Seminārs
17. daļa: 1. diena, Mācības un Derību 76:81–119, 77. nodaļa


17. daļa: 1. diena

Mācības un Derību 76:81–11977. nodaļa

Ievads

Šī stunda pēta telestiālās valstības vīziju, ko redzēja pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons, kā tas ir pierakstīts Mācības un Derību 76. nodaļā. Šī atklāsme tika dota Hiramā, Ohaio, 1832. gada 16. februārī. Džozefs un Sidnijs aprakstīja, ko viņi uzzināja par tiem cilvēkiem, kas iemantos telestiālo valstību, un par Jēzus Kristus evaņģēlija un liecības par Viņu noraidīšanas sekām. Viņi arī aprakstīja to, kā telestiālā valstība atšķiras no citām godības valstībām, un paskaidroja, kas cilvēkiem ir jādara, lai viņi būtu gatavi redzēt un paši saprast Dieva valstības noslēpumus. Vēlāk, 1832. gada martā, Džozefs Smits pierakstīja Tā Kunga atbildes uz saviem jautājumiem attiecībā uz Jāņa atklāsmes grāmatu. Šī atklāsme ir atrodama Mācības un Derību 77. nodaļā.

Mācības un Derību 76:81–112

Tas Kungs parāda Džozefam Smitam un Sidnijam Rigdonam telestiālās valstības vīziju.

Iedomājies, ka tev ir reliģiska rakstura diskusija ar draugu, kurš ir citas kristīgās baznīcas loceklis. Tavs draugs saka: „Pagājušo svētdien baznīcā mācītājs mums teica, ka pēc tam, kad mēs nomirsim, mēs nonāksim debesīs vai ellē. Es nejūtos pietiekami labs, lai tagad nonāktu debesīs, bet es arī nejūtos tik slikts, lai man vajadzētu doties uz elli. Ko jūsu reliģija māca par debesīm un elli?”

Paskaties shēmā „Mācības un Derību 76. nodaļa: Vīzijas apraksts”, kas ir atrodama šī mācību ceļveža 16. daļas 3. dienas stundā. Pievērs uzmanību tam, ka pēdējā godības valstība, ko pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons redzēja vīzijā, bija telestiālā valstība. Izlasi Mācības un Derību 76:81–83, 103, meklējot vārdus un frāzes, kas apraksta cilvēkus, kas iemantos telestiālo valstību. Tu varētu iezīmēt to, ko atradi.

103. pantā burvji ir cilvēki, kas grib valdīt un savu varu iegūst ar ļaunu spēku palīdzību. Netikļi ir cilvēki, kas piekopj netiklību un ir iesaistīti citos seksuāla rakstura grēkos.

Viens no kritērijiem, kas nosaka, kādu godības valstību cilvēks iemantos, ir tas, kā viņš vai viņa atsauksies uz Jēzus Kristus evaņģēliju un liecību. Izlasi Svēto Rakstu atsauces tālāk sniegtajā tabulā. Paredzētajā brīvajā vietā ieraksti, kā šo valstību nākotnes iedzīvotāji atsaucās uz Jēzus Kristus evaņģēliju un liecību.

Valstība

Atbildes uz Jēzu Kristus evaņģēliju un liecību

Celestiālā (M&D 76:50–51)

Terestriālā (M&D 76:74, 79)

Telestiālā (M&D 76:82, 101)

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kādos veidos tu centies stiprināt savu liecību par Jēzu Kristu?

    2. Kāpēc, tavuprāt, cilvēka atbildei uz Jēzus Kristus evaņģēliju un liecību ir tik liela ietekme uz to, kādu valstību viņš vai viņa iemantos?

    3. Kā tu vari būt stiprs savā liecībā par Jēzu Kristu?

Izlasi Mācības un Derību 76:84–85, 104–106 un iezīmē tās frāzes, kas māca šādu patieso principu: Tie, kas iemantos telestiālo valstību, cietīs ellē, pirms tos izpirks Glābējs.

Noderīgi ir zināt, ka Svētie Raksti vārdu elle lieto vismaz divos veidos. Pirmkārt, elle ir garu valstības daļa, kurā dzīvo ļaundari, un ir burtisks, bet pagaidu moku un ciešanu stāvoklis (skat. Mācības un Derību 76:84–85, 104–106). „Mūžīgā uguns” ir tēlains izteiciens, kas attiecas uz neciešamām mokām un ciešanām, kuras tiek piedzīvotas ellē. Otrkārt, Svētie Raksti dažreiz izmanto vārdu elle, kad ir runa par galējo tumsību, kas dažreiz apraksta pastāvīgu moku un ciešanu stāvokli, kas turpināsies pazušanas dēliem — arī pēc tam, kad viņi tiks izpirkti un tiesāti, kā arī Sātanam un viņa sekotājiem no pirmsmirstīgās dzīves. (Skat. Bible Dictionary, „Hell”; Svēto Rakstu ceļvedis, „Elle”, scriptures.lds.org.)

Elders Džeimss E. Talmidžs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, par elli mācīja:

Attēls
Elders Džeimss E. Talmidžs

„Ellei ir gan izeja, gan ieeja. … Tā ir vieta, kas ir sagatavota, lai mācītu un disciplinētu tos, kuriem neizdevās uz Zemes apgūt to, ko tiem vajadzēja apgūt” (skat. Conference Report, 1930. g. apr., 97. lpp.).

Kas attiecas uz sodu, mēs varam būt droši, ka tas tiks noteikts atbilstoši grēkam; un jebkurš skaidrojums, kas apgalvo, ka sods par grēkiem ir bezgalīgs [nebeidzams], ir aplams [skat. M&D 19:6–12; 76:36, 44]. Dieva spēks piedot arī pēc nāves ir tikpat liels kā šīs dzīves ietekme uz nākamo un tikpat drošs kā mūsu atbildība par zaudētajām grēku nožēlošanas iespējām. Tomēr Svētie Raksti runā par mūžīgu un bezgalīgu sodu. Jebkurš sods, ko ir noteicis Dievs, ir mūžīgs, jo Viņš ir mūžīgs [skat. M&D 19:10–12]. Viņam pieder bezgalīga soda sistēma, jo vienmēr būs vieta jeb stāvoklis, kas ir sagatavots nepaklausīgiem gariem; tomēr soda postam būs beigas katrā pieņemamas grēku nožēlošanas un labošanās gadījumā” (The Articles of Faith, 12. izd. [1924], 60.–61. lpp.).

Kura frāze no Mācības un Derību 76:85, 106 māca, ka elle būs pagaidu stāvoklis tiem, kas iemantos telestiālo valstību?

Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits

Prezidents Džozefs Fīldings Smits izskaidroja, kāds rezultāts būs ciešanām ellē tiem, kas iemantos telestiālo valstību: „Šīs ciešanas būs attīrīšanas jeb šķīstīšanas līdzeklis, un, pateicoties tam, ļaundari nonāks tādā stāvoklī, kas ļaus viņiem caur Jēzus Kristus Izpirkšanu iegūt nemirstību. Viņu gari un dvēseles atkal apvienosies un viņi dzīvos telestiālajā valstībā. Taču šī augšāmcelšanās būs pēc pasaules gala” (Doctrines of Salvation, apkop. Bruce R. McConkie, 3 sēj. [1954.–1956. g.], 2:298.)

No Mācības un Derību 76:106–108 mēs uzzinām, ka ļaundari cietīs par saviem grēkiem — līdz brīdim, kad Jēzus Kristus pabeigs Savu darbu un nodos Dieva valstību uz Zemes Savam Tēvam, kas notiks pēc Tūkstošgades. Tad Kristus tiks vainagots ar slavu.

Izlasi Mācības un Derību 76:111 un Mācības un Derību 137:9, meklējot to, kas noteiks, kādu valstību mēs iemantosim.

Viens princips, ko mēs varam mācīties no šiem pantiem, ir tāds, ka godības valstību, kuru mēs iemantosim, noteiks mūsu darbi šajā dzīvē un mūsu sirds vēlmes.

Attēls
Elders Rasels M. Nelsons

Šāds eldera Rasela M. Nelsona, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, paziņojums var tev palīdzēt labāk saprast šo principu: „Katrs no jums tiks tiesāts atbilstoši jūsu pašu darbiem un jūsu sirds vēlmēm [skat. M&D 137:9]. No jums netiks prasīts maksāt cita cilvēka parādu. Jūsu galīgo nonākšanu celestiālajā, terestriālajā vai telestiālajā valstībā nenoteiks nejaušība. Tas Kungs katrai valstībai ir noteicis nemainīgas prasības. Jūs varat uzzināt, ko māca Svētie Raksti, un pakārtot atbilstoši tiem savu dzīvi [skat. Jāņa 14:2; 1. korintiešiem 15:40–41; M&D 76:50–119; 98:18].” („Constancy amid Change”, Ensign, 1993. g. nov. 35. lpp.)

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Kā izpratne par šo principu ietekmē tavas izvēles, kuras tu veic šodien?”

Izlasi Mācības un Derību 76:86–89, 98, 112, meklējot vārdus vai frāzes, kas apraksta, kāda būs nemirstība tiem, kas iemantos telestiālo valstību. Tu varētu iezīmēt to, ko atradi.

Kad pravietis Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons aprakstīja telestiālās valstības iedzīvotājus, viņi iekļāva paskaidrojumu par to, kā šīs trīs godības valstības savā starpā ir salīdzināmas. Izlasi Mācības un Derību 76:91–98, meklējot to, kā savā starpā tiek salīdzinātas valstības pēc godības pakāpes.

Kā celestiālās valstības godība atšķiras no terestriālās un telestiālās valstības godības?

Attēls
saule, mēness, zvaigznes

Atšķirību starp celestiālo, terestriālo un telestiālo valstību var attēlot kā atšķirību starp saules, mēness un zvaigžņu spožumu, kad tās vēro no Zemes. Vērojot no Zemes, spožākās zvaigznes ir apmēram 100 reizes spožākas nekā blāvākās zvaigznes. Mēness ir apmēram 30 000 reizes spožāks nekā spožākās zvaigznes. Saule ir apmēram 400 000 reizes spožāka nekā pilns mēness. Šīs atšķirības spožumā palīdz ilustrēt tās atšķirības starp godības valstībām, kuras novēroja Džozefs un Sidnijs. Kā tu vari redzēt Mācības un Derību 76:94–95, svētības, kuras saņēma tie, kas ir celestiālās godības cienīgi, ir ievērojami lielākas nekā tās svētības, kuras saņēma tie, kas iemantoja telestiālo valstību.

Mācības un Derību 76:113–19

Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons paskaidro, kas cilvēkiem ir jādara, lai viņi būtu gatavi ieraudzīt un paši saprast Dieva valstības noslēpumus

Mācības un Derību 76:113–119 satur pravieša Džozefa Smita un Sidnija Rigdona paskaidrojumu, kurā tiem tika pavēlēts nerakstīt visu, kas viņiem tika parādīts. Viņi arī paskaidroja, kas ir jādara citiem, lai tie būtu gatavi redzēt un paši saprast Dieva valstības noslēpumus. Izlasi Mācības un Derību 76:116, meklējot to, kā cilvēks var būt gatavs redzēt un saprast Dieva valstības noslēpumus ar Svētā Gara spēku.

Kas ir jādara cilvēkam, lai viņš būtu gatavs redzēt un saprast Dieva valstības noslēpumus ar Svētā Gara spēku, atbilstoši 116. pantam?

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā ieraksti atbildi uz jautājumu, kas tika uzdots iedomātā situācijā, kas tika aprakstīta stundas sākumā un kurā draugs jautāja par to, ko Baznīca māca par debesīm un elli. Savā atbildē draugam ietver pārdomas par šādiem jautājumiem.

    1. Ko Tas Kungs ir atklājis par debesīm un elli Mācības un Derību 76. nodaļā?

    2. Ar ko atšķiras katra godības valstība un ārējā tumsība?

    3. Ar ko atšķiras izvēles, kuras izdarīja tie, kas iemantoja dažādas valstības un ārējo tumsību?

  2. Lai palīdzētu pielietot to, ko tu esi iemācījies, studējot Mācības un Derību 76. nodaļu, pabeidz katru no šiem apgalvojumiem savā studiju dienasgrāmatā:

    Mācības un Derību 76. nodaļas studiju rezultātā:

    1. Es ticu vai zinu, ka …

    2. Es gribu …

    3. Es (nākotnē) …

Mācības un Derību 77. nodaļa

Tas Kungs atklāj pravietim Džozefam Smitam atbildes attiecībā uz Jāņa atklāsmes grāmatu

Uzšķir Mācības un Derību 77. nodaļu un pievērs uzmanību tam, kā pantu struktūra atšķiras no citu Mācības un Derību nodaļu pantu struktūras. Izlasi Mācības un Derību 77. nodaļas ievadu, meklējot to, ko pravietis Džozefs Smits darīja, kad saņēma šo atklāsmi.

No 1831. gada marta līdz 1833. gada jūlijam pravietis Džozefs Smits veica Jaunās Derības iedvesmotus labojumus. (Daudzi no šiem labojumiem parādās Svēto Rakstu ceļvedī, Džozefa Smita veiktā Bībeles tulkojuma izvilkumos.) Strādājot pie Jāņa atklāsmes grāmatas, pravietis Džozefs Smits jautāja Tam Kungam par dažu pantu nozīmi. Džozefa jautājumi un Tā Kunga atbildes ir pierakstītas Mācības un Derību 77. nodaļā. Pārskati dažus no šiem pantiem un pievērs uzmanību tam, kā katrs burts J ievada jautājumu, kuru Džozefs Smits uzdeva Tam Kungam, un kā katrs burts A ievada Tā Kunga atbildi.

Attēls
jaunā sieviete lasa Svētos Rakstus

Džozefa Smita pieredze, saņemot atklāsmi Mācības un Derību 77. nodaļā, mums māca, ka Tas Kungs Svēto Rakstu pareizu izskaidrojumu atklāj caur Saviem praviešiem. Mēs arī varam mācīties: ja mēs jautāsim Tam Kungam, Viņš var palīdzēt mums saprast Svētos Rakstus.

Tev būtu noderīgi saprast, ka Mācības un Derību 77:6 minētie 7000 gadi attiecas uz Zemes laicīgo pastāvēšanu kopš Ādama krišanas. Tas neattiecas uz Zemes vecumu.

  1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Mācības un Derību 76:81–119 un 77. nodaļu un šo stundu pabeidzu (datums).

    Papildus jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: