Seminārs
30. daļa: 3. diena, Mācības un Derību 136:19–42


30. daļa: 3. diena

Mācības un Derību 136:19–42

Ievads

1847. gada janvārī Ziemas mītnē, Nebraskā, prezidents Brigams Jangs saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 136. nodaļā. Šī mācību stunda aptver Mācības un Derību 136:19–42, kur ir iekļauts Tā Kunga padoms svētajiem attiecībā uz to, kā rīkoties viņu ceļojumā, Viņa sniegtais mierinājums un pavēle turēt visus Dieva baušļus.

Mācības un Derību 136:19–29

Tas Kungs pamāca svētos, kā rīkoties ceļojuma laikā

Padomā, kad tev ir bijusi iespēja sadarboties ar citiem cilvēkiem grupā. Kas tev patika, strādājot grupā ar citiem cilvēkiem?

Attēls
cilvēki strādā dārzā

Strādājot grupās, mēs cits citam varam palīdzēt, bet tas var radīt arī grūtības.

Kad 1846. gada sākumā svētie bija spiesti pamest Navū un uzsāka savu ceļojumu uz rietumiem, daudzi tam nebija sagatavojušies. Sākumā svētie sadalījās un cits no cita ceļoja vairāku jūdžu attālumā, tādēļ nespēja cits citam palīdzēt. Atklāsmē, kuru prezidents Brigams Jangs saņēma Ziemas mītnē, Nebraskā, aptuveni pēc gada, Tas Kungs teica, ka svētajiem ir jāorganizējas grupās, lai, turpinot ceļojumu, viņi varētu palīdzēt cits citam.

Pārlasi Mācības un Derību 136:2, 8–10, pievēršot izmanību Tā Kunga dotajiem norādījumiem attiecībā uz to, kā svētajiem vajadzēja palīdzēt cits citam.

Lai gan strādājot grupās, mēs cits citam varam palīdzēt, tas var radīt arī grūtības. Apdomā, ar kādām grūtībām var nākties saskarties, strādājot grupā.

Izlasi Mācības un Derību 136:19–27, pievēršot uzmanību padomam, ko Tas Kungs deva svētajiem, kad viņi kopā ceļoja un strādāja.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumiem:

    1. No tā, ko tu izlasīji, kurš padoms varētu palīdzēt svētajiem, kopā ceļojot un strādājot?

    2. Kāpēc, tavuprāt, šis padoms varētu būt noderīgs?

    3. Kā tu vari pielietot šo padomu, sadarbojoties un strādājot kopā ar citiem cilvēkiem?

Pārlasi 23.–24. pantu. Pievērs uzmanību, ka Tas Kungs svētajiem deva padomu „[pārstāt] piedzerties” (M&D 136:24), lai gan šī atklāsme tika dota pēc tam, kad svētie jau bija saņēmuši Gudrības vārdu. Svētie Gudrības vārdu sāka ievērot pakāpeniski. Kad tika dota atklāsme, kas pierakstīta Mācības un Derību 136. nodaļā, pēdējo dienu svētajiem nebija aizliegts lietot visus alkoholiskos dzērienus, tā kā mums — mūsdienās.

Saskaņā ar Mācības un Derību 136:24, kādus vārdus mums būtu jālieto, sarunājoties ar tiem, kuri mums ir apkārt? Lai atbildētu uz jautājumu, pabeidz šo principu: Mums būtu jālieto Tu vari pasvītrot savos Svētajos Rakstos frāzi, kas māca šo principu.

Būtu noderīgi saprast, ka iedvesmot nozīmē kādu garīgi vai emocionāli pacilāt.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā izpildi šos uzdevumus:

    1. Atbildi uz šādu jautājumu: „Kāpēc, tavuprāt, svētajiem bija svarīgi lietot iedvesmojošus vārdus, ceļojot kopā?”

    2. Apraksti, kad tu esi dzirdējis, ka kāds izmanto vārdus, kas iedvesmoja kādu citu cilvēku.

Apdomā, ko tu varētu teikt, lai iedvesmotu apkārtējos cilvēkus.

Lasot tālāk sniegtos stāstus par svēto pieredzēm, kad viņi uzsāka ceļojumu uz rietumiem, padomā, kā tu varētu justies un kāpēc šie uzticīgie svētie vēlējās iet cauri šiem pārbaudījumiem:

Mērija Anna Vestone Mona rakstīja: „Mums palūdza apglabāt divus cilvēkus no mūsu grupas, kuri šorīt nomira no holēras, — vīru, vārdā Brauns, un kādu bērnu. Nometnē ir vēl vairāki slimi cilvēki. Mēs visu dienu atrodamies tik tuvu Platas upei (Platte River), ka varam to saskatīt. Mēs gājām 24 kilometrus un apmetāmies Soltkrīkā (Salt Creek). Drīz vien mūsu grupā nomira vēl viens bērns. Viņi to apglabāja, kad iestājās krēsla, upes pietekas krastā. Vēl daudzi ir slimi. Mums ir skumji, ka pa ceļam mums nākas apglabāt mūsu draugus. Laiks ir ļoti karsts” (Mary Ann Weston Maughan journal, 3 sēj., 1850. g. 21. jūn., 2:1, Family History Library, Salt Lake City; pareizrakstība, pieturzīmju un lielo burtu lietojums ir uzlabots).

Attēls
Klarisa Janga Spensere

Klarisa Janga Spensere (Brigama Janga meita) rakstīja: „Viena no tēva visievērojamākajām vadītāja īpašībām ir spēja parūpēties par savu ļaužu laicīgo un sociālo labklājību, līdztekus rūpējoties par viņu garīgajām vajadzībām. Lielā pārgājiena laikā pāri līdzenumam, kuru visi mēroja kājām, izņemot tos, kuri bija visvārgākie, svētie vakarā, ja vien laiks bija pietiekami labs, tika sapulcināti apkārt ugunskuram, lai varētu izklaidēties. Tika dziedātas dziesmas, uz vijoles spēlēta mūzika, un vīrieši un sievietes aizmirsa nogurumu, kas bija pārņēmis pēc apmēram 24 kilometru mērošanas pāri klajam laukam bez ceļa, un kopā metās dejās. Šāda veidā viņš visiem palīdzēja saglabāt pozitīvu noskaņojumu” (with Mabel Harmer, One Who Was Valiant [1940. g.], 162. lpp.).

Pamatojoties uz šiem stāstiem, kā tu aprakstītu pēdējo dienu svēto pionieru pieredzes?

  1. Izlasi Mācības un Derību 136:28–29 un pievērs uzmanību padomam, kas ir dots šajos pantos. Pēc tam savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kādam principam mums būtu jāseko, kad mēs esam priecīgi, un kādam — kad mēs esam bēdīgi.

Padomā par brīžiem, kad Debesu Tēvs ir atbildējis uz tavām lūgšanām, palīdzot tev kļūt priecīgam. Tu vari dalīties šajā pieredzē ar kādu ģimenes locekli vai draugu.

Atceries slavēt un pateikties Tam Kungam, kad tu esi priecīgs, un lūgt pēc palīdzības, kad esi bēdīgs.

Mācības un Derību 136:30–42

Tas Kungs mierina svētos un pavēl uzcītīgi turēt Viņa baušļus

Svētie bija izturējuši lielus pārbaudījumus un zināja, ka, turpinot ceļu uz rietumiem, viņi atkal pieredzēs lielas grūtības.

Kas, tavuprāt, palīdzēja svētajiem palikt uzticīgiem pat šajos grūtajos apstākļos?

Izlasi Mācības un Derību 136:30–40 un sameklē mācības un principus, kas varēja iedrošināt svētos.

Tu vari minēt dažas no šīm mācībām un principiem:

  • Mums nevajag baidīties no mūsu ienaidniekiem, jo viņi ir Tā Kunga rokās.

  • Pārbaudījumi mūs var sagatavot saņemt to godību, ko Dievs mums ir sagatavojis.

  • Ja mēs pazemosimies un piesauksim Dievu, tad Gars mūs apgaismos.

  • Ja mēs uzticīgi turēsim visus vārdus, ko Tas Kungs mums ir devis, mēs kādu dienu skatīsim Viņa godību.

  • Tas Kungs mums atklāj Savu vārdu caur Saviem praviešiem.

  • Tas Kungs mūs var atbrīvot no mūsu ienaidniekiem.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

  1. Kā, tavuprāt, šīs mācības un principi svētajiem palīdzēja palikt uzticīgiem?

  2. Kā šīs mācības un principi var tev palīdzēt palikt uzticīgam, kad tu pats piedzīvo grūtības?

Apdomā galveno domu, ko, tavuprāt, svētie varēja iemācīties no Tā Kunga vārdiem Mācības un Derību 136:30–40.

Lai gan tu šajos pantos uzzināji dažādas mācības un principus, Tas Kungs svētajiem deva pārliecību, ka galu galā viss būs labi.

Izlasi Mācības un Derību 136:41–42 un uzzini, kādu papildus mierinājumu un padomu deva Tas Kungs.

Izmantojot to, ko iemācījies 42. pantā, pabeidz šo principu: Ja mēs esam uzcītīgi, tad Tā Kunga sodi nenāks pār mums, mūsu ticība būs stipra un ienaidnieki galu galā mūs neuzvarēs.

  1. Atbildi uz jautājumu savā studiju dienasgrāmatā: „Kā šis princips var tev palīdzēt?”

Svētie paklausīja Tā Kunga pavēlēm. Pirmā pionieru grupa Ziemas mītni atstāja 1847. gada 5. aprīlī. Viņi mēroja vairāk nekā 1000 jūdžu (1600 km) un 1847. gada jūlija beigās ieradās Soltleikas ielejā. 1847. gada 24. jūlijā, kad prezidents Brigams Jangs aplūkoja Soltleikas ieleju, viņš saņēma garīgu apstiprinājumu, ka svētie ir atraduši savas jaunās mājas. Tajā brīdī viņš brauca Vilforda Vudrafa ratos, jo viņam bija drudzis.

Attēls
Prezidents Vilfords Vudrafs

Prezidenta Vilforda Vudrafa stāsts par prezidentu Jangu, kad viņš aplūkoja Soltleikas ieleju: „Kad mēs ieradāmies … un varējām redzēt visu ieleju, es pagriezos pret saviem ratiem, kas bija pavērsti pret rietumiem, un prezidents Jangs piecēlās no savas guļvietas un aplūkoja šo apgabalu. Skatoties uz ainu, kas bija mūsu acu priekšā, viņu uz vairākām minūtēm pārņēma vīzija. Viņš jau iepriekš bija vīzijā redzējis šo ieleju, bet šajā brīdī viņš redzēja Ciānas un Israēla nākotnes godību. … Kad vīzija bija beigusies, viņš teica: „Viss. Šī ir īstā vieta. Dodamies uz priekšu.” Tā nu es devos uz nometnes vietu, ko jau bija iekārtojuši tie, kuri bija atbraukuši pirms mums” (Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff [2004. g.], 146. lpp.).

Kāpēc prezidentam Brigamam Jangam un svētajiem bija svarīgi saņemt apstiprinājumu, ka Soltleikas ieleja ir īstā vieta, lai tajā apmestos? Kāpēc tev būtu svarīgi pārliecināties, ka tu dari to, ko Tas Kungs no tevis sagaida?

Centies turēt visus baušļus un ieklausies Tā Kunga iedrošinājumos savā dzīvē.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju Mācības un Derību 136:19–42 un to pabeidzu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: