1837. gada 23. jūlijā pravietis Džozefs Smits saņēma Mācības un Derību 112. nodaļā pierakstīto atklāsmi Tomasam B. Maršam, kas bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents. Šajā atklāsmē Tomass Maršs tika mācīts par viņa paša un Divpadsmito kvoruma locekļu pienākumiem.
Tas Kungs Tomasam B. Maršam sniedz personīgu padomu un apsola svētības
Padomā par gadījumiem, kad savstarpējās attiecībās ar citiem esi juties dusmīgs, vīlies, aizvainots vai greizsirdīgs. Agrīnais apustulis Tomass B. Maršs nonāca situācijā, kas varēja likt viņam piedzīvot līdzīgas sajūtas.
Drīz pēc tam, kad 1835. gadā viņš tika aicināts kļūt par apustuli, Tomasu B. Maršu iecēla par Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentu. 1837. gada pavasarī prezidents Maršs uzzināja, ka viens no apustuļiem, Pārlijs P. Prets, plānoja doties misijā uz Angliju bez prezidenta Marša ziņas. Prezidents Maršs, kurš atradās Misūri, rakstīja elderam Pretam un citiem Divpadsmitajiem un aicināja viņus 1837. gada 24. jūlijā satikties Kērtlandē, Ohaio štatā, lai vienotos par viņu misijas plāniem. Taču mēnesi pirms šī satikšanās divi citi kvoruma locekļi, Hibers Č. Kimbals un Orsons Haids, saņēmuši no pravieša Džozefa Smita misijas aicinājumus, devās uz Angliju. Prezidents Maršs acīmredzot bija apbēdināts pat to, ka Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi turpināja Anglijā sludināt evaņģēliju, bez kvoruma vienotības un viņa līdzdalības.
Ko prezidents Maršs varēja šajā situācijā darīt, lai izvairītos no dusmām, vilšanās, aizvainojuma un greizsirdības? Kādas briesmas pastāv, ja ļaujam šādām jūtām valdīt pār mūsu domām un darbiem?
Brigams Jangs, kurš tolaik bija Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, pārliecināja prezidentu Maršu satikties ar pravieti Džozefu Smitu. Atbildot uz prezidenta Marša bažām, Tas Kungs pravietim Džozefam Smitam deva atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 112. nodaļā.
Izlasi Mācības un Derību 112:1–3 un sameklē brīdinājumus, ko Tas Kungs izteica Tomasam B. Maršam. Lasot var būt noderīgi zināt, ka vārds pazemojies3. pantā nozīmē, ka prezidents Maršs bija kļuvis pazemīgs. Par ko Tas Kungs viņu brīdināja? Par ko Tas Kungs uzteica Tomasu?
Mācības un Derību 112:4–10 Tas Kungs deva Tomasam B. Maršam tālākus norādījumus un apsolīja, ka ar Tā Kunga palīdzību viņš paveiks lielas lietas.
Izlasi Mācības un Derību 112:4–10. Savā studiju dienasgrāmatā uzskaiti Tā Kunga dotos solījumus Tomasam B. Maršam. (5. pantā vārds cīnies nenozīmē būt dusmīgam vai strīdīgam; tas nozīmē — cītīgi pūlēties sludināt evaņģēliju.)
Pabeidz principu „ja–tad”, pamatojoties uz to, ko esi uzzinājis no Mācības un Derību 112:10: Ja mēs , tad Tas Kungs .” (Tu varētu pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos.)
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kāpēc, tavuprāt, pazemīgums mums palīdz saņemt Tā Kunga vadību?
Kad tu esi sajutis Tā Kunga vadību pēc tam, kad esi izrādījis pazemību?
