pasludināja, ka Dievam ir darbs Džozefam, kas ietver senu pierakstu tulkošanu no zelta plāksnēm. Skaidrojot Džozefa lomu evaņģēlija atjaunošanā, Moronijs citēja vairākus pravietojumus no Bībeles, tai skaitā arī Maleahija pravietojumu par Elijas atgriešanos. Nākamajā dienā Džozefs Smits devās uz pakalnu, kur, pēc Moronija teiktā, bija noglabātas plāksnes. Tur viņš saņēma turpmākos Moronija norādījumus.
Šīsdienas nodarbībā tu iegūsi vēl vairāk informācijas par gados jauno Džozefu Smitu. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:27–29, attiecinot šos pantus uz sevi.
Padomā par situācijām, kurās nonāca gados jaunais Džozefs Smits, un par to, kā viņš jutās. Kā šīs situācijas un sajūtas līdzinās tam, ko jāpieredz tev?
Džozefs Smits — Vēsture 1:28 Džozefs rakstīja: lai gan viņš nebija vainojams smagos grēkos, viņš ne vienmēr rīkojās tā, kā būtu jārīkojas Dieva aicinātam cilvēkam. Mēs varam daudz mācīties no tā, ko Džozefs Smits darīja, lai labotu savu nepareizo rīcību.
Pārskati Džozefs Smits — Vēsture 1:29 noslēgumu un pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, ko Džozefs Smits darīja, lai labotu savu nepareizo rīcību. Papildus tam pieraksti vienu vai divus principus, ko tu vari mācīties no Džozefa Smita piemēra.
Daži patiesi principi, ko varam mācīties no Džozefs Smits — Vēsture 1:29, vēsta: Kad esam apzinājušies savus grēkus un izjutuši nožēlu, mēs varam lūgt Debesu Tēvam piedošanu. Mēs varam lūgt, lai zinātu, cik cienīgi esam Dieva priekšā.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kā tev var palīdzēt lūgšana par to, lai uzzinātu savu cienīgumu Dieva priekšā?”
Izlasi, kādus norādījumus dod elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma, lai paskaidrotu, kā lūgšana var palīdzēt mums saprast, kāds ir mūsu stāvoklis Dieva priekšā un ko Viņš vēlētos, lai mēs savā dzīvē mainītu:
Attēls
Elders Nīls L. Andersens
„Kā lai mēs saprotam, kam pievērsties, nožēlojot grēkus? … [Mēs varam] pazemīgi lūgt To Kungu: „Tēvs, ko Tu vēlies, lai es darītu?” Atbilde tiek dota. Mēs sajutīsim, kas mums jāmaina. Tas Kungs pavēstīs to mūsu prātā un mūsu sirdī.
Pēc tam mums būs ļauts izvēlēties — nožēlot savus grēkus vai aizvērt sava atvērtā debesu loga slēģus.” („Nožēlojiet … lai Es varētu jūs dziedināt”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 41. lpp.)
Paturi prātā, ka Debesu Tēvs vēlas mums piedot, ja vien mēs pielietojam ticību Jēzum Kristum un darām visu, kas nepieciešams, lai nožēlotu savus grēkus.
Kad Džozefs Smits lūdza pēc piedošanas, viņam parādījās eņģelis Moronijs. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:30–32 un pacenties iztēloties, kā tas varēja norisināties.
Attēls
Moronijs parādās Džozefam Smitam viņa istabā
Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:33, pievēršot uzmanību tam, ko Moronijs Džozefam Smitam pavēstīja. Tu varētu atzīmēt vārdus vai frāzes, kas norāda, ka Dievam bija darbs Džozefam Smitam. Padomā, kā Džozefs varēja justies, uzzinot, ko Tas Kungs grasās īstenot ar viņa starpniecību.
Moronijs pravietoja, ka Džozefa Smita vārds „būs par ļauna un laba atziņu starp visām tautām” (Džozefs Smits — Vēsture 1:33). Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, kādi pierādījumi liecina par to, ka šis pravietojums ir piepildījies.
Moronijs mācīja Džozefam Smitam arī par to, kāds būs viņa turpmākais darbs. Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:34–35 un noskaidro, kāds bija šis darbs.
Moronijs sniedz norādījumus un brīdina Džozefu Smitu
Džozefs Smits — Vēsture 1:36–42 mēs lasām, ka Moronijs citēja daudzus Bībeles pravietojumus, skaidrojot, ka drīz jānotiek evaņģēlija atjaunošanai. Lasot šos pantus, tu varētu atzīmēt norādes uz tajos minētajiem Rakstu fragmentiem.
Runājot par Eliju un priesterības spēku, ko viņš atjaunos, prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija teica: „Ir svarīgi saprast, kādēļ Tas Kungs solīja sūtīt Eliju. Elija bija dižens pravietis, kuram Dievs bija piešķīris milzu spēku. Viņam bija pats lielākais spēks, kādu Dievs piešķir Saviem bērniem; viņam bija saistīšanas spēks — spēks saistīt uz Zemes, lai saistītu debesīs.” („Hearts Bound Together”, Ensign, 2005. g. maijs, 78. lpp.)
Izmantojot prezidenta Airinga skaidrojumu, apkopo Mācības un Derību 2:1 būtību saviem vārdiem.
Mācības un Derību 2:2 tiek runāts par solījumiem, kas tikuši doti tēviem. Elders Brūss R. Makonkijs no Divpadsmit apustuļu kvoruma skaidroja, kas ir šie tēvi un kādi solījumi viņiem tikuši doti: „Kas ir šie tēvi? Tie ir Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs, kam tika doti šie solījumi. Kādi ir šie solījumi? Tie ir solījumi par ģimenes vienības turpināšanos mūžībā.” (The Millennial Messiah: The Second Coming of the Son of Man [1982. g.], 267. lpp.)
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
Prezidents Džozefs Fīldings Smits skaidroja, ka papildus Vecās Derības praviešiem — Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam —, vārds „tēvi” attiecas arī uz citiem: „Šie tēvi ir mūsu mirušie priekšteči, kas nomira, nesaņēmuši privilēģiju pieņemt evaņģēliju, taču viņi saņēma solījumu, ka pienāks laiks, kad šī privilēģija viņiem tiks dāvāta. Bērni ir pašlaik dzīvojošie, kas apkopo ģenealoģisko informāciju un pilda aizstājošos priekšrakstus tempļos.” (Doctrines of Salvation, red. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954–1956], 2:127.)
Izmantojot augstāk minēto skaidrojumu, izklāsti Mācības un Derību 2:2 būtību saviem vārdiem.
Mācības un Derību 2:3 tiek apgalvots: ja Elija neatnāktu, Zeme tiktu pilnīgi nopostīta. Prezidents Džozefs Fīldings Smits skaidroja, kādēļ tā notiktu: „Kādēļ Zeme tiktu nopostīta? Vienkārši tādēļ: ja nebūs vienojošas saiknes starp tēviem un bērniem, kas ir darbs par mirušajiem, tad mēs visi tiksim noraidīti; viss Dieva darbs cietīs neveiksmi un ies pilnīgā zudumā.” (Doctrines of Salvation, 2:122; skat. arī M&D 128:17–18.)
Ņemot vērā to, ko esi mācījies no Mācības un Derību 2. nodaļas, pieraksti savā studiju dienasgrāmatā dažus teikumus, lai paskaidrotu to, cik nozīmīga ir Elijas atgriešanās.
Vēlāk, studējot Mācības un Derību 110. nodaļu, tu uzzināsi, kā šis pravietojums piepildījās, kad Elija atgriezās un piešķīra pravietim Džozefam Smitam saistīšanas spēku.
Kad Moronijs bija mācījis Džozefam Smitam par Elijas atgriešanos, citējis vēl citus pravietojumus par Atjaunošanu un devis turpmākus norādījumus par zelta plāksnēm, viņš devās projām (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:42–43). Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:44–45 un noskaidro, kas notika pēc Moronija aiziešanas.
Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:46–49, pievēršot uzmanību tam, cik reižu Moronijs atkārtoja Džozefam Smitam paredzēto vēstījumu. Cik reižu Moronijs dalījās savā vēstījumā ar Džozefu Smitu?
Viens no patiesiem principiem, ko varam no tā mācīties, vēsta: Tas Kungs un Viņa kalpi svarīgas mācības bieži vien atkārto vairākkārt.
Padomā par Svētā Vakarēdiena lūgšanām. Kālab tās ik nedēļu tiek atkārtotas vārdu pa vārdam? Padomā par mācībām, kas tiek vairākkārt atkārtotas Svētajos Rakstos un vispārējo konferenču laikā.
Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti dažas no atkārtoti dzirdētām mācībām un paskaidro, kālab, tavuprāt, Tas Kungs un Viņa kalpi bieži atkārto noteiktas mācības. Neaizmirsti paskaidrot, kā tu šogad varētu pielietot šo patieso principu savā dzīvē.
Džozefs dodas uz pakalnu un uziet pierakstus, kā arī Urīmu un Tumīmu, un krūšu bruņas.
Džozefs Smits — Vēsture 1:50–51 ir paskaidrots, ka pēc tam, kad Džozefs bija pastāstījis tēvam par Moronija apciemojumiem, viņš devās uz pakalnu, kur bija noglabātas zelta plāksnes.
Padomā, kā tu justos Moronija vietā, apciemojot Džozefu Smitu pēc 1400 gadu ilgas gaidīšanas, kamēr plāksnes tiks atklātas un pārtulkotas. Mēģinot to iztēloties, izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:52–54 un pieraksti savā studiju dienasgrāmatā, kā tu būtu juties šīs pieredzes laikā.
Nākamajā stundā tu uzzināsi, ar ko noslēdzās četru gadu ilgais gaidīšanas periods.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: