Seminārs
31. daļa: 1. diena, Jūtas karš un Kalnu pļavas slaktiņš


31. daļa: 1. diena

Jūtas karš un Kalnu pļavas slaktiņš

Ievads

1850. gadā spriedze un pārpratumi starp pēdējo dienu svētajiem un ASV valdības amatpersonām noveda pie Jūtas kara, kas norisinājās no 1857. līdz 1858. gadam. 1857. gada septembrī izvērsās konflikts arī starp dažiem pēdējo dienu svētajiem un emigrantiem no ratu ierindas, kas šķērsoja Jūtu. Dusmu un baiļu vadīti, vairāki pēdējo dienu svētie Jūtas dienvidos izplānoja un īstenoja slaktiņu, nogalinot aptuveni 120 emigrantus, kuri ceļoja uz Kaliforniju. Šo nežēlīgo notikumu tagad dēvē par Kalnu pļavas slaktiņu. Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklē LDS.org, izvēlies Gospel Topics un meklētājā ieraksti Mountain Meadows Massacre.

Starp pēdējo dienu svētajiem un ASV valdību pieaug spriedze

Kad 1857. gada jūlijā prezidents Brigams Jangs kopā ar svētajiem svinēja 10. gadadienu kopš ierašanās Soltleikas ielejā, viņi saņēma apstiprinājumu iepriekš dzirdētajām ziņām, ka uz Solteiksitiju dodas ASV valdības pilnvarots karaspēks. Iepriekšējo gadu nesaskaņas un pārpratumi radīja arvien pieaugošu spriedzi starp pēdējo dienu svētajiem un ASV valdības amatpersonām. Svētie gribēja, lai viņiem ir pašu izvēlēts vadītājs un noraidīja federālās amatpersonas, kurām nebija tādas pašas vērtības. Tas vairākām federālām amatpersonām lika domāt, ka tā ir sacelšanās pret ASV valdību. Bez kongresa apstiprinājuma ASV prezidents Džeims Bjūkenans uz Soltleiksitiju nosūtīja apmēram 1500 karavīru, lai piespiestu Jūtas iedzīvotājus pieņemt jaunās amatpersonas.

Ja tu 1857. gadā būtu bijis pēdējo dienu svētais un uzzinātu, ka tavai pilsētai tuvojas liela armija, par ko tu raizētos? Atceries, ka pēdējo dienu svēto prātos joprojām svaigā atmiņā bija vardarbīgā padzīšana no Ohaio, Misūri, un Ilinoisas. Daudzi bija zaudējuši vērtīgus īpašumus un zemi, un vairāki Baznīcas locekļi tika nogalināti vai gāja bojā vajāšanas radīto apstākļu dēļ. Uzzinot par tuvojošos armiju, svētie raizējās, ka tas pats varētu atkārtoties arī Jūtā.

Savos sprediķos prezidents Jangs un citi Baznīcas vadītāji aprakstīja tuvojošos karaspēku kā ienaidniekus. Prezidents Jangs, kurš jau gadiem ilgi bija lūdzis svētajiem uzkrāt graudus, atkal par to atgādināja, lai gadījumā, ja viņiem vajadzētu bēgt no karaspēka, viņiem būtu pārtika. Kā Jūtas gubernators — viņš arī deva pavēli Jūtas zemessardzei sagatavoties aizsargāt teritoriju. (Zemessardze ir iedzīvotāju grupa, kas tiek organizēta ārkārtas situācijās, lai nodrošinātu militāro aizsardzību.)

Starp pēdējo dienu svētajiem un emigrantiem no ratu ierindas izvēršas strīds

Attēls
karte, ceļš no Arkanzasas uz Kaliforniju

Ratu ierindas emigranti, ceļojot uz rietumiem no Arkanzasas uz Kaliforniju, iebrauca Jūtā tieši tad, kad pēdējo dienu svētie gatavojās aizsargāt teritoriju no ASV karaspēka, kas tuvojās. Lasot tālāk sniegtās rindkopas, pasvītro iemeslus, kāpēc izcēlās strīds starp dažiem ratu ierindas locekļiem un pēdējo dienu svētajiem.

Daži ratu ierindas locekļi kļuva aizkaitināti, jo viņi nevarēja nopirkt tik ļoti nepieciešamos pārtikas krājumus un graudus no svētajiem, kuriem tika norādīts tos uzkrāt. Emigranti iesaistījās strīdā arī ar svētajiem, kuri nevēlējās, lai ratu ierindas zirgi un liellopi patērētu pārtikas un ūdens krājumus, kas bija nepieciešami pašu dzīvniekiem.

Spriedze uzliesmoja Sidarsitijā, pēdējā emigrantu apmešanās vietā Jūtā, ceļā uz Kaliforniju. Strīds izcēlās starp dažiem ratu ierindas locekļiem un pēdējo dienu svētajiem. Daži ratu ierindas locekļi draudēja pievienoties valdības karaspēkam, kas tuvojās, un cīnīties pret svētajiem. Lai gan ratu ierindas vadītājs nosodīja savus ceļabiedrus par šādu draudu izteikšanu, vairāki Sidarsitijas vadītāji un kolonisti uzskatīja emigrantus par ienaidniekiem. Ratu ierinda devās prom no pilsētas jau apmēram stundu pēc ierašanās tajā, bet daži Sidarsitijas kolonisti un vadītāji vēlējās dzīties viņiem pakaļ un sodīt vīriešus, kuri bija viņus aizvainojuši.

Padomā par kādu reizi, kad tu strīdējies ar kādu cilvēku vai cilvēkiem. Izlasi 3. Nefija 12:25 un pievērs uzmanību Jēzus Kristus mācītajam principam, pēc kura mēs varam vadīties, ja starp mums un citiem cilvēkiem valda spriedze.

Ko, tavuprāt, nozīmē „vienoties ar savu pretinieku bez kavēšanās”? Elders Deivids E. Sorensens, Septiņdesmito loceklis, mācīja, ka šī frāze nozīmē „atrisināt mūsu domstarpības sākumā, pirms mirkļa kaislības pāraug fiziskā vai emocionālā vardarbībā un mūs sagrābj dusmas” („Forgiveness Will Change Bitterness to Love”, Ensign vai Liahona, 2003. g. maijs, 11. lpp.)

Pamatojoties uz Tā Kunga mācībām 3. Nefija 12:25 un eldera Sorensena skaidrojumu, mēs varam mācīties, ka, atrisinot strīdu ar citiem Tā Kunga veidā, mēs varam izvairīties no nelabvēlīgajām strīda sekām.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kā paklausība principam 3. Nefija 12:25 varēja palīdzēt pēdējo dienu svētajiem, kurus sarūgtināja ratu ierindas locekļi?

    2. Kā cenšanās atrisināt domstarpības Tā Kunga veidā, tev vai kādam, kuru tu pazīsti, ir palīdzējusi izvairīties no nelabvēlīgajām strīda sekām?

Tādēļ, ka vairāki Sidarsitijas kolonisti strīdu ar emigrantiem neatrisināja Tā Kunga veidā, situācija kļuva daudz nopietnāka. Turpinot studēt, apdomā, kādas briesmas var draudēt, ja mēs rīkojamies dusmu un atriebības vadīti.

Īzāks Heits, Sidarsitijas mērs, zemessardzes majors un staba prezidents, lūdza atļauju zemessardzes komandierim, kurš dzīvoja netālu no Parovanas, sasaukt zemessardzes pulku, lai uzbruktu ratu ierindas nemierniekiem. Zemessardzes komandieris Viljams Deims Īzākam Heitam deva padomu emigrantu draudus neņemt vērā. Tā vietā, lai paklausītu šim padomam, Īzāks Heits un citi Sidarsitijas vadītāji nolēma pārliecināt dažus vietējos indiāņus uzbrukt ratu ierindai un nozagt viņu liellopus, tādējādi sodot emigrantus. Īzāks Heits lūdza Džonam D. Lī, vietējam Baznīcas loceklim un zemessardzes majoram, vadīt šo uzbrukumu, un abi izdomāja, ka šajā uzrukumā vainos indiāņus.

Ko vajadzēja darīt Sidarsitijas vadītājiem, kad Viljams Deims viņiem deva padomu neizmantot zemessardzi? Pie kā viņus noveda šī padoma noraidīšana?

Princips, ko mēs varam mācīties no Sidarsitijas vadītājiem, ir: ja mēs neņemsim vērā padomu darīt to, kas ir pareizi, tad mēs visticamāk izdarīsim sliktas izvēles. Pievērs uzmanību, kā šis princips darbojas, turpinot mācīties par šo vadītāju rīcību. Lasot tālāk sniegtās rindkopas, pasvītro veidus, kādos Sidarsitijas vadītāji turpināji izdarīt grēcīgas izvēles, neievērojot padomu, ko bija saņēmuši:

Īzāks Heits pastāstīja par savu plānu — uzbrukt ratu ierindai — vietējai Baznīcas vadītāju padomei, kopienai un zemessardzei. Vairāki padomes locekļi kategoriski nepiekrita šim plānam un vaicāja Heitam, vai viņš šajā jautājumā ir apspriedies ar prezidentu Brigamu Jangu. Atbildot noliedzoši, Heits piekrita nosūtīt vēstnesi Džeimsu Haslamu uz Solteiksitiju ar vēstuli, kurā izskaidroja situāciju un prasīja, ko vajadzētu darīt. Tomēr, tā kā Soltleiksitija atradās apmēram 250 jūdzes (400 km) no Sidarsitijas, vēstnesim bija jājāj zirga mugurā apmēram nedēļu, lai sasniegtu Soltleiksitiju un atgrieztos Sidarsitijā ar prezidenta Janga norādījumiem.

Neilgi pirms Īzāks Heits ar vēstnesi nosūtīja vēstuli, Džons D. Lī un indiāņi uzbruka emigrantu nometnei vietā, ko sauca par Kalnu pļavām. Lī vadīja uzbrukumu, bet slēpa savu identitāti, lai izskatītos, ka iesaistīti ir tikai indiāņi. Daži emigranti tika nogalināti un ievainoti, bet pārējie cīnījās pret uzbrucējiem, piespiežot Lī un indiāņus atkāpties. Emigranti ātri izvietoja savus ratus ciešā aplī jeb aplokā, lai varētu aizsargāties. Piecu dienu laikā sekoja vēl divi uzbrukumi, aplencot ratu ierindu.

Attēls
kalni un pļava

Kādā brīdī Sidarsitijas zemessargi ievēroja, ka divi emigrantu vīrieši atrodas ārpus ratu iežogojuma. Zemessargi uz viņiem izšāva, vienu no viņiem nogalinot. Otrs vīrietis aizbēga un paziņoja ratu nometnei, ka uzbrukumos ir iesaistīti arī baltie vīrieši. Tie, kuri plānoja uzbrukumu, tika pieķerti melos. Ja emigrantiem ļautu doties uz Kaliforniju, izplatītos ziņas, ka pēdējo dienu svētie ir atbildīgi par uzbrukumu ratu ierindai. Sazvērnieki baidījās, ka šī ziņa radīs negatīvas sekas gan viņiem, gan viņu cilvēkiem.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kādas izvēles šajā brīdī varēja izdarīt par uzbrukumu emigrantiem atbildīgie cilvēki?

    2. Ko viņiem vajadzēja darīt? Kāpēc?

Pieņemot nepareizas izvēles, šie vīrieši rīkojās pretēji priesterības pienākumiem. Izlasi Mācības un Derību 121:36–37 un pasvītro Tā Kunga brīdinājumu priesterības nesējiem, kuri rīkojas netaisnīgi.

Padomā, kā tu rīkojies pēc tam, kad esi paveicis kaut ko sliktu. Vai tu atzīsti, ka esi izdarījis kaut ko sliktu, un tiec galā ar sekām, vai ar viltu centies grēku noslēpt?

Vairāki pēdējo dienu svētie izplāno un īsteno Kalnu pļavas slaktiņu

Baznīcas locekļi, kuri bija iesaistīti uzbrukumos pret emigrantiem, izlēma noslēpt savus grēkus. Cenšoties novērst ziņu izplatīšanos, ka pēdējo dienu svētie ir bijuši iesaistīti uzbrukumā ratu ierindai, Īzāks Heits, Džons D. Lī un citi vietējie Baznīcas un zemessardzes vadītāji izlēma nogalināt visus atlikušos emigrantus, izņemot mazos bērnus. Īstenojot šo plānu, Džons D. Lī pietuvojās emigrantiem un teica, ka zemessargi viņus aizsargās no turpmākiem uzbrukumiem un drošībā viņus nogādās atpakaļ uz Sidarsitiju. Kad emigranti devās uz Sidarsitiju, zemessargi pret viņiem pagriezās un izšāva. Daži indiāņi iznāca no slēptuvēm, lai pievienotos uzbrukumam. No aptuveni 140 emigrantiem, kuri bija daļa no ratu ierindas, tika pasaudzēti tikai 17 bērniņi.

Attēls
akmens plāksne

Piemineklis Kalnu pļavas traģēdijas piemiņai

Divas dienas pēc slaktiņa Džeims Haslams ieradās Sidarsitijā ar prezidenta Janga atbildes vēstuli, kurā vietējiem vadītājiem norādīja, lai atļauj ratu ierindai mierīgi turpināt ceļu. „Kad Heits izlasīja Janga vārdus, viņš sāka šņukstēt kā bērns un spēja vien izteikt: „Par vēlu, par vēlu”” (Richard E. Turley Jr., „The Mountain Meadows Massacre”, Ensign, 2007. g. sept., 20. lpp.).

Vairāku pēdējo dienu svēto vadītāju un dienvidu Jūtas teritorijas kolonistu izvēles noveda pie traģiskā Kalnu pļavas slaktiņa. Turpretī Baznīcas un Solteiksitijas teritorijas vadītāji konfliktu ar ASV vadītājiem 1858. gadā atrisināja miera sarunu un vienošanās ceļā. Šī konflikta laikā, ko vēlāk sāka dēvēt par Jūtas karu, — Amerikas Savienoto Valstu karaspēks un Jūtas zemessargi iesaistījās uzbrukumos, bet nekad necīnījās kaujās.

Attēls
Prezidents Henrijs B. Airings

Runājot par Kalnu pļavas slaktiņu, prezidents Henrijs B. Airings, Augstāka prezidija loceklis, teica: „Jēzus Kristus evaņģēlijs, ko mēs sludinām, ir pilnīgā pretrunā ar aukstasinīgu vīriešu, sieviešu un bērnu slepkavošanu. Patiesi, tas iestājas par mieru un piedošanu. Tas, ko pirms ilga laika [Kalnu pļavās] izdarīja mūsu Baznīcas locekļi, parāda, ka viņi bija briesmīgi un neattaisnojami novērsušies no kristīgās mācības un rīcības” („150th Anniversary of Mountain Meadows Massacre,” 2007. g. 11. sept., mormonnewsroom.org/article/150th-anniversary-of-mountain-meadows-massacre).

Kalnu pļavas slaktiņš beidzās ne vien ar 120 upuru nāvi, bet arī izraisīja lielas ciešanas izdzīvojušajiem bērniem un citiem upuru radiniekiem. Smagi cieta arī Peiutas indiāņi, tiekot netaisnīgi vainoti noziegumā. Turklāt, vairākus no tiem, kuri „piedalījās slaktiņā, atlikušo dzīvi mocīja briesmīga vainas sajūta un vairākkārtēji murgi par to, ko viņi bija izdarījuši un redzējuši” (Richard E. Turley Jr., „The Mountain Meadows Massacre”, 20. lpp.).

  1. Savā studiju dienasgrāmatā izpildi šos uzdevumus:

    1. Apkopo kļūdas, kas noveda pie Kalnu pļavas slaktiņa.

    2. Uzraksti principu vai mācību, ko mēs varam apgūt no šīs traģēdijas, attiecībā uz izvēli —noslēpt savus grēkus.

    3. Atbildi uz jautājumiem: Ko tu vari darīt turpmāk, lai pārliecinātos, ka seko savu vadītāju padomam un izvairies no izdarīto grēku slēpšanas? Kādas svētības tu vari saņemt, uzņemoties atbildību par savām kļūdām un necenšoties noslēpt savus grēkus?

Ja tu esi uzsācis kļūdu un grēku pilnu ceļu, tu vari sevi pasargāt no turpmākām sirdssāpēm un nožēlas, vēršoties pie Tā Kunga un nožēlojot savus grēkus.

Attēls
Jēzus Kristus

Tāpēc, ka vairāki vietējie pēdējo dienu svētie bija atbildīgi par Kalnu pļavas slaktiņa izplānošanu un īstenošanu, daudzi cilvēki sāka negatīvi attiekties pret visu Baznīcu. Kaut kas līdzīgs notika arī Mormona Grāmatā, kad Almas dēls, kurš bija misionārs, pārkāpa Šķīstības likumu un citi vairs neticēja Almas vārdiem viņa dēla uzvedības dēļ (skat. Almas 39:11).

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kāpēc ir svarīgi saprast, ka dažu Baznīcas locekļu nepareizā rīcība nenosaka to, vai evaņģēlijs ir patiess?”

Izlasi Helamana 5:12 un uzzini, ko mēs varam darīt, lai pilnveidotu un saglabātu savu liecību, lai grūtos brīžos, piemēram, tad, kad mēs uzzinām par gadījumiem, kad Baznīcas locekļiem nav izdevies dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus mācībām, mūsu ticība netiktu satricināta. Apkopo, ko tu esi uzzinājis:

Princips, ko mēs varam mācīties no Helamana 5:12, ir šāds: mēs varam stiprināt liecību, ceļot mūsu ticību uz Jēzus Kristus pamata.

Tālāk sniegtais piemērs paskaidro šo principu: „Džeims Sanders ir mazmazdēls vienam no bērniem, kurš izdzīvoja slaktiņā [viņš ir arī Baznīcas loceklis]. „Es joprojām izjūtu sāpes; es joprojām dusmojos un bēdājos, ka slaktiņš notika,” teica brālis Sanders. „Bet es zinu, ka cilvēki, kuri to īstenoja, atbildēs Tā Kunga priekšā, un tas man sniedz mieru.” Viņš teica, ka, uzzinot, ka viņa senči tika nogalināti slaktiņā, „neietekmēja manu ticību, jo tā ir balstīta uz Jēzu Kristu, nevis uz kādu cilvēku Baznīcā”” (Richard E. Turley Jr., „The Mountain Meadows Massacre”, 21. lpp.).

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kā mūsu ticība Jēzum Kristum mūs var stiprināt, kad mēs uzzinām par gadījumiem, kad Baznīcas locekļiem nav izdevies dzīvot saskaņā ar Glābēja mācībām?

    2. Ko tu dari, lai celtu savu ticību uz Jēzus Kristus pamata?

    3. Ko tu darīsi šonedēļ, lai nostiprinātu savu ticību uz Jēzus Kristus pamata? (Tu vari minēt vairāk nekā tikai vienu ieceri.)

  2. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju mācību stundu „Jūtas karš un Kalnu pļavas slaktiņš” un to pabeidzu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: