1831. gada septembrī pravietis Džozefs Smits un vēl vairāki elderi bija nesen atgriezušies atpakaļ Ohaio no Ciānas zemes un tempļa celtniecības vietas iesvētīšanas Independencē, Misūri. Šī ceļojuma laikā elderi bija noskumuši vairāku savstarpējo strīdu dēļ, bet lielākā daļa no viņiem spēja viens ar otru izlīgt. 11. septembrī pravietis saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 64. nodaļā.
Tas Kungs pārliecina elderus, ka vēlas viņiem piedot
Padomā, kad tevi aizskāruši kāda cilvēka vārdi vai rīcība un kā tu rīkojies šajā situācijā.
Atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 64. nodaļā, pravietis Džozefs Smits saņēma pēc aptuveni mēneša, kad viņš ar elderu grupu bija atgriezies Ohaio no Independences, Misūri. Elderi un citi Baznīcas locekļi bija pieredzējuši grūtības un ciešanas savstarpējo strīdu dēļ. Šajā atklāsmē Tas Kungs teica: „Tur ir starp jums tie, kas ir grēkojuši” (M&D 64:3). Tā Kunga vārdi šajā atklāsmē mūs māca, kā mums rīkoties, kad citi mums ir nodarījuši pāri.
Izlasi Mācības un Derību 64:1–4 un sameklē frāzes, kas apraksta, kā Tas Kungs izturējās pret tiem, kuri bija grēkojuši. Uzraksti tās dotajā tabulā. (Tu vari tās atzīmēt arī savos Svētajos Rakstos.)
Mācības un Derību 64:1–4 mums māca, ka Tas Kungs ir līdzjūtīgs, žēlsirdīgs un piedodošs. Savā studiju dienasgrāmatā uzraksti, kāpēc šis princips par Glābēju tev ir svarīgs.
Tajā laikā, kad atklāsme tika saņemta, daži Baznīcas locekļi, ieskaitot pāris elderus, kuri bija ceļojuši kopā ar Džozefu Smitu, pravieti sāka nosodīt. Mācības un Derību 64:6 Tas Kungs atsaucās uz pravieša nosodīšanu, lietojot frāzi „meklējuši vainu pret viņu”. Izlasi Mācības un Derību 64:5–6 un sameklē, ko Tas Kungs mācīja.
Apdomā šādus jautājumus:
Ko Tas Kungs teica par Džozefu Smitu?
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem?
Tas Kungs arī paskaidroja dažus piedošanas nosacījumus. Saskaņā ar Mācības un Derību 64:7, kas mums ir jādara, lai saņemtu Tā Kunga piedošanu?
Papildus fiziskajām sāpēm, kādas emocijas, tavuprāt, tevi pārņemtu, ja tevi būtu sakodusi indīga čūska? Klaburčūskas ir indīgas čūskas, kas izplatītas Amerikas kontinentā. Klaburčūskas kodiens izraisa sāpes, pietūkumu, sastingumu un bālumu. Ja koduma vieta netiek ārstēta, tā var novest pie neatgriezeniskiem audu bojājumiem vai pat nāves.
Attēls
Elders Marions D. Henks
Elders Marions D. Henks, Septiņdesmito loceklis, runāja par izvēlēm, ar ko jāsaskaras cilvēkam, kuru sakodusi klaburčūska: „Kad kādu sakož klaburčūska, var sekot divi rīcības varianti. Cilvēks dusmās, bailēs vai atriebības mākts var noķert šo radījumu un nogalināt. Vai arī viņš var pasteigties, lai dabūtu ārā indi no sava ķermeņa.” („Forgiveness: The Ultimate Form of Love”, Ensign, 1974. g. janv., 21. lpp.).
Kura no šīm divām rīcībām, jūsuprāt, ir gudrāka? Kāpēc?
Attēls
Elders Marions D. Henks
Elders Henks teica: „Ja mēs izvēlēsimies otro variantu, mēs, visticamāk, izdzīvosim, bet, ja sekosim pirmajam, mēs varam neizdzīvot tik ilgi, lai to pabeigtu.” („Forgiveness”, 21. lpp.)
Cilvēka izvēli pēc klaburčūskas kodiena var salīdzināt ar izvēli, ko veicam, kad jūtamies sāpināti kāda cilvēka vārdu vai rīcības dēļ. Izlasi Mācības un Derību 64:8 un sameklē, kādas sekas pieredzēja Tā Kunga mācekļi, jo atteicās viens otram piedot.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:
Kā cilvēks cieš (vai var būt sāpināts), ja nepiedod citiem?
Kā to var salīdzināt ar sekām, cilvēkam dzenoties pakaļ klaburčūskai, kura viņu ir sakodusi?
Izstudē Mācības un Derību 64:9 un sameklē, kādas vēl sekas piemeklē tos, kuri nepiedod citiem.
No Mācības un Derību 64:9 mēs mācamies, ka, nepiedodot citiem, mēs paliekam nosodīti Tā Kunga priekšā.
Mācība šajā rakstvietā, kas mums var būt ļoti noderīga, ir piedošana. Kad piedodam citiem, mēs savā dzīvē iegūstam lielu mieru. Lasot eldera Deivida E. Sorensena, Septiņdesmito locekļa, teikto, padomā, kā tas attiecas uz šo patiesību: „Var būt ļoti grūti piedot kādam, kurš ir darījis mums pāri, bet, kad mēs piedodam, mēs paveram sev ceļu uz labāku nākotni. Kāda cita cilvēka nepareiza rīcība vairāk nevada mūsu ceļu. Kad mēs piedodam citiem, tas mūs atbrīvo izvēlēties, kā mēs dzīvosim savu dzīvi. Piedošana nozīmē, ka pagātnes problēmas vairāk nenosaka mūsu likteni, un mēs varam koncentrēties uz nākotni ar Dieva mīlestību savā sirdī” („Forgiveness Will Change Bitterness to Love”, Ensign vai Liahona, 2003. g. maijs, 12. lpp.).
Rūpīgi izstudē Mācības un Derību 64:10–11 un pievērs uzmanību nākamajiem principiem, ko Tas Kungs mācīja par piedošanu.
Savā studiju dienasgrāmatā paskaidro, kā principi, kurus iemācījies Mācības un Derību 64:10–11, var palīdzēt cilvēkam šādās situācijās:
Kāda jauniete cieš un jūtas apkaunota, jo ir uzzinājusi, ka daži no viņas vienaudžiem ir izplatījuši par viņu baumas. Vēlāk daži no viņiem atvainojas, bet citi — nē. Jauniete piedod tiem, kuri atvainojās, bet tur ļaunu prātu uz pārējiem.
Kāds jaunietis pārkāpj bausli. Viņš lūdz piedošanu un apspriež problēmu ar savu bīskapu. Tomēr pat tad, kad bīskaps ir jaunietim apliecinājis, ka viņš ir grēku pilnībā nožēlojis, jaunietis turpina justies necienīgs pagātnes grēka dēļ.
Kāda jauniete ir bēdīga un apjukusi sava tēva rīcības dēļ. Viņš ir pametis savu ģimeni. Pirms aiziešanas viņš reti izrādīja ģimenei mīlestību un bieži bija nežēlīgs. Viņa nesaprot, kāpēc tēvs tā rīkojās, un dusmojas uz viņu. Viņa zina, ka viņai vajadzētu viņam piedot, bet nedomā, ka to spēj.
Padomā, vai ir kāds cilvēks, kuram tev vajag piedot? Dažkārt piedot otram var būt ārkārtīgi grūti. Lasot prezidenta Gordona B. Hinklija padomu, padomā, ko tu vari darīt, ja tev ir grūti kādam piedot: „Ja ir kāds, kas savā sirdī tur naidu pret citu, es lūdzu viņam lūgt Tam Kungam spēku piedot. Tas var nebūt viegli, un tas var nenotikt ātri. Taču, ja jūs pēc tā no sirds tieksieties un attīstīsiet sevī šo vēlmi, tā nāks” („Of You It Is Required to Forgive”,Ensign, 1991. g. jūnijs, 5. lpp.).
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Kā, tavuprāt, lūdzot pēc spēka, tu vieglāk varēsi piedot?”
Izlasi Mācības un Derību 64:12–14. Ievēro, ka Tas Kungs mācīja, ka mūsu izvēle —piedot citiem — neatbrīvo viņus no atbildības par savu rīcību. Viņi joprojām ir atbildīgi Tā Kunga priekšā par pāridarījumiem, ko ir veikuši.
Izlasi Mācības un Derību 64:15–17 un pievērs uzmanību, ka Tas Kungs īpaši izcēla tos Savus divus kalpus, kuriem Viņš piedod, — Īzāku Morleju un Edvardu Partridžu, jo viņi nožēloja savus grēkus.
Šīs mācību stundas sākumā tu mācījies, ka Tas Kungs ir līdzjūtīgs, žēlsirdīgs un piedodošs. Piedodot tu vari kļūt līdzīgāks Viņam. Padomā, kā tu vari pielietot šodien apgūtos piedošanas principus.
Dažas minūtes skaļi pārlasi Mācības un Derību 64:9–11. Kad esi atkārtojis Svēto Rakstu rakstvietu vismaz piecas reizes, sameklē kādu māsu, brāli, kādu no vecākiem vai draugu, kurš tev palīdzēs to iegaumēt. Noskaiti Svēto Rakstu rakstvietu šim cilvēkam, līdz tu to vari atkārtot no galvas. Paskaidro šim cilvēkam, kā pantos minētie principi var tev palīdzēt dzīves laikā. Tad palūdz šim cilvēkam parakstīt šodienas ierakstu tavā studiju dienasgrāmatā.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: