Mācības un Derību 124:84–145, kas tika saņemta 1841. gada 19. janvārī, ietver Tā Kunga padomu konkrētiem Baznīcas locekļiem. Viņš nosauca vārdā arī tos, kuriem ir jākalpo dažādos priesterības vadītāju amatos. 1841. gada martā pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas ietverta Mācības un Derību 125. nodaļā, kurā Tas Kungs atklāja Savu gribu attiecībā uz svēto sapulcināšanu Aiovas teritorijā. 1841. gada jūlijā pravietis saņēma atklāsmi, kas ietverta Mācības un Derību 126. nodaļā, kurā Tas Kungs Brigamam Jangam sacīja, ka viņam vairs nebūs jāatstāj sava ģimene, lai kalpotu misijās.
Padomā, kad tu esi saņēmis kāda cilvēka padomu, kurš tev vēlējās palīdzēt. Vai tu sekoji šim padomam? Kāpēc jā vai kāpēc nē?
Attēls
jaunietis ar bīskapu
Mācības un Derību 124:84–118 Tas Kungs deva padomus konkrētiem Baznīcas locekļiem, kuriem sekojot, viņi saņemtu lielas svētības. Izlasi šīs rakstvietas un pievērs uzmanību tam, cik savstarpēji līdzīgi ir dotie padomi. (Var būt noderīgi zināt, ka vārds padoms nozīmē vadība, norādījums vai instrukcija. Tu vari pasvītrot padomus, kas ir līdzīgi.)
Pārskati izlasītos pantus un pievērs uzmanību svētībām, kuras Tas Kungs apsolīja šiem vīriem, ja viņi sekos Viņa dotajam padomam. Brīvajā vietā saraksti svētības, ko Tas Kungs viņiem apsolīja:
Princips, ko mēs varam mācīties šajos pantos, ir šāds: Ja mēs uzklausīsim praviešu padomus, ar mums viss būs kārtībā.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kādus īpašus padomus Baznīcas prezidents ir devis pēdējo gadu laikā?
Kā tu esi ticis svētīts, uzklausot praviešu padomus?
Izlasi Mācības un Derību 124:84 un uzzini, ko, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, Baznīcas loceklis, vārdā Almons Babits, darīja tā vietā, lai sekotu Baznīcas prezidija padomam? Būtu noderīgi zināt, ka „zelta teļš” attiecas uz elku jeb viltus dievu, ko Ārons izveidoja Israēla bērniem, kamēr pravietis Mozus bija Sinaja kalnā (skat. 2. Mozus 32. nod.). Tas ir simbols pasaulīgām lietām, kas mūs var atturēt un novērst no garīgu svētību saņemšanas.
Saskaņā ar 84. pantu, Almona Babita „zelta teļš” nozīmē, ka viņš rīkojās saskaņā ar savu paša viedokli tā vietā, lai sekotu Augstākā prezidija padomam.
Izlasi prezidenta Spensera V. Kimbala brīdinājumu, attiecībā uz daudzajiem viltus dieviem, ko cilvēki pielūdz mūsdienās, un apdomā, kā šos mūsdienu elkus var aizstāt tālāk dotais mūsdienu praviešu padoms:
Attēls
Prezidents Spensers V. Kimbals
„Mūsdienu elki vai viltus dievi var ieņemt tādas formas kā apģērbs, mājas, komercdarbība, tehniskas ierīces, automašīnas, izpriecceļojumu kuģi un daudzas citas lietas, kas mūs novirza no ceļa pie Dieva. Vai tam ir nozīme, ka attiecīgais objekts neizskatās pēc elka? …
„Arī „netaustāmas” lietas ātri kļūst mums par dieviem. Par elkiem var kļūt ieņemamie amati, sasniegumi un tituli. … Zinātniskais grāds, bagātība un nodrošinātība, kas no tā izriet, šķiet tik pievilcīga, ka misija paliek otrajā vietā. Daudzi, studējot augstskolā, izturas nevērīgi pret kalpošanu Baznīcā un dod priekšroku laicīgajām zināšanām, ignorējot garīgās derības, ko viņi ir noslēguši. …
Daudzi pielūdz medības, zvejas braucienus, brīvdienas, piknikus un izbraukumus nedēļas nogalēs. Citiem par elku kļuvušas sporta spēles: beisbols, futbols, vēršu cīņas vai golfs. Pakaļdzīšanās šīm lietām parasti ir traucēklis Tā Kunga pielūgšanai un kalpošanai Dieva valstības celšanā. Cilvēkiem, kuri dara šīs lietas, uz tām liktais uzsvars var likties nenopietns, tomēr tas norāda uz to, kam viņi ir lojāli un uzticīgi.
Vēl viens elks, ko cilvēki pielūdz, ir vara un prestižs. Daudzi, tiecoties pēc panākumiem, necienīgi izturas pret garīgajām un, bieži vien, arī morāles vērtībām. … Šie varas, labklājības un ietekmes dievi ir visizplatītākie, un tie ir tikpat īsti, cik zelta teļi Israēla bērniem tuksnesī” (The Miracle of Forgiveness [1969], 40.–42. lpp.).
Attēls
monētas un papīra nauda
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kādos veidos cilvēki savas intereses izvirza priekšplānā, nevis seko Tā Kunga padomiem, ko Viņš mūsdienās ir devis caur Saviem praviešiem?”
Atceries, ka tu droši vari sekot praviešu padomiem un norādījumiem, jo viņi runā Tā Kunga vārdus (skat. M&D 1:38).
Mācības un Derību 124:119–122 ietver norādījumus Baznīcai attiecībā uz Navū nama celtniecību, kam bija jākļūst par Baznīcas viesnīcu.
Tas Kungs nosauc vārdā tos, kuriem ir jākalpo dažādos priesterības vadītāju amatos
Uzskaiti priesterības vadības amatus Baznīcā:
Mācības un Derību 124:123–145 Tas Kungs nosauca konkrētus cilvēkus, kuriem vajadzēja kalpot dažādos priesterības vadītāju amatos. Izlasi 123.–142. pantu un uzzini, kādus priesterības vadītāju amatus Tas Kungs nosauca. Pieraksti klāt tos, kurus neminēji savā sarakstā.
Izlasi Mācības un Derību 124:143 un uzzini, kāpēc Tas Kungs aicina priesterības vadītājus un dod priesterības atslēgas.
No šī panta mēs varam mācīties principu: Tas Kungs aicina priesterības vadītājus, lai viņi vadītu kalpošanas darbu un palīdzētu svētajiem pilnveidoties. (Kalpošanas un svēto pilnveidošanas darbs attiecas uz darbu, kas jāveic, palīdzot visiem Debesu Tēva bērniem Viņam tuvoties un cienīgi pie Viņa atgriezties.) Atzīmē savos Svētajos Rakstos vārdus vai frāzes, kas māca šo patiesību.
Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti vienu vai divus veidus, kādā priesterības vadītāji tev ir palīdzējuši tuvoties tavam Debesu Tēvam.
Tas Kungs pavēl svētajiem pulcēties Viņa norādītajās vietās
Kad 1838.–1839. gada ziemā svētie tika izdzīti no Misūri, viņi devās uz Ilinoisu un Aiovu, kur apmetās abās Misisipi upes pusēs. Atklāsme, kas ietverta Mācības un Derību 125. nodaļā, tika saņemta 1841. gadā un atklāj Tā Kunga gribu attiecībā uz svētajiem Aiovā. Lasot Mācības un Derību 125. nodaļu, pievērs uzmanību norādījumiem, ko Tas Kungs deva svētajiem.
Brigamam Jangam vairs netiek prasīts pamest savu ģimeni, lai kalpotu misijā
Iedomājies, kā tas būtu — pamest savu ģimeni, lai Tam Kungam kalpotu misijā nākamās piecas vasaras, un tad tikt aicinātam kalpot misijā svešā valstī — aptuveni divus gadus. Kā tu justos, ja tev būtu jāatstāj sava ģimene tik daudzas reizes? Kā tu justos, ja būtu atbildīgs par savas ģimenes vajadzībām?
Kad Brigams Jangs 1832. gadā pievienojās Baznīcai, viņš nākamo deviņu gadu laikā kalpoja septiņās misijās. Viņa pirmā misija noritēja ziemas laikā — pēc tam, kad viņš tika kristīts. Nākamās piecas misijas, tai skaitā arī dalība Ciānas nometnē, noritēja katru vasaru no 1833. līdz 1837. gadam. Šīs misijas ilga trīs līdz piecus mēnešus. 1839. gadā Brigams Jangs un citi apustuļi tikai aicināti kalpot misijā Lielbritānijā. Viņi sekoja Tā Kunga norādījumiem doties misijā no Fārvestas, Misūri, 1839. gada 26. aprīlī (skat. M&D 118. nodaļu). Brigams un citi apustuļi nākamos mēnešus pavadīja Aiovā un Ilinoisā, gatavojoties doties uz Lielbritāniju. 1839. gada vasarā šo apgabalu skāra malārijas epidēmija un tā piemeklēja arī viņus.
Attēls
Prezidents Brigams Jangs
Izlasi tālāk sniegto Brigama Janga liecību un pievērs uzmanību viņa attieksmei, kalpojot Tam Kungam, neskatoties uz to, ka, dodoties ceļā, viņš bija tik slims, ka pat nevarēja iekāpt ratos bez citu palīdzības: „Es biju apņēmies doties uz Angliju vai arī mirt, to darot. Es biju stingri nolēmis, ka es darīšu to, kas no manis tiek prasīts saistībā ar evaņģēliju un glābšanu, vai arī es miršu, cenšoties to darīt” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young [1997], 5. lpp.).
Brigama Janga misionāra darbs prasīja upurus gan no viņa, gan no viņa ģimenes. Izlasi tālāk sniegto Brigama ģimenes apstākļu aprakstu laikā, kad viņš devās misijā uz Lielbritāniju:
Brigams Jangs no Montrouzas, Aiovas, uz Lielbritāniju devās 1839. gada 14. septembrī, tikai 10 dienas pēc tam, kad viņa sieva Mērija Anna bija piedzemdējusi viņu ceturto bērniņu. Arī Mērija Anna bija saslimusi ar malāriju. Šī bija jau piektā reize, kopš viņi bija precējušies, kad viņa pavadīja Brigamu misijā. Iepriekšējā gadā tiekot padzīti no savām mājām Misūri un zaudējot lielāko daļu savu līdzekļu, viņi bija kļuvuši ļoti nabadzīgi. Brigams Jangs, dodoties projām, Mērijai Annai un savai ģimenei varēja atstāt tikai 2,72 dolārus. Brigams un Mērija Anna ticēja, ka Tas Kungs viņiem palīdzēs un paļāvās uz Tā Kunga doto solījumu, ka apustuļu ģimeņu vajadzības tiks nodrošinātas, kamēr viņi atradīsies misijās (skat. M&D 118:3).
Kad Brigams Jangs, Hibers Č. Kimbals un Džordžs A. Smits devās uz Savienoto Valstu austrumiem, lai ceļotu uz Lielbritāniju, „Brigams, ieskatoties savā ceļasomā, vienmēr atrada tieši tik daudz naudas, lai samaksātu par nākamo pārbraucienu. Viņš domāja, ka Hibers papildina viņa uzkrājumus, bet vēlāk uzzināja, ka viņš to nebija darījis. Brāļi uzsāka savu ceļu ar 13,50 dolāru lielu ziedojumu, taču pārbraucienu apmaksai iztērēja vairāk nekā 87 dolārus. Viņiem nebija ne jausmas, kā šī nauda bija nokļuvusi ceļasomā, tas varēja būt noticis tikai ar kādu neredzamu Debesu pasaules spēku palīdzību, kas to nosūtīja evaņģēlija pasludināšanai” [Skat. Leonard J. Arrington, Brigham Young: American Moses [1985], 77. lpp.].” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.], 228. lpp.)
Attēls
Britu salas
Brigams Jangs vadīja misionāru darbu Britu salās.
Vadot un veicinot misionāru darba izplatīšanos Britu salās, Brigams Jangs parādīja lieliskas garīgās un administratīvās spējas. Brigama Janga un citu apustuļu vadībā, Baznīca Lielbritānijā piedzīvoja nepieredzētu izaugsmi. Kad lielākā daļa apustuļu 1841. gada aprīļa nogalē beidza savas misijas Britu salās, vairāk nekā 5000 cilvēku bija pievienojušies Baznīcai un apmēram 1000 no viņiem dažus mēnešus vēlāk pārcēlās uz Navū.
Šis Divpadsmit apustuļu kvorumam bija svarīgs mācīšanās un nobriešanas laiks. Brigams Jangs stiprināja savas vadītāja prasmes, kuras viņam drīz vien vajadzēja pielietot aicinājumā Navū. … Ejot cauri pārbaudījumiem un nesot upurus Lielbritānijā, kā arī strādājot pie kopīga mērķa, Divpadsmitie kļuva tik vienoti, ka nākamo gadu laikā Baznīcai bija nodrošināta spēcīga vadība” (Church History in the Fulness of Times,234. lpp.).
Pēc tam, kad Brigams Jangs bija vadījis Baznīcas misionāru darbu Lielbritānijā, viņš 1841. gada 1. jūlijā atgriezās Navū, Ilinoisā. Astoņas dienas vēlāk pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 126. nodaļā.
Izlasi Mācības un Derību 126:1–3 un uzzini, ko Tas Kungs sacīja Brigamam saistībā ar viņa kalpošanu. Vai tu esi jutis, ka Tas Kungs ir bijis apmierināts ar tavu kalpošanu? Kad tas bija?
Pamatojoties uz to, ko iemācījies 1.–2. pantā, pabeidz principu attiecībā uz kalpošanu, ko mēs sniedzam: Ja mēs uzcītīgi kalposim Tam Kungam, Viņš mūsu taisnīgos upurus.
Papildus tam, ka pēc šīs atklāsmes saņemšanas Brigams Jangs varēja vairāk laika pavadīt kopā ar savu ģimeni — nekā iepriekšējo septiņu gadu laikā, viņš arī daudz laika pavadīja kopā ar pravieti Džozefu Smitu (divdesmit astoņus no pēdējiem trīsdesmit sešiem Džozefa dzīves mēnešiem).
Ir skaidrs, ka Tas Kungs, zinot Brigama Janga un Baznīcas nākotni, vēlējās, lai Brigams atrastos Džozefa tuvumā un varētu iemācīties visu, ko viņam vajadzēja zināt, lai vadītu Baznīcu pēc Džozefa nāves” (Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. [Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.], 313. lpp.).
Attēls
Brigama Janga un Džozefa Smita statuja
Pateicoties Brigama Janga ciešajai sadarbībai ar pravieti Džozefu Smitu, viņš iemācījās to, ko viņam vajadzēja zināt, lai vadītu Baznīcu pēc Džozefa nāves.
Lai gan Brigamam Jangam vairs netika prasīts atstāt ģimeni, lai kalpotu vēl kādā misijā, viņš kalpoja vairākās īslaicīgās misijās pirms pravieša nāves. Tas Kungs pieņēma Brigama Janga taisnīgos upurus un cītīgos pūliņus saistībā ar Viņa darba veikšanu.
Padomā, kā tu vari kalpot Tam Kungam. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti dažus teikumus, paskaidrojot, kā tu vari sekot tādu vadītāju kā Brigams Jangs piemēram, lai cītīgi strādātu, kalpojot Tam Kungam.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: