1836. gada 21. janvārī, tikpat kā pabeigtā Kērtlandes tempļa augšējā istabā, pravietis Džozefs Smits tikās ar saviem padomniekiem no Augstākā prezidija un savu tēvu, Džozefu Smitu, vecāko. Šajā laikā pravietis redzēja vīziju par celestiālo valstību un dzirdēja, ka Tas Kungs paziņo, kā Viņš tiesās tos, kas būs nomiruši bez zināšanām par evaņģēliju. Vorens Parišs, Džozefa Smita tā laika rakstvedis, pierakstīja šo vīziju pravieša dienasgrāmatā. Vēlāk šīs vīzijas pieraksts tika iekļauts Mācības un Derību grāmatā kā 137. nodaļa.
Padomā, kas tavā dzīvē tev ir svarīgākie cilvēki. Kāpēc tieši viņi tev ir svarīgi?
Paskaidro savā studiju dienasgrāmatā, kādēļ tev ir tik svarīgi zināt, ka cilvēkiem, kurus tu mīli, pēc nāves būs iespēja dzīvot celestiālajā valstībā.
Mācības un Derību 137. nodaļā ir ietverts pravieša Džozefa Smita apraksts par vīziju, kurā viņš redzēja celestiālo valstību.
Izlasi Mācības un Derību 137:1–4 un sameklē vārdus un frāzes, kas apraksta celestiālo valstību. Pacenties iztēloties, kā būtu atrasties celestiālajā valstībā.
Džozefs Smits priecājās, redzot celestiālajā valstībā vairākus viņa ģimenes locekļus. Izlasi Mācības un Derību 137:5–6 un sameklē, ko Džozefs Smits redzēja celestiālajā valstībā.
Šajā laikā Džozefa vecāki bija vēl dzīvi, un viņa tēvs bija vienā istabā ar viņu, kad tika saņemta šī vīzija. Tas norāda uz to, ka šī vīzija nebija par tiem, kas jau ir celestiālajā valstībā, bet par tiem, kas tur būs.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Saskaņā ar Mācības un Derību 137:6, kāpēc Džozefs Smits brīnījās (bija pārsteigts), kad celestiālajā valstībā ieraudzīja savu brāli Alvinu?
Kādas, tavuprāt, vēl Džozefam varēja būt sajūtas, kad viņš celestiālajā valstībā ieraudzīja Alvinu?
Attēls
Alvina Smita kapakmens
Alvins Smits, pravieša brālis, nomira 1823. gada 19. novembrī, pirms Baznīca tika noorganizēta.
Pravietis Džozefs Smits mīlēja un apbrīnoja savu vecāko brāli Alvinu. Arī Alvins mīlēja Džozefu, un viņš atbalstīja Džozefu, gatavojoties saņemt zelta plāksnes no eņģeļa Moronija. 1823. gada novembrī, kad Alvinam bija 25. gadi, bet Džozefam — 17, Alvins pēkšņi smagi saslima. Viņa veselības stāvoklim pasliktinoties un saprotot, ka viņam drīz būs jāmirst, viņš Džozefu pamācīja: „Es vēlos, lai tu būtu labs zēns un darītu visu, kas ir tavos spēkos, lai iegūtu pierakstus. Esi uzticīgs, saņemot norādījumus, un ievēro katru bausli, kas tev tiks dots” (citāts no Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2011], 399. lpp.).
Alvina nāve Smitu ģimenei izraisīja lielas sēras. „Ģimene lūdza prezbiterāņu mācītāju Palmīrā, Ņujorkas štatā, novadīt bēru ceremoniju. Tā kā Alvins nebija šī mācītāja draudzes loceklis, garīdznieks bēru dievkalpojumā izteicās, ka Alvins netiks glābts. Viljams Smits, Džozefa jaunākais brālis, atcerējās: „[Mācītājs] … nešaubīgi lika saprast, ka [Alvins] ir devies uz elli, jo Alvins nebija baznīcas loceklis, bet viņš bija labs zēns, tādēļ manu tēvu šāda nostāja neapmierināja” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 399. lpp.).
Tas Kungs atklāj, kā Viņš tiesās tos cilvēkus, kuri nomirst bez zināšanām par evaņģēliju
Pravietim Džozefam Smitam brīnoties, kā Alvins varēja nokļūt celestiālajā valstībā, neesot kristīts, — Tas Kungs sniedza atbildi. Izlasi Mācības un Derību 137:7–8 un atrodi doktrīnu, ko Tas Kungs mācīja, lai palīdzētu Džozefam saprast, kādēļ Alvinam būs iespējams ieiet celestiālajā valstībā.
Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti mācību, ko tu apguvi no Macības un Derību 137:7–8, un atbildi uz šādu jautājumu: „Kā šī mācība var palīdzēt tiem, kam ir tuvinieki, kas ir nomiruši, nezinot par evaņģēliju?”
Tas Kungs atklāja šo mācību Mācības un Derību 137:7–8, pirms Viņš atklāja mācību par kristībām mirušo labā. Nākamajās stundās tu mācīsies par atklāsmēm saistībā ar kristībām par mirušajiem.
Kā daļu no šīs atklāsmes par tiem, kas ir miruši, Tas Kungs mācīja arī par to, kā Viņš tiesās visus cilvēkus. Izlasi Mācības un Derību 137:9 un pabeidz šo apgalvojumu: „Tas Kungs mūs tiesās pēc mūsu un pēc mūsu .”
Savā studiju dienasgrāmatā paskaidro saviem vārdiem, kādēļ, tavuprāt, mūsu vēlmes un mūsu darbi ir svarīgi.
Lai labāk saprastu, kā Tas Kungs mūs tiesās pēc mūsu darbiem un mūsu vēlmēm, izlasi šo eldera Dalina H. Ouksa, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, apgalvojumu:
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Vai mēs varam būt pārliecināti, ka esam nevainīgi saskaņā ar Dieva likumu, ja mēs vienkārši atturamies no ļauniem darbiem? Kas notiek tad, ja mēs ļaujamies sliktām domām vai vēlmēm?
Vai naidīgās sajūtas tiesas dienā tiks ignorētas? Vai skaudība tiks ignorēta? Vai svešas mantas iekārošana tiks ignorēta? …
Mūsu atbilde uz šiem jautājumiem, ka mēs grēkojam arī bez acīmredzamas rīcības — vien ar domām un savām sirds vēlmēm —, ir saucama par sliktām ziņām.
Ir arī labas ziņas. Atbilstoši Dieva likumam, mēs varam tikt atalgoti par mūsu taisnīgumu pat tad, kad nevaram paveikt kaut ko, kas parasti ir saistīts ar konkrēto svētību.
Kad kāds no sirds vēlējās palīdzēt manam patēvam, bet kaut kādu apstākļu dēļ to nevarēja, viņš vienalga vienmēr teica: „Paldies. Es pieņemu tavu vēlēšanos man palīdzēt.” Līdzīgi, es domāju, arī mūsu Debesu Tēvs pieņems mūsu patiesās sirds vēlmes kā aizvietotāju mūsu rīcībām, kuras attaisnojošu iemeslu dēļ nebija iespējamas” („The Desires of Our Hearts”, [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 1985. g. 8. okt.], 4; speeches.byu.edu).
Tālāk sniegtie četri piemēri var tev palīdzēt labāk saprast mācību, kuru tu atradi Mācības un Derību 137:7–8. Savā studiju dienasgrāmatā, izlasot katru no dotajiem piemēriem, atbildi uz šādu jautājumu: „Kā šis piemērs norāda uz to, ka mūsu vēlmes ir tikpat svarīgas kā mūsu darbi?”
Baznīcas loceklim ir taisnīga vēlēšanās apprecēties templī. Pēc uzticīgas kalpošanas Baznīcā visu dzīvi, šis Baznīcas loceklis nomirst, nepaguvis ar savu dzīvesbiedru saistīties templī.
Jaunais vīrietis uzcītīgi ievēro kristībās noslēgtās derības un pilda savus Ārona priesterības pienākumus. Absolvējot vidusskolu, viņam ir liela vēlēšanās kalpot misijā, bet nevar to darīt fizisku nepilnību dēļ.
Jaunajai sievietei ir skaudība pret kādu citu jauno sievieti. Viņa izliekas, ka ir draudzīga, bet slepenībā cer, ka ar šo jauno sievieti notiks kas slikts.
Jaunajam vīrietim ir miesaskārīgas domas, un viņš nemeklē Tā Kunga palīdzību, lai izmainītu savas nepiedienīgās domas un sajūtas.
Padomā, ko tev nozīmē tas, ka tevi tiesās pēc taviem darbiem un arī pēc tavām sirds vēlmēm.
Izlasi Mācības un Derību 137:10 un atzīmē principu, kas māca par bērniem, kas nomirst, nesasnieguši atbildības vecumu.
Attēls
Džozefs un Emma ar jaundzimušo
Kad pravietis Džozefs Smits saņēma šo atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 137:10, viņš un viņa sieva Emma bija piedzīvojuši četru savu bērnu nāvi, tostarp viena adoptēta bērna nāvi. Vēlāk nomira vēl divi viņu bērni. Padomā, kā šajā pantā atklātā mācība var sniegt mierinājumu tiem vecākiem, kuri sēro bērna nāves dēļ.
Kā šī mācība palīdz stiprināt tavu ticību Dievam? Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi uzticēties Dieva plānam, kad bērns nomirst, būdams zīdainis?
Attēls
Džozefs Smits
Runājot par mazu bērnu nāvi, pravietis Džozefs Smits mācīja: „Tas Kungs paņem daudzus, pat zīdaiņus, lai tie izbēgtu no cilvēku skaudības un pašreizējās pasaules bēdām un ļaunuma; viņi ir bijuši pārāk tīri, pārāk maigi, lai dzīvotu uz Zemes; tātad šādi apsverot, tā vietā, lai sērotu, mums ir iemesls priecāties, jo viņi ir atbrīvoti no ļaunuma, un drīz mēs atkal būsim kopā” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits, 174. lpp.).
Attēls
Prezidents Vilfords Vudrafs
Prezidents Vilfords Vudrafs mācīja: „Man un jums var rasties jautājums — kāpēc Tas Kungs ir paņēmis prom manus bērnus? Man nav atbildes uz šo jautājumu, es to nezinu. Tas ir Tā Kunga rokās, un tas tā ir bijis no pasaules radīšanas līdz šim laikam. Bērni tiek paņemti prom zīdaiņu vecumā, un viņi nonāk garu pasaulē. Viņi piedzimst šajā pasaulē, lai piepildītu savas radīšanas mērķi — iegūt ķermeni. Viņi piedzimst, lai tiktu pārbaudīti un iemantotu Zemi; viņi iegūst ķermeni jeb mājokli, un šis mājoklis tiks tiem saglabāts, un augšāmcelšanās rītā viņu gari un ķermeņi tiks apvienoti, un tāpat kā šeit mēs varam redzēt ģimenēs bērnus dažādos vecumos, no zīdaiņiem pie mātes krūts līdz vīrišķībai, tā tas būs arī ģimenēs celestiālajā valstībā. Mūsu bērni mums tiks atjaunoti tādi paši, kādi tika paņemti, ja mēs, viņu vecāki, nezaudējam ticību un pierādām, ka esam cienīgi saņemt mūžīgo dzīvi; taču, ja mēs nepierādām sevi, mūsu bērni vienalga tiks pasargāti un iemantos celestiālo godību. Tādas ir manas domas attiecībā uz visiem zīdaiņiem, kuri nomirst” (Teachings of Presidents of the Church: Wilford Woodruff, [2004], 84.–85. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Ko tu, studējot Mācības un Derību 137. nodaļu, esi mācījies par Tā Kunga centieniem visiem cilvēkiem dot iespēju dzīvot celestiālajā valstībā?
Kādēļ tev ir svarīgas šīs patiesības?
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: