1829. gada pavasarī pravietis Džozefs Smits sajuta, ka jāsteidz pabeigt Mormona Grāmatas tulkojums. Laiks, ko viņš varēja veltīt tulkošanai, bija ļoti ierobežots, jo viņam bija jāstrādā, lai uzturētu ģimeni. Emma un Džozefa brālis Samuēls palīdzēja, kalpojot par rakstvežiem, taču viņi nevarēja darīt to visu laiku. Lai gan Džozefam plāksnes bija uzticētas jau vairāk nekā pusotru gadu, ņemot vērā 116 manuskripta lappušu zudumu, viņš varēja uzrādīt tikai dažas pārtulkotā materiāla lappuses. Džozefs lūdza, lai Tas Kungs sūta kādu, kurš varētu palīdzēt viņam tulkošanas darbā. Atbildot uz Džozefa lūgšanu, Tas Kungs atsūtīja Oliveru Kauderiju, lai tas kalpotu viņam par rakstvedi.
Mācības un Derību 6. un 7. nodaļā ietvertās atklāsmes tika dotas drīz pēc Olivera Kauderija ierašanās. Mācības un Derību 6. nodaļā ir ietverts Oliveram dotais padoms saistībā ar viņa lomu Tā Kunga darbā. Mācības un Derību 7. nodaļā ir ietverta dažu mīļotā mācekļa Jāņa rakstu tulkotā versija, kas māca, ka Tas Kungs piepildīja Jāņa vēlmi turpināt dzīvot līdz pat Otrajai atnākšanai, lai vestu dvēseles pie Jēzus Kristus.
Olivers Kauderijs kļūst par Džozefa Smita rakstvedi
Dažkārt atklāsme no Dieva tiek pielīdzināta gaismai. Pielīdzinot atklāsmi no Dieva vai atbildi uz lūgšanu gaismai, padomā par šeit minētajiem piemēriem un izvēlies, kurš no tiem precīzāk atspoguļo to, ko tu jūti, saņemot atklāsmi vai atbildi uz savām lūgšanām.
Gaisma, kas atspīd uzreiz, kad iededz spuldzīti.
Gaisma, kas uzaust pakāpeniski — kā saullēktā.
Attēls
spoža spuldzīte, apmācies saullēkts
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma izmantoja šo salīdzinājumu, lai mācītu par personīgo atklāsmi:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Gaisma, kas ieslēgta tumšā telpā, ir kā Dieva vēstījuma ātra saņemšana — pilnīga un pēkšņa. Daudzi no mums ir pieredzējuši šo atklāsmes veidu, kad mums ir sniegtas atbildes uz sirsnīgām lūgšanām vai dota nepieciešamā vadība vai aizsardzība saskaņā ar Dieva gribu un Viņa noteiktajā laikā. Šādu tūlītēju un intensīvu izpausmju apraksti ir atrodami Rakstos, uzskaitīti Baznīcas vēsturē un pieredzēti mūsu pašu dzīvē. Šādi vareni brīnumi patiešām notiek. Tomēr šis atklāsmes veids ir reti sastopams un nav ikdienišķs.
Uzlecošās saules gaismas pakāpeniska palielināšanās ir kā Dieva vēstījuma saņemšana „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta” (2. Nefija 28:30). Visbiežāk atklāsme nāk kā nelieli papildinājumi laika gaitā, un tā tiek dāvāta atbilstoši mūsu vēlmēm, cienīgumam un sagatavotībai. Šāda Debesu Tēva saziņa — pakāpeniska un liega — „[pil mūsu dvēselēs] kā rasa no debesīm” (M&D 121:45). Šāds atklāsmes veids ir daudz izplatītāks” („Atklāsmes gars”, Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 88. lpp.)
Padomā par gadījumiem, kas Tas Kungs ir atbildējis uz tavām lūgšanām tūliņ, un par gadījumiem, kad Viņš ir atbildējis pamazām. Uzraksti par kādu no šīm pieredzēm savā studiju dienasgrāmatā.
Studējot Mācības un Derību 6. nodaļu, pievērs uzmanību tiem patiesajiem principiem, kas var palīdzēt tev atpazīt Dieva doto atklāsmi.
Izlasi Džozefs Smits — Vēsture 1:66–67, pievēršot uzmanību tam, kā Olivers Kauderijs uzzināja par pravieti Džozefu Smitu un Viņa darbu. Lai satiktu Džozefu, Olivers ceļoja no Palmīras, Ņujorkas štatā, uz 140 jūdžu attālo Harmoniju, Pensilvānijas štatā (skat. Baznīcas vēstures karti Nr. 1, „Amerikas Savienoto Valstu Ziemeļaustrumi”).
Drīz pēc tam, kad Olivers bija sācis strādāt par Džozefa rakstvedi, Džozefs saņēma atklāsmi, kurā Tas Kungs uzrunāja Oliveru. Šajā atklāsmē tiek runāts par Olivera vēlmēm un, acīmredzami, atbildēts uz jautājumiem, par kuriem viņš tika lūdzis, bet kurus nebija atklājis Džozefam. Izlasi Mācības un Derību 6:5–6, 8, pievēršot uzmanību pazīmēm, kas liecina, ka Tas Kungs zināja, kādas ir Olivera vēlmes.
Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz jautājumu: „Ko Mācības un Derību 6:5–6, 8, kā arī Olivera Kauderija centieni veikt 140 jūdžu ceļojumu vēsta par viņa raksturu?”
Tas Kungs apliecina Oliveram Kauderijam, ka viņa darbs ir patiess
Padomā, vai tev ir gadījies saņemt kādu atbildi no Dieva, par kuru tu vēlāk esi šaubījies vai juties apmulsis.
Mācības un Derību 6:10–13 mēs redzam, ka Tas Kungs saka Oliveram Kauderijam, ka viņam ir atklāsmes dāvana. Izlasi Mācības un Derību 6:14–17, 20 un atzīmē, ko Tas Kungs māca Oliveram par to, kā saņemt un atpazīt atklāsmi.
Pieraksti savā studiju dienasgrāmatā divus, trīs principus, kurus apguvi, studējot Mācības un Derību 6:14–17, 20, un kas var palīdzēt tev saprast, kā saņemt un atpazīt atklāsmi.
Salīdzini ierakstu, ko veici savā studiju dienasgrāmatā ar dažiem patiesiem principiem, kas ietverti šajos pantos:
Ja mēs tieksimies pēc atbildēm no Debesu Tēva, Viņš dos mums norādījumus (skat. M&D 6:14). Šie „norādījumi” var ietvert idejas vai izpratni, kas apgaismo mūsu prātu, kā arī pieredzi, kas vada, sagatavo vai palīdz pieņemt pienācīgu lēmumu.
Tas Kungs apgaismos mūsu prātu caur Svēto Garu. Frāze „apgaismot prātu” (M&D 6:15) nozīmē, ka Tas Kungs dod mums idejas un izpratni caur Svēto Garu. Tu varētu atzīmēt šo frāzi savos Svētajos Rakstos.
Dievs zina mūsu domas un mūsu sirds vēlmes (skat. M&D 6:16).
Kad esam saņēmuši atklāsmi, mums tā jāpaglabā savās sirdīs. „Paglabāt” Tā Kunga vārdus (M&D 6:20) nozīmē novērtēt Tā Kunga vārdus — studēt, apdomāt un rīkoties saskaņā ar to, ko Tas Kungs atklājis, kā arī paļauties uz saņemto atklāsmi.
Aizpildi atvēlēto vietu, balstoties uz to, ko esi uzgājis: Tas Kungs iedveš mūsu prātos, liecinot par patiesību. Tu varētu atzīmēt Mācības un Derību 6:23 rodamo frāzi, kas māca šo patieso principu.
Padomā par šo jautājumu: „Kā tas nākas, ka mēs dažkārt nepamanām Tā Kunga atbildes uz mūsu lūgšanām vai noraidām tās?”
Elders Bednārs turpina izmantot salīdzinājumu ar saullēktu, lai paskaidrotu, kā Tas Kungs nereti ar mums sazinās:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Dažkārt saule uzaust, bet rīts ir mākoņains vai miglains. Laika apstākļu dēļ gaismas saskatīšana ir apgrūtināta, un precīzi noteikt brīdi, kad saule paceļas virs apvāršņa, nav iespējams.
Tāpat mēs bieži vien saņemam atklāsmi, īsti neatskāršot, kā vai kad esam to saņēmuši.” („Atklāsmes gars”, 89. lpp.)
22. pantā Tas Kungs piemin kādu īpašu nakti, par kuru Olivers pastāstīja pravietim tikai pēc tam, kad tika saņemta Mācības un Derību 6. nodaļā ietvertā atklāsme. Džozefs Smits rakstīja: „Kad bijām saņēmuši šo atklāsmi, Olivers Kauderijs pastāstīja man, ka pēc tam, kad viņš bija pārcēlies uz kādu laiku pie mana tēva un kad ģimene bija pastāstījusi viņam par to, kā es biju ieguvis plāksnes, vakarā, pēc došanās gulēt, viņš bija vērsies pie Tā Kunga, lai zinātu, vai tas tā patiešām ir, un Tas Kungs apliecināja viņam, ka tā ir patiesība, taču viņš bija paturējis šo apstākli pilnīgā slepenībā, neizpaužot pilnīgi nevienam. Tā nu tad, kad tika dota šī atklāsme, viņš saprata, ka šis darbs ir patiess, jo neviena dzīva būtne, kā vien viņš pats un Dievs, nezināja par atklāsmē minēto lietu.” (Citāts no History of the Church, 1:35.)
Padomā par brīžiem, kad esi jutis, ka tavs prāts tiek apgaismots, vai sajutis mieru par to, kas lūgts. Pieraksti kādu no šīm pieredzēm savā studiju dienasgrāmatā. Pēc tam tu varētu pierakstīt dažas no šīm atmiņām arī savā personīgajā dienasgrāmatā.
Padomā, kā atmiņas par šādu pieredzi un paļaušanās uz iepriekš saņemtu personīgo atklāsmi var palīdzēt tev, kad atkal būs nepieciešama atklāsme vai norādījumi no Dieva.
Tas Kungs iesaka Džozefam Smitam un Oliveram tulkot — nešauboties un nebaidoties
No Mācības un Derību 6:25–31 mēs uzzinām, ka Tas Kungs teica Oliveram Kauderijam: ja viņš vēlēsies, viņam tiks dāvāta tulkošanas dāvana. Tas Kungs aicināja viņu darboties līdzās pravietim Džozefam Smitam un nest „gaismā šo kalpošanu” kā otrajam Atjaunošanas lieciniekam. Ja tu būtu Olivers, kā tu justos, dzirdot, kādu pienākumu Tas Kungs tev uzticējis?
Padomā par brīžiem, kad tevi mākušas šaubas vai bailes par kaut ko tādu, ko Tas Kungs no tevis vēlējies, piemēram, kad esi sēdējis Baznīcā uz paaugstinājuma, gaidot, lai uzrunātu draudzi, kad esi jutis pamudinājumu dalīties evaņģēlijā ar kādu draugu vai kad esi jutis, ka tev jāatvainojas kādam ģimenes loceklim par to, ko es izdarījis vai pateicis.
Izlasi Mācības un Derību 6:32–37, pievēršot uzmanību tam, kādu padomu Tas Kungs deva Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam saistībā ar šaubām un bailēm, darot darbu, kam viņi bija aicināti.
Viens no principiem, ko varam mācīties no šī padoma vēsta: Vēršoties pie Jēzus Kristus, mēs varam atbrīvoties no savām šaubām un bailēm. (Mācības un Derību 6:36 ir viena no prasmīgi pārzināmām rakstvietām.)
Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā nelielu (mazāk nekā lappusi garu) uzrunu, kas balstās uz Mācības un Derību 6:36. Tu varētu aprakstīt praktiskus soļus, kā sekot prasmīgi pārzināmā rakstvietā minētajam padomam. Lai uzrakstītu šo uzrunu, tu varētu izmantot tādus avotus kā Svēto Rakstu ceļvedi, grāmatu Uzticīgi ticībai vai ģimenes locekļu palīdzību. Iekļauj savā uzrunā personīgo piemēru par to, kā Glābējs ir palīdzējis tev atbrīvoties no šaubām un bailēm. Pavaicā saviem vecākiem, vai tu varētu uzstāties ar paša sagatavoto uzrunu ģimenes mājvakarā.
Jānim, mīļotajam māceklim, tiek apsolīts, ka viņš turpinās dzīvot līdz pat Otrajai atnākšanai, lai vestu dvēseles pie Kristus
Kaut kad 1829. gada aprīlī, kamēr Olivers Kauderijs palīdzēja pravietim Džozefam Smitam pabeigt Mormona Grāmatas tulkojumu, viņiem ar Džozefu radās „domstarpības attiecībā uz stāstu par mīļoto mācekli Jāni, kurš pieminēts Jaunajā Derībā [skat. Jāņa 21:20–23, kur Glābējs atsaucas uz Jāņa lūgumu palikt uz Zemes līdz pat Otrajai atnākšanai]; viņi nevarēja vienoties par to, vai viņš nomira vai turpināja dzīvot” (Joseph Smith, citāts no History of the Church, 1:35–36).
Izlasi Mācības un Derību 7:1–3, lai uzzinātu atbildi uz Džozefa un Olivera jautājumu. Ja tev ir grūti saprast atbildi, izlasi 1.–3. panta kopsavilkumu nodaļas ievadā.
Izņemot to, kas teikts šajos pantos, nekas cits par Jāņa kalpošanu, turpmākajām gaitām un panākumiem pārveidotas būtnes veidolā nav ticis atklāts, tādēļ tev nevajadzētu aizrauties ar spekulācijām par šo tēmu.
Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti: