Svētie Raksti
Mācība un Derības 121


121. nodaļa

Lūgšana un pravietojumi, ko pravietis Džozefs Smits uzrakstīja Baznīcai adresētā vēstulē, kamēr viņš bija ieslodzīts cietumā Libertī, Misūri štatā, kas datēta ar 1839. gada 20. martu. Pravietis un daži viņa pavadoņi vairākus mēnešus bija pavadījuši cietumā. Viņu lūgumi un pārsūdzības, sūtītas izpildinstitūcijām un tiesai, nebija spējušas tos atbrīvot.

1–6, Pravietis aizlūdz Tam Kungam par svēto ciešanām; 7–10, Tas Kungs iedveš viņam mieru; 11–17, Nolādēti ir visi tie, kas pret Tā Kunga ļaudīm saceļ viltus brēku par pārkāpumiem; 18–25, Viņiem nebūs tiesību uz priesterību un viņi tiks nosodīti; 26–32, Brīnišķīgas atklāsmes apsolītas tiem, kas varonīgi izturēs; 33–40, Kāpēc daudzi ir aicināti un maz ir izredzēti; 41–46, Priesterība ir jāizmanto tikai taisnībā.

1 Ak dievs, kur Tu esi? Un kur ir tā telts, kas sedz Tavu aapslēpto vietu?

2 aCik ilgi Tava roka būs apturēta un Tava acs, jā, Tava tīrā acs, noraudzīsies no mūžīgajām debesīm uz pārestībām Taviem ļaudīm un Taviem kalpiem, un Tava auss tiks pārņemta ar viņu kliedzieniem?

3 Jā, ak Kungs, acik ilgi viņi cietīs šīs pārestības un nelikumīgās apspiešanas, pirms Tava sirds tiks mīkstināta pret tiem un Tu ietrīcēsies žēlastībā pret tiem?

4 Ak Kungs, Dievs aVisuvarenais, debesu, zemes un jūras, un visu lietu, kas ir uz tām, Radītājs, un kas vadi un pakļauj velnu un drūmo, un tumšo Šeola valdījumu—izstiep Savu roku; lai Tava acs izurbjas cauri; lai Tava telts tiek noņemta; lai Tava bapslēptā vieta vairs nav apklāta; lai Tava auss uzklausa; lai Tava sirds tiek mīkstināta un Tu ietrīcies žēlastībā pret mums.

5 Lai Tavas dusmas iedegas pret mūsu ienaidniekiem; un Savas sirds niknumā ar Savu zobenu aatrieb par mums nodarītām pārestībām.

6 Atceries Savus svētos, kas cieš, ak mūsu Dievs; un Tavi kalpi priecāsies Tavā Vārdā mūžīgi.

7 Mans dēls, miers tavai dvēselei; tavas alikstas un tavas ciešanas būs, bet tikai mazu brītiņu;

8 un tad, ja tu tās labi aizturēsi, Dievs tevi paaugstinās augstumos; tu triumfēsi pār visiem saviem nelabvēļiem.

9 Tavi adraugi stāv tev blakus, un viņi apņems tevi ar siltām sirdīm un draudzīgām rokām.

10 Tev tomēr nav kā aĪjabam; tavi draugi nestrīdas ar tevi, nedz apsūdz tevi pārkāpumā, kā tie darīja ar Ījabu.

11 Un tie, kas tevi apsūdz pārkāpumā, to cerība tiks sagrauta, un to izredzes izkusīs kā asarma izkūst uzlecošās saules karstajos staros;

12 un arī, ka Dievs ir izstiepis Savu roku un zīmogu, lai izmainītu alaikus un gadalaikus un padarītu aklus to prātus, lai tie nevarētu saprast Viņa brīnumainos darbus; lai Viņš varētu tos arī pārbaudīt un noķert tos viņu pašu viltībā;

13 arī tāpēc, ka to sirdis ir samaitātas, un tas, ko tie grib izdarīt citiem, un mīl, ka citi cieš, varētu nākt pār aviņiem pašiem visaugstākajā pakāpē;

14 lai viņi arī būtu vīlušies, un to cerības tiktu izdeldētas;

15 un tikai pēc dažiem gadiem lai viņi un viņu pēcteči būtu aizslaucīti prom un nebūtu zem debesīm—saka Dievs—lai neviens no tiem netiktu atstāts stāvam pie sienas.

16 Nolādēti ir visi tie, kas pacēluši kāju pret Maniem aiesvaidītajiem—saka Tas Kungs—un kliedz, ka viņi ir bgrēkojuši, kad tie nav grēkojuši Manā priekšā—saka Tas Kungs—bet ir darījuši to, kas ir pareizi Manās acīs un ko Es esmu tiem pavēlējis.

17 Bet tie, kuri apsūdz pārkāpumā, dara to tādēļ, ka tie ir grēka kalpi un paši ir anepaklausības bērni.

18 Un tie, kas nepatiesi zvēr pret Maniem kalpiem, lai viņi varētu tos novest jūgā un nāvē—

19 ak vai tiem, tāpēc ka viņi ir aaizskāruši Manus mazos, viņi tiks atšķirti no Mana nama bpriekšrakstiem.

20 Viņu agrozs nebūs pilns, viņu nami un viņu šķūņi ies bojā, un viņi paši tiks nicināti no tiem, kas viņiem glaimoja.

21 Viņiem nebūs tiesību uz apriesterību, nedz viņu pēctečiem pēc tiem no paaudzes paaudzē.

22 Tiem būtu alabāk, ka tiem piesietu dzirnakmeni pie kakla un tos noslīcinātu jūras dziļumā.

23 Ak vai visiem tiem, kas rada neērtības Maniem ļaudīm un izdzen, un slepkavo, un liecina pret tiem, saka Pulku Kungs; aodžu dzimumam neizbēgt no elles sodības.

24 Lūk, Manas acis aredz un zina visus viņu darbus, un Man ir pietaupīts ātrs bsods savā laikā tiem visiem;

25 jo alaiks ir nolikts katram cilvēkam, atbilstoši tam, kādi būs viņa bdarbi.

26 Dievs ar Savu aSvēto Garu, jā, ar neizsakāmo Svētā Gara bdāvanu, dos jums czināšanas, kuras nav tikušas atklātas kopš pasaules sākuma līdz šim brīdim;

27 kuras mūsu tēvu tēvi gaidīja ar nepacietīgām gaidām, ka tās tiks atklātas pēdējās dienās, uz kurām viņu prātus vērsa eņģeļi, ka tās taupītas viņu godības pilnībai;

28 laiks nāk, kurā anekas netiks aizturēts, vai ir viens Dievs vai daudz bdievu—viņi tiks pasludināti.

29 Visi troņi un valdīšanas, valdības un varas tiks aatklātas un dāvātas visiem tiem, kuri varonīgi izturēs Jēzus Kristus evaņģēlija dēļ.

30 Un arī, ja tiks uzlikti aierobežojumi debesīm vai jūrām, vai sauszemei, vai saulei, mēnesim vai zvaigznēm—

31 visi viņu griešanās laiki, visas nozīmētās dienas, mēneši un gadi un visas viņu dienu, mēnešu un gadu dienas, un visas viņu godības, likumi un noteiktie laiki tiks atklāti laiku pilnības aatklāšanas dienās—

32 saskaņā ar to, kas tika noteikts visu pārējo dievu Mūžīgā aDieva bPadomē, pirms šī pasaule tika radīta, kas bija jāpataupa līdz tās pabeigšanai un galam, kad katrs cilvēks ieies Viņa mūžīgajā cklātbūtnē un Viņa neiznīcīgajā datdusā.

33 Cik ilgi viļņojošies ūdeņi var palikt netīri? Kāds spēks apturēs debesis? Tikpat labi cilvēks var izstiept savu vārgo roku, lai apturētu Misūri upi tās noteiktajā kursā vai pagrieztu straumi atpakaļ, kā traucēt Visuvareno izliet azināšanas no debesīm uz pēdējo dienu svēto galvām.

34 Lūk, daudzi ir aaicināti, bet maz ir bizredzēti. Un kāpēc tie nav izredzēti?

35 Tāpēc, ka viņu sirdis pārāk daudz ir pievērstas šīs apasaules lietām un tiecas pēc bcilvēku goda, ka viņi nav mācījušies šo vienu mācību—

36 ka apriesterības tiesības ir nesaraujami saistītas ar debesu bspēkiem un ka debesu spēki nevar tikt pārvaldīti vai vadīti savādāk kā tikai uz ctaisnīguma principiem.

37 Ka tās mums var tikt piešķirtas, tā ir tiesa; bet, kad mēs cenšamies aapslēpt savus bgrēkus vai apmierināt savu clepnību, savu tukšo godkāri, vai kontrolēt, pārvaldīt vai piespiest cilvēku bērnu dvēseles jebkurā netaisnīguma pakāpē, lūk, debesis dattālinās; Tā Kunga Gars tiek apbēdināts; un kad tas ir prom, āmen tā cilvēka priesterībai vai pilnvarām.

38 Lūk, pirms vēl viņš to aptver, viņš tiek atstāts savā ziņā, aspārdīt pret dzenuli, bvajāt svētos un cīnīties pret Dievu.

39 Mēs esam mācījušies no bēdīgas pieredzes, ka tā ir gandrīz visu acilvēku daba un raksturs, tikko kā viņi iegūst nedaudz pilnvaras, kā viņi domā, tie nekavējoties sāk īstenot netaisnīgu valdīšanu.

40 Tādēļ daudzi ir aicināti, bet maz ir izredzēti.

41 Nekāds spēks vai ietekme nevar jeb nedrīkst tikt izmantota ar priesterības iedarbību, kā vien ar apārliecināšanu, bpacietību, ar maigumu un lēnprātību, un ar neviltotu mīlestību;

42 ar laipnību un tīrām zināšanām, kas ļoti paplašinās dvēseli bez aliekulības un bez bviltus

43 laikus asi apārmetot, kad iedvesmo Svētais Gars; un tad pēc tam izrādot vēl lielāku bmīlestību pret to, kam tu esi pārmetis, lai viņš tevi neuzskatītu par savu ienaidnieku;

44 lai viņš varētu zināt, ka tava uzticība ir stiprāka par nāves saitēm.

45 Lai arī tava sirds ir pilna žēlsirdības pret visiem cilvēkiem un pret ticības saimi, un lai atikumība rotā tavas bdomas nepārtraukti; un tad tava paļāvība kļūs stipra Dieva klātbūtnē; un priesterības mācība pilēs tavā dvēselē kā crasa no debesīm.

46 aSvētais Gars būs tavs pastāvīgais pavadonis, un tavs zizlis nemainīgs taisnīguma un patiesības zizlis; un tava bvaldīšana būs mūžīga valdīšana, un bez piespiedu līdzekļiem tā plūdīs pie tevis mūžīgi mūžos.