Attēls
Džozefs Smits
Kad 1837. gada jūlijā Tas Kungs sniedza šo atklāsmi, Baznīcā bija vienotības trūkums, strīdi un atkrišana. Lepnība un alkatība dažus Baznīcas locekļus noveda pie tā, ka viņi atklāti kritizēja pravieti Džozefu Smitu un apšaubīja viņa pilnvaras. Daļēji šie pārbaudījumi bija finansiālo grūtību dēļ starp svētajiem Kērtlandē, Ohaio štatā. Plašo ekonomisko problēmu dēļ, ko vēlāk nosauca par 1837. gada „paniku”, ASV bankrotēja daudzas bankas. Kērtlandes drošības biedrība, kuru bija izveidojuši Baznīcas vadītāji, 1837. gada rudenī arī bankrotēja. Divsimt investori zaudēja gandrīz visu, ko viņi bija ieguldījuši, taču Džozefa Smita zaudējumi bija vislielākie. Kaut arī Kērtlandes drošības biedrību neizveidoja Baznīca, vairāki svētie to uzskatīja par Baznīcas banku vai par pravieša banku, un savās finanšu problēmās tie vainoja Džozefu Smitu. Daži pat viņu sāka dēvēt par kritušo pravieti. Taču daudzi palika uzticīgi ticībai un nenovērsās no pravieša, kaut arī viņi zaudēja naudu Kērtlandes drošības biedrības bankrota dēļ. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003], 171–173.)
Vairāki Baznīcas locekļi, tostarp daži Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi, gribēja atņemt Džozefam Smitam Baznīcas prezidenta amatu.
Izlasi Mācības un Derību 112:11–13 un sameklē, ko Tas Kungs lika Tomasam B. Maršam izdarīt, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem.
Tas Kungs māca Tomasam B. Maršam par Divpadsmit apustuļu pienākumiem.
Prezidents Maršs bija svarīgā amatā, un Tas Kungs viņam bija uzticējis daudzus pienākumus.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šādu jautājumu: „Kas tev var palīdzēt būt pazemīgam tad, kad saņem atzinību vai tev uztic svarīgus pienākumus?”
Tas Kungs palīdzēja Tomasam B. Maršam saprast viņa kā Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta pienākumus, turpinot viņam atgādināt, ka viņam ir jābūt pazemīgam. Mācoties no Mācības un Derību 112:14–22; 28–33, aizpildi doto tabulu.
Frāzes, kas uzsver prezidenta Marša pienākumu svarīgumu:
Frāzes, kas atgādina, ka Tomasam Maršam ir jābūt pazemīgam:
Izpildi uzdevumus savā studiju dienasgrāmatā:
Saskaņā ar 16. un 17. pantu, kādas atslēgas ir Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentam? Atzīmē atrasto mācību savos Svētajos Rakstos un pieraksti to savā studiju dienasgrāmatā.
Uzraksti principu, ko tu esi mācījies no 30.–32. panta par priesterības atslēgām, kuras bija prezidentam Maršam.
Tu varētu atzīmēt Mācības un Derību 112:30–32 atrodamo mācību: „Priesterības atslēgas ir atjaunotas pēdējo reizi laiku pilnības atklāšanas laikmetā.”
Evaņģēlija atklāšanas laikmets ir laika periods, kurā Tas Kungs atklāj Savas mācības, priekšrakstus un priesterību. Tas ir laika posms, kurā Tam Kungam ir vismaz viens pilnvarots kalps uz Zemes, kuram ir svētā priesterība un kuram ir uzticēts dievišķs pienākums — sludināt evaņģēliju un pildīt tā priekšrakstus. (Skat. Bible Dictionary, „Dispensations”.)
Padomā par šādu jautājumu: „Ko Tas Kungs Mācības un Derību 112:15, 30 saka par attiecībām starp Tomasa Marša pienākumiem, esot Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidenta amatā, un pravieša Džozefa Smita pienākumiem?”
Tomasam B. Maršam bija grūtības paklausīt šajā atklāsmē dotajam padomam.
Neilgi pēc tam, kad tika dota Mācības un Derību 112. nodaļā ietvertā atklāsme, Tomass B. Maršs Vilētai Kimbalai (Hibera Č. Kimbala sievai) pateica, ka Hibers savā misijā negūs panākumus. Prezidents Maršs acīmredzot domāja, ka tāpēc, ka evaņģēlija sludināšana citās valstīs bija viņa atbildība, durvis uz misionāru darbu Anglijā nevarētu tikt atvērtas, kamēr viņš tur kādu nenosūtītu vai neaizbrauktu pats.
Padomā, kā šis starpgadījums atklāj to, ka prezidentam Maršam bija grūtības būt pazemīgam.
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, Augstākā prezidija loceklis, paskaidroja, kā mēs varam būt pazemīgāki un izvairīties no lepnības:
Attēls
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
„Pazemība nenozīmē to, ka mums sevi ir jāpārliecina, ka esam nekam nederīgi, bezjēdzīgi vai mazvērtīgi. Tā arī nenozīmē mums sniegto Dieva talantu noliegšanu vai slēpšanu. Mēs neatklāsim pazemību, novērtējot sevi par zemu, bet mēs atklāsim pazemību, domājot mazāk par sevi. Pazemība parādīsies, kad mēs pildīsim savu darbu ar attieksmi, kas liecina par to, ka mēs kalpojam Dievam un saviem līdzcilvēkiem.
Pazemība vada mūsu uzmanību un mīlestību pret citiem un pret Debesu Tēva nodomiem. Lepnība dara pretējo. Lepnība smeļas enerģiju un spēku no dziļajiem savtīguma akas ūdeņiem. Brīdī, kad mēs pārstājam būt apsēsti ar sevi un aizmirstam sevi kalpojot, mūsu lepnība mazinās un sāk izmirt” („Lepnība un priesterība”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 58).
Paskaidro kādam ģimenes loceklim vai draugam, ko tu esi iemācījies par pazemību. Pieraksti šīs personas vārdu savā studiju dienasgrāmatā.
Izlasi Mācības un Derību 112:34 un sameklē, kas Tomasam Maršam bija jāizdara, lai saņemtu šīs svētības.
Pabeidz principu: „Mums ir , lai saņemtu Tā Kunga apsolītās svētības.”
Tālāk sniegtais stāsts parāda Tomasa B. Marša atkrišanu un atgriešanos Baznīcā:
Kādu laiku prezidents Maršs ievēroja saņemto padomu. Viņš strādāja, lai stiprinātu Baznīcu un atbalstītu Džozefu Smitu. Taču drīz vien viņš atkal sajuta neapmierinātību par to, kā tiek vadīta Baznīca. Šīs sajūtas tika papildinātas ar bažām par strīdiem starp nepaklausīgiem un agresīviem Baznīcas locekļiem un viņu kaimiņiem Misūri štatā. 1838. gada septembrī, kad viņu bija pārņēmis atkrišanas gars, viņa sieva Elizabete tika iesaistīta kādā strīdā. Viņa un cita sieviete, abas Baznīcas locekles, bija vienojušās dalīties ar pienu, lai viņām būtu pietiekami siera pagatavošanai, bet māsa Marša tika apvainota šīs vienošanās pārkāpšanā, paturot sev to piena daļu, kurā bija visvairāk krējuma. Šis jautājums vairākas reizes tika risināts ar Baznīcas vadītājiem. Tajā pat tika iesaistīts Augstākais prezidijs. Katru reizi tika lemts par to, ka māsa Marša bija vainīga. Māsa Marša bija nikna un neapmierināta ar šiem lēmumiem (skat. George A. Smith, „Discourse”, Deseret News, 1856. g. 16. apr. 44). Lai arī šī situācija nenoveda viņu pie Baznīcas pamešanas, tā palielināja viņa neapmierinātību. Viņš kļuva aizvien neapmierinātāks ar Baznīcas vadītājiem, un beigās viņš pavērsās pret svētajiem. Vēlāk viņš atsauca atmiņā: „Es kļuvu greizsirdīgs uz pravieti … un neievēroju visu, kas bija labs, bet veltīju visu savu laiku tam, lai atrastu ļauno” („Remarks”, Deseret News, 1857. g. 16. sep., 220).
Astoņpadsmit gadus pēc aiziešanas no Baznīcas Tomass Maršs uzrakstīja Hiberam Č. Kimbalam pazemīgu vēstuli, kurā viņš lūdza piedošanu un atļauju atkal pievienoties Baznīcai. Viņš paskaidroja, ko viņš bija iemācījies no savām kļūdām: „Tas Kungs varēja ļoti labi iztikt bez manis, un Viņš neko nav pazaudējis manas atkrišanas dēļ; bet, ak vai, cik daudz gan es esmu pazaudējis?!” (Tomasa B. Marša vēstule Hiberam Č. Kimbalam, 1857. g. 5. maijs, Brigham Young Collection, Church History Library, citāts no Kay Darowski, „The Faith and Fall of Thomas Marsh”,Revelations in Context [2013. g. 19. marts]; history.lds.org).
Savā studiju dienasgrāmatā apkopo to, ko tu esi iemācījies no šīsdienas studijām. Izvēlies vienu veidu, kādā tu vari būt vēl pazemīgāks, un pieraksti mērķi, kā tu to sasniegsi.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: