Mācības un Derību 121.–123. nodaļa ietver izvēlētas daļas no pravieša Džozefa Smita vēstules Baznīcai, kas tika uzrakstīta 1839. gada 20. martā. Šo vēstuli Džozefs Smits nodiktēja, atrodoties ieslodzījumā Libertī cietumā kopā ar citiem līdzgaitniekiem. Vēstulē Džozefs ietvēra dažas no savām lūgšanām par svētajiem, kuri cieta ienaidnieku rīcības dēļ. Viņš tajā ietvēra arī atbildes, ko bija saņēmis uz šīm lūgšanām. (Skat. History of the Church, 3:289–305.) Šonedēļ tu studēsi Mācības un Derību 121.–123. nodaļu četrās mācību nodarbībās.
Džozefs Smits lūdz par svētajiem, kuri ir ciešanās
Iedomājies, ka tavam draugam ir lielas grūtības. Viņš tev saka, ka nesaprot, kādēļ viņam ir tā jācieš, un ka jūtas tā, it kā Dievs viņu būtu pametis. Ko tu teiktu savam draugam ?
Ko tu darītu, ja pats piedzīvotu šādas ciešanas?
Studējot pravieša Džozefa Smita lūgšanas Libertī cietumā un Tā Kunga doto padomu, pievērs uzmanību mācībām un principiem, kas var tev palīdzēt palikt uzticīgam pārbaudījumos un ciešanās.
Attēls
Džozefs Smits raksta vēstuli
1838. gada 31. oktobrī baznīcas loceklis un Misūri štata zemessardzes pulkvedis Džordžs Hinkls nodeva Džozefu Smitu. Hinkls pateica Džozefam, ka ļaudis, kuri bija uzbrukuši svētajiem Fārvestā, Misūri, vēlas satikties, lai mierīgā ceļā izrunātu savstarpējās nesaskaņas. Kad Džozefs un citi Baznīcas vadītāji ieradās uz tikšanos, zemessardze ar spēku viņus saņēma ciet kā kara gūstekņus. Nākamā mēneša laikā Džozefs Smits un pārējie sagūstītie tika pakļauti vardarbībai un apvainojumiem, jo ienaidnieki viņus turēja vairākos cietumos visā reģionā un veda daudzu tiesnešu priekšā.
Kamēr pravietis Džozefs Smits, elders Pārlijs P. Prets un citi Baznīcas vadītāji tika netaisni turēti cietumā Ričmondā, Misūri, viņi dzirdēja, kā cietuma apsargi rupjiem vārdiem runāja par šaušalīgiem pēdējo dienu svēto aplaupīšanas, izvarošanas un nogalināšanas gadījumiem. Aprakstot šo brīdi, elders Prets rakstīja:
Attēls
Pārlijs P. Prets
„Kādā no apnicīgajām naktīm mēs bijām apgūlušies tā, it kā būtu aizmiguši, līdz pagāja pusnakts. Mūsu ausis un sirdis tika sāpinātas, stundām ilgi klausoties sargu neķītrajās zobgalībās, šausmīgajos lāstos, briesmīgajos zaimos un derdzīgajā valodā. …
Es klausījos, līdz sajutu tādu riebumu, biju tik satriekts, šausmināts un tik piepildīts ar sašutuma pilnu vēlmi pēc taisnīguma, ka tik tikko spēju atturēties, lai pieceltos kājās un norātu sargus; taču Džozefam es neko neteicu, lai gan gulēju viņam blakus un zināju, ka viņš ir nomodā. Pēkšņi viņš piecēlās kājās un pērkonam jeb rēcošam lauvam līdzīgā balsī, cik atminos, teica šādus vārdus:
„KLUSĒJIET, jūs elles nezvēri! Jēzus Kristus Vārdā es jūs apsaucu un pavēlu būt klusiem; es nedzīvošu ne mirkli ilgāk, lai klausītos šādās runās. Vai nu pārtrauciet šīs runas, vai arī jūs vai es miršu ŠAJĀ PAT ACUMIRKLĪ!”
Viņš pārstāja runāt un turpināja stāvēt šausminošā varenībā. Pieķēdēts, bez ieročiem; mierīgi, bez satraukuma un cienīgi kā eņģelis viņš uzlūkoja bailēs drebošos sargus ar trīcošajiem ceļgaliem, kuri, stūrī sarāvušies jeb pieplakuši pie viņa kājām, lūdza piedošanu un vairs nebilda ne vārda līdz pat sardzes maiņai.
Es biju redzējis tiesnešus, ietērptus lepnās drēbēs, … Anglijas tiesā, vienā elpas vilcienā pasludinot nāvessodu. Es biju pieredzējis, kā kongress svinīgā sēdē izdod tautām likumus. Es biju mēģinājis iedomāties karaļus, karaliskās tiesas, troņus un kroņus, un imperatorus, kas sapulcējušies, lai izlemtu karaļvalstu likteņus. Taču tādu cienību un varenību, ko es tajā pusnaktī saskatīju kājās stāvošajā, važās kaltajā Džozefā tumšā Misūri ciemata cietumā, es pieredzēju tikai vienreiz” (Autobiography of Parley P. Pratt, red. Parley P. Pratt Jr. [1938], 210.–211. lpp.).
Attēls
Džozefs Smits cietumā
„Cienības un varenības piepildīts, … viņš stāvēja važās kalts.”
Gaidot tiesas sēdi, kas balstījās uz nepatiesām apsūdzībām un bez pienācīga tiesas procesa, Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji 30. novembrī tika aizvesti uz Libertī cietumu, Misūri. (Skat. History of the Church, 3:188–89, 215. lpp.)
Attēls
Libertī cietums
Libertī cietums Misūri štatā
Nākamos četrus mēnešus pravietis, viņa brālis Hairams, Aleksandrs Makrejs, Laimens Vaits un Kalebs Boldvins tika skarbas ziemas apstākļos turēti Libertī cietuma pazemes telpās. Arī Sidnijs Rigdons kādu laiku bija kopā ar viņiem, bet tika atbrīvots februāra sākumā. Cietuma grīdas platība bija apmēram 14 reiz 14 pēdas (4,3 m reiz 4,3 m). Griesti bija apmēram 6–6,5 pēdas augsti (apmēram 1.8–2 metri). Caur diviem maziem, restotiem logiem tikpat kā neiespīdēja gaisma, un otrpus tiem cilvēki izsmēja un apvainoja ieslodzītos. Ieslodzītie gulēja uz netīras salmu grīdas, un kādu laiku Džozefam nebija pat segas. Ēdiens reizēm tika saindēts, bet citkārt tas bija tik pretīgs, ka viņi to varēja ieēst tikai liela izsalkuma mākti. Pie viņiem reti kad ielaida apmeklētājus, un viņi ļoti cieta, dzirdot par svēto ciešanām, kuri ziemas vidū tika atvesti no Misūri.
Vēstulē, kas ietverta Mācības un Derību 121.–123. nodaļā, tika iekļautas Džozefa Smita lūgšanas Tam Kungam. Ja tu būtu pravieša vietā, par ko tu lūgtu?
Izlasi Mācības un Derību 121:1–6 un pievērs uzmanību, par ko pravietis lūdza un kādus jautājumus uzdeva. Tu vari pasvītrot frāzes, kas tev šķiet nozīmīgas. (Lasot 1. un 4. pantu, būtu noderīgi saprast, ka telts ir nams vai cita veida celtne, kas pārsegta ar pārklāju.)
Tā Kunga atbilde uz Džozefa Smita lūgšanu ir atrodama Mācības un Derību 121:7–46un 122:1–9. Izlasi Mācības un Derību 121:7–9 un pievērs uzmanības principiem, kas palīdzēja Džozefam un viņa līdzgaitniekiem, atrodoties Libertī cietumā.
Uzraksti vismaz divus principus, ko atrodi šajos pantos. Paskaidro, kā šie principi jeb mācības varēja palīdzēt Džozefam un viņa līdzgaitniekiem.
Atbildi uz jautājumiem: „Kāda, tavuprāt, ir atšķirība starp pārbaudījuma izciešanu un veiksmīgu pārbaudījuma izciešanu?” Tas Kungs teica, ka Džozefam Smitam būs likstas un ciešanas, bet „tikai mazu brītiņu” (M&D 121:7). Ko tas, tavuprāt, nozīmē? Kā šī perspektīva var mums palīdzēt veiksmīgi izturēt pārbaudījumus?
Divos vai trīs teikumos uzraksti par kādu tev pazīstamu cilvēku, kurš ir labs piemērs tam, kā veiksmīgi izturēt pārbaudījumus.
Vēlreiz padomā par mācību stundas sākumā aprakstīto situāciju — par draugu, kurš cieš un domā, ka Dievs ir viņu pametis. Uzraksti šim draugam mierinājuma vēstuli, izmantojot principus, ko atklāji Mācības un Derību 121:7–9. Paskaidro, kā šie principi viņam var palīdzēt. Vēstulē tu vari citēt visu vai daļu no 9. panta.
Apdomā, kādu spēku tu iegūsti no zināšanām, ka, piesaucot To Kungu likstu un ciešanu brīžos, mēs varēsim saņemt Viņa mieru, un, ja mēs veiksmīgi izturēsim pārbaudījumus laicīgās dzīves laikā, Dievs mūs svētīs gan tagad, gan mūžībā.
Mācības un Derību 122. nodaļā mēs varam lasīt, kādu vēl padomu un mierinājumu Tas Kungs deva Džozefam Smitam. Izlasi Mācības un Derību 122:1–4 un uzzini, kādas svētības Tas Kungs apsolīja Džozefam. Kā, tavuprāt, šie solījumi palīdzēja pravietim grūtajā laikā?
Izlasi Mācības un Derību 122:5–7 un uzzini, kādu principu Tas Kungs mācīja Džozefam Smitam par to, kāpēc mums jāpiedzīvo ciešanas. Tu vari atzīmēt vārdus un frāzes, kas tev šķiet svarīgas.
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem attiecībā uz iemeslu, kāpēc mums ir jācieš? Pabeidz teikumu: Ciešanas mums var dot un nākt mums .
Elders Džozefs B. Virtlins, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, kā mēs varam gūt pieredzi un labumu no ciešanām.
Attēls
Elders Džozefs B. Virtlins
„Kad esat likstu skarti, jūs, iespējams, jūtaties atstumti. Jūs nokarat savu galvu un vaicājat — kāpēc es?
Tomēr grūtības agrāk vai vēlāk piemeklē katru no mums. Agrāk vai vēlāk mums visiem ir jāpiedzīvo skumjas. Neviens nav izņēmums. …
Mācīšanās tikt pāri vilšanās brīžiem, ciešanām un bēdām ir daļa no mūsu ikdienas dzīves uzdevumiem. Lai arī šie brīži bieži var būt grūti panesami, tās ir pieredzes, kas padziļina mūsu izpratni, nostiprina mūsu raksturu un palielina mūsu līdzjūtību pret citiem” („Lai kas arī notiktu, mīli to”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 27. lpp.).
Attēls
Elders Orsons F. Vitnijs
Elders Orsons F. Vitnijs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, arī mācīja, ka ciešanas mums var nākt par labu: „Nevienas sāpes, ko izciešam, vai pārbaudījumi, ko piedzīvojam, nav velti. Tie veicina tādu īpašību attīstīšanu un pilnveidošanu kā pacietība, ticība, gara spēks un pazemība. Viss, ko mēs izciešam un izturam, it īpaši, ja mēs izturam pacietīgi, nostiprina mūsu raksturu, šķīsta mūsu sirdis, paplašina mūsu dvēseles un dara mūs maigākus un žēlsirdīgākus, cienīgākus, lai sauktos par Dieva bērniem, … un tieši caur bēdām un ciešanām, smagu darbu un nelaimēm mēs gūstam tās mācības, kuras esam nākuši šeit iegūt” (skat. Spensers V. Kimbals, Faith Precedes the Miracle [1972], 98. lpp.).
Pravietis Džozefs Smits piedzīvoja vēl daudzas ciešanas, kad bija izcietis nozīmēto laiku Libertī cietumā. Prezidents Brigams Jangs teica: „Pat ja Džozefs būtu nodzīvojis tūkstoš gadu, viņš nevarētu kļūt pilnīgs, ja nebūtu ticis vajāts. Ja viņš būtu dzīvojis tūkstoš gadu, vadot šos ļaudis un sludinot evaņģēliju, bet netiekot vajāts, arī tad viņš nebūtu kļuvis tik pilnīgs, kāds viņš bija trīsdesmit astoņu gadu vecumā” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 264. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti par kādu grūtu pieredzi, kas tev ir nākusi par labu.
Vai tu kādreiz esi dzirdējis cilvēkus sakām, ka neviens nesaprot tos pārbaudījumus, kam viņi iet cauri? Izlasi Mācības un Derību 122:8 un pievērs uzmanību, ko Tas Kungs varētu sacīt, atbildot uz šādu izteikumu. Lai labāk saprastu frāzi „pazemojās zem tā visa”, izlasi 2. Nefija 9:20–21, Almas 7:11 un Mācības un Derību 88:5–6. Tu vari uzrakstīt tālāk sniegto mācību līdzās Mācības un Derību 122:8: Glābējs izcieta visu cilvēku sāpes un ciešanas.
Attēls
Jēzus lūdz Ģetzemanē
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kā šī mācība, tavuprāt, varēja palīdzēt pravietim Džozefam Smita un viņa līdzgaitniekiem, atrodoties Libertī cietumā?
Kā šī mācība var palīdzēt tev, saskaroties ar pārbaudījumiem?
Elders Virtlins mācīja:
Attēls
Elders Džozefs B. Virtlins
„Tā kā Jēzus Kristus ārkārtīgi cieta, viņš saprot mūsu ciešanas. Viņš saprot mūsu skumjas. Mēs piedzīvojam grūtības, lai mēs arī varētu kļūt žēlsirdīgāki un saprotošāki pret citiem.
Atcerieties mierinošos Pestītāja vārdus, kurus Viņš teica pravietim Džozefam Smitam, kad viņš ar saviem līdzgaitniekiem cieta Libertī smacējoši tumšajā cietumā:
„Mans dēls, miers tavai dvēselei; tavas likstas un tavas ciešanas būs, bet tikai mazu brītiņu;
un tad, ja tu tās labi izturēsi, Dievs tevi paaugstinās augstumos; tu triumfēsi pār visiem saviem nelabvēļiem.” (M&D 121:7–8.)
Raugoties mūžības perspektīvā, Džozefs rada mierinājumu šajos vārdos, un arī mēs to varam” („Lai kas arī notiktu, mīli to”, 27. lpp.).
Izlasi Mācības un Derību 122:9 un padomā par to, kā šis pants attiecas uz pravieša Džozefa Smita dzīvi un kalpošanu.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kā Tā Kunga vārdi Mācības un Derību 122:9 var tevi stiprināt grūtos brīžos?”
Drīz pēc tam, kad šī vēstule tika uzrakstīta, Tas Kungs nodrošināja ceļu, lai Džozefs Smits un viņa līdzgaitnieki atkal apvienotos ar svētajiem Illinoisā. Dievs ar savu kalpu Džozefu Smitu bija kopā visu viņa dzīvi. Vēlāk, pusotru gadu, pirms Džozefs mira mocekļa nāvē, viņš paziņoja: „Visvarenais Dievs ir mans vairogs; un ko gan var nodarīt cilvēks, ja Dievs ir mans draugs?” (Skat. History of the Church, 5:259.) Ja mēs paliksim uzticīgi mūsu ciešanās, Dievs būs arī ar mums, lai mūs vienmēr stiprinātu un atbalstītu.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: